Latvijas lauku kopienas strādā ar globālas nozīmes attīstības jautājumiem

Aizritējušajā nedēļā jau otro reizi Latvijas vēsturē norisinājās Lauku kopienu nedēļa.  Šogad tā notika Riebiņu, Alūksnes, Amatas, Aizputes un Iecavas novados, pulcējot vairāk nekā 100 lauku teritoriju iedzīvotājus un citus aktīvistus, kas ieinteresēti kopienu attīstības jautājumos. Lauku kopienu nedēļa šajā gadā mudināja kopienu iedzīvotājus domāt par to, kā  kopienu darbības vietējā līmenī ietekmē globālos procesus un ko iespējams darīt, lai  mudinātu kopienu skatīties uz sevi kā uz vietēju un globālu vērtību!

Lauku teritoriju pārstāvji diskusijās meklēja atbildes uz jautājumu par savas ikdienas aktivitāšu ietekmi uz vietējo kopienu, Eiropu un pasauli: Kā kopienas dzīvi un īpaši izglītību, demogrāfisko situāciju, ekonomiku ietekmē ilgtspējīgs pārtikas patēriņš, cilvēku migrācija, mobilitāte un drošība? Ko katrs no mums var darīt, lai to labvēlīgi ietekmētu? Kā mēs izmantojam plašo informācijas pieejamību, un kā tās kvalitāte ietekmē ne tikai pasaulē notiekošos procesus, bet ikvienu no mums? Lauku kopienu nedēļas laikā tika uzsākts darbs ar pavisam nesen Latvijas sabiedrībā parādījušos jēdzienu glokalizācija, kas ir process, kurā indivīds, cilvēku grupa, organizācija, institūcija, kopiena vēlas un spēj vienlaicīgi domāt globāli un rīkoties lokāli.

Lai veidotu dzīvi laukos tādu, kurā ļaudis vēlas dzīvot, strādāt un uzņemt viesus, ir nepieciešamas regulāras savstarpējās sarunas un tikšanās, kam seko tālāks darbs ar politikas veidotājiem. „Šajā tikšanās reizē Lauku kopienu nedēļas ietvaros, redzējām, ka Latvijas kopienas ir apzinājušās savas stiprās puses un ir gatavas doties „plašākos ūdeņos”, tomēr šādai rīcībai nepieciešama pārliecība par sevi un drosme,” atzīst Latvijas Lauku foruma izpilddirektora pienākumu izpildītājs Valdis Kudiņš.  Lauku teritoriju pārstāvji diskusijās meklēja atbildes uz jautājumu par savas ikdienas aktivitāšu ietekmi uz vietējo kopienu, Eiropu un pasauli, lielākoties saskaroties ar grūtībām par vietēju darbību ietekmes novērtējumu globālā mērogā.

Savukārt Latvijas Lauku foruma un Latvijas Platformas attīstības sadarbībai valdes loceklis Āris Ādlers secina -  „Kopienas ir zinošas par lietām, kas pozitīvi ietekmē sabiedrību, bet aktīvās lauku biedrības nav pilnībā apzinājušas, ko ar savu rīcību tās ietekmē globāli un kādus plaša mēroga nozīmības jautājumus tās var risināt vietējā sabiedrībā. Kopienu nedēļas laikā dalībniekiem radās priekšstats par vietēju un globālu procesu sasaisti. Latvijas laukos ir daudz labās prakses piemēru, un kopienu nedēļas laikā identificējām jau pastāvošus pieredzes stāstus, kas būs daļa no Attīstības foruma diskusiju jautājumiem.”

2014. gada Latvijas lauku kopienu nedēļa norisinājās Latvijas Platformas attīstības sadarbībai projekta “Glokalizācija – vietējā atslēga globālai attīstībai” ietvaros, to organizēja Latvijas Lauku forums, kas ir arī Latvijas Platformas attīstības sadarbībai biedru organizācija. Lauku kopienu nedēļa bija projekta pirmā aktivitāte. Tā sniegs nozīmīgu ieguldījumu vienas no projekta centrālajām aktivitātēm -  Attīstības foruma – organizēšanā. Attīstības forumss norisināsies  Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības padomē laikā,  2015. gada 3.-5. jūnijā Līgatnē, pulcinot ap 120 dalībniekus no Latvijas, Eiropas un Centrālāzijas, kā arī Austrumu partnerības valstīm, lai kopīgi dalītos savā ikdienas pieredzē par attīstības jautājumiem.
Kopienu nedēļas iniciatīvu 2013. gadā uzsāka Latvijas lauku forums sadarbībā ar Sorosa fonda – Latvija iniciatīvu „Pārmaiņu iespēja skolām” ar mērķi uzlabot komunikāciju, veicināt pieredzes apmaiņu un sadarbību starp kopienām visā Latvijā, vienlaikus uzzinot kopienām aktuālos jautājumus, kas risināmi nacionālā līmenī. Šī gada laikā tika aktīvi strādāts pie identificēto jautājumu risināšanas, tāpēc pienācis laiks attīstīt perspektīvas kā iedzīvotāji un aktīvisti aplūko savu kopienu.