Evita APLOKA,
Alūksnes novada pašvaldības
sabiedrisko attiecību speciāliste
Sabiedrībā nereti izskan viedoklis, ka Alūksnes novada pašvaldības komercsabiedrības SIA Alūksnes nami sniegtie apsaimniekošanas pakalpojumi ir dārgi un, ka pieaug apsaimniekošanas maksā iekļauto administrācijas izdevumu apjoms. SIA Alūksnes nami valdes loceklim Mihailam Kosinovam lūdzu skaidrot šo situāciju.
- Pirmais, ko es gribu uzsvērt, lai iedzīvotāji saprastu, ir fakts, ka administrācijas izdevumi nav tikai izdevumi darbinieku atalgojumam. Apsaimniekošanas maksu neesam palielinājuši un arī šobrīd to negrasāmies darīt, jo saprotam, ka iedzīvotāji nevarēs samaksāt. Administratīvajos izdevumos ietilpst arī daudzi citi izdevumi, - norāda M. Kosinovs.
SIA Alūksnes nami galvenā grāmatvede Inita Brice skaidro, ka, piemēram, šī gada deviņos mēnešos vidēji 2168 latus katru mēnesi veido administratīvie izdevumi, kas nav saistīti ar darbinieku atalgojumu - biroja telpu noma, zemes noma, nekustamā īpašuma nodoklis, maksa par elektrību, ūdeni, atkritumu izvešanu, sakaru pakalpojumiem un apsardzi, kancelejas preces, pasta izdevumi, toneru uzpildīšana printeriem, gada pārskata revīzija, datorprogrammas abonementi, autotransports, degviela un remonti tam, biroja telpu uzkopšana, semināru un kursu maksas, asociācijas dalības maksa, bankas pakalpojumi. I. Brice uzsver, ka ne viss administrācijas izdevumu apjoms tiek segts no apsaimniekošanas maksas, to sedz arī maksa no AS Simone, SIA Rūpe un SIA Latvijas propāna gāze par iedzīvotāju maksājumu administrēšanu.
- 2007. gadā, neskatoties uz to, ka uzņēmumam bija 7,5 tūkstošu latu zaudējumi, pašvaldība pieņēma lēmumu, kas uzlika mums maksāt nomas maksu par biroja telpām, zemes nomu, nekustamā īpašuma nodokli. Gada beigās izveidoja padomi no trīs locekļiem, kuriem bija jāmaksā. Neskatoties uz to, mēs nepaaugstinājām apsaimniekošanas maksu ne par santīmu. Tagad mums saka padomes jums vairs nav, samaziniet apsaimniekošanas maksu. Bet mēs taču to neesam paaugstinājuši!
Šogad valsts palielināja pievienotās vērtības nodokli. Uzņēmums ir PVN maksātājs, taču mūsu galvenais pakalpojums - apsaimniekošana ar pievienotās vērtības nodokli netiek aplikta. Ko tas nozīmē? Uzņēmums, kura sniegto pakalpojumu apliek ar PVN, nopērk preci un samaksā nodokli, tātad samaksātais nodoklis pēc tam atgriežas uzņēmumā. Mūsu gadījumā tā nenotiek. Uz apsaimniekošanas maksu tas iespaidu neatstāj, bet tā kā valsts atskaitījumi ir lielāki, tad atlikums ir mazāks.
Tāpat šogad ir palielināta minimālā alga valstī, līdz ar to pieauga algas sētniekiem, kā arī sociālais nodoklis. Dārgākas kļuvušas arī sētnieku darba nodrošināšanai nepieciešamās lietas, - skaidro M. Kosinovs.
Savukārt pārmetumus par to, kādēļ SIA Alūksnes nami sniegtie pakalpojumi ir dārgi, raksturo kāds piemērs.
- Ja dzīvoklī ir sabojājies krāns, cilvēks pasauc kaimiņu, viņš nomaina blīvi un par to paprasa latu. Dārgi? Nē. Tagad skatāmies, kā veidojas izmaksas mūsu gadījumā. Lai to pašu latu uz rokas saņemtu mūsu santehniķis, nerēķinot transporta izmaksas, viņam jāaprēķina 1,47 lati, jo zināms, ka 32% atskaitīs valsts. No šīs summas mēs samaksāsim valstij sociālo nodokli 24%, tātad jau jāaprēķina 1,82 lati. Un, tā kā tas ir maksas pakalpojums, tam visam vēl klāt 21% pievienotās vērtības nodoklis valstij. Ne uzņēmumam, ne strādniekam, bet valstij. Rezultātā 2,21 lati. Jautājums kurš tad pelna? Cilvēks saņem latu, valsts 1,20 latus, bet visi domā, ka to saņem uzņēmums. Es atgādinu, ka uzņēmums maksā visus nodokļus valstij, pie mums nepastāv algas aploksnēs kā tas ir daudzviet citur, tādēļ arī mūsu izmaksas ir tādas, kādas tās ir, - situāciju skaidro M. Kosinovs.
|