{"id":4762,"date":"2018-03-22T11:29:20","date_gmt":"2018-03-22T11:29:20","guid":{"rendered":"http:\/\/aluksne.lv\/?p=4762"},"modified":"2024-09-18T16:54:06","modified_gmt":"2024-09-18T13:54:06","slug":"kapec-ir-svarigi-skirot-atkritumus","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/aluksne.lv\/index.php\/2018\/03\/22\/kapec-ir-svarigi-skirot-atkritumus\/","title":{"rendered":"K\u0101p\u0113c ir svar\u012bgi \u0161\u0137irot atkritumus?"},"content":{"rendered":"<p>Ik dienu vis\u0101 pasaul\u0113 tiek sara\u017eots miljardiem da\u017e\u0101du pre\u010du, kas non\u0101k veikalu plauktos un p\u0113c tam m\u016bsu m\u0101j\u0101s. Lai \u0161\u012bs preces sara\u017eotu, tiek pat\u0113r\u0113ti dabas resursi \u2013 \u016bdens, koks, met\u0101ls, nafta un citi, kuru daudzums dab\u0101 strauji sar\u016bk, un da\u017ei no tiem nav atjaunojami. Kad preces ir nokalpoju\u0161as savu m\u016b\u017eu, t\u0101s non\u0101k atkritumos, kuru daudzums ar katru gadu arvien pieaug. Ik gadu Latvij\u0101 tiek rad\u012bts apm\u0113ram 600 \u2013 700 t\u016bksto\u0161i tonnu sadz\u012bves atkritumu, no kuriem 420 \u2013 490 t\u016bksto\u0161i tonnu rada iedz\u012bvot\u0101ji. Liel\u0101k\u0101 da\u013ca no tiem tiek apglab\u0101ta speci\u0101li tam paredz\u0113taj\u0101s teritorij\u0101s \u2013 atkritumu poligonos, ta\u010du poligonu kapacit\u0101te samazin\u0101s proporcion\u0101li jaunu atkritumu daudzuma pieaugumam. Viens no efekt\u012bv\u0101kiem veidiem, k\u0101 samazin\u0101t gru\u017eu apjomu ir atkritumu \u0161\u0137iro\u0161ana, kuras rezult\u0101t\u0101 tiek rad\u012btas otrreiz\u0113ji p\u0101rstr\u0101d\u0101tas izejvielas jaunu pre\u010du ra\u017eo\u0161anai, taup\u012bti dabas resursi un mazin\u0101s cilv\u0113ka kait\u0113jums apk\u0101rt\u0113jai videi. Par to, k\u0101p\u0113c ir svar\u012bgi \u0161\u0137irot atkritumus st\u0101sta SIA &#8220;Pils\u0113tvides serviss&#8221; valdes loceklis Jur\u0123is Ugors.<\/p>\n<p><strong>K\u0101<\/strong><strong>dus atkritumus var <\/strong><strong>\u0161\u0137irot?<\/strong><\/p>\n<p>J.Ugors: &#8220;Nav nosl\u0113pums, ka liel\u0101k\u0101 da\u013ca no atkritumiem ir p\u0101rstr\u0101d\u0101jami. Atkritumu \u0161\u0137iro\u0161ana nodro\u0161ina, ka tie atkritumi, kuri ir p\u0101rstr\u0101d\u0101jami, atgrie\u017eas atk\u0101rtot\u0101 aprit\u0113, nevis tiek apglab\u0101ti atkritumu poligonos. Lai atkritumi non\u0101ktu l\u012bdz p\u0101rstr\u0101dei, tie ir atbilsto\u0161i j\u0101no\u0161\u0137iro. Latvijas pils\u0113t\u0101s \u0161obr\u012bd ir ier\u012bkotas atkritumu \u0161\u0137iro\u0161anas infrastrukt\u016bras \u2013 uzst\u0101d\u012bti \u0161\u0137iroto atkritumu konteineri, izb\u016bv\u0113ti \u0161\u0137iroto atkritumu pie\u0146em\u0161anas laukumi \u2013 kas ikdien\u0101 \u013cauj iedz\u012bvot\u0101jiem \u0161\u0137irot pap\u012bru, plastmasu un stiklu. Savuk\u0101rt, speci\u0101lajos dal\u012bto atkritumu pie\u0146em\u0161anas laukumos ir iesp\u0113jams nodot ar\u012b t\u0101 saucamos b\u012bstamos atkritumus \u2013 baterijas, elektrotehniku, spuldzes, b\u016bvgru\u017ei utt.&#8221;<\/p>\n<p><strong>K\u0101p\u0113c nesa\u0161\u0137irotie atkritumi ir b\u012bstami apk\u0101rt\u0113jai videi?<\/strong><\/p>\n<p>J.Ugors: &#8220;Katrs Latvijas valsts iedz\u012bvot\u0101js vid\u0113ji gad\u0101 sara\u017eo vair\u0101k k\u0101 400 kilogramu sadz\u012bves atkritumu, bet no visa rad\u012bt\u0101 atkritumu apjoma tikai 80% tiek noglab\u0101ti izg\u0101ztuv\u0113s un poligonos. Tas noz\u012bm\u0113, ka p\u0101r\u0113jie atkritumi non\u0101k dab\u0101 \u2013 me\u017eos, p\u013cav\u0101s un cit\u0101s viet\u0101s, kur dab\u012bgi veidojas neleg\u0101l\u0101s izg\u0101ztuves. Neleg\u0101lo atkritumu izg\u0101ztuvju veido\u0161ana ne tikai p\u0101rk\u0101pj likumu, kas r\u016bp\u0113jas par to, lai atkritumu apsaimnieko\u0161ana notiktu cilv\u0113kiem un dabai draudz\u012bg\u0101 veid\u0101. T\u0101 kait\u0113 videi un apdraud apk\u0101rt\u0113jo ekosist\u0113mu, pies\u0101r\u0146ojot augsni un \u016bdeni. Piem\u0113ram, iev\u0113rojamu da\u013cu no atkritumiem veido plastmasu saturo\u0161ie materi\u0101li. No vides viedok\u013ca, plastmasa nav pateic\u012bgs materi\u0101ls, jo nesadal\u0101s, bet pies\u0101r\u0146o vidi. Dedzin\u0101t to ar\u012b nedr\u012bkst jo rodas toksiskas g\u0101zes. Plastmasas atkritumi ik gadu nogalina \u013coti daudz putnu un j\u016bras z\u012bd\u012bt\u0101ju, bet Klusaj\u0101 oke\u0101n\u0101 ir izveidojusies vesela &#8220;Atkritumu sala&#8221; \u2013 plastmasas pies\u0101r\u0146ojums, kas p\u0113c aptuven\u0101m apl\u0113s\u0113m aiz\u0146em pat 0,4% &#8211; 0,8% no Klus\u0101 oke\u0101na teritorijas. Iedom\u0101jaties, iepakojums (tostarp ar\u012b polietil\u0113na maisi, PET pudeles u.c.) veido apm\u0113ram 30% no m\u0101jsaimniec\u012bbas atkritumiem, bet, ja pieskait\u0101m ar\u012b citus p\u0101rstr\u0101d\u0101jamos atkritumus \u2013 nolietot\u0101s elektropreces, baterijas, autoriepas, biolo\u0123iskos atkritumus, tad p\u0101rstr\u0101d\u0101jamo atkritumu daudzums divk\u0101r\u0161osies! Vienlaikus noglab\u0101jami paliktu vien ceturtda\u013ca no m\u0101jsaimniec\u012bbas atkritumiem. Secin\u0101jums ir vienk\u0101r\u0161s \u2013 jo maz\u0101k nep\u0101rstr\u0101d\u0101tos atkritumus rad\u012bsim, jo maz\u0101k teritoriju b\u016bs j\u0101p\u0101rv\u0113r\u0161 par atkritumu poligoniem un vair\u0101k vietas paliks t\u012brai videi.&#8221;<\/p>\n<p><strong>K\u0101<\/strong><strong>das ir atkritumu <\/strong><strong>\u0161\u0137iro\u0161anas priek\u0161roc\u012bbas \u012bslaic\u012bgi un ilgtermi\u0146\u0101?<\/strong><\/p>\n<p>J.Ugors: &#8220;Ir vair\u0101ki iemesli, k\u0101d\u0113\u013c atkritumi ir j\u0101\u0161\u0137iro, viens no b\u016btisk\u0101kajiem \u2013 uz\u0146emties atbild\u012bbu par sevi un pasauli, kur\u0101 dz\u012bvojam. Atkritumu \u0161\u0137iro\u0161anai ir ar\u012b vair\u0101ki ieguvumi gan sabiedr\u012bbai un videi, gan ar\u012b katram no mums individu\u0101li. Pirmk\u0101rt, no\u0161\u0137irojot p\u0101rstr\u0101d\u0101jamos no sadz\u012bves atkritumiem, m\u0113s samazin\u0101m kop\u0113jo apglab\u0101jamo atkritumu daudzumu, kas uz visiem laikiem non\u0101k atkritumu poligonos. Otrk\u0101rt, sa\u0161\u0137iroto atkritumu p\u0101rstr\u0101de \u013cauj taup\u012bt ar\u012b ener\u0123iju un dabas resursus. Piem\u0113ram, p\u0101rstr\u0101dei nodotais stikls k\u016bst pie zem\u0101kas temperat\u016bras nek\u0101 nepiecie\u0161ams pirmreiz\u0113j\u0101 stikla ra\u017eo\u0161anai, t\u0101p\u0113c stikla p\u0101rstr\u0101dei vajadz\u012bg\u0101 ener\u0123ija ir par 32% maz\u0101ka. Savuk\u0101rt, p\u0101rstr\u0101d\u0101jot pap\u012bru tiek taup\u012bta ener\u0123ija, samazin\u0101ts izme\u0161u daudzums gais\u0101 un \u016bdens pat\u0113ri\u0146\u0161, k\u0101 ar\u012b kop\u0113jais atkritumu daudzums. Pap\u012bra otrreiz\u0113ja p\u0101rstr\u0101de ar\u012b ir veids, k\u0101 saglab\u0101t me\u017eu plat\u012bbas \u2013 ir apr\u0113\u0137in\u0101ts, ka viena tonna makulat\u016bras ietaupa vid\u0113ji gandr\u012bz 4 m3 koksnes \u2013 tas noz\u012bm\u0113, ka tiek sagl\u0101bti 12 \u2013 14 pieaugu\u0161i koki. Interesanti, ka pap\u012bra \u0161\u0137iedru var izmantot l\u012bdz pat septi\u0146\u0101m reiz\u0113m, PET materi\u0101lu (kas veido plastmasas dz\u0113rienu iepakojumu un ieg\u016bts no neatjaunojam\u0101 dabas resursa:naftas) l\u012bdz pat 30 reiz\u0113m, bet stiklu var p\u0101rstr\u0101d\u0101t bezgal\u012bgi. Tre\u0161k\u0101rt, p\u0101rstr\u0101des rezult\u0101t\u0101 tiek rad\u012btas izejvielas jaunu pre\u010du ra\u017eo\u0161anai, t\u0101d\u0113j\u0101di veidojot efekt\u012bvu resursu apriti dab\u0101. Papildus tam atkritumu \u0161\u0137iro\u0161ana ikdien\u0101 ir iesp\u0113ja samazin\u0101t ikm\u0113ne\u0161a maks\u0101jumus par atkritumu apsaimnieko\u0161anu gan daudzdz\u012bvok\u013cu m\u0101j\u0101s, gan priv\u0101tsaimniec\u012bb\u0101s, jo \u0161\u0137iroti atkritumi tiek apsaimniekoti bez maksas.&#8221;<\/p>\n<p><strong>Ko ieg<\/strong><strong>\u016b<\/strong><strong>st no p<\/strong><strong>\u0101rstr\u0101dei nodotajiem atkritumiem?<\/strong><\/p>\n<p>J.Ugors: &#8220;Lai samazin\u0101tu atkritumu daudzumu, radu\u0161os atkritumus cen\u0161as izmantot k\u0101 izejvielas ra\u017eo\u0161an\u0101. \u0160\u0101di sa\u0161\u0137iroti atkritumi non\u0101k otrreiz\u0113j\u0101 p\u0101rstr\u0101d\u0113 un turpina savu dz\u012bvi k\u0101 jaunas lietas. Ne visi zina, ka no PET pudel\u0113m tiek izgatavoti vair\u0101ki produkti, tostarp tekstil\u0161\u0137iedra, kas \u013cauj ra\u017eot ne tikai d\u017eemperus, T-kreklus, bet ar\u012b polster\u0113tas segas, pakl\u0101jus, u.tml. P\u0101rstr\u0101d\u0101ts alum\u012bnijs tiek izmantots, lai ra\u017eotu jaunus iesai\u0146ojuma materi\u0101lus, ta\u010du to izmanto ar\u012b citur \u2013 celtniec\u012bb\u0101 un transporta jom\u0101. Stikla r\u016bpniec\u012bb\u0101 no jauna tiek izgatavots stikls. \u0160\u0101d\u0101 veid\u0101 p\u0101rstr\u0101d\u0101ts stikls saglab\u0101 t\u0101das pa\u0161as \u012bpa\u0161\u012bbas, k\u0101das ir jaunam stiklam, un t\u0101d\u0113j\u0101di piln\u012bb\u0101 ir piem\u0113rots jaunu stikla pude\u013cu ra\u017eo\u0161anai. Pap\u012bru ar\u012b var p\u0101rstr\u0101d\u0101t vair\u0101kas reizes. No 1 tonnas makulat\u016bras var ieg\u016bt 1 tonnu jauna pap\u012bra, ne vair\u0101k, ne maz\u0101k.&#8221;<\/p>\n<p>&nbsp;<\/p>\n<p>Atkritumu \u0161\u0137iro\u0161ana ir veids, k\u0101 ikviens no mums var ikdien\u0101 g\u0101d\u0101t par taup\u012bgu dabas resursu izmanto\u0161anu, jo pareizi sa\u0161\u0137iroti atkritumi tiek p\u0101rv\u0113rsti par ra\u017eo\u0161anas izejviel\u0101m, kas izmantojamas atk\u0101rtoti, t\u0101d\u0113j\u0101di netiek pies\u0101r\u0146ota apk\u0101rt\u0113j\u0101 vide, l\u012bdz ar to netiek rad\u012bti draudi cilv\u0113ku un citu dz\u012bvo b\u016bt\u0146u vesel\u012bbai. Ir svar\u012bgi, lai atkritumu \u0161\u0137iro\u0161ana taptu par neat\u0146emamu katra iedz\u012bvot\u0101ja sadz\u012bves da\u013cu, un jo agr\u0101k \u0161is ieradums iedibin\u0101s, jo lab\u0101k. T\u0101p\u0113c \u0161ogad SIA &#8220;Pils\u0113tvides serviss&#8221; organiz\u0113 vides izgl\u012bt\u012bbas konkursu &#8220;Dz\u012bvo za\u013ci&#8221;, kas mudin\u0101s t\u0101 dal\u012bbniekus ne tikai vair\u0101k izzin\u0101t un izprast atkritumu apsaimnieko\u0161anas procesu, bet ar\u012b rast citus veidus, k\u0101 savu ikdienu padar\u012bt videi draudz\u012bg\u0101ku.<\/p>\n<h3><a href=\"http:\/\/www.pilsetvide.lv\/lv\/vides-izglitibas-konkurss-dzivo-zali\/sia-pilsetvides-serviss-izsludina-vides-izglitibas-konkursu-dzivo-zali\" target=\"_blank\" rel=\"noopener\">KONKURSS &#8220;DZ\u012aVO ZA\u013bI&#8221;<\/a><\/h3>\n<p>&nbsp;<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"<p>Ik dienu vis\u0101 pasaul\u0113 tiek sara\u017eots miljardiem da\u017e\u0101du pre\u010du, kas non\u0101k veikalu plauktos un p\u0113c tam m\u016bsu m\u0101j\u0101s. Lai \u0161\u012bs preces sara\u017eotu, tiek pat\u0113r\u0113ti dabas resursi \u2013 \u016bdens, koks, met\u0101ls, nafta un citi, kuru daudzums dab\u0101 strauji sar\u016bk, un da\u017ei&#8230;<br \/><a class=\"read-more-button\" href=\"https:\/\/aluksne.lv\/index.php\/2018\/03\/22\/kapec-ir-svarigi-skirot-atkritumus\/\">Las\u012bt visu<\/a><\/p>\n","protected":false},"author":2,"featured_media":4763,"comment_status":"closed","ping_status":"open","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"_crdt_document":"","_monsterinsights_skip_tracking":false,"_monsterinsights_sitenote_active":false,"_monsterinsights_sitenote_note":"","_monsterinsights_sitenote_category":0,"footnotes":"","_links_to":"","_links_to_target":""},"categories":[9],"tags":[],"class_list":["post-4762","post","type-post","status-publish","format-standard","has-post-thumbnail","hentry","category-noderiga-informacija"],"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/aluksne.lv\/index.php\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/4762","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/aluksne.lv\/index.php\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/aluksne.lv\/index.php\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/aluksne.lv\/index.php\/wp-json\/wp\/v2\/users\/2"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/aluksne.lv\/index.php\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=4762"}],"version-history":[{"count":0,"href":"https:\/\/aluksne.lv\/index.php\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/4762\/revisions"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/aluksne.lv\/index.php\/wp-json\/wp\/v2\/media\/4763"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/aluksne.lv\/index.php\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=4762"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/aluksne.lv\/index.php\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=4762"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/aluksne.lv\/index.php\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=4762"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}