Latvijas pašvaldībās darbs ar jauniešiem ir īpaši nozīmīgs, jo jaunatnes politikas veidotāji pašvaldībās vislabāk redz Latvijas reģionu jauniešu ikdienas paradumus, viņu iespējas, problēmas un aktualitātes. Tāpēc Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra (JSPA) aicina Latvijas pašvaldību pārstāvjus – jaunatnes darbā strādājošos – vēl aktīvāk izmantot starptautiskos un nacionālos finanšu instrumentus, kā arī stiprināt pašvaldību un valsts iestāžu sadarbību.

JSPA aicina pašvaldības jaunatnes lietu speciālistus, jauniešu centros strādājošos, kā arī ikvienu pašvaldības ekspertu, kurš ikdienā strādā ar jauniešiem, izmantot JSPA piedāvātās iespējas jaunatnes darba pašvaldībās kvalitātes celšanai. Pašvaldību pārstāvji aicināti mērķtiecīgi strādāt un īstenot jaunatnes politikas stratēģiju katrā Latvijas pašvaldībā, vienlaikus izmantojot arī nacionālās un starptautiskās atbalsta iespējas, jauniešiem nodrošinot labāko, lai viņi sekmīgi nokļūtu darba tirgū un veidotu laimīgu Latvijas nākotnes sabiedrību.

„Izvērtējot situāciju jaunatnes jomā Latvijā atbilstoši Eiropas jaunatnes stratēģijā izvirzītajiem darbības virzieniem, kā arī analizējot Latvijā notiekošo, par savas darbības mērķiem tuvākajā laikā esam izvirzījuši jomas, kurās jauniešiem netiek nodrošināts pietiekams piedāvājums vai arī ko nepieciešams attīstīt prioritāri. JSPA galvenie darbības virzieni 2018. gadam ir veicināt jauniešu sociālo iekļaušanu, darba ar jaunatni kvalitāti Latvijā, jauniešu nodarbinātību, ieviest starptautisko dimensiju formālās izglītības jomā, kā arī nodrošināt starpnozaru un starpinstitūciju sadarbību administrēto programmu ietvaros noteikto mērķu īstenošanā. Lai to īstenotu, nepieciešams pilnveidot pašvaldību un valsts iestāžu sadarbību,” tā JSPA direktore Daina Sproģe.

Viņa arī norāda, ka JSPA ar politikas veidotājiem pašvaldību un valsts līmenī ir vienots mērķis - sniegt atbalstu ikvienam Latvijas jaunietim, nodrošinot jauniešu sociālo iekļaušanos un jauniešu nodarbinātību.

Lai stiprinātu valsts un pašvaldību iestāžu sadarbību, JSPA augusta pirmajā pusē Latvijas pašvaldībām ir izsūtījusi informatīvu vēstuli, kurā atgādina par starptautiskajām un nacionālajām projektu īstenošanas iespējām jaunatnes jomā, savukārt Saeimas deputāti tika informēti par šī brīža jaunatnes jomas aktualitātēm, kā to atklāj jaunatnes jomā īstenoto projektu rezultāti un JSPA pasūtītā pētījuma dati.

No 2014. līdz 2017. gadam jau 1275 speciālisti, kas strādā ar jauniešiem, ir papildinājuši savas zināšanas, tajā skaitā ārpus mūsu valsts robežām. 63 % jeb 75 Latvijas pašvaldības no 2014. gada līdz 2017. gada jūlijam ir iesniegušas savus projektu pieteikumus programmā “Erasmus+: Jaunatne darbībā”. 75 Latvijas pašvaldības ir noslēgušas sadarbības līgumus par projekta “PROTI un DARI!” īstenošanu, IZM Jaunatnes politikas valsts programmas projekti šajā pašā laika posmā tiek īstenoti 71 pašvaldībā, taču joprojām ir liela daļa pašvaldību, kas neiesaistās stratēģiskā jaunatnes politikas veidošanā, tādā veidā nepiedāvājot jauniešiem inovatīvas un radošas iespējas  attīstīties.

Pašvaldību nepieciešamību iesaistīties jaunatnes politikas veidošanā atbalsta arī Latvijas Pašvaldību savienības padomniece bērnu, jaunatnes un ģimenes jautājumos, Dr.sc.admin. Ināra Dundure, uzsverot, ka jebkuras pašvaldības lielākā vērtība ir cilvēki un, ja jaunieši iesaistās un ir sabiedriski aktīvi, nodarbināti un jūtas noderīgi, tad cilvēkresursu vērtība pieaug. „Neformālā izglītība papildina formālo izglītību tādā veidā, ka ar tās palīdzību var iesaistīt dažāda līmeņa skolēnu grupas neatkarīgi no sekmju līmeņa skolā, un tā arī dod šīm grupām iespēju apgūt sociālās prasmes, jaunieši kļūst pārliecinātāki par sevi. Neformālā izglītība tiek organizēta atbilstoši interešu grupām, vajadzībām un arī neatkarīgi no iepriekš iegūtās izglītības vai prasmēm, bet projektos jaunieši pārliecinās, ka, neraugoties uz trūkumiem, ir spējīgi sasniegt tādus pašus rezultātus, kādus, pēc viņu domām, sasniedz teicamnieki. Parasti šo projektu rezultātā skolēniem paaugstinās sekmju līmenis, un viņi aktīvāk piedalās pašvaldību organizētajos pasākumos,” tā I.Dundure.  

D.Sproģe arī norāda, ka 2017. gads ir gads, kad programma “Erasmus+” svin 30 gadu jubileju, un Eiropas Komisija jaunatnes jomas “Erasmus+” projektu īstenošanā 2017. gadam izvirzījusi šādas prioritātes: pievēršanās sociāli atstumtiem jauniešiem, veicinot dažādību, starpkultūru un starpreliģiju dialogu, vienotas neatkarības vērtības, iecietību un cieņu pret cilvēktiesībām, un projektiem, kas uzlabo jauniešu plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi, kritiskās domāšanas prasmes un iniciatīvas apziņu, kā arī jaunatnes darbinieku nodrošināšanu ar iemaņām un metodēm, kas ir nepieciešamas sabiedrības kopējo pamatvērtību nodošanai grūti sasniedzamām jauniešu grupām un arī izteiktas radikalizācijas novēršanai jauniešu vidū. Šīs prioritātes iespējams īstenot, ja tiek veidota spēcīga un mērķtiecīga sadarbība.