Evita APLOKA,
Alūksnes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste
Aizvadītajā nedēļā Alūksnes novada pašvaldība vairākkārt saņēmusi informāciju par klaiņojošiem suņiem Alūksnē, kas apdraud gājējus.
Atgādinām mājdzīvnieku īpašniekiem, ka Ministru kabineta noteikumi Nr. 266 „Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai” nosaka mājdzīvnieku turēšanas prasības.
Sunim, ja tas atrodas ārpus īpašnieka vai turētāja valdījumā esošas teritorijas, jābūt uzliktai kaklasiksnai vai iemauktiņiem, bet bīstamajiem suņiem – arī sarkanai atšķirības lentei.
Pilsētās un ciemos, ja suns atrodas ārpus telpām tā īpašnieka vai turētāja valdījumā vai turējumā esošajā teritorijā, suņa īpašniekam vai turētājam jānodrošina pilnīga attiecīgās teritorijas norobežošana no publiskai lietošanai paredzētās teritorijas, novēršot iespēju sunim izkļūt. Pie norobežotās teritorijas ieejas jāierīko zvans vai cita ierīce, kas ļauj sazināties ar teritorijas īpašnieku vai valdītāju.
Pilsētās un ciemos ārpus norobežotās teritorijas suns jāved pavadā, bez pavadas suns var atrasties zaļajā zonā un mežā (izņemot vietas, kur saskaņā ar pašvaldību saistošajiem noteikumiem tas ir aizliegts) pastaigas laikā īpašnieka vai turētāja uzraudzībā un redzeslokā tādā attālumā, kādā īpašnieks vai turētājs spēj kontrolēt dzīvnieka rīcību.
Sabiedriskās vietās suni var īslaicīgi atstāt vienu, ja tas ir piesiets pavadā, kas nav garāka par metru, un ja tas netraucē personu un transportlīdzekļu kustību un neapdraud cilvēku vai dzīvnieku drošību.
Ārpus pilsētām un ciemiem viensētās suni var turēt ārpus telpām nepiesietu, ja tiek nodrošināts, ka tas neapdraud cilvēkus un dzīvniekus. Ja suns veic sargāšanas uzdevumu, tā uzturēšanās teritoriju norāda ar zīmi „Suns!”.
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss (LAPK) nosaka, ka par dzīvnieku turēšanas, labturības, izmantošanas un pārvadāšanas prasību pārkāpšanu fiziskajām personām izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu no 5 līdz 50 latiem, bet juridiskajām – no 10 līdz 500 latiem, pie tam ir iespējama arī dzīvnieka konfiskācija.
Ja tāds pats pārkāpums izdarīts atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas vai, ja to dēļ nodarīts fizisks vai materiāls zaudējums, uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 10 līdz 500 latiem, bet juridiskajām – no 500 līdz 1000 latiem, konfiscējot dzīvniekus vai bez konfiskācijas.
Ņemot vērā dzīvnieku izolatora augstās uzturēšanas izmaksas, Alūksnes novada dome pērn nolēma apturēt tā darbību.
Alūksnes novada pašvaldības izpilddirektore Janīna Čugunova norāda, ka šobrīd tiek meklēts risinājums, kā pašvaldība varētu klaiņojošo dzīvnieku izolēšanas funkciju nodrošināt ar krietni mazākiem līdzekļiem.
Viena no iespējām būtu slēgt līgumu ar veterinārārstu par izbraukšanu uz konkrētiem gadījumiem, kad saņemts ziņojums par klaiņojošo dzīvnieku, taču ne pastāvīgu darbu izolatorā. Tādēļ aicinām veterinārārstus, kas būtu ar mieru veikt šo pienākumu, sazināties ar pašvaldību. |