Evita APLOKA,
Alūksnes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste
Trešdien, 20. oktobrī Alūksnes novada pašvaldība bija aicinājusi uz tikšanos Alūksnes pirmsskolas izglītības iestāžu „Pienenīte” un „Sprīdītis” audzēkņu vecākus, lai runātu par uzturēšanas maksas izlietojumu.
Kā zināms, Alūksnes novada dome ir atcēlusi pērn 20. augustā pieņemto lēmumu par uzturēšanās maksas iekasēšanu minētajās iestādēs. Lēmumu par uzturēšanās maksu dome pieņēma pēc straujā pašvaldības budžeta samazinājuma 2009. gada vidū, kad arī iestādēm bija jāsamazina savs budžets. Lai nepasliktinātos pirmsskolas izglītības iestāžu sniegtais pakalpojums, kā risinājums tika pieņemts lēmums par uzturēšanās maksas iekasēšanu, pamatojoties uz likumu „Par pašvaldībām”, kas nosaka, ka pašvaldības var noteikt maksu par savu iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem. Nesen pašvaldība no Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas saņēma vēstuli, kurā tā norāda, ka šis lēmums neatbilst Izglītības likumam, kurš nosaka, ka izdevumus par izglītības ieguvi sedz valsts vai pašvaldība. Līdz ar to šīs normas ir viena otrai pretrunā, tāpēc ministrija domei ieteikusi šo lēmumu atcelt.
Tikšanās laikā abu pirmsskolas izglītības iestāžu vadītājas informēja par iestāžu budžeta situāciju pēdējos gados, kas radīja šīs maksas nepieciešamību, raksturoja, kā iekasētā maksa izlietota, kā arī iepazīstināja ar situāciju, kādā var nonākt bērnudārzi, ja vecāki vēlētos saņemt atpakaļ iemaksāto uzturēšanās maksu. Tāpat vecāki tika iepazīstināti ar skaidrojumu par pašvaldības budžeta veidošanos. Vecāki uzdeva jautājumus pašvaldības vadībai un abu iestāžu vadītājām un tikšanās noslēgumā vecāki vienojās, ka, ņemot vērā sniegtos skaidrojumus, viņi izprot uzturēšanās maksas nepieciešamības pamatojumu un tās izlietojumu un nepieprasa to atmaksāt.
Pašvaldības izpilddirektore Janīna Čugunova, sākot sanāksmi, informēja, ka pašvaldība vecākus aicinājusi uz tikšanos, lai runātu par Alūksnes bērnudārziem, bērniem un vidi, kādā viņi tajos uzturas. J. Čugunova uzsvēra, ka gan vecāku, gan pašvaldības mērķis ir radīt tādu vidi, lai tā būtu labvēlīga bērnu attīstībai.
A. Fomins sanāksmes dalībniekiem paskaidroja, ka lēmums iekasēt uzturēšanās maksu pieņemts tādēļ, ka 2009. gada 1. janvārī nācās samazināt budžetu par 20% pret 2008.gadu, 1. jūlijā – vēl par 150 tūkstošiem no pilsētas budžeta un norādīja, ka Ls5 uzturēšanās maksa apstiprināta, lai nodrošinātu kvalitatīvu piedāvājumu bērniem.
Pirmsskolas izglītības iestādes „Sprīdītis” vadītāja Modrīte Voska pastāstīja klātesošajiem, ka sakarā ar sarežģīto ekonomisko situāciju, 2009. gadā iestāde saņēmusi par 20% mazāku budžetu nekā 2008. gadā. 1. janvārī, paaugstinot PVN likmi, daudzām lietām cenas pieauga par 3%, bet citām par 16%, līdz ar to iestāde vairs nevarēja iegādāties tik daudz pakalpojumu un preču. Uz 1. septembri bija jāsamazina uzturēšanās izdevumi par Ls15500, kā arī tika saņemta informācija, ka no valsts nebūs finansējums 5 un 6 gadīgo bērnu pedagogu darba samaksai. Šī summa PII „Sprīdītis” sastādīja Ls7000, kas bija jāatrod iestādes samazinātajā budžetā.
M. Voska uzsvēra, ka 2009. gadā ļoti atšķīrās bērnu skaits pēc saraksta un faktiskais apmeklējums, līdz ar to arī netika iekasēti plānotie ieņēmumi. Zaudējumu radīja arī tas, ka vecāki bērnus bija pieteikuši apmeklējumam vasaras mēnešos, bet faktiski nenāca, taču darbiniekiem jāstrādā tik un tā. Gada beigās iestādes budžets bija jāsamazina vēl par 18 tūkstošiem, un lai samazinātu budžetu, veikti vairāki pasākumi – pedagoģiskie darbinieki nesaņēma samaksu par gatavošanos nodarbībām, netika veikta samaksa par darba kvalitāti, 1. septembrī pedagoģiskajiem darbiniekiem darba alga tika samazināta par 30%, saimnieciskajiem darbiniekiem – par 20%, visi darbinieki 1 dienu bija bezalgas atvaļinājumos. Tomēr šie pasākumi nedeva rezultātu, tādēļ iestāde lūdza novada domi paaugstināt ieņēmumus, palielinot ēdināšanas maksu un nosakot uzturēšanās maksu Ls5 mēnesī. Uzturēšanās maksu kopsumma gada atlikušajos 4 mēnešos sastādīja to summu, kas lieki tika iztērēta vasaras mēnešos.
M. Voska informēja, ka iekasētā uzturēšanās maksa novirzīta speciālistu darba algām, komunālajiem pakalpojumiem, iegādēm.
Viņa uzsvēra, ka 2010. gada budžets iestādei bijis cerīgāks - budžeta samazinājums bijis tikai 15%. Šobrīd, izvērtējot ieņēmumu analīzi, iestādei budžets jāsamazina tikai par Ls5000. tomēr iestādes vadītāja bažījas, ka plānotie ieņēmumi tomēr nepildīsies, jo, lai gan pašvaldība ir radījusi vietas bērnudārzā, daudzi vecāki ir pārdomājuši un bērnudārza apmeklēšanu atlikuši uz nākamo gadu, līdz ar to Ls7000 būs jāatrod iestādes budžetā.
M. Voska arī sniedza ieskatu situācijā, kāda iestādē varētu rasties, ja vecāki pašvaldībai pieprasīs uzturēšanās maksu atmaksu – budžets būs sagrauts uz vairākiem gadiem, nevarēs nodrošināt kvalitatīvu pakalpojumu, ar bērniem nestrādās speciālisti – mūzikas skolotāji, logopēdi, sporta skolotāji, grupā būs jāstrādā 1 skolotājai, kuras darba slodze ir 6 stundas dienā, no rītiem un vakaros bērni būs dežūrgrupās, kur strādās skolotāja palīgs, par mēbeļu remontu būs jāgādā pašiem, apkures sezona būs saīsināta, mācību līdzekļu iegādei būs samazināts finansējums, būs jādomā par saīsinātu darba laiku un vasarā iestādi vajadzēs slēgt uz 2 mēnešiem.
M. Voska atgādināja, ka pērn iestādē notikusi vecāku kopsapulce, kurā šī situācija izrunāta, bet jautājumu vai pretenziju no vecākiem nebijis. Tāpat par šo jautājumu runāts arī iestādes padomē.
Viņa arī uzsvēra, ka pašvaldība ierosināja atcelt uzturēšanās maksu 5 un 6 gadīgajiem bērniem un uz jauno budžetu ticis plānots atcelt šo maksu arī pārējiem audzēkņiem.
Pirmsskolas izglītības iestādes „Pienenīte” vadītāja Ārija Driņina informēja, ka 2009. gadā finansējums iestādei ticis kardināli samazināts un paskaidroja, ka vecāki ar uzturēšanās maksām piedalījušies saimniecisko izdevumu segšanā.
Ā. Driņina paskaidroja, ka no 2009. gada septembra līdz 2010. gada septembrim iekasētās uzturēšanās maksas kopsumma sastāda Ls6600. Ar šo summu varētu segt tikai pusi no iestādes apkures izdevumiem. Viņa arī norādīja, ka, lai atmaksātu vecākiem iemaksāto uzturēšanās maksu kopējo summu, ja to vēlētos izdarīt šī gada laikā un no iestādes budžeta, tas nozīmētu vienu mēnesi slēgt iestādi.
Pašvaldības ekonomiste Evita Ņedaivodina sanāksmes dalībniekiem skaidroja, ka pirmsskolas izglītības iestāde tiek finansēta no pašvaldības budžeta, maksas pakalpojumiem un no projektiem, savukārt pašvaldības galvenie ieņēmumi ir no iedzīvotāju ienākumu nodokļa, nekustamā īpašuma nodokļa un dotācijas no Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda. Viņa informēja, ka 2008. gadā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi pildījās pēc plāna, bet 2009. gada septembrī ar budžeta grozījumiem uzlikts pienākums samazināt budžetu par Ls150854, kas ir 93% no pirmatnējā plāna, savukārt izpilde bija vēl mazāka – gada beigās tā sastādījusi 93% no septembra sākotnējā plāna. Rīkojumu par līdzekļu samazināšanu saņēmušas visas iestādes, ne tikai pirmsskolas izglītības iestādes.
E. Ņedaivodina uzsvēra, ka Vispārējās izglītības likumā nav noteikts vecums, no kāda sākas pirmsskolas izglītības apguve – līdz 5 gadu vecumam tā ir brīvprātīga, bet 5 – 6 gadus veciem bērniem ir obligātā sagatavošana skolai. Tātad pašvaldības obligāts pienākums nodrošināt pirmsskolas izglītību ir tikai 5 – 6 gadus vecajiem bērniem. Tā kā bērnu izglītošana līdz 5 gadu vecumam nav obligāta, tad pašvaldībai jāparedz tiesības vecākiem, kuru bērni saņem pirmsskolas izglītības pakalpojumu līdz 5 gadu vecumam, noteikt līdzfinansēšanas pienākumu, daļēji sedzot sava bērna uzturēšanās izmaksas.
Ekonomiste norādīja, ka PII „Sprīdītis” un „Pienenīte” budžetā dominē pašvaldības finansējums - 2008. gadā pašvaldības ieguldījums „Sprīdītī” bija 64% no visa iestādes budžeta, 2009. gadā – 70%, 2010.gadā – 73%. Līdzīgi arī „Pienenītē” – pašvaldības finansējums procentuāli pret iestādes budžetu nav samazināts. Savukārt valsts mērķdotācija „Sprīdītim” 2008. gadā bija 23%, bet 2010. gadā – vairs tikai 7%. Lai kompensētu valsts finansējuma samazinājumu, viens no risinājumiem bija noteikt šo maksu.
Vecāki interesējās, kāpēc uzturēšanās maksa jāmaksā arī par to laiku, kad bērns neapmeklē bērnudārzu, un kāpēc Malienas bērnudārzā jāmaksā tikai 20 lati mēnesī. J. Čugunova paskaidroja, ka uzturēšanās maksa jāmaksā neskatoties uz to, vai bērns apmeklē vai neapmeklē bērnudārzu tādēļ, ka neatkarīgi no tā, vai pirmsskolas izglītības iestādē grupā ir 5 vai 25 bērni, darbiniekiem darbā ir jābūt un ēdiens jāgatavo. Savukārt par izmaksām Malienas speciālajā pirmsskolas izglītības iestādē J. Čugunova paskaidroja, ka šo iestādi dotē valsts, ne pašvaldība.
Vecāki interesējās, kāpēc citviet par bērnudārza apmeklējumu jāmaksā mazāk. M. Voska norādīja, ka daudzviet vēl tiek vākta papildus nauda. Tāpat vecāki interesējās par ēdināšanas izmaksām. M. Voska paskaidroja, ka ēdināšana pilsētas bērnudārzos maksā Ls1,50 dienā, no kā Ls1,10 ir izmaksas produktu iegādei un Ls0,40 saimnieciskajiem izdevumiem, kas rodas ēdiena sagatavošanas procesā. Sanāksmes dalībnieki arī interesējās par pārtikas produktu iepirkumiem pirmsskolas izglītības iestāžu vajadzībām. M. Voska uzsvēra, ka uz šiem iepirkumiem nepiesakās daudz piegādātāju, nereti tikai viens vai divi.
Vecāki interesējās, vai tad, ja viņi pašvaldībai izteiks vēlmi, lai tā atmaksātu iemaksātās uzturēšanās maksas, šie līdzekļi tiks ņemti no pirmsskolas izglītības iestāžu budžeta. J. Čugunova paskaidroja, ka nevar pateikt precīzi, taču skaidrs, ka minētajā gadījumā šie līdzekļi, kas kopā sastāda 17 tūkstošus latu, būs jāņem no pašvaldības iestāžu – gan pirmsskolas izglītības iestāžu, gan citu - budžeta.
Vecāki izteica viedokli, ka šī lēmuma nepieciešamības pamatojums un līdzekļu izlietojums bijis jāizskaidro jau agrāk. Vecāki ierosināja, plānojot nākamā gada pašvaldības budžetu, sākt līdzekļu sadali ar pirmsskolas izglītības iestādēm, lai finansējums to darbībai saglabātos šī gada līmenī.
Izpilddirektore paskaidroja, ka, lai kompensētu līdzekļus, ko pirmsskolas izglītības iestādes bija plānojušas ieņemt atlikušajos četros šī gada mēnešos no uzturēšanās maksām, taču sakarā ar atcelto domes lēmumu neiekasēs, šī summa atrasta citur pašvaldības budžetā no nekustamā īpašuma nodokļa maksājumiem, kas nebija budžetā ieplānoti, bet gada vidū bija jāsāk tos maksāt.
Vairāki klātesošie vecāki pauda izpratni par minēto uzturēšanās maksu un atzina, ka izprot tās nepieciešamību un ir apmierināti ar tās izlietojumu. Tāpat arī vecāki izteica pozitīvus vērtējumus par pirmsskolas izglītības iestāžu sniegto pakalpojumu kvalitāti.
Sanāksmes noslēgumā vecāki vienojās, ka neuzturēs prasību, lai pašvaldība atmaksātu uzturēšanās maksas. |