Evita APLOKA,
Alūksnes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste
Šī vasara Alūksnē bijusi dažādiem kultūras un atpūtas pasākumiem bagāta. Lai analizētu, kāds bijis pilsētas vizuālais tēls šajā sezonā un kādu to veidot turpmāk, Alūksnes novada pašvaldībā uz sarunu pulcējās ar pasākumu organizēšanu un pilsētas vizuālo izskatu saistīti pašvaldības un tās iestāžu darbinieki.
Sanāksmē tikās Alūksnes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Dzintars Adlers, pašvaldības izpilddirektore Janīna Čugunova, kultūras un sporta nodaļas vadītāja Sanita Eglīte, ainavu arhitekts Agris Veismanis, tūrisma informācijas speciāliste Ingūna Dovgāne, pašvaldības aģentūras „Spodra” direktors Guntis Kozilāns, būvvaldes vadītāja Līga Šķepaste un Alūksnes pilsētas Tautas nama direktore Sanita Bērziņa.
Uz tikšanos visus bija aicinājis Alūksnes pilsētas Tautas nama noformēšanas mākslinieks Ivars Pilips, kurš vispirms sniedza atskatu par šīs vasaras veikumu pilsētas noformēšanā. Viņš uzsvēra, ka visiem vasaras pasākumiem bijis vienots vizuālais tēls – kaleidoskops, kas izmantots gan vides objektos, gan krāsainajos reklāmkarogos ar informāciju par svētku pasākumiem, gan arī zāles daiļpļāvumos, kas pilsētas noformējumā šogad bija pilnīga novitāte.
Tikšanās dalībnieki diskutēja par pilsētvides noformējumu nākotnē. Alūksnes novada pašvaldības kultūras un sporta nodaļas vadītāja Sanita Eglīte ieskicēja būtiskākos nākamās sezonas kultūras pasākumus Alūksnē – 670 gadskārta apritēs Livonijas ordeņa pilsdrupām, iecere atjaunot jauniešu deju kolektīvu festivālu „Enku drenku”, organizēt plašu Līgo svētku pasākumu pilsētā, kā arī attīstīt muzikālās piektdienas pie Jaunās pils. Viņa izteica ierosinājumu vairāk iesaistīt sabiedrību dažādu pilsētas dekorāciju veidošanā, kā šogad tas notika ar lielo vainagu pie Bībeles muzeja, savukārt ziemā piemērotos laika apstākļos alūksniešus varētu aicināt kopīgi veidot sniega pilsētiņu.
Tā kā šogad Alūksnes pilsētas svētkos iesvētīja Alūksnes novada karogu, Ivars Pilips, kurš ir tā autors, ieteica nākotnē svētku noformējumos vairāk izmantot karogu un arī pilsētas simboliem, kā arī varbūt domāt par to, lai novada karogs būtu pieejams iedzīvotājiem un, svētkus svinot, ikviens to varētu pacelt pie savas mājas.
I. Pilips atzina, ka mākslinieka radīto ideju materializēšanu nereti kavē tas, ka nav meistara - galdnieka, mehāniķa, kas iecerētās pilsētas rotas varētu izgatavot, piemēram, jau ziemā būtu jāgatavo dekorācijas nākamajai vasarai, bet iegādāties katru pasūtījumu kā ārpakalpojumu pašvaldībai izmaksā dārgāk.
Pilsētas vizuālo tēlu un pievilcību tās iedzīvotāju un viesu acīs veido ne vien svētku noformējums, bet arī ēku izskats. Sarunas laikā I. Pilips aktualizēja problēmu, ka pilsētā, īpaši tās centrālajā daļā, ir daudz krāsainas arhitektūras, taču vietumis ēku krāsojums nolupis un to būtu nepieciešams atjaunot.
Sarunas dalībnieki diskutēja par pilsētas pozicionēšanu un tās tēla veidošanu. Šajā sakarībā izskanēja ierosinājumi vairāk attīstīt Alūksnes kā vietas, kur latviešu valodā pirmo reizi tulkota Bībele, tēlu un ideju par malēnieti kā gaismas nesēju. Domes priekšsēdētāja vietnieks Dzintars Adlers informēja, ka pašvaldība plāno izstrādāt projektu par publisko apgaismojumu, kurā varētu iekļaut arī vairāku objektu izgaismošanu.
Lai svētku gaidās vienotā stilā būtu noformēta visa pilsēta, nākotnē varētu domāt, ka ne tikai pašvaldības iestādēm ir līdzīgs noformējums, bet vienotu stilu savu ēku un skatlogu rotāšanā ievēro arī pārējās iestādes, uzņēmumi un institūcijas.
Tā kā tuvojas rudens un jau drīz arī gada baltākie svētki – Ziemassvētki, Ivars Pilips sarunas dalībniekus iepazīstināja ar iecerētajām idejām, kā šoziem varētu rotāties pilsēta. Tā kā svētku simbols – Ziemassvētku egle atrodas laukumā pie administratīvās ēkas, šī varētu būt vieta, kur koncentrētu vairāk svētku dekorāciju. Šogad svētku rotās varētu parādīties tāds iepriekš neizmantots, taču latvisks telpu rotājums kā puzuri. Tāpat dažādas idejas mākslinieks iecerējis slidotavai – piektdienu vakaros un brīvdienās tā varētu kļūt par nelielu pasaku pilsētu, kur slidošanu pavadītu mūzika, būtu aktivitātes bērniem un iespēja sasildīties ar karstu tēju vai karstvīnu.
Sarunas noslēgumā tās dalībnieki vienojās, ka par šajā tikšanās reizē aizsāktajām tēmām diskusija jāturpina, jau konkrētāk to saistot ar pasākumiem un plānojamo budžetu.
|