Alūksnes novads

„Divas ainavu parku pērles Austrumeiropā” („Ainavu pērles”)

Uzsākta pārrobežu projekta īstenošana

Inese Zīmele – Jauniņa,
Aluksnes novada pašvaldības projektu vadītāja

     Šī gada 19.jūnijā uzsākta pārrobežu projekta Nr. ELRII-261 " Divas ainavu parku pērles Austrumeiropā" (Ainavu pērles) īstenošana, kura mērķis ir saglabāt un attīstīt Pavlovskas un Alūksnes piļu un parku kompleksu kultūrvēsturisko mantojumu.

     Jūlija otrajā pusē notiks projekta partneru pirmā tikšanās Alūksnē.
     Projekta vadošais partneris ir Alūksnes novada pašvaldība un projekta īstenošanā iesaistīts viens partneris no Krievijas Federācijas – Pavlovskas muzejrezrevāts, kas atbild par Pavlovskas pils un parka kompleksa uzturēšanu un tiek uzskatīts par iedvesmas avotu Alūksnes Jaunās pils parka izveidei.
     Alūksnes novada pašvaldība sadarbībā ar Alūksnes muzeju īstenos projektā paredzētos pasākumus Alūksnē.
     Galvenais ieguvums projektā būs 18.gs. beigās celtā valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa Aleksandra paviljona restaurācija. Alūksnes pilī tiks veikta izpēte un restaurācijas metodikas izstrāde. Alūksnes muzejā tiks izveidotas divas jaunas izglītojošās programmas, iegādāts interaktīvs elektroniskais stends, pilsēta un parks iegūs jaunas informatīvās zīmes, tiks izdota informatīva grāmata par Alūksni, kopīgs buklets ar Pavlovsku.      Projekta galvenā ideja ir saistīta ar restaurāciju kā iespēju saglabāt vēstures dārgumus – mazās arhitektūras formas, kas atrodas šajos ainavu parkos, tāpēc projekta ietvaros notiks 2 konferences (viena Alūksnē un viena Pavlovskā, kas būs veltīta šai tēmai), turklāt Alūksnē 2014.gadā notiks arī praktiskai seminārs ar abu valstu restauratoru dalību.
     Kopējais Alūksnes novada pašvaldības budžets projekta īstenošanai ir 251 111.00 EUR jeb 176481.81 LVL, Programmas līdzfinansējums veido 225999.90 EUR, Alūksnes novada pašvaldības līdzfinansējums 12555.55 EUR, valsts budžeta finansējums - 12 555.55 EUR.
     Šis ir viens no 20 Igaunijas – Latvijas – Krievijas Pārrobežu sadarbības programmas Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta ietvaros 2007.-2013.gadam projektiem, kas tika apstiprināts 2.kārtā no 333 iesniegtajām projektu idejām 2012.gada februārī.

Igaunijas – Latvijas – Krievijas Pārrobežu sadarbības programma Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta ietvaros 2007 – 2013 finansiāli atbalsta kopīgus pārrobežu attīstības pasākumus, lai uzlabotu reģiona konkurētspēju, izmantojot tā potenciālu un izdevīgo atrašanās vietu krustcelēs starp ES un Krievijas Federāciju.
Programmas mājaslapa: www.estlatrus.eu.

Alūksnes parka attīstībai sāk īstenot pārrobežu projektu

19.07.2013.

Ceturtdien, 18. jūlijā Alūksnes muzejā Jaunajā pilī tikās EST-LAT-RUS programmas atbalstītā pārrobežu projekta ELRII-261 „Divas ainavu parku pērles Austrumeiropā” partneri – Alūksnes novada pašvaldības un Alūksnes muzeja un Pavlovskas valsts muzeja – rezervāta pārstāvji no Sanktpēterburgas.

Alūksnes novada pašvaldības ainavu arhitekta Agra Veismaņa vadībā viesi iepazīstas ar Alūksnes parku (Foto: Alūksne muzejs)

     Tikšanās laikā tika prezentētas projektā paredzētās aktivitātes, sniegta informācija par Pavlovskas un Alūksnes parkiem, Alūksnes Jauno pili un muzeju. Projekta darba grupa pārrunāja projekta gaitu, savukārt tikšanās noslēgumā viesi no Pavlovskas varēja klātienē iepazīties ar pili, muzeju un parku.
     Minētā projekta mērķis ir saglabāt un attīstīt Pavlovskas un Alūksnes piļu un parku kompleksu kultūrvēsturisko mantojumu. Abi parki ir vēsturiski saistīti, jo tiek uzskatīts, ka Alūksnes parka tapšanai iedvesma un idejas aizgūtas tieši Pavlovskas parkā.
     Aktivitātes, kas paredzētas projekta laikā, ir lielās kaskādes restaurācija Pavlovskā, Aleksandra paviljona restaurācija Alūksnē, praktisks seminārs restauratoriem un darbnīcas vietējiem iedzīvotājiem Alūksnē, izpētes darbi Alūksnes Jaunajā pilī un restaurācijas metodikas izstrāde, kā arī konferences. Tāpat Alūksnē izstrādās divas jaunas muzeja izglītojošās programmas „Ģērbies kā barons un uzspēlē kroketu” un „Barona laboratorija”, izgatavos informatīvās zīmes parkam, abi projekta partneri iegādāsies mūsdienīgu elektronisku skārienjūtīgu stendu, kas saturēs informāciju par abiem objektiem, notiks pieredzes apmaiņas semināri muzeju speciālistiem, izdos grāmatas par Alūksni un Pavlovsku, buklets, informatīvās lapas, atklātnes, kā arī rīkos parku svētkus nākamajā vasarā.
     Projekta vadošais partneris ir Alūksnes novada pašvaldība. Tā norises laiks ir 18 mēneši un kopējais budžets – EUR 625700. Kopējais Alūksnes novada pašvaldības budžets projekta īstenošanai ir 251 111 EUR jeb 176481,81 lati, programmas līdzfinansējums veido 225999,90 EUR, Alūksnes novada pašvaldības līdzfinansējums 12555,55 EUR, valsts budžeta finansējums - 12 555,55 EUR.

Partneru tikšanās Pavlovskā

06.09.2013.

Santa Supe,
Alūksnes novada pašvaldības projektu vadītāja

     Otrdien, 20. augustā Pavlovskas muzejā - rezervātā Pavlovskas pilī (Sanktpēterburgā, Krievijā) tikās EST-LAT-RUS programmas atbalstītā pārrobežu projekta ELRII-261 „Divas ainavu parku pērles Austrumeiropā” partneri, kā arī notika preses konference un restaurējamā objekta – Lielās kaskādes apskate.

     Partneru tikšanās laikā un preses konferencē piedalījās arī Latvijas Republikas ģenerālkonsuls Sanktpēterburgā Aivars Groza un Igaunijas Republikas ģenerālkonsuls Sanktpēterburgā Viktorija Tuulas (Viktoria Tuulas), Sanktpēterburas kultūras komitejas un Krievijas valsts pieminekļu aizsardzības organizācijas pārstāvji, restauratori, kas veic darbus un darbu uzraugi.
     Pavlovskas muzeja – rezervāta direktore Vera Dementjeva prezentēja projektā plānotās aktivitātes un iepazīstināja ar notiekošajiem restaurācijas darbiem Lielajā kaskādē, to norises gaitu Pavlovskā. Alūksnes muzeja pārstāvis Didzis Eglītis pārsteidza tikšanās dalībniekus, iejūtoties barona fon Fītinghofa tēlā un atraktīvi prezentējot Alūksnes un novada vēsturi, Alūksnes Jauno pili un parku, kā arī ievērojamākās vietas novadā, kas piesaistīja klātesošo neviltotu interesi un sajūsmu. Visiem klātesošajiem bija iespēja apskatīt restaurācijas darbu norisi objektā un iepazīties ar Pavlovskas pili.
     Projekta darba un vadības grupa pārrunāja projekta ieviešanas gaitu, tuvākos projekta kopīgos pasākumus un nākotnes ieceres.
     31. augustā Alūksnes novada muzeju pārstāvjiem un tūrisma speciālistei būs iespēja piedalīties pieredzes apmaiņas četru dienu braucienā uz Pavlovskas muzeju - rezervātu, kur notiks pasākums skolas vecuma bērniem ar ģimenēm „Beločka” un būs iespēja iepazīties ar restauratoru, krājuma glabātāju, pasākumu organizētāju, muzeja pedagoģisko darbu klātienē.
     Projekta vadošais partneris ir Alūksnes novada pašvaldība. Tā norises laiks ir 18 mēneši un kopējais budžets – EUR 625700. Kopējais Alūksnes novada pašvaldības budžets projekta īstenošanai ir 251 111 EUR jeb 176481,81 lati, programmas līdzfinansējums veido 225999,90 EUR, Alūksnes novada pašvaldības līdzfinansējums 12555,55 EUR, valsts budžeta finansējums - 12 555,55 EUR.

Projektā saglabās un attīstīs Pavlovskas un Alūksnes kultūrvēsturisko mantojumu

05.02.2014.

Inese Zīmele – Jauniņa,
Alūksnes novada pašvaldības
projektu vadītāja

Pērn uzsākta pārrobežu projekta Nr. ELRII-261 „Divas ainavu parku pērles Austrumeiropā” īstenošana, kura mērķis ir saglabāt un attīstīt Pavlovskas un Alūksnes piļu un parku kompleksu kultūrvēsturisko mantojumu.

     Projekta vadošais partneris ir Alūksnes novada pašvaldība un projekta īstenošanā iesaistīts arī partneris no Krievijas Federācijas – Pavlovskas muzejrezervāts, kas atbild par Pavlovskas pils un parka kompleksa uzturēšanu un tiek uzskatīts par iedvesmas avotu Alūksnes Jaunās pils parka izveidei.
     Projekta ietvaros veiktā iepirkuma rezultātā noslēgts līgums ar akciju sabiedrību „R.A.J.” par 18. gs. beigās celtā valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa Aleksandra paviljona restaurāciju EUR103 300,49 apmērā. Šajā summā ir iekļauta gan Aleksandra paviljona arhitektoniski mākslinieciskās inventarizācijas aktualizācija, gan restaurācijas programmas izstrāde un saskaņošana Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā, gan paviljona restaurācija un atlīdzība par autoruzraudzības darbu veikšanu. Restaurācijas darbu atbilstību noteiktajām prasībām uzrauga VKPAI.
     Projekta ietvaros Alūksnes muzejā izstrādā divas jaunas izglītojošās programmas – „Barona laboratorija” un „Ģērbies kā muižkungs un spēlē kroketu”, kas plašākai sabiedrībai kļūs pieejamas šogad. 2014. gadā tiks iegādāts interaktīvs elektroniskais stends, pilsēta un parks iegūs jaunas informatīvās zīmes.
Iepriekšminētā aprīkojuma iegādei un uzstādīšanai no projekta līdzekļiem ir paredzēti apmēram 15 700 EUR.
2013. gadā Alūksnes novada muzeju speciālisti piedalījās četru dienu pieredzes apmaiņas seminārā Pavlovskā, bet šogad šāds seminārs ar Pavlovskas muzeja speciālistu piedalīšanos notiks arī Alūksnē. 2014. gadā Alūksnes pilī veiks izpēti un restaurācijas metodikas izstrādi, tiks veidota grāmata – albums, kas atklās Alūksnes vēsturiskos objektus, kā arī organizēti parka svētki. Informācija dažādās valodās par Alūksni, Jauno pili un parku, kā arī par novada nozīmīgākajām tūrisma apskates objektiem tiks izvietota vairākos bukletos un informācijas kartēs, taps kopīgs buklets ar Pavlovsku. Projekta galvenā ideja ir saistīta ar restaurāciju kā iespēju saglabāt vēstures dārgumus – mazās arhitektūras formas, kas atrodas šajos ainavu parkos, tāpēc projekta ietvaros notiks 2 šai tēmai veltītas konferences, turklāt Alūksnē šogad notiks arī praktisks seminārs ar abu valstu restauratoru dalību. Dažādām pārrobežu aktivitātēm projekta budžetā ir atvēlēti gandrīz 84 300 EUR.
Šajā projektā liels akcents tiek likts uz abu pilsētu – Alūksnes un Pavlovskas, kā arī restauratoru un muzeju speciālistu savstarpējo sadarbību, līdz ar to projekta darba grupas, pasākumu koordinācijas un ar ceļa izdevumiem saistītās izmaksas veido aptuveni 44 500 EUR.
     Kopējais Alūksnes novada pašvaldības budžets projekta īstenošanai ir 251 111 EUR jeb 176 481,81 LVL, programmas līdzfinansējums veido 225 999,90 EUR, Alūksnes novada pašvaldības līdzfinansējums 12 555,55 EUR, valsts budžeta finansējums - 12 555,55 EUR.

Aicina uz bezmaksas praktiskajiem semināriem projektā „Divas ainavu parku pērles Austrumeiropā”

Projekta Nr. ELRII-261 „Two pearls of the landscape parks in Eastern Europe”/ „Landscape pearls”, („Divas ainavu parku pērles Austrumeiropā / Ainavu pērles”)
Projekts tiek īstenots Igaunijas – Latvijas – Krievijas Pārrobežu sadarbības programmas Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta ietvaros 2007. – 2013.gadam.
Bezmaksas praktiskie semināri- prezentācijas un praktiskās nodarbības
Ikviens tiek aicināts piedalīties sev interesējošā nodarbībā.

24. aprīlis

11.00 - 13.00 Tēma „Ainavu parki”
Norises vieta – Alūksnes muzejs un muižas parks
Svetlana Fjodorova (Krievija) – kultūras mantojuma „Pavlovskas parks” objektu galvenā glabātāja no Pavlovskas muzejrezervāta (Sankt-Pēterburga).

14.00 - 17.00 Tēma "Kokaugu kopšana"
Norises vieta – Alūksnes muzejs
Edgars Neilands - meistars, dārznieks, arborists, SIA „LABIE KOKI” valdes priekšsēdētājs. Ar Edgaru esam tikušies LTV1 raidījumā „Mans zaļais dārzs”
1. Sugu atšķirības, īstā suga īstajā vietā
2. Kopšanas cikli
3. Dabīgi kopti koku vainagi
4. Mākslīgi kopti koku vainagi
5. Koku vērtēšana

25. aprīlis

no 11.30 – 13.00 (skolēniem) Tēma "Restauratora meistardarbnīcā"
Norises vieta – Alūksnes novada vidusskola
Uģis Baļļa- restaurators-meistars, RCK restaurācijas darbnīcas vadītājs
1.daļa Prezentācija par restauratora profesiju, restaurācijas novirzieni- koka, metāla, akmens, papira, polihromijas u.c materiālu restaurācija.
Restauratora darba specifika muzejos un restaurācijas darbnīcās.
Kā kļūt par restauratoru - izglītības iespējas.

2.daļa Restaurācijas darba paņēmieni, materiālu, instrumentu, tehnoloģiju demonstrācija
10.00 - 13.00 Tēma "Kapu labiekārtošana, apzaļumošana, kopšana" Norises vieta: 1.daļa - Alūksnes muzejā,
2.daļā brauciens ar organizētu autobusu uz Alūksnes kapsētu
Iveta Ozola – dendroloģijas speciāliste, dārzu un apstādījumu veidotāja, mācību spēks Bulduru dārzkopības vidusskolā
1.Kapsētu iekārtojums un apstādījumi.
2. Kapsētu aprūpe.
3. Kapavietas plānošana un ierīkošana - kopiņas, kapazīmes, sols, laukuma segums, augi.
4. Kapavietas kopšana.
5. Kapsētas Vācijā - dārzi dzīvajiem un mirušajiem

14.00 - 17.00 Tēma "Dīķu atjaunošana un apsaimniekošana"
Norises vieta – Alūksnes muzejs
Māris Mālkalnietis – šajā jomā viszinošākais speciālists Latvijā, hidrotehniķis, biologs, ainavu konsultants, AS „Lauku avīze” tematiskā izdevuma „Dīķu avīze” autors
Dīķi dabiski noveco un pēc desmitiem, simtiem gadu ūdenstilpes vietā izveidojas krūmains muklājs un purvs. Nereti dīķi jāglābj jau pēc dažiem gadiem.
1.Kas veicina dīķa ātrāku iznīkšanu.
2.Kas jādara, lai pareizi atjaunotu vai pārbūvētu vecu dīķi.
3.Vai liels dīķis labāks par mazu.
4.Par augiem ūdenī un pie dīķa.
Klausītāji varēs iegūt priekšstatu par šiem un daudziem citiem apsvērumiem, kā arī atbildes uz visiem jautājumiem par to, kas notiek pie dīķa un ūdenī.

24. un 25.aprīlī bija iespēja apmeklēt praktiskos seminārus

Igaunijas – Latvijas – Krievijas Pārrobežu sadarbības programmasprojekta “Divas ainavu parku pērles Austrumeiropā / Ainavu pērles” ietvaros tika organizēti divu dienu praktiskie semināri. Šajās dienās tika sniegta plaša informācija par piecām dažādām tēmām.

Projekta gaitā tiek restaurēts Aleksandra paviljons Alūksnes muižas parkā un Lielā kaskāde Pavlovskas muzejrezervātā. Semināru sākumā bija iespēja iepazīties ar Krievijas partneriem un noskatīties prezentācijas par Pavlovskas parku.

Pavlovskas muzejrezervāta parka vadošā speciāliste Jeļena Belih un parka hidrosistēmas speciālists Nikolajs Ņikonovs pastāstīja par parku, par to kā tas tiek kopts un uzturēts. Pavlovskas parkam cauri tek Slavjanskas upe, kuras gultne regulāri tiek tīrīta, lai nemainītos gruntsūdeņi un maksimāli varētu saglabāt vecos kokus. Parka uzturēšanu un regulāru kopšanu nodrošina speciāla cilvēku komanda, kam ir pieejams nepieciešamais aprīkojums. Semināra dalībniekiem bija jautājumi par darbu izmaksām, kopšanā iesaistīto cilvēku skaitu, stādu audzēšanu uz vietas vai iepirkšanu, upes gultnes tīrīšanu un šī darba efektivitāti.

Semināra otrajā daļā visiem interesentiem bija iespēja iepazīties ar Alūksnes muižas parku, kas ir veidots pēc Pavlovskas parka parauga un kam ir zināma līdzība ar to. Par parku, tā vēsturi un paveiktajiem darbiem stāstīja ainavu arhitekts Agris Veismanis.

Nākamais seminārs bija par kokaugu kopšanu un to vadīja Latvijā pazīstams meistars, dārznieks, arborists, SIA „LABIE KOKI” valdes priekšsēdētājs Edgars Neilands. Interesenti tika informēti par koku sugu atšķirībām un to, kas jāzina, lai kokus varētu kopt nenodarot tiem pāri. Gan kopjot kokus, gan veidojot jaunus stādījumus, vienmēr vajag atcerēties, ka visi koki cīnās par gaismu un aug tik lieli, cik tiem ģenētiski ir ieprogrammēts. Tāpēc īpaši tika akcentētas nepieciešamās rūpes par koku jau no iestādīšanas, ja mēs to vēlamies veidot mākslīgi savādāku nekā dabiskā vidē, lai pielāgotu mūsu ainaviskajām vai praktiskajām vajadzībām.

Gan teorētiski, gan praktiski tika parādītas darbības, kas ir veicamas, lai palīdzētu kokam un dabīgi veidotu tā vainagu, kā pareizi griezt zarus, nebojājot koka mizu un neatstājot lielas rētas, kā izvairīties no vairāku galotņu veidošanās. Semināra dalībniekiem bija daudz jautājumu par koku pareizu izgriešanu un kopšanu. Varēja apskatīt un novērtēt inventāru ar ko strādā arboristi un nepieciešamības gadījumā to arī iegādāties.
Semināru otrās dienas rīta pusē paralēli notika divi semināri – seminārs skolēniem par restaurāciju kā iespējamo nākamo profesiju un par kapu labiekārtošanu, apzaļumošanu un kopšanu.

Alūksnes novada vidusskolēnus par restauratora profesiju un praktisko darbību iepazīstināja restaurators-meistars, Rīgas Celtniecības koledžas restaurācijas darbnīcas vadītājs Uģis Baļļa. Prezentācijā tika parādīti cik dažādi ir restaurācijas novirzieni - koka, metāla, akmens, papīra, polihromijas u.c materiālu restaurācija. Priekšstatu varēja gūt arī par restaurācijas lielo praktisko nozīmi gan muzejos, gan vēsturiskajās ēkās un pilīs, gan atjaunojot dažādus privātus telpu dizaina objektus. Prezentācijā varēja uzzināt kur un kā var mācīties, lai kļūtu par restauratoru.

Praktiskajā daļā skolēni varēja iepazīties ar dažādiem restauratora darba instrumentiem un restaurācijas paņēmieniem. Jaunieši izmēģināja iestiklot vecu koka rāmi, redzēja kā tiek atjaunots krēsla sēdvirsmas pildījums, kā pats var izgatavot krāsu balsināšanai no piena un krīta, ar kādiem paņēmieniem var noņemt krāsu no koka vai veca metāla. Pēc semināra varēja secināt, ka restaurators ir ļoti praktiska un vajadzīga profesija, bet lai to varētu veikt ir nepieciešamas zināšanas un mākslinieciskā izjūta, kā arī ļoti liela pacietība.

Semināru par kapu labiekārtošanu, apzaļumošanu un kopšanu vadīja Iveta Ozola - dendroloģijas speciāliste, dārzu un apstādījumu veidotāja, mācību spēks Bulduru dārzkopības vidusskolā.
Latvijā mirušo cilvēku apglabāšanai ir senas tradīcijas, mums ir daudz ticējumu un atceres dienu. Arī katri kapi un kapa vietiņa ir atšķirīgi. Nav pareizi vai nepareizi izvēlēti apstādījumi, nokrāsoti soliņi, izveidoti celiņi – tā ir cilvēku izvēle, kā patīk vai nepatīk. Visas atziņas ir tikai ieteikumu formā un mūsu pašu ziņā ir tās pieņemt vai nepieņemt.

Visos kapos aktuāla tēma ir atkritumu šķirošana. Kā labais piemērs tika minēti Cēsu kapi, kur sadzīves un zaļajiem atkritumiem ir atsevišķi konteineri. Ļoti labi šī problēma tiek risināta Vācijā - zaļie atkritumi tiek bērti speciāli šim nolūkam izbetonētās vietās, kur ievieto vaļēju konteineru, kad pilns – nav problēmu to iztukšot un novietot tukšu. Par šo ideju ieinteresējās Alūksnes kapsētas apsaimniekotāji.

Semināra otrajā daļā, kas notika Alūksnes Lielajos kapos, bija ļoti daudz jautājumu par piemērotākajiem augiem saulainām vai ēnainām vietām, par dzīvžoga augstumu, biezumu, apgriešanas biežumu, piemērotāko segumu, soliņu nepieciešamību un augstumu, formu, materiālu un krāsu. Šajā seminārā tika iegūta ļoti noderīga informācija, ko var praktiski izmantot.

Semināru noslēdzošajā daļā Māris Mālkalnietis stāstīja par dīķu atjaunošanu un apsaimniekošanu. Māris Mālkalnietis ir šajā jomā viszinošākais speciālists Latvijā - hidrotehniķis, biologs, ainavu konsultants, AS „Lauku avīze” tematiskā izdevuma „Dīķu avīze” autors.

Veidojot dīķi vienmēr jāatrod kompromiss starp estētisko un praktisko. Tas pats jāievēro arī izvēloties augus, kurus stādam dīķa tuvumā. Gan prezentācijā, gan izejot parkā lektors rādīja kokus, kādus nevajadzētu stādīt pie dīķiem (ozoli, vītoli, zirgkastaņas, Kaukāza plūmes, mežābeles), jo tiem ir daudz nobirumu, kas piesārņo ūdeni, tā rodas organiskās vielas, kas veicina dīķu aizaugšanu. Lai ilgstoši saglabātu skaistu dīķi, tas ir regulāri jāiztīra no piebiruma un aizauguma. To vajag atcerēties jau plānojot dīķi, tādēļ jāņem vērā ieteikums dīķi veidot rietumu – austrumu virzienā, lai veidotos dabīgā viļņainība, kas gružus saskalo šaurākajā dīķa malā. Rokot dīķi ir nepieciešams padomāt, gan par pieejamību kopšanai, gan par drošību ūdenī, tādēļ lektors ieteica nerakt malas 45 grādos, bet veidot vai nu stāvākas ar terasēm, vai lēzenākas. Augi blakus dīķim būtu jāveido tādā pašā leņķī kā dīķa malas.

Kopumā semināri bija ļoti labi apmeklēti. Apmeklētāju vidū bija ne tikai Alūksnes novada pašvaldības iestāžu darbinieku, vietējie iedzīvotāji un interesenti, bet arī ainavu arhitekti no Vidzemes un pārstāvji no Latvijas Piļu un muižu asociācijas.

Kopējais Alūksnes novada pašvaldības budžets projekta īstenošanai ir 251 111 EUR jeb 176 481,81 LVL, programmas līdzfinansējums veido 225 999,90 EUR, Alūksnes novada pašvaldības līdzfinansējums 12 555,55 EUR, valsts budžeta finansējums - 12 555,55 EUR.

Fotogalerija

Projekta partneri tiekas Pavlovskā un Alūksnē

Ivita Gusta,
Alūksnes novada pašvaldības projektu vadītāja
03.07.2014.

3. jūnijā Pavlovskas muzejā - rezervātā (Krievijā) tikās Igaunijas – Latvijas - Krievijas pārrobežu sadarbības programmas Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta ietvaros 2007. – 2013. gadam atbalstītā projekta ELRII-261 „Divas ainavu parku pērles Austrumeiropā” partneri. Tur notika konference, kas veltīta vēsturisko parku restaurācijai un uzturēšanai un projekta ietvaros restaurējamā objekta – Lielās kaskādes atklāšanas pasākums.

Partneru tikšanās laikā un konferencē piedalījās ne tikai projekta partneri un Pavlovskas muzeja - rezervāta darbinieki, bet arī citu muzeju un organizāciju pārstāvji – arhitekti, restauratori, parku speciālisti, ainavu dizaineri.
Pavlovskas muzeja – rezervāta direktore Vera Dementjeva, atklājot konferenci, savā uzrunā uzsvēra, ka šī projekta ietvaros izveidojusies ļoti veiksmīga sadarbība, un izteica cerību, ka projekts, ko viņa vērtē pozitīvi, būs turpmākās sadarbības un jaunu projektu aizsākums. Alūksnes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Fomins, uzrunājot konferences dalībniekus, apstiprināja, ka pozitīvai abpusējai sadarbībai ir liela nozīme nākotnē. Viņš uzsvēra, ka lai arī šis projekts gan Alūksnes muzejā un parkā, gan Pavlovskas muzejā -rezervātā ir devis daudz ieguvumu, darāmā vēl daudz, un norādīja, ka tieši tādēļ ir jāturpina savstarpējā sadarbība. Alūksnes muzeja direktore Marita Oldere informēja klātesošos par darbiem, kas šī projekta ietvaros ir un vēl tiks īstenoti Alūksnes muzejā un parkā.

Visiem klātesošajiem bija iespēja uzzināt par Lielās Kaskādes vēsturi un tās nozīmi Pavlovskas parka ainavā, kā arī par restaurācijas darbu norisi. Konferences dalībnieki ieguva informāciju par tuvējā Jekaterinas parka regulāro stādījumu restaurāciju 50 gadu laikā, kā arī par kokaugu kopšanu un vainagošanu, veidojot dažādas formas, un par mehanizētajiem darbiem apstādījumos, neaizmirstot par zaļo stādījumu aizsardzību. Projekta darba un vadības grupa pārrunāja projekta ieviešanas gaitu, tuvākos projekta kopīgos pasākumus un sadarbības iespējas nākotnē.

Savukārt no 16. līdz 18. jūnijam Pavlovskas muzeja – rezervāta delegācija viesojās Alūksnē, kur viņiem bija iespēja iepazīt Alūksnes muzeja, Viktora Ķirpa Ates muzeja un Zeltiņu muzeja piedāvājumu, kā arī Ērmaņu muižu un bānīti. Vizītes noslēgumā tiekoties ar Alūksnes muzeja direktori Maritu Olderi, domes deputātiem Aivaru Fominu un Janu Zilkalni, viesi atzina, ka viesošanās laikā pārliecinājušies, cik rūpīgi un uzmanīgi Alūksnes muzejs strādā savā jomā. Pavlovskas pārstāvji vairākkārt uzsvēra, ka novada muzejos īpaši pamanāms bijis, ar cik lielu mīlestību pret Latviju un pret darāmo darbu strādā mūsu muzejnieki. Viesi atzina, ka no vizītes guvuši daudz pozitīvu pārsteigumu un noderīgu atziņu sev un izteica pārliecību, ka šādi semināri abu valstu muzeju darbiniekus tuvina kā kolēģus.

Projekta vadošais partneris ir Alūksnes novada pašvaldība. Tā norises laiks ir 18 mēneši un kopējais budžets – EUR 625 700. Kopējais Alūksnes novada pašvaldības budžets projekta īstenošanai ir 251 111 EUR, programmas līdzfinansējums veido 225999,90 EUR, Alūksnes novada pašvaldības līdzfinansējums 12555,55 EUR, valsts budžeta finansējums - 12 555,55 EUR.

Krāšņi nosvinēti Alūksnes Muižas parka svētki

Ivita Gusta,
Alūksnes novada pašvaldības projektu vadītāja
25.08.2014.

Alūksnes pilsētas svētku „Atspulgi iedzirkstī Alūksnē” laikā 2.augustā krāšņi un ar dažādām norisēm nosvinēti Alūksnes muižas parka svētki.

Alūksnes muižas parka svētki notika projekta Nr.ELRII-261 „Divas ainavu parku pērles Austrumeiropā” ietvaros un tos organizēja ar Igaunijas - Latvijas - Krievijas Pārrobežu sadarbības programmas Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta ietvaros 2007 – 2013 finansiālo atbalstu.

Galvenās norises vietas bija pie Alūksnes Jaunās pils un Alūksnes muižas parkā. Svētki sākās ar mājražotāju un amatnieku tirdziņu, kā arī vietējo amatiermākslas kolektīvu – Alūksnes pilsētas Tautas nama deju kopas „Jukums” un Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas pūtēju orķestra priekšnesumiem. Pirmo reizi Alūksnē varēja redzēt un dzirdēt „braucošās klavieres” jeb orķestropēdu – uz īpaši konstruētas un izgatavotas platformas izvietotas klavieres. Brauciena laikā mūziķi muzicēja gan uz platformas, gan apkārt tai.

Īpašs notikums svētkos bija arī Alūksnes Ģimeņu gājiens „Bērni – vecāku atspulgs”, kura noslēgumā tika sumināti 2014.gadā dzimušie alūksnieši. Nikolaja Puzikova muzikālā priekšnesuma pavadījumā tika apbalvoti arī pašvaldības konkursa „Sakop, rādi, lepojies” laureāti un dalībnieki.

Svētku turpinājumā Alūksnes muižas parkā svētku apmeklētāji varēja iesaistīties orientēšanās aktivitātē „Iepazīsti parku”, radošās darbnīcās, spēlēt kroketu un šaut ar loku vai vērot mīmu priekšnesumus. Parkā uzstājās parka muzikanti un bija iespēja klausīties jauno dziedātāju – Dāvja Mazurenko un Elizabetes Skrastiņas koncertu.

Alūksnes muzejā visas dienas garumā bija vērojamas vairākas izstādes un dažādi filmu seansi – „Alūksnes Jaunās pils komplekss agrāk un tagad”, Gunāra Ozoliņa filma „Viena vasara”, Vēsmas Kokles – Līviņas filma „Pilnmēness naktī”, kā arī 11 sižeti par Alūksni no Latvijas Kino foto fono dokumentu arhīva.
Vakarā pie Jaunās pils svētku apmeklētāji ballējās grupas „Mazā Parīze”, Diānas Pīrāgas un Roberto Meloni koncertu pavadījumā.

Projekta vadošais partneris ir Alūksnes novada pašvaldība. Tā norises laiks ir 18 mēneši un kopējais budžets – EUR 625 700. Kopējais Alūksnes novada pašvaldības budžets projekta īstenošanai ir 251 111 EUR, programmas līdzfinansējums veido 225999,90 EUR, Alūksnes novada pašvaldības līdzfinansējums 12555,55 EUR, valsts budžeta finansējums - 12 555,55 EUR.

Galerija

Atklās Jaunās pils noslēpumus

Evita Aploka
Alūksnes novada pašvaldības
sabiedrisko attiecību speciāliste
30.10.2014.

Pārrobežu projekta „Divas ainavu parku pērles Austrumeiropā/Ainavu pērles” ietvaros šoruden notiek Alūksnes Jaunās pils izpētes darbi. Izsludinātā iepirkuma rezultātā šos darbus veic SIA “Arhitektes Ināras Caunītes birojs”. Septembra beigās pils pirmā stāva telpas apsekoja Rundāles pils restauratori, veicot sienu un griestu krāsojuma zondāžas.

Alūksnes muzeja direktore Marita Oldere norāda, ka pirmie speciālistu atzinumi par pilī atklāto varētu būt novembrī, taču sākotnējais viņu vērtējums bijis optimistisks.

- Restaurācijas speciālisti pils pirmā stāva telpās zem esošā krāsojuma atklāja daudz vērtīgas informācijas par to oriģinālo izskatu. Viņu vērtējumā, atjaunojot oriģinālo izskatu kaut tikai ēkas pirmā stāva telpās, tā kļūtu par vienu no skaistākajām Vidzemes pilīm. Apskatot telpas un ņemot paraugus materiālu analīzei, speciālisti secināja, ka vienā no pils telpām sienas bijušas klātas ar apgleznotām flīzītēm, kas liecina par pils saimnieku baronu fon Fītinghofu vērienīgumu pils interjera radīšanā, - stāsta M. Oldere.

Ņemot vērā, ka restaurācijas process ir finansiāli apjomīgs, tā veikšanai pilī varētu būt nepieciešams ilgāks laiks, taču Alūksnes muzejs jau šobrīd plāno neliela apjoma projektu sagatavošanu.

Konferencē vēstīs par projekta ieguvumiem

Sandra Apine

Pēc svētkiem, sestdien, 22. novembrī pulksten 10 Alūksnes Jaunajā pilī interesenti aicināti uz konferenci projekta “Divas ainavu parka pērles Austrumeiropā/Ainavu pērles" ietvaros, kurā paredzētas vairākas lekcijas par šī vērienīgā projekta lielākajiem ieguvumiem.

“Pats vērtīgākais projekta ieguvums ir Aleksandra paviljona restaurācija. Šobrīd paviljona restaurācijas gaitā ir veikta fasāžu dēļu attīrīšana no virsējiem krāsojumiem, dēļu protezēšana, lokribu un dzegas sadzīšana atpakaļ pareizajās plaknēs, starpdzegas restaurācija, dzegas dēļu un kesona dēļu atjaunošana, kā arī trūkstošo dēļu un starpgriestu ievietošana. Ir protezēti un enkuroti paviljona stabi, tādējādi to nostiprinot kopumā, sakārtoti pamati, ievietotas fašīnas, pārlikta esošā akmens grīda un ieklāta koka grīda. Paviljonam uzlikts jauns jumts, kas atbilst vēsturiskajām proporcijām, nomainot spāres, latojumu un segumu, iesedzot jumta malas skārdu un ierīkojot spici. Jumta spicē uzlikts karodziņš. Paviljona stabu, fasāžu un jumta seguma krāsošana un koka polihromijas restaurācija notiks atbilstošos laika apstākļos, kad arī tiks piestiprināts paviljona pēdējais elements – lambrekens.
Par šī procesa gaitu stāstīs restauratore - vecmeistare Ināra Heinrihsone, savukārt par pils izpēti, kas arī norisinājās projekta laikā, pastāstīs arhitekte Ināra Caunīte. Tā kā šīs izpētes gaitā atsegti vairāki pils autentiskā izskata fragmenti, konferences apmeklētājiem būs interesanti uzzināt speciālistu novērtējumu un iespējamās prognozes nākotnē plānotajai restaurācijas gaitai,” ieinteresē Alūksnes muzeja
izglītojošā darba un darba ar apmeklētājiem speciāliste Linda Apšusala.
Tāpat šogad Valsts Kultūrkapitāla fonds ir atbalstījis projektu par Alūksnes muižas parka izpēti, līdz ar to konferencē paredzēta lekcija par vēsturiskajiem dārziem un parka attīstības plānošanu, kuru vadīs ainavu arhitekte, arhitektūras maģistre Kristīne Dreija.
„Eksperta Jura Zviedrāna lekcijā būs iespēja vairāk uzzināt par krievu amatniekiem Latvijā 18.- 19. gadsimtā un Ērmaņmuižas kungu māju, jo arī šī, šobrīd atjaunošanas procesā esošā ēka, savulaik bijusi baronu fon Fītinghofu dzimtas īpašums,” konferences gaitu ieskicē muzeja speciāliste.
Pasākumā neiztrūkstoši piedalīsies projekta partneri no Pavlovskas, kuri Alūksnē jau viesojušies vairākās darba vizītēs un iepazinuši Alūksnes novada ainavu pērles. “Tagad būs iespēja tikties ar Pavlovskas muzejrezervāta arhitekti Ludmilu Lappo, kura savukārt pastāstīs par viņu lielāko projekta ieguvumu – Lielās kaskādes restaurāciju,” stāsta L. Apšusala. Jāpiebilst, ka pieteikšanās uz konferenci nav obligāta. Aicināti visi interesenti.
Jāatgādina, ka projekts “Divas ainavu parka pērles Austrumeiropā/Ainavu pērles" norit no 19.06.2013. līdz 18.12.2014. Tā laikā Alūksnes muzejā ir izveidotas divas jaunas muzejpedagoģiskās programmas, organizēti projekta partneru pieredzes apmaiņas braucieni, iegādāts informācijas stends un izveidota interaktīvās prezentācijas programma par Alūksnes Jauno pili un muižas parku. Liels ieguvums ir izdotā Alūksnes novada tūrisma karte piecās valodās, pils un parka prezentācijas buklets, pastkaršu komplekts un informatīvs buklets par Pavlovskas un Alūksnes muižas parku, kā arī izgatavotas tūrisma norādes uz apskates objektiem. Pavisam drīz būs gatavs foto albums par Fītinghofu mantojumu Alūksnē.
Projekta mērķis ir saglabāt un attīstīt Alūksnes un Pavlovskas piļu un parku kompleksu kultūrvēsturisko mantojumu.
Projekta vadošais partneris ir Alūksnes novada pašvaldība. Kopējais budžets – 625700 EUR. Kopējais Alūksnes novada pašvaldības budžets projekta īstenošanai ir 251 111 EUR, programmas līdzfinansējums veido 225999,90 EUR, Alūksnes novada pašvaldības līdzfinansējums 12555,55 EUR, valsts budžeta finansējums - 12 555,55 EUR.

Interesentus aicina uz projekta „Divas ainavu parku pērles Austrumeiropā/Ainavu pērles” konferenci

Projekts Nr.ELRII-261 „Two pearls of the landscape parks in Eastern Europe / Landscape pearls” („Divas ainavu parku pērles Austrumeiropā/Ainavu pērles”)

KONFERENCE
2014.gada 22.NOVEMBRĪ

10.00	Dalībnieku reģistrācija; kafijas pauze
10.40	Konferences atklāšana
11.00	Aleksandra paviljons Restauratore – vecmeistare Ināra Heinrihsone
11.30	Vēsturisko dārzu un parku attīstības plānošana Ainavu arhitekte Mg.arch.Kristīne Dreija
12.00	“Lielās kaskādes” Pavlovskas parkā restaurācija Pavlovskas muzejrezervāta arhitekte Ludmila Lappo (lekcija krievu valodā)
12.30	Kafijas pauze
13.00	Alūksnes Jaunā pils pēc 1898.gada Arhitekte Ināra Caunīte
13.30	Krievu amatnieki Latvijā 18.-19.gadsimtā un Ērmaņmuižas kungu māja Eksperts Juris Zviedrāns
14.00	Diskusija

Projekta noslēguma konference un partneru tikšanās Pavlovskā

28.novembrī Pavlovskas muzejā-rezervātā Pavlovskas pilī tikās Igaunijas-Latvijas-Krievijas pārrobežu sadarbības programmas Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta ietvaros 2007-2013 atbalstītā projekta ELRII-261 „Divas ainavu parku pērles Austrumeiropā” partneri. Tikšanās ietvaros notika arī projekta noslēguma konference „Divas pērles. Divi sadarbības gadi”.

Projekta noslēguma konferencē piedalījās projekta partneri no Alūksnes novada pašvaldības un Pavlovskas muzeja-rezervāta.

Projekta koordinatore no Pavlovskas muzeja – rezervāta puses – Svetlana Fjodorova savā uzrunā uzsvēra, ka divus gadus ilgajā sadarbībā abas projektā iesaistītās puses ieguldījušas daudz spēka un laika, lai vispirms iegūtu finansējumu šī projekta īstenošanai un vēlāk – lai realizētu plānotās ieceres projektā, kura galvenais mērķis ir abu partneru kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana. Viņa izteica gandarījumu, ka Krievijas pusei šajā projektā izdevies atjaunot Lielo kaskādi, kas ir nozīmīgs Pavlovskas parka ainavas elements, un iepriekš bijusi avārijas stāvoklī. Tāpat viņa atzinīgi novērtēja abu projektā iesaistīto speciālistu pieredzes apmaiņas braucienus, kas bijusi iespēja dalīties pieredzē un iepazīt tuvāk Latviju un Krieviju.

Alūksnes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Fomins pozitīvi novērtēja divu gadu ilgo sadarbību, kā rezultātā partneri jau kļuvuši par draugiem. Viņš uzsvēra, ka šī projekta īstenošanas rezultātā ir ļoti daudz ieguvumu gan Alūksnes muzejā un parkā, gan Pavlovskas muzejā rezervātā. Viņš Alūksnes novada pašvaldības vārdā izteica gatavību turpināt sadarbību.

Projekta partnera sabiedrisko attiecību speciāliste Gaļina Osinskaja savā prezentācijā „Divas pērles: no ieceres līdz rezultātam” uzsvēra Alūksnes un Pavlovskas ciešās, vēsturiskās saites. Viņa atzina, ka, sākot īstenot šo kopīgo projektu, Pavlovskas muzeja-rezervāta darbinieki nav bijuši informēti par to, ka Katrīnas I, Ernsta Glika un arī Otto fon Fītinghofa vārdi ir saistīti ar Alūksni. Tāpat viņa atzīmēja arī saiknes, kas abām pusēm veidojas Aleksandra paviljona sakarā. Jāpiebilst, ka tieši šis Alūksnes parka objekts tiek atjaunots minētā projekta ietvaros.

Viņa iepazīstināja konferences dalībniekus ar 3.jūnijā notikušo Lielās kaskādes atklāšanas pasākumu un Starptautisko ainavu mākslas un floristikas festivālu „Imperatora buķete”, kas Pavlovskā norisinājies vasarā.
G. Osinskaja uzsvēra, ka Alūksnes novada pašvaldības personā Pavlovskas muzejs-rezervāts ir radis labus draugus un partnerus un saskata labu iespēju iesākto sadarbību turpināt arvien jaunos projektos.

Alūksnes muzeja speciālists Didzis Eglītis kā Alūksnes novada pašvaldības pārstāvis informēja klātesošos par ieguvumiem Alūksnes novadā šī projekta ietvaros, kas ir nenovērtējami un ko pašvaldība tik īsā laikā nebūtu varējusi īstenot tikai par saviem budžeta līdzekļiem. Tie ir – Aleksandra paviljona restaurācija, kas pilnībā tiks pabeigta 2015.gada pavasarī, Alūksnes Jaunās pils izpēte un restaurācijas metodikas izstrāde, praktiskās nodarbības iedzīvotājiem par dažādiem restaurācijas virzieniem, ar ko mēs ik katrs sastopamies ikdienā. Ir izstrādātas divas jaunu muzeja pedagoģiskās programmas, iegādāts elektroniskais informācijas stends un speciāli tam izstrādāta programmatūra ar informāciju par Alūksnes jauno pili, muižas parku un Pavlovskas muzeju un parku, iegādāti audio gidi, uzstādīta jauna tiešsaistes kamera uz Jaunās pils jumta un videonovērošanas kamera pie Aleksandra paviljona. Nozīmīgs ieguvums ir arī elektroapgādes pieslēguma izbūve Alūksnes muižas parkā, kas dos iespēju nodrošināt arī apskaņošanu un apgaismošanu dažādu pasākumu laikā, kā arī būs kā aizsākums objektu un taciņu apgaismojuma uzstādīšanai parka teritorijā.

Tāpat projekta ietvaros Alūksnes novada muzeja darbinieki ir piedalījušies divos pieredzes apmaiņas semināros ‑ Pavlovskā un Alūksnē, ir notikusi izglītojoša un informējoša konference vietējiem iedzīvotājiem par restaurācijas kā projekta galvenā virziena nozīmi Alūksnes kultūrvēstures saglabāšanā, ir izdots jauns buklets par ievērojamākajām vietām un objektiem Alūksnes novadā, buklets ar informāciju par Alūksnes muižas parku un Pavlovskas parku, kā arī pastkartes ar Alūksnes novada skaistākajām vietām. Pateicoties projektam, arī Alūksnes muižas parka svētku programma tika pilnveidota un dažādota, piedāvājot daudz jauna un neredzēta. Pavisam drīz tiks izdota arī brīnišķīga grāmata ‑ fotoalbums trīs valodās par Fītinghofu mantojumu Alūksnē.
Pavlovskas muzeja–rezervāta ainavu saglabāšanas speciāliste Jelena Belih konferencē pastāstīja par Pavlovskas muzeja – rezervāta pieredzi floristikas festivāla „Imperatora buķete” organizēšanā.

Šis bijis jau 14.gads, kad Pavlovskā norisinās šāds festivāls un šogad tas pulcējis 22 tūkstošus apmeklētāju. Ik gadu festivāls tiek veltīts kādam īpašam notikumam Pavlovskas vai Krievijas vēsturē. 2014.gadā tas bijis veltīts par godu tam, ka apritējuši 200 gadi kopš imperatores Marijas Fjodorovnas un imperatora Aleksandra I svinīgās tikšanās pēc viņa uzvaras karā 1812.gadā.

Festivāla laikā izcili floristikas un ainavu mākslas speciālisti no vairākām valstīm veido dažādus objektus no ziediem, notiek meistarklases, jauno floristu konkurss, ziedu veloparāde bērniem un citas aktivitātes. Nākamajā, 15.festivālā J.Belih uzaicināja piedalīties arī Alūksnes pārstāvjus.
Projekta darba grupas tikšanās laikā tika pārrunāti pēdējie aktuālākie darbi projekta ietvaros, kā arī sadarbības iespējas nākamajos plānošanas periodos.

Projekta vadošais partneris ir Alūksnes novada pašvaldība. Tā norises laiks ir 18 mēneši un kopējais budžets – 625 700,00 EUR. Kopējais Alūksnes novada pašvaldības budžets projekta īstenošanai ir 251 111 EUR, programmas līdzfinansējums veido 225 999,90 EUR, Alūksnes novada pašvaldības līdzfinansējums 12555,55 EUR, valsts budžeta finansējums - 12555,55 EUR.

Atklāj Jaunās pils vējtvera seno krāsojumu

Evita Aploka
Alūksnes novada pašvaldības
sabiedrisko attiecību speciāliste

Pārrobežu projekta „Divas ainavu parku pērles Austrumeiropā/Ainavu pērles” ietvaros Alūksnes Jaunās pils vējtverī šobrīd, centimetru pa centimetram notīrot pašreizējo sienu un griestu krāsojumu, atklājas vēsturiskie telpu dekori.

Aizvadītā gada rudenī šī paša projekta ietvaros SIA „Arhitektes Ināras Caunītes birojs” apsekoja pils pirmā stāva un pagrabstāva telpas, veicot sienu un griestu krāsojuma zondāžas. Nākotnei izvirzītais mērķis ir saistīts ar ieceri atjaunot agrāko pils telpu izskatu ēkas pirmajā un pagrabstāvā. Vējtveris ir pirmā telpa, kurā šobrīd tiek noņemti krāsu slāņi, lai atklātos senais krāsojums un apgleznojumi.

Šos darbus veic pieredzējušo profesionāļu, restauratoru - vecmeistaru Gunāra un Zinaīdas Grīnfeldu vadītā uzņēmuma IU „ROKAJS” speciālisti, kuri iepriekš strādājuši pie Rundāles pils atdzimšanas.
Gundega Liepa, viena no speciālistēm, kas šobrīd strādā Alūksnes Jaunajā pilī, teic, ka senais krāsojums un gleznojumi vējtverī ir diezgan zaudējuši saistvielas, tādēļ pēc attīrīšanas tie vispirms jānostiprina. Kad šis posms – attīrīšana un atklātā krāsojuma iekonservēšana noslēgsies, nākamais posms būtu gleznojumu atjaunošana, bet tas atkarīgs no pieejamā finansējuma.

- Saglabājies ir diezgan daudz dekoratīvā sienu un griestu gleznojuma, lai rastos priekšstats. Piemēram, vējtvera griesti ir apgleznoti zilā krāsā ar zvaigznītēm. Diemžēl viena siena ir pavisam gājusi bojā, uz tās saglabājies tikai neliels gleznojuma fragments. Salīdzinot ar Rundāles pili, kur telpu sienām bijušas izmantotas auduma tapetes, šeit visā pilī ir bijuši dekoratīvi sienu un griestu gleznojumi. Pārsteidz meistarība, kas piemitusi meistariem tais laikos. Noteikti būtu interesanti pētīt un noskaidrot, kas ir autors šiem darbiem, kas tos vadījis, - saka G. Liepa.

Alūksnes muzeja direktore Ilze Lipstoka ir gandarīta, ka tiek sperts pirmais solis, lai redzētu, kā pils izskatījusies baronu laikā.

- Esam izvirzījuši mērķi restaurēt pils pirmo stāvu un pagrabstāvu un ticam, ka izdosies atrast līdzekļus, lai šo sapni piepildītu. Nākotnē būtu jāveic arī pārējās pils daļas, tostarp apkārtējās vides, izpēte. Alūksnes un Apes novada fonds mūs uzrunāja veidot akciju, lai atjaunotu savulaik pie pils ēkas ārpusē bijušās lauvu figūras. Saziņā ar Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju, esam sākuši pētīt, kā īstenot šo vēlmi. Esam uzaicinājuši Ilzi Māru Janeli veikt pētījumu par Fītinghofu dzimtu, - par turpmākiem plāniem stāsta I. Lipstoka.

Projektu „Divas ainavu parku pērles Austrumeiropā/ Ainavu pērles” līdzfinansē Igaunijas – Latvijas Krievijas Pārrobežu sadarbības programma Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta ietvaros 2007 – 2013. Kopējais Alūksnes novada pašvaldības budžets projekta īstenošanai ir 251 111,00 EUR, programmas līdzfinansējums veido 225 999,90 EUR, Alūksnes novada pašvaldības līdzfinansējums 12 555,55 EUR, valsts budžeta finansējums 12 555,55.

Noslēgsies Aleksandra paviljona restaurācija

Evita Aploka,
Alūksnes novada pašvaldības
sabiedrisko attiecību speciāliste
05.06.2015.

11. jūnijā pulksten 13.00 Alūksnes muižas parkā notiks Aleksandra paviljona atklāšanas pasākums projekta „Divas ainavu parku pērles Austrumeiropā/Ainavu pērles” („Two pearls ot the landscape parks in Eastern Europe/Landscape pearls”) ietvaros.

Minētais Alūksnes novada pašvaldības un Alūksnes muzeja kopā ar sadarbības partneriem – Pavlovskas muzejrezervātu Sanktpēterburgā realizētais projekts ir viens no 50 Igaunijas – Latvijas – Krievijas Pārrobežu sadarbības programmas Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta 2007 – 2013 projektiem. Jāpiebilst, ka paviljona atklāšana tiek organizēta Pārrobežu sadarbības programmas reģionālā noslēguma pasākuma ietvaros.
Pavlovskas muzejrezervātā projekta laikā nozīmīgākais veikums ir Lielās kaskādes restaurācija, savukārt Alūksnē valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa - Aleksandra paviljona restaurācija. Projekta galvenā ideja ir saistīta ar restaurāciju kā iespēju saglabāt vēstures dārgumus – mazās arhitektūras formas.
Aleksandra paviljons Alūksnes muižas parkā tapis 18. gadsimta beigās par godu Krievijas caram Aleksandram I, kurš 1822. gadā, Vidzemei cauri braucot, iegriezies Alūksnē, taču tiek pieļauts arī, ka paviljons uzcelts vēlāk par godu šī notikuma atcerei. Alūksnieši paviljonu dēvē arī par tējas vai kafijas paviljonu, jo nostāsti vēsta, ka baroniem te paticis dzert rīta kafiju un istabenei nācies mērot tālo ceļu no Jaunās pils līdz paviljonam vairākas reizes, līdz izdevies atnest pietiekami karstu kafiju.
Projekta vadošais partneris ir Alūksnes novada pašvaldība un partneris ir Pavlovskas muzejrezervāts. Tā norises laiks ir 24 mēneši un kopējais budžets – 625 700,00 EUR. Kopējais Alūksnes novada pašvaldības budžets projekta īstenošanai ir 251 111,00 EUR, programmas līdzfinansējums veido 225 999,90 EUR, Alūksnes novada pašvaldības līdzfinansējums ir 12 555,55 EUR, valsts budžeta finansējums - 12 555,55 EUR.

Alūksnes novada pašvaldība
Dārza ielā 11, Alūksnē, LV-4301
tālr. 643 81496, fakss 643 81150 e-pasts: dome@aluksne.lv