Evita APLOKA,
Alūksnes pilsētas domes informācijas aprites speciāliste
Piektdien, 30. janvārī Alūksnes pilsētas domes priekšsēdētāja Vija Puzule piedalījās Latvijas Pilsētu savienības konferencē Tukumā.
Konferences mērķis bija vērtēt pašreizējo situāciju Latvijas pašvaldībās un analizēt Latvijas Pilsētu savienības nākotnes perspektīvas pēc administratīvi teritoriālās reformas realizēšanas. Konferences dalībnieki pieņēma rezolūciju, aicinot valdību un Saeimu izdarīt nepieciešamo, lai krīzes apstākļos stabilizētu pašvaldību finanšu situāciju.
Kopumā konferencē piedalījušies apmēram 50 pilsētu vadītāji un, kā atzina V. Puzule, dalībnieku vidū valdošā noskaņa bijusi drīzāk ironiska attieksmē pret pašreiz valstī notiekošo nekā pesimistiska vai negatīva.
- Konferenci atklāja Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis, kurš vērsa uzmanību uz sakarību, kas veidojas, ja valstī apstājas uzņēmējdarbība ja tās nav, tad nav nodokļu, bet, ja nav nodokļu nav pašvaldības ieņēmumu.
Jaunsleinis norādīja, ka nav bijis vienošanās ar Starptautisko Valūtas fondu par nepieciešamību samazināt pašvaldību daļu no Ceļu fonda finansējuma, lai gan tas ir izdarīts, tādējādi samazinot pašvaldībām līdzekļus ceļu uzturēšanai. Par šo pašvaldībām sāpīgo lēmumu konferencē runāja arī Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Valsts sekretāres vietnieks pašvaldību attīstības jautājumos Arvīds Pīlēģis.
Līdzīgi nav skaidri vairāki citi valdības lēmumi, piemēram, par izmaiņām pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu samaksas kārtībā, kas to uzliek uz pašvaldību pleciem, kādēļ šajā situācijā pievienotās vērtības nodoklis ir paaugstināts, ne pazemināts, kas būtu loģisks solis. Latvijā ir apstājusies ekonomiskā darbība un pašlaik nav lēmumu par uzņēmējdarbības atjaunošanu, nav vienošanos ar bankām, kā to stimulēt.
Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis runāja arī par izmaiņām pašvaldību atbalstā galvenajām sociālās atstumtības riskam pakļautajām iedzīvotāju grupām. Garantētā minimālā ienākuma pabalsts, kas ir pirmais obligātais pašvaldības sociālās palīdzības pabalsts, pieaudzis līdz 37 latiem. Kopš šī gada 1. janvāra dzīvokļa pabalsts noteikts kā otrais obligātais pašvaldības sociālās palīdzības pabalsts. Līdz šim tā piešķiršana bija atkarīga no katras pašvaldības finanšu iespējām un noteiktajām prioritātēm. Diemžēl pašvaldībām trūkst līdzekļu un arī valsts tam nav devusi finansiālu segumu.
Jaunsleinis ieteica, ka pašreizējā situācijā vairumā Ministru kabineta noteikumu būtu jāmaina kārtība un jāpāriet no obligātajām normām uz rekomendējošām. Viņš sacīja, ka pārbaudošajām institūcijām vajadzētu censties rast risinājumu brīdinot, nevis uzreiz sodot.
Konferencē piedalījās arī reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns. Viņš atzina, ka atsevišķas pašvaldības nemaz nevar izpildīt nosacījumu par atlīdzības samazinājumu. Ministrs pieminēja, ka pagājušajā gadā ir pieņemti 1111 normatīvie akti, kas ir ārkārtīgi liels skaitlis, bet kopumā valsts ierēdņu darbu viņš vērtēja kā neproduktīvu, - par konferencē dzirdēto stāsta V. Puzule.
Latvijas Pilsētu savienības konferences rezolūcijā uzsvērts, ka valdības izstrādātajā rīcības plānā, kas balstās uz vienošanos ar Starptautisko Valūtas fondu, pašvaldību stabilizācijai ir atvēlēta nepamatoti maza uzmanība, galveno vērību veltot valsts pārvaldes izdzīvošanai un banku sektora stabilizācijai.
Latvijas Pilsētu savienība savā rezolūcijā aicina valdību un Saeimu garantēt pašvaldībām 2009. gadā prognozēto iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu izpildi 100% apmērā, lai pašvaldības varētu pieņemt un strādāt ar bezdeficīta budžetu, atļaut Valsts kasei atlikt pašvaldībām ilgtermiņa aizņēmumu atmaksu vai samazināt kredītprocentus, kā arī iespēju ņemt īstermiņa aizņēmumus kārtējo izdevumu finansēšanai.
Tāpat rezolūcijā konferences dalībnieki aicina Saeimu un valdību nodrošināt pašvaldībām iespēju aizņemties finansējumu ES fondu un Norvēģijas instrumenta projektu īstenošanai, kā arī nepieciešamos finanšu resursus investīciju projektiem, kuriem 2009. gadā piešķirts valsts budžeta finansējums un kuru finansiālajam nodrošinājumam nepieciešams pašvaldības līdzfinansējums.
Rezolūcija aicina valdību un Saeimu izpildīt pašreizējās saistības attiecībā uz pirmskolas izglītības iestāžu pedagogu atalgojumu, paredzot no valsts budžeta mērķdotāciju pašvaldību pirmsskolas izglītības iestādēs nodarbināto pedagogu darba samaksas paaugstināšanai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Valdība un Saeima tiek aicinātas nekavējoties Ceļu fondā atjaunot iepriekšējo naftas produktu akcīzes nodokļa sadalījumu starp valsti un pašvaldībām, atcelt profesionālās ievirzes mācību iestāžu štatu samazināšanu un atjaunot to iepriekšējo finansējumu.
Rezolūcijā norādīts, ka vajag izstrādāt rīcības mehānismu, ja kādā no pašvaldībām budžeta līdzekļu nepietiekamības dēļ nav iespējams apmierināt pašvaldības iedzīvotāju pieprasījumu pēc garantētā minimālā ienākuma pabalsta un dzīvokļa pabalsta pilnībā, un attiecīgi paredzēt valsts budžetā līdzekļus pašvaldību atbalstam krīzes novēršanai attiecīgā pašvaldības teritorijā vai arī garantētā minimālā ienākuma pabalsta finansējumu turpmāk nodrošināt no valsts budžeta.
|