{"id":58922,"date":"2025-11-14T13:03:22","date_gmt":"2025-11-14T11:03:22","guid":{"rendered":"https:\/\/aluksne.lv\/?p=58922"},"modified":"2025-11-14T13:03:22","modified_gmt":"2025-11-14T11:03:22","slug":"ka-noteikt-laca-klatbutni-meza","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/aluksne.lv\/index.php\/2025\/11\/14\/ka-noteikt-laca-klatbutni-meza\/","title":{"rendered":"K\u0101 noteikt l\u0101\u010da kl\u0101tb\u016btni me\u017e\u0101"},"content":{"rendered":"<p><strong><img loading=\"lazy\" decoding=\"async\" class=\"alignright wp-image-58924 size-medium\" src=\"https:\/\/aluksne.lv\/wp-content\/uploads\/2025\/11\/DAP_lacis_2025-450x600.jpg\" alt=\"K\u0101 noteikt l\u0101\u010da kl\u0101tb\u016btni me\u017e\u0101\" width=\"450\" height=\"600\" srcset=\"https:\/\/aluksne.lv\/wp-content\/uploads\/2025\/11\/DAP_lacis_2025-450x600.jpg 450w, https:\/\/aluksne.lv\/wp-content\/uploads\/2025\/11\/DAP_lacis_2025-768x1024.jpg 768w, https:\/\/aluksne.lv\/wp-content\/uploads\/2025\/11\/DAP_lacis_2025.jpg 810w\" sizes=\"auto, (max-width: 450px) 100vw, 450px\" \/>Aktu\u0101lie monitoringa dati liecina, ka Latvij\u0101 m\u012bt 150 br\u016bno l\u0101\u010du (Ursus arctos). To skaits p\u0113d\u0113jos gados stabili pieaug, l\u012bdz ar to palielin\u0101s ar\u012b iesp\u0113jam\u012bba tos dab\u0101 sastapt. Lai pal\u012bdz\u0113tu atpaz\u012bt paz\u012bmes, kas \u013cauj savlaic\u012bgi atpaz\u012bt teritoriju, kur\u0101 uzturas l\u0101cis, Dabas aizsardz\u012bbas p\u0101rvalde (p\u0101rvalde) atg\u0101dina par vadl\u012bnij\u0101m, ko izstr\u0101d\u0101jusi kop\u0101 ar Latvijas Valsts me\u017ezin\u0101tnes instit\u016bta \u201cSilava\u201d un Latvijas Nacion\u0101l\u0101 dabas muzeja speci\u0101listiem. Sagatavotais materi\u0101ls pieejamas\u00a0p\u0101rvaldes <\/strong><a href=\"https:\/\/www.daba.gov.lv\/lv\/media\/17012\/download?attachment\"><strong>t\u012bmek\u013cvietn\u0113<\/strong><\/a><strong>.<\/strong><\/p>\n<p>Materi\u0101ls skaidro, kas ir br\u016bnais l\u0101cis, k\u0101 atpaz\u012bt l\u0101\u010da migu un teritoriju, kur tas uzturas, k\u0101 pareizi r\u012bkoties sastap\u0161an\u0101s gad\u012bjum\u0101. Vadl\u012bnijas papildin\u0101tas ar dab\u0101 uz\u0146emt\u0101m fotogr\u0101fij\u0101m, kas pal\u012bdz identific\u0113t paz\u012bmes.<\/p>\n<p>\u201cBr\u016bnie l\u0101\u010di vis\u0101 Eiropas Savien\u012bb\u0101, tostarp Latvij\u0101, ir aizsarg\u0101jami dz\u012bvnieki. Savulaik no Latvijas izzudu\u0161i, ta\u010du p\u0113d\u0113jos gados m\u0113r\u0137tiec\u012bgu un zin\u0101tniski pamatotu l\u0113mumu un r\u012bc\u012bbas rezult\u0101t\u0101 l\u0101\u010du popul\u0101cija stabili atjaunojas.\u00a0L\u012bdz \u0161im Latvij\u0101 l\u0101\u010di neziemoja, tie n\u0101ca no tuv\u0113j\u0101m valst\u012bm un atgriez\u0101s sav\u0101s m\u012btneszem\u0113s p\u0101rziemot. Ta\u010du p\u0113d\u0113jos gados l\u0101\u010di ziemo ar\u012b Latvij\u0101, l\u012bdz ar to neizb\u0113gami palielin\u0101s ar\u012b nejau\u0161u tik\u0161anos skaits. L\u0101cim un citiem savva\u013cas zv\u0113riem rakstur\u012bgs sav\u0101 teritorij\u0101 atst\u0101t paz\u012bmes, kas \u013cauj to identific\u0113t laikus. T\u0101d\u0113\u013c vadl\u012bnijas pal\u012bdz saprast \u0161\u012b dz\u012bvnieka paz\u012bmes un izvair\u012bties no nevajadz\u012bga trauc\u0113juma un tie\u0161a kontakta,\u201d skaidro p\u0101rvaldes Dabas aizsardz\u012bbas departamenta direktore Gita Strode.<\/p>\n<p>Vadl\u012bnijas veidotas galvenok\u0101rt medniekiem un me\u017esaimniec\u012bbas nozares p\u0101rst\u0101vjiem, kam ikdien\u0101 ir visliel\u0101k\u0101 iesp\u0113jam\u012bba sastapt l\u0101\u010dus, ta\u010du t\u0101s noder\u0113s ar\u012b ikvienam dabas apmekl\u0113t\u0101jam, tostarp ogot\u0101jiem, s\u0113\u0146ot\u0101jiem un p\u0101rg\u0101jienu vad\u012bt\u0101jiem.<\/p>\n<p>Br\u016bnais l\u0101cis ir liel\u0101kais Latvijas pl\u0113s\u0113js, kas var nodz\u012bvot pat 30 gadu. L\u0101\u010du m\u0101t\u012btes var sasniegt l\u012bdz 150 kg, t\u0113vi\u0146i \u2013 pat 300 kg, un \u0161im dz\u012bvniekam nav dabisko ienaidnieku. L\u0101\u010di apdz\u012bvo pla\u0161us, vecus me\u017eu mas\u012bvus, priek\u0161roku dodot jauktu koku me\u017eiem, kas robe\u017eojas ar purviem, izcirtumiem vai \u016bdenstilp\u0113m. Ziemas gu\u013cai tie migu iek\u0101rto saus\u0101s viet\u0101s \u016bdens tuvum\u0101.<\/p>\n<p>Parasti l\u0101\u010di ziemas gu\u013c\u0101 dodas no oktobra l\u012bdz decembrim un mostas mart\u0101 vai apr\u012bl\u012b. Priek\u0161laic\u012bgu pamo\u0161anos var veicin\u0101t klimata izmai\u0146as, laika apst\u0101k\u013ci vai trauc\u0113jumi, piem\u0113ram, me\u017eizstr\u0101de vai med\u012bbas migas tuvum\u0101. Ikdien\u0101 l\u0101\u010di nav agres\u012bvi un liel\u0101koties izvair\u0101s no cilv\u0113kiem, ta\u010du var k\u013c\u016bt agres\u012bvi, ja tiek p\u0101ragri iztrauc\u0113ti no ziemas gu\u013cas, ievainoti vai ja l\u0101\u010du m\u0101t\u012bte aizsarg\u0101 mazu\u013cus.<\/p>\n<p>\u0160obr\u012bd pasaul\u0113 m\u012bt ~200 000 br\u016bno l\u0101\u010du. Liel\u0101k\u0101s popul\u0101cijas sastopamas Krievij\u0101, Amerikas Savienotaj\u0101s Valst\u012bs, Kan\u0101d\u0101 un Rum\u0101nij\u0101. Daudz\u0101s Eiropas un pasaules valst\u012bs br\u016bnie l\u0101\u010di izzudu\u0161i, tom\u0113r pak\u0101peniski tie s\u0101k atgriezties. Latvij\u0101 br\u016bnais l\u0101cis ir aizsarg\u0101jams un nemed\u012bjams dz\u012bvnieks.<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"<p>Aktu\u0101lie monitoringa dati liecina, ka Latvij\u0101 m\u012bt 150 br\u016bno l\u0101\u010du (Ursus arctos). To skaits p\u0113d\u0113jos gados stabili pieaug, l\u012bdz ar to palielin\u0101s ar\u012b iesp\u0113jam\u012bba tos dab\u0101 sastapt. Lai pal\u012bdz\u0113tu atpaz\u012bt paz\u012bmes, kas \u013cauj savlaic\u012bgi atpaz\u012bt teritoriju, kur\u0101 uzturas l\u0101cis, Dabas&#8230;<br \/><a class=\"read-more-button\" href=\"https:\/\/aluksne.lv\/index.php\/2025\/11\/14\/ka-noteikt-laca-klatbutni-meza\/\">Las\u012bt visu<\/a><\/p>\n","protected":false},"author":6,"featured_media":58923,"comment_status":"closed","ping_status":"open","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"_crdt_document":"","_monsterinsights_skip_tracking":false,"_monsterinsights_sitenote_active":false,"_monsterinsights_sitenote_note":"","_monsterinsights_sitenote_category":0,"footnotes":"","_links_to":"","_links_to_target":""},"categories":[9],"tags":[],"class_list":["post-58922","post","type-post","status-publish","format-standard","has-post-thumbnail","hentry","category-noderiga-informacija"],"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/aluksne.lv\/index.php\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/58922","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/aluksne.lv\/index.php\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/aluksne.lv\/index.php\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/aluksne.lv\/index.php\/wp-json\/wp\/v2\/users\/6"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/aluksne.lv\/index.php\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=58922"}],"version-history":[{"count":0,"href":"https:\/\/aluksne.lv\/index.php\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/58922\/revisions"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/aluksne.lv\/index.php\/wp-json\/wp\/v2\/media\/58923"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/aluksne.lv\/index.php\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=58922"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/aluksne.lv\/index.php\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=58922"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/aluksne.lv\/index.php\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=58922"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}