Vidzemes plānošanas reģiona jūlija Attīstības padomes sēde aizvadīta karstās diskusijās

Uz sēdi bija ieradusies Izglītības ministrijas pārstāve, Izglītības departamenta direktora vietniece profesionālās izglītības un starptautiskās sadarbības jomā Inta Šusta, lai klātesošos reģiona pašvaldību priekšsēdētājus un profesionālo izglītības iestāžu direktorus informētu par plānoto profesionālās vidējās izglītības attīstībā Latvijā nākošajā plānošanas periodā.

IZM pārstāve I.Šusta uzsvēra, ka šobrīd jau notiek virzība uz duālās jeb darba vidē balstītas profesionālās izglītības ieviešanu profesionālajās izglītības iestādēs, sniedzot audzēkņiem iespēju mācību gada laikā iegūt vairāk tieši praktiskās zināšanas, izejot praksi uzņēmumos un tādējādi iepazīstoties ar reālo darba vidi. Duālās izglītības ieviešana šobrīd norit kā pilotprojekts. Pirmais gads noslēdzies, tajā iesaistījušās 6 profesionālās vidusskolas – kopumā 29 audzēkņi un 29 uzņēmēji. Pēc I. Šustas teiktā, uz nākamo gadu pilotprojektā iesaistīties vēlas jau 22 izglītības iestādes ar 500 audzēkņiem.

Taču neatbildēts palika jautājums par skolu tuvāko nākotni – kāda ir nozares ministrijas stratēģija tuvākajā nākotnē, ņemot vērā tuvojošos mācību gadu un nākošo ES fondu plānošanas periodu.

Asas diskusijas raisījās pēc tam, kad pašvaldību priekšsēdētāji sāka interesēties, pēc kādiem kritērijiem notiek skolu apvienošanās – kas nosaka, kura skola pievienojas kurai. Kā piemērs tika minēts 2014. gada janvārī notikusī Laidzes profesionālās vidusskolas (Talsu novads) apvienošana ar Rīgas Valsts tehnikumu, uzsverot, ka attālums starp skolām ir vairāk kā neloģisks. Viennozīmīga atbilde par kritērijiem no ministrijas pārstāves netika saņemta – I.Šusta piekrita, ka līdz šim process notiek, pamatojoties uz skolu vadības savstarpēju vienošanos un tāds tas arī saglabāsies, ministrija nekādus norādījumus nesniegs arī turpmāk.

Pašvaldību pārstāvji rosināja ministriju izvērtēt piedāvāto apmācību programmu lietderību, nosakot prioritātes valstī, tām pakārtojot arī izglītības programmas, tādējādi arī kontrolējot skolu apvienošanos un to izvietojumu valstī. Ministrijas pārstāve tika aicināta vērst uzmanību uz to, ka skolām joprojām ir grūti daudzviet nokomplektēt grupas, audzēkņu skaits nepietiek, nepieciešams veidot konkrētu mērķtiecīgu nozares attīstību. Turklāt pāri robežai, Valgā (Igaunijā) tiks atvērtas 2 mācību grupas latviešiem – klātesošie šo uzskata kā apdraudējumu turpmākai nākotnei profesionālajā izglītībā Latvijā. Ministrijas pārstāve, savukārt, aicināja klātesošos pašus analizēt situāciju un noteikt iemeslus, kāpēc Igaunija pārvilina latviešu audzēkņus, nesaskatot tur ministrijas atbildību. Izglītības ministrija kā politikas veidotāja aicināja problēmas risināt uz vietas pašvaldībās.

Tikpat asas diskusijas izraisīja jautājums par Labklājības ministrijas izstrādāto deinstitucionalizācijas procesu, par ko stāstīt no Labklājības ministrijas bija ieradušās Sociālo pakalpojumu departamenta direktore Danute Jasjko un vecākā eksperte Kristīne Lasmane.

Deinstitucionalizācija paredz samazināt klientu vietu skaitu valsts finansētās sociālās aprūpes institūcijās (sociālās aprūpes namos), tos atgriežot atpakaļ sabiedrībā un vienlaikus piedāvājot attīstīt arī alternatīvos sociālos pakalpojumus, tos sniedzot dzīvesvietās. Process paredz „nauda seko klientam” principu, kas nozīmē, ka noteikta naudas summa no valsts budžeta sekos klientam līdz uz pašvaldību. Savukārt klientu grupām, kuras dzīvo pašvaldībās - ģimenēm, kurās ir bērni vai pilngadības personas ar invaliditāti - plānots piemērot individuālā budžeta shēmu. Tas nozīmē, ka personas "virtuālajā kontā" būs paredzēts finansējums no valsts un pašvaldības budžeta, kurš izlietojams minēto personu atbalstam un pakalpojumu iegādei.

Pašvaldības tā arī neguva skaidru atbildi uz jautājumu, kas notiks ar plānoto procesu pēc tam, kad Eiropas Savienības piesaistītais finansējums būs iztērēts. Lielākās bažas pastāv par to, ka pašvaldībām turpmāk būs jāfinansē projekta laikā uzbūvētās infrastruktūras uzturēšana, kā arī jāapmierina bijušo sociālo aprūpes namu klientu vajadzības ar pašvaldības spēkiem – plānots, ka projekta laikā kopumā uz patstāvīgu dzīvi dosies 700 sociālo aprūpes centru klienti un ar laiku atsevišķus sociālās aprūpes centrus plānots slēgt.