<<< Atpakaļ


Informācija par soda apmēru par pārkāpumiem dabas aizsardzības jomā īpaši aizsargājamā dabas teritorijā



22.02.2016.

   


Sugu un biotopu aizsardzības likuma 9.pants nosaka zemes īpašnieku vai lietotāju pienākumus. Tie ir:
1) veicināt sugu un biotopu daudzveidības saglabāšanu;
2) ziņot Dabas aizsardzības pārvaldei par īpaši aizsargājamo sugu un biotopu izmaiņām un faktoriem, kas pasliktina to stāvokli, kā arī par aizsardzības prasību neievērošanu;
3) neierobežot īpaši aizsargājamo sugu un biotopu izpēti, uzskaiti un kontroli;
4) nodrošināt migrējošiem dzīvniekiem (arī putnu sugām, kas nav iekļautas īpaši aizsargājamo sugu sarakstos) netraucētu atpūtu un barošanos migrācijas sezonas laikā, ieviest saudzīgas ekoloģiskās metodes, lai novērstu dzīvnieku nodarītos postījumus.
Sugu un biotopu daudzveidības saglabāšanu var veicināt, arī veicot saimniecisko darbību, jo daudzi atklātu ainavu biotopi un sugas ir atkarīgi no konkrētas saimnieciskās darbības. Sugu un biotopu aizsardzības likums nosaka aizliegtās darbības ar īpaši aizsargājamām sugām un to dzīvotnēm*, savukārt biotopu aizsardzībai nepieciešamais režīms tiek noteikts ar teritorijas vispārējiem vai individuāliem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem un  zonējumu dažādās zonās, piemēram, dabas lieguma, dabas parka vai ainavu aizsardzības zonās. Attiecīgi administratīvo sodu var piemērot atbilstoši Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktajiem soda apmēriem par darbībām, kas aizliegtas Sugu un biotopu aizsardzības likumā, teritorijas vispārējos vai individuālos aizsardzības un izmantošanas noteikumos, Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumos Nr.940 “Noteikumi par mikroliegumu izveidošanas un apsaimniekošanas kārtību, to aizsardzību, kā arī mikroliegumu un to buferzonu noteikšanu ņemot vērā nodarījuma būtiskumu”  vai citos normatīvajos aktos, kas ir spēkā īpaši aizsargājamā dabas teritorijā (piemēram, Medību likums, Meža likums, Aizsargjoslu likums u.c.).

Aizliegtās darbības ar īpaši aizsargājamām sugām un piemērojamie sodi
Zemāk dots uzskaitījums, kādas darbības ar īpaši aizsargājamām sugām un to dzīvotnēm aizliedz Sugu un biotopu aizsardzības likums:

  • Attiecībā uz īpaši aizsargājamo sugu dzīvniekiem, to skaitā putniem, visās to attīstības stadijās ir aizliegtas šādas darbības:

1) jebkura mērķtiecīga ķeršana vai nogalināšana;
2) apzināta traucēšana (īpaši vairošanās, mazuļu augšanas, spalvmešanas, ziemas guļas un migrācijas laikā) un dzīvotņu postīšana;
3) apzināta putnu ligzdu un olu iznīcināšana vai bojāšana, ligzdu pārvietošana, putnu olu lasīšana un iegūšana arī tad, ja tās ir tukšas;
4) vairošanās vietu iznīcināšana vai bojāšana;
5) turēšana nebrīvē, transportēšana, dāvināšana, pārdošana vai mainīšana, piedāvāšana vai turēšana pārdošanai vai apmaiņai (minētās darbības aizliegtas arī ar beigtiem putniem, kā arī ar jebkurām viegli atpazīstamām šo putnu daļām vai izstrādājumiem no tiem);
6) putnu dzīvotņu piesārņošana, kaitējuma nodarīšana tām vai citāda putnu traucēšana.

  • Attiecībā uz īpaši aizsargājamo sugu augiem, sēnēm un ķērpjiem vai to daļām visās attīstības stadijās ir aizliegtas šādas darbības:

1) lasīšana, noplūkšana un izrakšana, kā arī dzīvotņu postīšana;
2) savvaļā ievāktu augu audzēšana, kolekcionēšana, transportēšana, dāvināšana, pārdošana vai mainīšana, kā arī piedāvāšana pārdošanai vai apmaiņai.

  • Iegūstot īpaši aizsargājamās sugas indivīdus, jānodrošina labvēlīga šīs sugas aizsardzība un jāievēro šajā likumā noteiktie iegūšanas noteikumi. Nemedījamo sugu indivīdu iegūšanai nepieciešama ikreizēja atļauja.
  • Aizliegta Latvijas dabai neraksturīgu sugu introdukcija un izlaišana dabā.

Par šiem pārkāpumiem, ja ar tiem nav nodarīts būtisks kaitējums (būtiska kaitējuma gadījumā tiek izvērtēts, vai neiestājas kriminālatbildība), tiek piemērots administratīvais sods atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 78.pantam, kas nosaka, ka par normatīvajos aktos noteikto sugu un biotopu aizsardzības prasību pārkāpšanu uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecpadsmit līdz septiņsimt euro, konfiscējot nelikumīgi iegūtos īpaši aizsargājamo sugu īpatņus un to daļas, bet juridiskajām personām - no septiņdesmit līdz tūkstoš četrsimt euro, konfiscējot nelikumīgi iegūtos īpaši aizsargājamo sugu īpatņus un to daļas. Par darbībām bez atļaujas, kas nepieciešama saskaņā ar sugu un biotopu aizsardzību regulējošiem normatīvajiem aktiem, vai par attiecīgajā atļaujā minēto nosacījumu pārkāpšanu uzliek naudas sodu fiziskajām personām no trīsdesmit līdz septiņsimt euro, bet juridiskajām personām - no septiņdesmit līdz tūkstoš četrsimt euro.

Ja īpaši aizsargājamās sugas tiek izmantotas komerciāli, sodu var piemērot pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 79.panta, kas nosaka soda apmēru par reto vai izzušanas draudiem pakļauto dzīvnieku un augu sugu īpatņu un to daļu starptautisko tirdzniecību regulējošo normatīvo aktu pārkāpšanu. Tādā gadījumā uzliek naudas sodu fiziskajām personām no septiņdesmit līdz septiņsimt euro, konfiscējot nelikumīgi iegūtos reto vai izzušanas draudiem pakļauto dzīvnieku vai augu sugu īpatņus un to daļas, bet juridiskajām personām - no simt četrdesmit līdz tūkstoš četrsimt euro, konfiscējot nelikumīgi iegūtos reto vai izzušanas draudiem pakļauto dzīvnieku vai augu sugu īpatņus un to daļas.

Aizliegtās darbības īpaši aizsargājamās ainavu apvidū “Veclaicene” un piemērojamie sodi
Aizsargājamā ainavu apvidū “Veclaicene” šobrīd spēkā ir Ministru kabineta 2010.gada 16.marta noteikumi Nr.264 “Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”, un ārpus mikroliegumiem un dabas liegumiem “Avotu mežs”, “Dēliņkalns” un “Korneti-Peļļi” ir aizsargājamo ainavu apvidus zona, kurā noteikti šādi ierobežojumi:

  • Aizliegts ierīkot jaunus atkritumu poligonus, audzēt ģenētiski modificētus kultūraugus, izmantot citzemju sugas meža atjaunošanā un ieaudzēšanā, lietot minerālmēslus un ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus mežaudzēs, izņemot repelentus pārnadžu atbaidīšanai un feromonus koku stumbra kaitēkļu ierobežošanai.
  • Aizliegts ainaviski vērtīgās teritorijās, ja tādas noteiktas vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā, veikt darbības, kas būtiski pārveido ainavu un tās elementus, izmaina kultūrvēsturiskās vides īpatnības un reģionam raksturīgos ainavu elementus vai samazina bioloģisko daudzveidību un ainavas ekoloģisko kvalitāti;
  • Aizliegts nobraukt no ceļiem un pārvietoties ar mehāniskiem transportlīdzekļiem, tricikliem, kvadricikliem un mopēdiem pa meža un lauksaimniecības zemēm, izņemot, ja pārvietošanās notiek pa teritorijas apmeklētājiem speciāli izveidotiem maršrutiem vai pārvietošanās ir saistīta ar šo zemju apsaimniekošanu, uzraudzību vai valsts aizsardzības uzdevumu veikšanu;
  • Aizliegts dedzināt sausās zāles, virsāju un niedru platības, kā arī meža zemsedzi, izņemot biotopu atjaunošanas pasākumus, par kuru veikšanu ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja un rakstiski informēta par ugunsdrošību un ugunsdzēsību atbildīgā institūcija;
  • Aizliegts veikt būvniecību vai ierīkot stādījumus un ieaudzēt mežu, kas var aizsegt skatu no publiski pieejamiem skatu punktiem un ainaviskiem ceļiem, ja tādi noteikti vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā, uz ainavai raksturīgajiem elementiem un vērtībām;
  • Aizliegts bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas saņemšanas ierīkot dabā publiski pieejamus dabas tūrisma un izziņas infrastruktūras objektus (piemēram, takas, maršrutus, skatu torņus, telšu vietas, stāvlaukumus, apmeklētāju centrus un informācijas centrus), veicot ceļu rekonstrukciju, mainīt ainavisko ceļu (ja tādi noteikti vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā) trases novietojumu, uzstādīt vēja elektrostacijas, kuru darba rata diametrs ir lielāks par pieciem metriem vai augstākais punkts pārsniedz 30 metru augstumu.
  • Meža zemēs aizliegts:

1. veikt mežsaimniecisko darbību no 15.marta līdz 31.jūlijam, izņemot meža ugunsdrošības un ugunsdzēsības pasākumus, meža atjaunošanu ar rokas darbarīkiem, jaunaudžu kopšanu, kur vidējais augstums skuju kokiem ir līdz 0,7 metriem, bet lapu kokiem – līdz vienam metram, bīstamo koku ciršanu un novākšanu;
2. cirst kokus rekonstruktīvajā cirtē (izņemot neproduktīvu egļu tīraudžu dabiskošanu un sugu sastāva dažādošanu, kā arī mežaudzē, kuras šķērslaukums ir mazāks par kritisko šķērslaukumu);
3. veikt kailcirti dumbrāja un liekņas meža augšanas apstākļu tipos egļu un melnalkšņu audzēs, kā arī visās ozolu un ošu audzēs, lai ilgtermiņā nodrošinātu bioloģiski vērtīgo slapjo un platlapju meža biotopu un tiem raksturīgo sugu saglabāšanu.
4. Maksimāli pieļaujamā kailcirtes platība ir trīs hektāri.

Dabas liegumos “Avotu mežs” un “Dēliņkalns’’ šobrīd spēkā ir Ministru kabineta 2010.gada 16.marta noteikumi Nr.264 “Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” 5.nodaļa, kā arī dabas liegumā “Korneti-Peļļi” šobrīd spēkā ir Ministru kabineta 2011.gada 25.janvāra noteikumi Nr.71 “Dabas lieguma "Korneti–Peļļi" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” ,kas paredz izteiktākus saimnieciskās darbības ierobežojumus.

Attiecībā uz īpaši aizsargājamās dabas teritorijas vispārējo vai individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu pārkāpumiem tiek piemērots sods pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 81.panta par īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzības un izmantošanas prasību pārkāpšanu. Par normatīvajos aktos noteikto īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzības un izmantošanas prasību pārkāpšanu uzliek naudas sodu fiziskajām personām no trīsdesmit līdz tūkstoš euro, bet juridiskajām personām — no divsimt astoņdesmit līdz divtūkstoš simt euro.
Papildus var tikt piemērots aprēķins par nodarītajiem zaudējumiem īpaši aizsargājamai dabas teritorijai, sugām vai biotopiem atbilstoši Ministru kabineta 2007.gada 24.aprīļa noteikumiem Nr.281 “Noteikumi par preventīvajiem un sanācijas pasākumiem un kārtību, kādā novērtējams kaitējums videi un aprēķināmas preventīvo, neatliekamo un sanācijas pasākumu izmaksas”, kas nosaka, ka  kaitējumu īpaši aizsargājamām dabas teritorijām novērtē, ņemot vērā nodarīto kaitējumu īpaši aizsargājamo sugu indivīdiem vai biotopiem. Ja šo noteikumu 2., 3. un 4.pielikumā minētie īpaši aizsargājamo sugu indivīdi iznīcināti vai bojāti dabas rezervātā, dabas liegumā, nacionālā parka vai biosfēras rezervāta dabas lieguma zonā, kā arī mikrolieguma vai īpaši aizsargājamā meža iecirkņa teritorijā, zaudējumi atlīdzināmi trīskāršā apmērā. Piemēram, valstij nodarītie zaudējumi par nelikumīgu brūnā lāča nogalināšanu noteikti  40 minimālo mēnešalgu apmērā par katru indivīdu.

Visā valstī ir aizliegts bojāt un iznīcināt mikroliegumus, kā arī dabas pieminekļus, tai skaitā dižkokus. Konstatējot šādus pārkāpumus, izvērtē pārkāpuma būtiskumu, un var tikt piemērota arī kriminālatbildība. Tādā gadījumā soda apmēri noteikti Krimināllikuma XI nodaļā.

Jāņem vērā, ka administratīvā procesa ietvaros tiek izvērtēts nodarījuma būtiskums, vainu mīkstinoši vai pastiprinoši apstākļi un katrā gadījumā lēmums tiek pieņemts individuāli. Piemēram, neviens inspektors administratīvo nesodīs zemes īpašnieku, kas apsaimniekojot un pļaujot zālāju, nopļauj naktsvijoles par to, ka tādējādi tiek iznīcināts īpaši aizsargājamas sugas īpatnis. Šajā situācijā ir nepieciešama apsaimniekošana (pļaušana, ganīšana), lai saglabātu šai īpaši aizsargājamajai sugai piemēroto dzīvotni. Taču ja naktsvijoles tiks tirgotas tirgū, sods tiks piemērots, jo ar šādu darbību tiek veicināta šo augu mērķtiecīga plūkšana, kas nav vērsta uz sugas saglabāšanu. Situācijās, ja likumdošana, piemēram, dabas liegumos aizliedz bojāt vai iznīcināt (arī uzarot, kultivējot vai ieaudzējot mežu) palieņu un terašu pļavas, šāda administratīvā pārkāpuma gadījumā var tikt piemērots gan naudas sods, gan uzlikts par pienākumu pļavu atjaunot.

*dzīvotne — noteiktu specifisku abiotisku un biotisku faktoru kopums teritorijā, kurā suga eksistē ikvienā tās bioloģiskā cikla posmā


Kompensācijas par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās (t.sk. Natura 2000 teritorijās) un mikroliegumos

Likuma “Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās” (turpmāk – Kompensāciju likums) 2.pants paredz divus kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos veidus:

  • kompensāciju – ikgadēju atbalsta maksājumu;
  • zemes atpirkšanu.

Dabas aizsardzības plānā piedāvātais zonējums spēkā būs tikai pēc individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu apstiprināšanas Ministru kabinetā, tāpēc uz kompensācijām pieteikties varēs tikai pēc attiecīgo noteikumu pieņemšanas.

Kompensācija – ikgadējs atbalsta maksājums

Kompensāciju – ikgadēju atbalsta maksājumu par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos izmaksā Lauku atbalsta dienests vai Dabas aizsardzības pārvalde atbilstoši savai kompetencei. Dabas aizsardzības pārvalde izmaksā kompensācijas no valsts budžeta līdzekļiem, savukārt Lauku atbalsta dienests – no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem.

 

Lauku atbalsta dienesta kompetence kompensācijas – ikgadēja atbalsta maksājuma administrēšanā

Saskaņā ar Kompensāciju likumu un Ministru kabineta 2015. gada 7. aprīļa noteikumiem Nr.171 “Noteikumi par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību vides, klimata un lauku ainavas uzlabošanai 2014.–2020. gada plānošanas periodā” (turpmāk – MK noteikumi Nr.171) Lauku atbalsta dienests līdz 2020. gadam administrē un izmaksā kompensāciju – ikgadējo atbalsta maksājumu par saimnieciskās darbības ierobežojumiem meža zemēs (izņemot purvus), kas atrodas:
- īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kas iekļautas Natura 2000 teritoriju sarakstā;
- mikroliegumos, kas atrodas Natura 2000 teritorijās;
- mikroliegumos, kas atrodas ārpus Natura 2000 teritorijām, ja atbalsttiesīgā platība ir vismaz 1 hektārs.

Atbalsta pretendents ir persona, kas apsaimnieko meža zemes platību, un tā ir:

  • īpašnieks vai apsaimniekotājs (tiesiskais valdītājs);
  • tiesisko valdītāju kooperatīvs;
  • tiesisko valdītāju apvienība.

Kompensāciju - ikgadēju atbalsta maksājumu var saņemt, ja atbalstam pieteiktā atbalsttiesīgā platība ir vismaz 1 hektārs, ko veido vismaz 0,5 hektārus lieli lauki, kuru robežas sakrīt ar meža nogabalu robežām un kuri ir identificējami dabā, un kuros pēc stāvokļa kārtējā gada 1. aprīlī ir spēkā kāds no šādiem saimnieciskās darbības ierobežojumiem:
1) aizliegta mežsaimnieciskā darbība;
2) aizliegta galvenā cirte un kopšanas cirte;
3) aizliegta galvenā cirte;
4) aizliegta kailcirte.

Lai Lauku atbalsta dienestā pieteiktos uz kompensāciju – ikgadēju atbalsta maksājumu, jāievēro šādi nosacījumi:
1. Īpašuma tiesības uz zemi ir nostiprinātas zemesgrāmatā, un zemes robežas starp vairāku zemes īpašnieku īpašumiem ir ierīkotas atbilstoši normatīvajos aktos par zemes kadastrālo uzmērīšanu un Civillikumā noteiktajām prasībām.
2. Ja atbalstam pieteiktais meža zemes īpašums pieder vairākiem īpašniekiem, visi kopīpašnieki, savstarpēji vienojoties, pilnvaro vienu personu iesniegt atbalsta pieprasījumu.
3. Atbalstam pieteiktajā meža zemes platībā ir veikta inventarizācija atbilstoši normatīvajiem aktiem par meža inventarizācijas kārtību, un inventarizācijas dati līdz kārtējā gada 1. aprīlim ir iekļauti meža valsts reģistrā.
4. Par attiecīgo atbalsttiesīgo platību kārtējā gadā nav saņemta kompensācija ikgadēja atbalsta maksājuma veidā no valsts budžeta līdzekļiem.
5. Ir ievērotas normatīvajos aktos noteiktās prasības par mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem Natura 2000 teritorijās un mikroliegumos.
6. Atbilstoši Iekšlietu ministrijas Informācijas centra datiem pēc stāvokļa kārtējā gada 1. novembrī atbalsta pretendents nav administratīvi sodīts saskaņā ar Latvijas administratīvo pārkāpuma kodeksa 54., 54.1, 57., 57.1, 57.2, 57.3, 58., 66., 66.2, 66.4, 67., 67.1, 68., 71., 71.1 vai 81. pantu vai Krimināllikuma 109. pantu vai līdz kārtējā gada 1. novembrim atbalsta pretendents ir samaksājis naudas sodu par minētajiem pārkāpumiem un atlīdzinājis mežam nodarītos zaudējumus, ja atbalsta pretendentam uzlikts naudas sods par pārkāpumiem meža apsaimniekošanas jomā vai viņa vainas dēļ mežam nodarīti zaudējumi.
7. Pēc stāvokļa kārtējā gada 15. jūnijā nav konstatēta kāda no grūtībās nonākuša uzņēmuma pazīmēm.

Atbalsta apmērs par vienu atbalsttiesīgo hektāru, kurā ievēroti visi atbalsta saņemšanas nosacījumi, ir šāds:

1) pretendentam, kam vienā zemes vienībā ir viena veida saimnieciskās darbības ierobežojumi:

      • 160 EUR – aizliegta mežsaimnieciskā darbība, aizliegta galvenā cirte un kopšanas cirte;
      • 120 EUR – aizliegta galvenā cirte;
      • 45 EUR – aizliegta kailcirte;

2) pretendentam, kam vienā zemes vienībā ir vairāku veidu saimnieciskās darbības ierobežojumi, – 112 EUR.

Lai saņemtu atbalsta maksājumu, zemes īpašniekam līdz kārtējā gada 15. maijam jāiesniedz Lauku atbalsta dienestā vienotais iesniegums. Iesniegums jāiesniedz katru gadu no jauna.

Saskaņā ar MK noteikumu Nr.171 61.2.2.apakšpunktu Lauku atbalsta dienests nepiešķir kompensāciju - ikgadējo atbalsta maksājumu, ja zemes īpašnieks ir saņēmis vienreizējo atlīdzību saskaņā ar likumu "Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos" (spēkā no 01.01.2006. līdz 01.06.2013.), izņemot kompensāciju par kopšanas cirtes aizliegumu.

Sīkāka informācija pieejama Lauku atbalsta dienestā.  

 

Dabas aizsardzības pārvaldes kompetence kompensācijas – ikgadēja atbalsta maksājuma administrēšanā

Saskaņā ar Kompensāciju likumu un Ministru kabineta 2013.gada 17.septembra noteikumiem Nr.891 “Noteikumi par saimnieciskās darbības ierobežojumiem, par kuriem pienākas kompensācija, tās izmaksas nosacījumiem, kārtību un apmēruDabas aizsardzības pārvalde līdz 2020.gadam administrē un izmaksā kompensāciju – ikgadējo atbalsta maksājumu par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kas nav noteiktas kā Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijas Natura 2000(turpmāk - Natura 2000 teritorija) – 22 dabas liegumos, 5 dabas parkos un 197 aizsargājamos ģeoloģiskajos un ģeomorfoloģiskajos dabas pieminekļos.
Informāciju par to, kuras īpaši aizsargājamās dabas teritorijas un mikroliegumi Latvijā ir uzskatāmi par Natura 2000 teritorijām, var iegūt no likuma „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” pielikuma "Latvijas Natura 2000 — Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju saraksts".
Dabas liegumu saraksts, to atrašanās vieta, shēmas un robežu apraksti ir noteikti Ministru kabineta 1999.gada 15.jūnija noteikumos Nr.212 “Noteikumi par dabas liegumiem”. Dabas parku saraksts, to atrašanās vieta, shēmas un robežu apraksti ir noteikti Ministru kabineta 1999.gada 9.marta noteikumos Nr.83 “Noteikumi par dabas parkiem”. Aizsargājamo ainavu apvidu saraksts, to vieta, shēmas un robežu apraksti ir noteikti 1999. gada 23. februāra noteikumos Nr. 69 “Noteikumi par aizsargājamo ainavu apvidiem”. Aizsargājamo ģeoloģisko un ģeomorfoloģisko dabas pieminekļu saraksts, to atrašanās vieta, shēmas un robežu apraksti ir noteikti Ministru kabineta 2001. gada 17. aprīļa noteikumos Nr.175 “Noteikumi par aizsargājamiem ģeoloģiskajiem un ģeomorfoloģiskajiem dabas pieminekļiem”.
Informāciju par to, kurā īpaši aizsargājamā dabas teritorijā vai mikroliegumā atrodas konkrētais zemes īpašums un, vai tas ietilpst Natura 2000 teritorijā, var iegūt īpaši aizsargājamo dabas teritoriju valsts reģistrā – dabas datu pārvaldības sistēmā  „Ozols”, sistēmas meklēšanas laukā ierakstot interesējošā zemesgabala kadastra apzīmējumu.
Dabas aizsardzības pārvalde līdz 2020.gadam neizmaksā ikgadējos atbalsta maksājumu par saimnieciskās darbības ierobežojumiem mikroliegumos, izņemot gadījumus, kad zemes īpašuma platība mikroliegumā, kas atrodas ārpus Natura 2000 teritorijas, ir mazāka par 1 hektāru.

Lai Dabas aizsardzības pārvaldē pieteiktos uz kompensāciju – ikgadēju atbalsta maksājumu, jāievēro šādi nosacījumi:

  1. Īpašuma tiesības uz zemi ir nostiprinātas zemesgrāmatā, un zemes robežas starp vairāku zemes īpašnieku īpašumiem ir ierīkotas atbilstoši normatīvajos aktos par zemes kadastrālo uzmērīšanu un Civillikumā noteiktajām prasībām.
  2. Ja zemes īpašums pieder vairākiem īpašniekiem, kompensāciju prasa tikai visi kopīpašnieki, savstarpēji vienojoties.
  3. Kompensāciju par meža zemi var prasīt tikai tad, ja meža zemes platībai ir spēkā esoša meža inventarizācijas lieta.
  4. Attiecībā uz konkrētu zemesgabalu, kuram noteikti saimnieciskās darbības ierobežojumi, gadā var piešķirt tikai vienu kompensāciju — no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem vai no valsts budžeta.
  5. Jābūt samaksātam nekustamā īpašuma nodoklim par iepriekšējo gadu un kārtējo gada ceturksni.
  6. Ja zemes īpašniekam uzlikts naudas sods par pārkāpumiem vides jomā, kā arī ja viņa vainas dēļ videi vai mežam nodarīti zaudējumi, šā zemes īpašnieka kompensācijas pieprasījumu izskata tikai tad, kad viņš ir samaksājis šo naudas sodu un atlīdzinājis videi un mežam nodarītos zaudējumus. 

Kompensācijas – ikgadējā atbalsta maksājuma apmērs par vienu hektāru, kurā ievēroti visi kompensācijas saņemšanas nosacījumi, ir šāds:

  • 44 EUR – aizliegta lauksaimnieciskā darbība: lauksaimniecības zemēs aizliegta uzaršana un kultivēšana vai aizliegta visu veidu saimnieciskā darbība;
  • meža zemēs atkarībā no saimnieciskās darbības ierobežojuma veida visa gada laikā:
    • 157 EUR – aizliegta jebkāda mežsaimnieciskā darbība vai aizliegta koku ciršana galvenajā cirtē un kopšanas cirtē;
    • 128 EUR – aizliegta koku ciršana galvenajā cirtē;
    • 43 EUR – aizliegta koku ciršana kailcirtē.

 

Kompensāciju – ikgadējo atbalsta maksājumu meža zemēs piešķir tad, ja mežaudze ir sasniegusi vismaz 20 gadu vecumu.

Iesniegums kompensācijas - ikgadēja atbalsta maksājuma saņemšanai Dabas aizsardzības pārvaldē jāiesniedz līdz kārtējā gada 15.maijam. Iesniegums jāiesniedz katru gadu no jauna.

Dabas aizsardzības pārvalde nepiešķir kompensāciju - ikgadējo atbalsta maksājumu, ja zemes īpašnieks par noteiktu saimnieciskās darbības ierobežojumu attiecīgajā mežaudzē jau ir saņēmis kompensāciju – vienreizējo atlīdzību saskaņā ar likumu "Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos" (spēkā no 01.01.2006. līdz 01.06.2013.).

Sīkāka informācija pieejama Dabas aizsardzības pārvaldē.

Zemes atpirkšana

Atbilstoši Kompensāciju likuma 2.panta piektajai daļai kompensāciju – zemes atpirkšanu var prasīt, ja zemes īpašums ir neapbūvēts un atrodas:

    • dabas rezervātā;
    • īpaši aizsargājamas dabas teritorijas dabas rezervāta zonā, stingrā režīma zonā vai regulējamā režīma zonā.

Zemes atpirkšanu nepiemēro attiecībā uz zemes īpašumiem, kas atrodas mikroliegumos.

Informāciju par to, kurā īpaši aizsargājamā teritorijā un tās funkcionālajā zonā vai mikroliegumā atrodas attiecīgais zemes īpašums, var iegūt īpaši aizsargājamo dabas teritoriju valsts reģistrā – dabas datu pārvaldības sistēmā  „Ozols”, sistēmas meklēšanas laukā ierakstot interesējošā zemesgabala kadastra apzīmējumu.

Zemes atpirkšanu administrē Dabas aizsardzības pārvalde.

Lai pieteiktos zemes atpirkšanai, jāievēro Kompensāciju likuma 5.pantā minētie kompensācijas piešķiršanas vispārīgie nosacījumi.

Zemes īpašnieks var prasīt zemes atpirkšanu, ja:
1) stājies spēkā lēmums vai tiesas nolēmums par īpašuma tiesību atjaunošanu uz zemi, kura pirms lēmuma vai tiesas nolēmuma spēkā stāšanās iekļauta dabas rezervātā vai citas aizsargājamās teritorijas dabas rezervāta, stingrā režīma vai regulējamā režīma zonā;
2) zemi iekļauj dabas rezervātā vai citas aizsargājamās teritorijas dabas rezervāta, stingrā režīma vai regulējamā režīma zonā pēc tam, kad zeme iegūta īpašumā.

Zemes mantinieks var prasīt zemes atpirkšanu, ja:
1) par attiecīgo zemes īpašumu saņemta mantojuma apliecība un mantojuma atstājējam bija tiesības pretendēt uz zemes atpirkšanu atbilstoši Kompensāciju likuma nosacījumiem;
2) zemi iekļauj dabas rezervātā vai citas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas dabas rezervāta, stingrā režīma vai regulējamā režīma zonā pēc mantojuma atklāšanās.

Zemes atpirkšanas iesnieguma pieņemšanas kārtība un iesnieguma paraugs noteikts Ministru kabineta 2013.gada 22.oktobra noteikumos Nr.1173Zemes atpirkšanas iesnieguma pieņemšanas kārtība”.

            Zemes atpirkšanas iesniegums jāiesniedz Dabas aizsardzības pārvaldē.

 

 

Kur atrodama informācija:

Ievadot zemes kadastra vienības numuru, var iegūt detalizētāku informāciju par dabas vērtībām interesējošā teritorijā





Alūksnes novada pašvaldība
Dārza ielā 11, Alūksnē, LV-4301
tālr. 643 81496, fakss 643 81150 e-pasts: dome@aluksne.lv