|
Evita APLOKA,
Alūksnes novada pašvaldības
sabiedrisko attiecību speciāliste
 |
| Konkursa vērtēšanas komisijas sastāvā strādāja un iesniegtos darbus vērtēja gan Alūksnes novada pašvaldības pārstāvji, gan vairāki jomas eksperti |
Alūksnes novada pašvaldības izsludinātajā skiču konkursā „Cepurītes sala kā tūrisma objekts”, kura mērķis bija rast idejas, kā šo romantisko Alūksnes ezera saliņu padarīt pievilcīgāku tās apmeklētājiem, neviena no sešām iesniegtajām idejām nav atzīta par uzvarētāju.
Alūksnes novada pašvaldība tūrisma nozari ir definējusi par vienu no novada attīstības virzieniem, par tautsaimniecības nozares attīstībai nozīmīgiem nosakot arī vairākus pašvaldības tūrisma objektus novadā, tostarp Alūksnes ezeru un Cepurītes salu. Alūksnē plānots veidot jaunu tūrisma maršrutu, kurā tiktu iekļauta arī minētā sala, tādēļ pašvaldība izsludināja atklātu skiču konkursu ar mērķi iegūt oriģinālāko un atbilstošāko ideju, kā šo salu padarīt pievilcīgāku tūristiem.
Skiču konkursa dalībnieku uzdevums bija izstrādāt salas attīstības koncepciju, kas saglabātu un izceltu tās unikalitāti, vienlaikus palīdzētu radīt jaunu tūrisma objektu. Koncepcijā bija jāparedz risinājumi mākslas objektu vizuālajam izskatam un izvietojumam, ērtai piestātnes izveidei, informācijas stendam un norādēm.
Konkursa vērtēšanas komisijas sastāvā bija Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas pārstāve Sandra Zirne, arheologs Uldis Kalējs, arhitekte Ināra Caunīte, pašvaldības pārstāvji – domes priekšsēdētājs Arturs Dukulis, projektu koordinatore Anda Lejasblusa, ainavu arhitekte Laura Ozoliņa, Būvvaldes vadītājs – arhitekts Arvīds Račinskis. Komisijas sastāvā bija iekļauta arī ainavu arhitekte Kristīne Dreija, taču viņa nevarēja ierasties Alūksnē iesniegto darbu vērtēšanas dienā, tādēļ vērtēšanā nepiedalījās.
Iesniegtos darbus vērtējot, komisija secināja, ka neviens no tiem nevar pretendēt uz pirmo un otro godalgu, jo nav sasniegts konkursa mērķis - neviens no risinājumiem nesniedz norādes par Cepurītes salu kā senu apmetnes vietu un valsts aizsargājamu arheoloģijas pieminekli, kā arī piedāvātie risinājumi paredz ļoti būtisku salas kultūrvēsturiskās vides pārveidi.
Komisija līdz ar to nolēma piešķirt trešās vietas prēmiju – 200 eiro – pieciem pretendentiem, kas sasnieguši lielāko punktu skaitu. Šo projektu autori ir: Gintars Čerbikovs un Lilija Kukle (devīze „Ar mīlestību savai pilsētai”), Baiba Tīce (devīze „134292”), Lolita Hercoga (devīze „AMP 292134”), Natalija Ņitavska, Artūrs Mengots un Madara Markova (devīze „MAN 2015”) un Normunds Felšs (devīze „Cepurītes sala, radusies un pastāv dēļ mīlestības”). Pretendentam ar mazāko iegūto punktu skaitu pašvaldība, saskaņā ar konkursa nolikumu, piedāvās atpirkt ideju par pusi no mazākās prēmijas summas, tātad par 100 EUR. Šī piedāvājuma autori ir Atis Sedlenieks, Klāvs Ābele, Mārtiņš Bērziņš un Inese Rudzāte.
Ņemot vērā to, ka nevienā no skiču projektu konkursam iesniegtajām idejām nav pilnībā piedāvāti risinājumi pašvaldības izvirzītajām prasībām, pašvaldība plāno veikt projektēšanu, izvēloties labākos priekšlikumus no skicēs piedāvātajiem un papildinot tos, lai sasniegtu mērķi – padarītu Cepurītes salu tūristiem pievilcīgāku, vienlaikus izceļot tās kultūrvēsturisko vērtību.
|