Druvis Mucenieks
skolas vēstures materiālus apkopoja skolas muzeja pulciņa dalībnieks
2009. gadā Alūksnes vidusskola svinēs savas skolas 70 gadu jubileju. Gadiem ejot skolā daudz kas ir mainījies. Mainījušies arī skolu nosaukumi.Ar šo stāstu gribu mudināt bijušos skolēnus dalīties savās atmiņās par notikumiem, pārdzīvojumiem un cilvēkiem savā skolā.
Alūksnes vidusskolas pirmsākumi meklējami saistībā ar Alūksnes pagasta skolu - Paideru skolu. Tā dibināta 1871. gadā, kad vietējais muižnieks piešķīra zemi no Paideru ciema, apmēram 5-7 ha platībā, 3 km no pilsētas, vietā ,kur tagad atrodas sporta un atpūtas centrs Mežinieki. Minētā skola atklāta 1871. gada 13. decembrī. Skolas ēka bija celta no koka, no ārpuses apšūta ar dēļiem vienstāva ar izbūvi. Šajā stāvā bija viena liela klases telpa un skolotāja dzīvoklis. Augšējā stāvā skolēniem bija guļamtelpas un ēdamtelpas. Zem klases telpas izbūvēti divi lieli pagrabi. Tā kā netālu no skolas atradās Siseņu ezers, skola tika saukta arī par Siseņu skolu. Vēlāk tika uzcelta piebūve, kurā mitinājās pagasta valde. Kad pagasta valde pārcēlās uz pilsētu, visa ēka tika atvēlēta skolai. Tad jau skolai bija divas klašu telpas. Mācību gads sākās oktobrī, beidzās aprīļa vidū, kad darbus sāka lauku saimnieki, bet bērni sāka ganu gaitas. Tolaik skolās nebija siltu pusdienu. Rītos un vakaros apkopēja uzvārīja ūdeni tējai, bet bērni ēda uz nedēļu vecāku sarūpēto ēdamo.
Šī skola pastāvēja līdz 1939. gadam, pati ēka gan netika nojaukta līdz 40-to gadu beigām un 2. Pasaules kara laikā tur bijusi arī vācu armijas slimnīca. Paideru skolai aizveroties, darbību uzsāka jaunuzceltā Alūksnes 1. vidusskola, uz kuru tad aizgāja mācīties vairums Paideru skolas bērnu.
Pirmais skolotājs bija Jēkabs Berkulis, dzimis Valkas apriņķa Lāzberģa pagastā. Skolā nostrādāja līdz 1912. gadam, veltot sevi izglītībai 41 gadu. Miris 1936. gadā, apglabāts Alūksnes kapos. Skolā pieņemts arī palīgskolotājs. Līdz 1899. gadam pagasta skolā strādāja skolotāji Jūlijs Lācis, Kārlis Bērziņš, kurš vēlāk strādāja Bejas un Mārkalnes skolās kā pārzinis, Jūlijs Šimiņš, Pēteris Bērziņš. Ar 1899. gadu skolā sāk strādāt Aleksandrs Berkulis skolotāja Jēkaba brāļa dēls. Mācījies Pleskavā skolotāju seminārā. Sākumā Aleksandrs bija palīgskolotājs, bet ar 1900. gadu viņus apmainīja amatiem, jo toreiz ,esot Krievijas impērijas sastāvā, vajadzēja labi zināt krievu valodu, kas bija Aleksandra zināšanu pluss. Viņš bija stiprs arī mūzikā, bija saņēmis kora diriģenta un ērģelnieka tiesības. Aleksandrs Berkulis bija aktīvs darbonis pagastā, vadīja dziedāšanas biedrības kori.
Skolā strādāja arī skolotāja Litija Zvaigznīte, vēlāk aiziet uz Lizumu, Jānis Jānītis, Anna Meldere Zara, Emma un Anna Palejas.1920.-30.-jos gados strādāja skolotāji Lūcija Prikule, Austra Berkule, Jānis Kļaviņš, Īda Kļaviņa Ceriņa, Arvīds Lācis, Marta Kalēja Duškina, Lilija Kalēja Fauste, Marija Zaķe, Sīmanis Stojažs, Lūcija Stojaža, Olga Zvejniece Medne.
Paideru otrās pakāpes skola pastāvēja līdz 1939. gadam, jo skolēnu skaits pieauga, bet vietas bija maz. 30-jos gados skolā mācījās 75 - 80 skolēni. Bija vajadzība pēc jaunas ēkas, kas būtu plašāka. Vecā skola gan netika nojaukta līdz 40-to gadu beigām un 2. Pasaules kara laikā tur bijusi arī vācu armijas slimnīca. Aizverot Paideru skolu, darbību uzsāka jaunuzceltā Alūksnes pagasta skola, uz kuru tad aizgāja mācīties vairums Paideru skolas bērnu.
 |
Skolas ēka
|
 |
Skolas lielā klase, stabi-balsti griestiem. 1920. gads |
 |
Visa skola 1930. gadā. Pirmajā rindā no labās: skolotājs Arvīds Lācis, skolotāja Ida Ceriņa, pārzinis Aleksandrs Berkulis, skolotāja Austra Berkule. |
Alūksnes 2.vidusskola
Otrā pasaules kara beigās, kad tika padzīti vācieši, Alūksnē ienāca Padomju armija un izveidoja sev jaunas iestādes. Pilsētā pie Alūksnes vidusskolas(tagad ģimnāzijas) sāka mācīties krievu skolēnu grupa. Kad skolēnu skaits palielinājās, vajadzēja domāt par pastāvīgām telpām. 1946.g. krievu klases pārcēla uz Jāņkalna ielu 51 un izveidoja Alūksnes 3.septiņgadīgo skolu, bet 1951.gadā izvietoja Kanaviņu ielā 14, nodibinot Alūksnes 2. vidusskolu. Pirmais direktors bija M. Deduhs. Par direktori strādāja arī ilggadējā skolotāja Sloģe, bet 1952.gadā atbildīgo amatu uzticēja Vladimiram Maļinovskim.
Jau no agras bērnības viņam bija milzīga vēlēšanās mācīties, uzzinot pēc iespējas vairāk. Par pedagogu Maļinovskis kļuva kara laikā, kad 1944.gadā viņam piedāvāja strādāt par skolotāju. Tad viņam bija tikai vidējā izglītība. Tā dienu no dienas viņš iepazina pedagoga darbu un pamanīja šīs profesijas pievilcīgumu. 1947.gadā V. Maļinovskis sāka strādāt par mācību daļas vadītāju Pededzes septiņgadīgajā skolā un turpināja mācīties Rīgas pedagoģiskajā institūtā. Institūtu viņš pabeidza pēc 4 gadiem ar teicamām sekmēm. Daudzi skolēni atceras direktoru ar siltām jūtām. Par labu darbu Maļinovskis apbalvots ar Darba Sarkanā Karoga ordeni, medaļu Par apzinīgu darbu, ar 3 LPSR AP goda rakstiem. Viņš bija LPSR nopelniem bagātais skolotājs, Padomju Savienības izglītības darba teicamnieks , LPSR izglītības darba teicamnieks, Alūksnes pilsētas Goda pilsonis. Atmiņās skolas direktors rakstīja, ka galvenais, no kā atkarīgi panākumi, ir sapratne kolektīvā. Ja skolotāji atbalstīs direktoru, tad darbs veiksies un varēs kalnus gāzt , bet arī vadītājam jābūt vispusīgam un saprotošam, teicis direktors Maļinovskis.
Ar lielu atbildību skolu vadīja arī direktori Ļubovj Ļašenko (Siņeokaja), Aleksandrs Kondratjevs, Olga Stoļerova, Vera Zučika, Svetlana Akmentiņa. Atzīmējams mācību pārziņu Veras Kaļvan, Ņinas Urlapovas, Ņinas Fokinas, Svetlanas Akmentiņas, Taisijas Kļaviņas ieguldījums Alūksnes 2.vidusskolas darbā.
Skolā bija interesanti - skolēni vadīja radio pārraides skolā, skolai bija savs orķestris, kori, deju kolektīvi. Aktīvi darbojās arī komjauniešu un pionieru organizācijas. Skolēni aktīvi strādāja skolas dārzā, uzkopa apkārtni. Bijušie skolēni atmiņā min Interrnacionālās draudzības kluba interesantos pasākumus. Daudzi ieguva autovadītāja apliecības, jo skolā bija iespēja iziet auto apmācību. 1969.gada 1.septembrī pie skolas atklāja jaunu mācību korpusu ar lielu sporta zāli.
Skolas dzīve bija interesanta un daudz bija pasākumu un aktivitāšu, kas skolēnus disciplinēja un radināja pie atbildības.
 |
skolas vokāli instrumentālais ansamblis. |
 |
skolas ilggadējais direktors Vladimirs Maļinovskis. |
 |
skolas orķestris. |
|
