Tempļa kalns ir pilskalns, kas atrodas Alūksnes pilsētā Latvijas – Igaunijas pierobežā.  Nosaukumu pilskalns ieguvis no rotondas-Slavas tempļa, ko par godu Ziemeļu kara notikumiem pilskalnā 19.gs. sākumā uzbūvēja barons fon Fītinghofs.

Pilskalns ierīkots Alūksnes ezera rietumu krasta pussalā, kura paceļas ap 217 m virs jūras līmeņa. Ezera pusē kalna nogāze sasniedz ap 30 m virs ezera līmeņa. Pilskalna plakums 80x 30-40 m, ar garāko asi orientēts ZA-DR virzienā. Pilskalna ziemeļu un ziemeļrietumu pusē, kur kalna nogāze vislēzenākā, plakums nocietināts ar trim zemes vaļņiem un grāvjiem. Neliels valnītis dabā vērojams arī plakuma dienvidrietumu pusē. Sākotnējais pilskalna veidols labi redzams 1802. gada zīmējumā, ko publicējis J.K. Broce zīmējumu un aprakstu albumā “Liefländischer Monumente”. Pilskalnu uzmērīja un aprakstīja E. Brastiņš pagājušā gadsimta 20 -tajos gados.

Pilskalns atrodas teritorijā, kur lokalizēta senā latgaļu zeme Atzele (vācu: Atzel, Adsellen), kas pirmo reizi minēta Pleskavas hronikā 12. gadsimtā.  Atzelē ietilpa seši pilsnovadi - Gaujene, Alūksne, Purnava, Bērzene, Abelene un Abrene, un tās teritorija pletās līdz Mudes  (Veļikajas) upei. Ziemeļos Atzeles zemes robežojās ar igauņu novadu Ugauniju, austrumos un rietumos ar citām latgaļu zemēm. Alūksnes vārds (Alyst, Volyst) pirmoreiz minēts krievu hronikās 13.gs. otrajā pusē. 1224. gadā Atzeles zemi ieguva Zobenbrāļu ordenis. Senās Atzeles teritorijā reģistrēti 12 pilskalni. Arheoloģiski tie pētīti maz. Jautājumā par Atzeles zemes galveno pili pētnieku vidū pastāv atšķirīgi viedokļi: vieni to saista ar Gaujienu, citi - novieto Alūksnes Tempļa kalnā.

Neskatoties uz šī pilskalna nozīmību Latvijas teritorijas aizvēstures diskusijās, arheoloģiskie izrakumi Tempļa kalnā šogad norisinājās pirmo reizi. Pētījumi veikti 30 m² lielā laukumā, kas iemērīts ap 10 m no pret ezeru vērstās kalna nogāzes malas.  

Kultūras slānis laukumā bija 1,4-2,25 m biezs. Izrakumi rāda, ka sākotnēji kalna mala ezera pusē bijusi zemāka par kalna vidu. Apdzīvotības laikā, kultūrslānim uzkrājoties, kalna virsma izlīdzinājusies. Izrakuma laukuma ietvaros atsegto kultūras slāni veido divi horizonti. Augšējā daļā (0,8-1 m) kultūrslānis bija samērā viendabīgs intensīvi melns, piesātināts ar oglītēm, izklaidus izvietotiem dūres lieluma un nedaudz lielākiem laukakmeņiem, tostarp šķeltiem un stipri drūpošiem. Celtņu vietas skaidri neiezīmējās. Vienā laukuma stūrī tika atsegta no laukakmeņiem celtas krāns vieta.

Augšējam horizontam piederīga caurmērā ap divi metri liela bedre. Bedre, pārrokot kultūrslāņa apakšējo horizontu, ierakta pamatzemē. Bedrei bļodveida forma, tās dziļums pārsniedza 1 metru.  Bedres pildījumā bija vairāki melnas un brūnas zemes slāņi ar gaišiem (smilšu) starpslāņiem un pelēcīgu (pelnu?) slāni bedres apakšējā daļā.  Šī objekta, kas, iespējams, bijusi saimniecības bedre, augšējos slāņos konstatēja visai daudz dzīvnieku kaulu, agrās ripas keramikas lauskas, kā arī senlietas, tostarp arī 13. gadsimta monēta un sarkana māla pusķieģeli, kas varētu būt nācis no blakus ezera salā uzbūvētās mūra pils.

Augšējā horizontā iegūts ievērojams skaits senlietu, keramikas lausku un dzīvnieku kaulu. Senlietu vidū pārsvarā ir rotas: bronzas gredzeni, saktas, dažādi piekariņi (trapecveida mēlītes, zvārgulīši, dzīvnieku zobu u.c. piekariņi ), dubultriņķīšu važiņu fragmenti, stikla masas krellītes. Atrasti arī daži darbarīki: māla tīģeļa fragments, dzelzs naži un slīmesti, kaula un māla vērpjamās vārpstas skriemeļi, kā arī kaltas dzelzs naglas. Keramikas lauskas vairumā ir no agrās ripas traukiem, nedaudz pārstāvēta arī bezripas apmestā un ar nagiespiedumien rotā keramika. Senlietu formas atbilst 13. un 14.gs. lietotajām.

Apakšējā horizontā konstatēja ar oranžu smilts uzbērumu pārklātas akmeņu krāsns un nodegušas koka celtnes paliekas. Krāsns loks bijis veidots no lieliem (izmēri ap 60x45x30 cm) laukakmeņiem, starpas starp tiem aizpildot ar mazākiem akmeņiem.  Krāsns velve bija sabrukusi. Krāsns celtni iezīmēja stipri sadegušu apaļkoku un, iespējams, plēstu koku paliekas aptuveni 4x2,5 m lielā laukumā. Celtne tikai daļēji ietilpa izrakumu laukumā. Celtnes vietā uzietas tikai tipiskās apmestās un dažas gludās un nagiespiedumiem rotātās trauku lauskas.  

Kultūrslāņa pašā apakšējā daļā gar laukuma dienvidaustrumu malu virs pamatzemes gaiši brūnu smilšu slānī 1-1,5 metru platā joslā tika atsegtas stipri sadegušu, viens otram blakus guļošu apaļkoku paliekas. Konstrukcija turpinājās ārpus laukuma un netika atsegta pilnībā, tāpēc tās nozīme neskaidra.  Attīrot degušos kokus, trauku lauskas un senlietas netika uzietas. Tas liek domāt, ka atsegtie degušie koki ir aizsargsētas, kas ietvērusi pilskalna senāko apbūvi, paliekas.

Jāatzīmē, ka arheoloģiskās izpētes darbu procesā no kultūrslāņa un atsegtajiem objektiem ir ievākti vairāk nekā 30 ogļu un zemju paraugi turpmākai zinātniskai izpētei. Paraugu izpētes rezultātā varēs precizēt gan kultūrslāņa horizontu un objektu datējumus, gan arī iespēju robežās noskaidrot, kāda senāk bijusi apkārtējā vide un ko no augu valsts produktiem Tempļa kalna iemītnieki lietojuši uzturā.

Arheoloģiskie izrakumi Alūksnes Tempļa kalnā rāda, ka pilskalna apdzīvotība visai intensīvi turpinājusies arī pēc Atzeles zemju sadalīšanas un arī kādu laiku vienlaicīgi ar Alūksnes ezera Pilssalā 1342. gadā ordeņa celto Marienburgas mūra pili.

Tipiskās apmestās keramikas atradumi, atsevišķas dzelzs laikmeta senlietu formas, tostarp arī 11. gadsimta monēta, augšējā slānī norāda uz pilskalna apdzīvotību dzelzs laikmetā. Tipiskās apmestās keramikas izplatība Austrumlatvijā sakrīt ar ievērojamu pieminekļu skaita pieaugumu, jaunu pilskalnu rašanos Vidzemes novados un līdzeno kapulauku parādīšanos I. gadu tūkstoša otrajā pusē. Šos procesus pētnieki saista ar latgaļu kultūras izplatību un iespiešanos somu apdzīvotajās teritorijās.

Tempļa kalns, izrakumu laukums kreisajā pusē starp kokiem;	darbu procesā – velēnas norakšana;	Izrakumu laukuma kopskats ar kultūrslāņa augšējo daļu – viendabīgi intensīvi melns kultūrslānis, piesātināts ar oglītēm, izklaidus izvietotiem dūres lieluma un nedaudz lielākiem laukakmeņiem, tostarp šķeltiem un stipri drūpošiem;	rakšanas darbu procesā;
izrakumu laukums skatā no augšas, foto kreisajā pusē laukuma stūrī krāsns vieta, labajā pusē – iespējamā saimniecības bedre;	saimniecības bedre pēc daļējas tās pildījuma izrakšanas;	kultūrslāņa apakšējā horizontā atsegtās akmeņu krāsns un nodegušas koka celtnes paliekas.	Priekšstatam tikai daži no Tempļa kalnā iegūtajiem atradumiem.

 

Foto autori: 1.-7. U.Kalējs, 8. A.Vilcāne