{"id":63806,"date":"2026-07-14T19:38:23","date_gmt":"2026-07-14T16:38:23","guid":{"rendered":"https:\/\/aluksne.lv\/?p=63806"},"modified":"2026-07-14T19:38:23","modified_gmt":"2026-07-14T16:38:23","slug":"vidzemes-pasvaldibu-specialistu-pieredzes-apmainas-vizite","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/aluksne.lv\/index.php\/2026\/07\/14\/vidzemes-pasvaldibu-specialistu-pieredzes-apmainas-vizite\/","title":{"rendered":"Vidzemes pa\u0161vald\u012bbu speci\u0101listu pieredzes apmai\u0146as viz\u012bte"},"content":{"rendered":"<p><strong><a href=\"https:\/\/aluksne.lv\/wp-content\/uploads\/2026\/07\/IMG_20260709_112646.jpg\"><img loading=\"lazy\" decoding=\"async\" class=\"alignright wp-image-63808 \" src=\"https:\/\/aluksne.lv\/wp-content\/uploads\/2026\/07\/IMG_20260709_112646-800x600.jpg\" alt=\"Pieaugu\u0161o grupa, p\u0101rsvar\u0101 sievietes, smaidot poz\u0113 saulain\u0101 dien\u0101 uz koku ieskautas pils\u0113tas promen\u0101des. Viena sieviete labaj\u0101 pus\u0113 tur karti vai plan\u0161eti.\" width=\"629\" height=\"472\" srcset=\"https:\/\/aluksne.lv\/wp-content\/uploads\/2026\/07\/IMG_20260709_112646-800x600.jpg 800w, https:\/\/aluksne.lv\/wp-content\/uploads\/2026\/07\/IMG_20260709_112646-1024x768.jpg 1024w, https:\/\/aluksne.lv\/wp-content\/uploads\/2026\/07\/IMG_20260709_112646-768x576.jpg 768w, https:\/\/aluksne.lv\/wp-content\/uploads\/2026\/07\/IMG_20260709_112646.jpg 1159w\" sizes=\"auto, (max-width: 629px) 100vw, 629px\" \/><\/a>K\u0101p\u0113c Barselona ir soli priek\u0161\u0101 citiem un ko no t\u0101s var m\u0101c\u012bties Vidzemes pa\u0161vald\u012bbas<\/strong><\/p>\n<p>No 7. l\u012bdz 9. j\u016blijam Vidzemes pl\u0101no\u0161anas re\u0123iona un septi\u0146u Vidzemes pa\u0161vald\u012bbu speci\u0101listi dev\u0101s pieredzes apmai\u0146as viz\u012bt\u0113 uz Barselonu, lai iepaz\u012btu, k\u0101 viena no Eiropas vado\u0161aj\u0101m pils\u0113t\u0101m pils\u0113tpl\u0101no\u0161an\u0101 \u012bsteno klimata p\u0101rmai\u0146u mazin\u0101\u0161anas un piel\u0101go\u0161an\u0101s principus. Viz\u012bt\u0113 piedal\u012bj\u0101s 18 speci\u0101listi, tostarp Vied\u0101s administr\u0101cijas un re\u0123ion\u0101l\u0101s att\u012bst\u012bbas ministrijas p\u0101rst\u0101vis.<\/p>\n<p>Tr\u012bs dienu laik\u0101 deleg\u0101cija tik\u0101s ar Barselonas pils\u0113tpl\u0101no\u0161anas, arhitekt\u016bras un ilgtsp\u0113j\u012bgas att\u012bst\u012bbas ekspertiem, apmekl\u0113ja Barselonas Metropoles administr\u0101ciju (AMB), Katalonijas Progres\u012bv\u0101s arhitekt\u016bras instit\u016btu (IAAC), ELISAVA Dizaina un in\u017eenierzin\u0101t\u0146u augstskolu, k\u0101 ar\u012b apl\u016bkoja vair\u0101kus starptautiski atz\u012btus pils\u0113tvides att\u012bst\u012bbas piem\u0113rus. Viz\u012btes programma apvienoja ekspertu prezent\u0101cijas, diskusijas un objektu apskati, sniedzot iesp\u0113ju iepaz\u012bt risin\u0101jumus to \u012bsteno\u0161anas viet\u0101s un diskut\u0113t ar to izstr\u0101d\u0101t\u0101jiem.<\/p>\n<p>\u0160\u0101da pieredzes apmai\u0146a pa\u0161vald\u012bbu speci\u0101listiem ir \u012bpa\u0161i noz\u012bm\u012bga laik\u0101, kad klimata p\u0101rmai\u0146u ietekme arvien vair\u0101k j\u0101\u0146em v\u0113r\u0101 teritoriju pl\u0101no\u0161an\u0101, publisk\u0101s infrastrukt\u016bras att\u012bst\u012bb\u0101 un invest\u012bciju projektu sagatavo\u0161an\u0101. Starptautisk\u0101 pieredze \u013cauj ne tikai iepaz\u012bt veiksm\u012bgus risin\u0101jumus, bet ar\u012b izprast, k\u0101 tie tapu\u0161i, k\u0101di izaicin\u0101jumi p\u0101rvar\u0113ti un k\u0101das atzi\u0146as g\u016btas to \u012bsteno\u0161anas laik\u0101. Tas pal\u012bdz pie\u0146emt p\u0101rdom\u0101t\u0101kus l\u0113mumus un izvair\u012bties no k\u013c\u016bd\u0101m, kuras citas pils\u0113tas jau ir piedz\u012bvoju\u0161as.<\/p>\n<p>Gandr\u012bz vis\u0101s prezent\u0101cij\u0101s izskan\u0113ja viena kop\u012bga atzi\u0146a \u2013 klimatnotur\u012bga pils\u0113tvide neveidojas no atsevi\u0161\u0137iem projektiem. Mobilit\u0101te, publisk\u0101 telpa, za\u013c\u0101 infrastrukt\u016bra, biolo\u0123isk\u0101 daudzveid\u012bba, digitaliz\u0101cija, aprites ekonomika un sabiedr\u012bbas iesaiste Barselon\u0101 tiek pl\u0101notas k\u0101 savstarp\u0113ji saist\u012bta sist\u0113ma. Tie\u0161i \u0161\u012b pieeja k\u013cuva par vienu no v\u0113rt\u012bg\u0101kaj\u0101m atzi\u0146\u0101m, ko no viz\u012btes guva Vidzemes pa\u0161vald\u012bbu speci\u0101listi.<\/p>\n<p><em>\u201cPieredzes apmai\u0146a Barselon\u0101 spilgti par\u0101d\u012bja, ka klimata notur\u012bbas un ilgtsp\u0113j\u012bgas pils\u0113tvides att\u012bst\u012bba nav atsevi\u0161\u0137u projektu kopums, bet gan ilgtermi\u0146a, konsekventa pieeja, kas ir v\u0113rsta uz pils\u0113tpl\u0101no\u0161anu, mobilit\u0101ti un publisk\u0101s telpas att\u012bst\u012bbu.<\/em> <em>Lai gan Vidzemes pa\u0161vald\u012bbu m\u0113rogs un iesp\u0113jas b\u016btiski at\u0161\u0137iras no Barselonas, manupr\u0101t, p\u0101r\u0146emami ir tie\u0161i pamatprincipi \u2013 integr\u0113ta pl\u0101no\u0161ana, starpdisciplin\u0101ra sadarb\u012bba, publisk\u0101s telpas prioritiz\u0113\u0161ana un ilgtermi\u0146a skat\u012bjums uz att\u012bst\u012bbu. \u0160\u0101da pieredzes apmai\u0146a liel\u0101s metropol\u0113s ir \u012bpa\u0161i v\u0113rt\u012bga ar\u012b Vidzemes pa\u0161vald\u012bbu speci\u0101listiem, jo t\u0101 \u013cauj ieraudz\u012bt, k\u0101 drosm\u012bgas un sistem\u0101tiskas idejas tiek \u012bstenotas praks\u0113, rosina dom\u0101t pla\u0161\u0101k par viet\u0113jo att\u012bst\u012bbu un pal\u012bdz kritiski izv\u0113rt\u0113t, kurus risin\u0101jumus iesp\u0113jams piel\u0101got Latvijas re\u0123ionu vajadz\u012bb\u0101m,\u201d <\/em>nor\u0101da Simona Sni\u0137e, Vied\u0101s administr\u0101cijas un re\u0123ion\u0101l\u0101s att\u012bst\u012bbas ministrijas Valsts ilgtsp\u0113j\u012bgas att\u012bst\u012bbas pl\u0101no\u0161anas departamenta Re\u0123ion\u0101l\u0101s att\u012bst\u012bbas pl\u0101no\u0161anas noda\u013cas vec\u0101k\u0101 eksperte.<\/p>\n<p>Savuk\u0101rt Zanda Lapsa, Valmieras novada pa\u0161vald\u012bbas Teritorijas un pils\u0113tpl\u0101no\u0161anas noda\u013cas vad\u012bt\u0101ja un galven\u0101 arhitekte, v\u0113rt\u0113 pieredz\u0113to, atz\u012bstot,<em> \u201cka ir p\u0101rsteidzo\u0161i, cik daudz noz\u012bm\u012bgas p\u0101rmai\u0146as Barselon\u0101 s\u0101ku\u0161\u0101s nevis ar milz\u012bg\u0101m invest\u012bcij\u0101m, bet ar pavisam vienk\u0101r\u0161iem pagaidu risin\u0101jumiem. Tikai tad, kad bija redzams, ka risin\u0101jumi darbojas un iedz\u012bvot\u0101ji tos pie\u0146em, sekoja liel\u0101ki ieguld\u012bjumi. \u0160\u012b pieeja v\u0113lreiz apliecin\u0101ja, ka veiksm\u012bga pils\u0113tpl\u0101no\u0161ana nav tikai par infrastrukt\u016bru \u2013 tikpat svar\u012bga ir drosme uzdr\u012bkst\u0113ties, paciet\u012bba skaidrot p\u0101rmai\u0146u noz\u012bmi un sp\u0113ja ilgtermi\u0146\u0101 saglab\u0101t izv\u0113l\u0113to att\u012bst\u012bbas virzienu.&#8221;<\/em><\/p>\n<p><strong>Klimata p\u0101rmai\u0146as Barselon\u0101 risina caur pils\u0113tpl\u0101no\u0161anu<\/strong><\/p>\n<p>Teju vis\u0101s prezent\u0101cij\u0101s izskan\u0113ja viena kop\u012bga doma \u2013 Barselon\u0101 klimata p\u0101rmai\u0146as netiek uztvertas k\u0101 atsevi\u0161\u0137a vides politikas joma. T\u0101s ir k\u013cuvu\u0161as par vienu no pils\u0113tpl\u0101no\u0161anas pamatprincipiem. Pl\u0101nojot ielas, parkus, dz\u012bvojamos rajonus vai publisk\u0101s \u0113kas, vienlaikus tiek v\u0113rt\u0113ta to ietekme uz mobilit\u0101ti, biolo\u0123isko daudzveid\u012bbu, \u016bdens apsaimnieko\u0161anu, karstuma mazin\u0101\u0161anu, sabiedr\u012bbas vesel\u012bbu un dz\u012bves kvalit\u0101ti.<\/p>\n<p>\u0160\u0101da pieeja noz\u012bm\u0113, ka katram projektam vienlaikus j\u0101sniedz vair\u0101ki ieguvumi. Piem\u0113ram, za\u013cajai zonai ne tikai j\u0101rada vieta atp\u016btai, bet ar\u012b j\u0101samazina gaisa temperat\u016bra, j\u0101uzkr\u0101j lietus\u016bde\u0146i un j\u0101veicina biolo\u0123isk\u0101 daudzveid\u012bba.<\/p>\n<p>\u0160o dom\u0101\u0161anu labi raksturo Barselonas attieksme pret publisko telpu. P\u0113c Franko diktat\u016bras beig\u0101m pils\u0113ta m\u0113r\u0137tiec\u012bgi ieguld\u012bja parku, laukumu un ielu att\u012bst\u012bb\u0101, uztverot publisko telpu ne tikai k\u0101 infrastrukt\u016bru, bet ar\u012b k\u0101 demokr\u0101tijas simbolu \u2013 vietu, kur cilv\u0113ki var satikties, uztur\u0113ties un veidot kopienu. Kvalitat\u012bva publisk\u0101 telpa vienlaikus k\u013cuvusi ar\u012b par vienu no instrumentiem soci\u0101l\u0101s nevienl\u012bdz\u012bbas mazin\u0101\u0161anai, jo t\u0101 ir pieejama ikvienam neatkar\u012bgi no ien\u0101kumu l\u012bme\u0146a.<\/p>\n<p>Noz\u012bm\u012bga uzman\u012bba tiek piev\u0113rsta ar\u012b vienl\u012bdz\u012bgai pils\u0113tvides kvalit\u0101tei vis\u0101s apkaim\u0113s. Lai gan nav iesp\u0113jams vienlaikus atjaunot visu dz\u012bvojamo fondu, pa\u0161vald\u012bba nodro\u0161ina vienotus kvalit\u0101tes standartus publisk\u0101s telpas att\u012bst\u012bb\u0101 \u2013 gan materi\u0101lu izv\u0113l\u0113, gan labiek\u0101rtojum\u0101 un apst\u0101d\u012bjumu veido\u0161an\u0101. T\u0101d\u0113j\u0101di iedz\u012bvot\u0101ju dz\u012bves kvalit\u0101te nav atkar\u012bga no t\u0101, kur\u0101 pils\u0113tas da\u013c\u0101 vi\u0146i dz\u012bvo.<\/p>\n<p>Ilgtermi\u0146a pl\u0101no\u0161ana bija viens no bie\u017e\u0101k uzsv\u0113rtajiem principiem. Liel\u0101k\u0101 da\u013ca noz\u012bm\u012bgo projektu Barselon\u0101 \u012bstenoti 10\u201320 gadu laik\u0101, vair\u0101kk\u0101rt tos piel\u0101gojot ekonomiskajai situ\u0101cijai un sabiedr\u012bbas vajadz\u012bb\u0101m. Ta\u010du nemain\u012bgs saglab\u0101ts kop\u0113jais att\u012bst\u012bbas virziens. Tie\u0161i ilgtermi\u0146a redz\u0113jums \u013c\u0101vis veidot pils\u0113tu, kur atsevi\u0161\u0137i projekti papildina cits citu, nevis tiek \u012bstenoti k\u0101 savstarp\u0113ji nesaist\u012btas iniciat\u012bvas.<\/p>\n<p>To labi ilustr\u0113 ar\u012b Ildefonsa Serdas pirms vair\u0101k nek\u0101 160 gadiem izstr\u0101d\u0101tais Barselonas papla\u0161in\u0101\u0161anas pl\u0101ns. Jau 19. gadsimt\u0101 taj\u0101 tika paredz\u0113tas pla\u0161as ielas, laba gaisa cirkul\u0101cija, saules gaismas pieejam\u012bba un za\u013c\u0101s zonas, lai uzlabotu pils\u0113tas iedz\u012bvot\u0101ju dz\u012bves apst\u0101k\u013cus un vesel\u012bbu. M\u016bsdien\u0101s \u0161ie pa\u0161i principi k\u013cuvu\u0161i par noz\u012bm\u012bgu klimatnotur\u012bgas pils\u0113tpl\u0101no\u0161anas pamatu. Rakstur\u012bg\u0101k\u0101s pl\u0101na iez\u012bmes &#8211; unik\u0101ls re\u017e\u0123a pl\u0101nojums, noapa\u013coti ielu st\u016bri un pla\u0161i iek\u0161pagalmi.<\/p>\n<p><strong>22@ rajons un Gl\u00f2ries laukums \u2013 k\u0101 p\u0101rveidot veselu pils\u0113tas da\u013cu<\/strong><\/p>\n<p>Viens no spilgt\u0101kajiem Barselonas ilgtermi\u0146a pils\u0113tpl\u0101no\u0161anas piem\u0113riem ir 22@ rajona un Gl\u00f2ries laukuma att\u012bst\u012bba. V\u0113l pirms nepilniem tr\u012bsdesmit gadiem \u0161\u012b teritorija bija industri\u0101ls rajons ar pamest\u0101m r\u016bpn\u012bc\u0101m un noliktav\u0101m, savuk\u0101rt Gl\u00f2ries laukums \u2013 viens no noslogot\u0101kajiem satiksmes mezgliem pils\u0113t\u0101. \u0160odien t\u0101 ir m\u016bsdien\u012bga pils\u0113tvide, kur l\u012bdz\u0101s uz\u0146\u0113mumiem, universit\u0101t\u0113m un m\u0101jok\u013ciem atrodas pla\u0161as publisk\u0101s telpas, parki un za\u013c\u0101 infrastrukt\u016bra.<\/p>\n<p>B\u016btiska bija p\u0101rmai\u0146u sec\u012bba. Att\u012bst\u012bba nes\u0101k\u0101s ar biroju \u0113ku b\u016bvniec\u012bbu vai investoru piesaisti. Vispirms pa\u0161vald\u012bba izveidoja kvalitat\u012bvu publisko infrastrukt\u016bru \u2013 ielas, sabiedrisk\u0101 transporta savienojumus, in\u017eenierkomunik\u0101cijas, parkus, izgl\u012bt\u012bbas iest\u0101des un citus publiskos pakalpojumus. Tikai p\u0113c tam teritorija k\u013cuva pievilc\u012bga priv\u0101taj\u0101m invest\u012bcij\u0101m.<\/p>\n<p>22@ att\u012bst\u012bbas modelis balst\u0101s uz jauktas funkcionalit\u0101tes principu. Vien\u0101 teritorij\u0101 l\u012bdz\u0101s izvietotas darba vietas, m\u0101jok\u013ci, universit\u0101tes, studentu dienesta viesn\u012bcas, soci\u0101lie m\u0101jok\u013ci un pakalpojumi. Tas samazina nepiecie\u0161am\u012bbu ikdien\u0101 p\u0101rvietoties lielos att\u0101lumos un rada dz\u012bvu pils\u0113tvidi visas diennakts garum\u0101. Vienlaikus pa\u0161vald\u012bba m\u0113r\u0137tiec\u012bgi att\u012bst\u012bja inov\u0101ciju ekosist\u0113mu, vienuviet koncentr\u0113jot universit\u0101tes, p\u0113tniec\u012bbas centrus, uz\u0146\u0113mumus un atbalsta infrastrukt\u016bru jaunajiem uz\u0146\u0113m\u0113jiem.<\/p>\n<p>Noz\u012bm\u012bga loma teritorijas att\u012bst\u012bb\u0101 bija ar\u012b tehniskajai infrastrukt\u016brai. Rajon\u0101 izb\u016bv\u0113ti pazemes in\u017eenierkomunik\u0101ciju tune\u013ci, kas \u013cauj uztur\u0113t un atjaunot komunik\u0101cijas, neboj\u0101jot ielu segumu. Vair\u0101k\u0101m \u0113k\u0101m apkure un dzes\u0113\u0161ana tiek nodro\u0161in\u0101ta centraliz\u0113ti, izmantojot ener\u0123iju, kas ieg\u016bta no atkritumu sadedzin\u0101\u0161anas un notek\u016bde\u0146u att\u012br\u012b\u0161anas procesiem. \u0160\u0101di risin\u0101jumi samazina resursu pat\u0113ri\u0146u un atvieglo infrastrukt\u016bras apsaimnieko\u0161anu.<\/p>\n<p>Savuk\u0101rt Gl\u00f2ries laukuma p\u0101rb\u016bve par\u0101da, k\u0101 iesp\u0113jams main\u012bt pils\u0113tas priorit\u0101tes. Viet\u0101, kur agr\u0101k domin\u0113ja daudzl\u012bme\u0146u satiksmes mezgls, izveidota pla\u0161a publisk\u0101 telpa ar parku, rota\u013cu laukumiem, sporta zon\u0101m un g\u0101j\u0113ju celi\u0146iem. Autotransporta pl\u016bsma p\u0101rvietota pazem\u0113, bet virszem\u0113 rad\u012bta vide cilv\u0113kiem.<\/p>\n<p>Gl\u00f2ries parks nav veidots k\u0101 tradicion\u0101ls pils\u0113tas parks ar skaidri norobe\u017eotu teritoriju. T\u0101 ainavu arhitekt\u016bra organiski turpin\u0101s apk\u0101rt\u0113j\u0101s iel\u0101s, savienojot da\u017e\u0101das apkaimes vienot\u0101 publisk\u0101s telpas sist\u0113m\u0101. Park\u0101 izveidotas rota\u013cu un sporta zonas, p\u013cavas, bambusu d\u0101rzs un dabiskas teritorijas kukai\u0146iem un putniem. Vienlaikus izmantoti \u016bdeni caurlaid\u012bgi segumi, sausumiztur\u012bgi augi un lietus\u016bdens infiltr\u0101cijas risin\u0101jumi, kas pal\u012bdz samazin\u0101t karstuma salu efektu un uzlabo pils\u0113tas notur\u012bbu pret klimata p\u0101rmai\u0146\u0101m.<\/p>\n<p>Gl\u00f2ries p\u0101rveide tika \u012bstenota pak\u0101peniski vair\u0101k nek\u0101 piecpadsmit gadu laik\u0101. S\u0101kotn\u0113ji tika izmantoti pagaidu risin\u0101jumi, p\u0101rbaudot satiksmes organiz\u0101ciju un publisk\u0101s telpas izmanto\u0161anu, bet tikai p\u0113c tam izb\u016bv\u0113ta past\u0101v\u012bg\u0101 infrastrukt\u016bra. \u0160\u0101da pieeja \u013c\u0101va pie\u0146emt l\u0113mumus, balstoties praks\u0113 p\u0101rbaud\u012btos risin\u0101jumos, nevis pie\u0146\u0113mumos.<\/p>\n<p>Par vienu no teritorijas p\u0101rveides simboliem k\u013cuva Torre Gl\u00f2ries. Lai gan s\u0101kotn\u0113ji augstceltne atrad\u0101s gandr\u012bz viena industri\u0101laj\u0101 teritorij\u0101, t\u0101 k\u013cuva par vienu no pirmajiem sign\u0101liem, ka pils\u0113ta ir ap\u0146\u0113musies \u0161o rajonu att\u012bst\u012bt ilgtermi\u0146\u0101.<\/p>\n<p><strong>Superbloki \u2013 priorit\u0101te ir cilv\u0113ks, nevis satiksme<\/strong><\/p>\n<p>Viena no paz\u012bstam\u0101kaj\u0101m Barselonas pils\u0113tpl\u0101no\u0161anas iniciat\u012bv\u0101m ir t.s. <em>superbloku<\/em> koncepcija. T\u0101s m\u0113r\u0137is nav aizliegt automa\u0161\u012bnas vai sare\u017e\u0123\u012bt p\u0101rvieto\u0161anos, bet samazin\u0101t caurbrauco\u0161o satiksmi dz\u012bvojamos rajonos, vienlaikus saglab\u0101jot piek\u013cuvi iedz\u012bvot\u0101jiem, operat\u012bvajam transportam, pieg\u0101d\u0113m un pakalpojumiem.<\/p>\n<p>Superbloks parasti aptver devi\u0146us pils\u0113tas kvart\u0101lus (3 \u00d7 3). Tranz\u012bta satiksme tiek novirz\u012bta uz iel\u0101m ap superbloka perimetru, savuk\u0101rt iek\u0161\u0113j\u0101s iel\u0101s transporta kust\u012bba ir b\u016btiski ierobe\u017eota. Atbr\u012bvot\u0101 ielu telpa tiek izmantota apst\u0101d\u012bjumiem, soli\u0146iem, rota\u013cu laukumiem, veloinfrastrukt\u016brai un cit\u0101m publisk\u0101m funkcij\u0101m, radot dro\u0161\u0101ku un cilv\u0113kiem pat\u012bkam\u0101ku vidi.<\/p>\n<p>Superbloki nav tikai mobilit\u0101tes projekts. Tie vienlaikus pal\u012bdz samazin\u0101t gaisa pies\u0101r\u0146ojumu, troksni un karstuma salu efektu, palielina za\u013co zonu \u012bpatsvaru un uzlabo dz\u012bves kvalit\u0101ti. Faktiski t\u0101 ir pieeja, kur\u0101 ielas telpa pak\u0101peniski tiek atdota cilv\u0113kiem.<\/p>\n<p>\u012apa\u0161i interesanta bija superbloku ievie\u0161anas pieeja. Pirmais projekts Poblenou apkaim\u0113 netika izb\u016bv\u0113ts uzreiz. Vienas nakts laik\u0101 tika main\u012bta satiksmes organiz\u0101cija, uzkr\u0101sots jauns ielu mar\u0137\u0113jums un izvietoti pu\u0137u podi un citi pagaidu elementi. Tas \u013c\u0101va re\u0101los apst\u0101k\u013cos p\u0101rbaud\u012bt, k\u0101 jaunais risin\u0101jums darbojas un k\u0101 to uztver iedz\u012bvot\u0101ji. S\u0101kotn\u0113ji sabiedr\u012bbas reakcija bija kritiska. Daudzi ba\u017e\u012bj\u0101s par satiksmes organiz\u0101ciju, piek\u013cuvi m\u0101j\u0101m un autost\u0101vviet\u0101m. Ta\u010du p\u0113c vair\u0101kiem m\u0113ne\u0161iem, kad iedz\u012bvot\u0101ji pa\u0161i piedz\u012bvoja klus\u0101kas ielas, dro\u0161\u0101ku vidi un akt\u012bv\u0101ku publisko telpu, attieksme b\u016btiski main\u012bj\u0101s. Tikai p\u0113c tam tika pie\u0146emts l\u0113mums ieguld\u012bt l\u012bdzek\u013cus past\u0101v\u012bg\u0101 labiek\u0101rtojum\u0101.<\/p>\n<p>\u0160\u012b pieredze labi raksturo taktisk\u0101 urb\u0101nisma pieeju. Pagaidu risin\u0101jumi nav galvenais m\u0113r\u0137is, bet gan instruments ideju p\u0101rbaudei re\u0101l\u0101 vid\u0113. Tie \u013cauj sal\u012bdzino\u0161i \u0101tri un ar neliel\u0101m izmaks\u0101m nov\u0113rt\u0113t, k\u0101 konkr\u0113tais risin\u0101jums darbojas praks\u0113, un nepiecie\u0161am\u012bbas gad\u012bjum\u0101 to pilnveidot pirms liel\u0101ku invest\u012bciju veik\u0161anas. Vienlaikus Barselonas pieredze apliecina, ka \u0161\u0101da pieeja ir veiksm\u012bga tikai tad, ja pagaidu risin\u0101jumi ir da\u013ca no skaidra ilgtermi\u0146a att\u012bst\u012bbas pl\u0101na un sabiedr\u012bbai ir saprotams to m\u0113r\u0137is.<\/p>\n<p>Viz\u012btes laik\u0101 tika prezent\u0113ta ar\u012b n\u0101kam\u0101 pils\u0113tas att\u012bst\u012bbas pieeja \u2013 <em>Green Axes<\/em> jeb za\u013cie koridori. Ja superbloki koncentr\u0113jas uz atsevi\u0161\u0137iem kvart\u0101liem, tad za\u013cie koridori savieno da\u017e\u0101das pils\u0113tas da\u013cas vienot\u0101 g\u0101j\u0113jiem un velobrauc\u0113jiem draudz\u012bg\u0101 t\u012bkl\u0101. To m\u0113r\u0137is ir nodro\u0161in\u0101t, lai kvalitat\u012bva, apza\u013cumota publisk\u0101 telpa b\u016btu sasniedzama da\u017eu min\u016b\u0161u g\u0101jiena att\u0101lum\u0101 no ikviena m\u0101jok\u013ca. Tas apliecina, ka Barselona arvien vair\u0101k att\u012bsta nevis atsevi\u0161\u0137us objektus, bet savstarp\u0113ji savienotu za\u013c\u0101s infrastrukt\u016bras sist\u0113mu.<\/p>\n<p><strong>Za\u013c\u0101 infrastrukt\u016bra ir da\u013ca no pils\u0113tas infrastrukt\u016bras<\/strong><\/p>\n<p>Viz\u012bt\u0113 pieredz\u0113tais apliecina, ka Barselon\u0101 za\u013c\u0101 infrastrukt\u016bra netiek uztverta tikai k\u0101 parki vai apst\u0101d\u012bjumi. T\u0101 ir pilnv\u0113rt\u012bga pils\u0113tas infrastrukt\u016bras da\u013ca, kurai vienlaikus j\u0101samazina karstuma salu efekts, j\u0101uzkr\u0101j un j\u0101att\u012bra lietus\u016bde\u0146i, j\u0101uzlabo gaisa kvalit\u0101te, j\u0101veicina biolo\u0123isk\u0101 daudzveid\u012bba un j\u0101rada kvalitat\u012bva vide iedz\u012bvot\u0101jiem.<\/p>\n<p>T\u0101p\u0113c publisk\u0101 telpa tiek pl\u0101nota t\u0101, lai t\u0101 sp\u0113tu funkcion\u0113t gan ilgsto\u0161a sausuma, gan intens\u012bvu lietusg\u0101\u017eu un karstuma vi\u013c\u0146u laik\u0101. Koku st\u0101d\u012bjumi, \u0113nojums, caurlaid\u012bgi segumi un lietus\u016bdens apsaimnieko\u0161anas risin\u0101jumi vairs netiek uzskat\u012bti par papildu elementiem, bet par nepiecie\u0161amu infrastrukt\u016bru.<\/p>\n<p>Viens no spilgt\u0101kajiem piem\u0113riem bija Bes\u00f2s upe, kas v\u0113l pag\u0101ju\u0161\u0101 gadsimta otraj\u0101 pus\u0113 bija viena no pies\u0101r\u0146ot\u0101kaj\u0101m Eirop\u0101. P\u0113c posto\u0161ajiem pl\u016bdiem upe tika iesl\u0113gta betona gultn\u0113, t\u0101d\u0113\u013c t\u0101s dabisko ekosist\u0113mu piln\u012bb\u0101 atjaunot vairs nav iesp\u0113jams. T\u0101 viet\u0101 izv\u0113l\u0113ta cita pieeja \u2013 maksim\u0101li palielin\u0101t biolo\u0123isko daudzveid\u012bbu teritorij\u0101s gar upi.<\/p>\n<p>Gar Bes\u00f2s izveidoti m\u0101ksl\u012bgi d\u012b\u0137i, mitr\u0101ji un daudzveid\u012bgas dz\u012bvotnes. To galvenais uzdevums nav \u016bdens att\u012br\u012b\u0161ana, bet gan patv\u0113ruma nodro\u0161in\u0101\u0161ana da\u017e\u0101d\u0101m sug\u0101m un ekosist\u0113mas notur\u012bbas stiprin\u0101\u0161ana. Ja up\u0113 non\u0101k pies\u0101r\u0146ojums, \u0161\u012bs teritorijas pal\u012bdz saglab\u0101t abinieku, kukai\u0146u un citu organismu popul\u0101cijas, kas v\u0113l\u0101k veicina dabisko procesu atjauno\u0161anos.<\/p>\n<p>Biolo\u0123isk\u0101 daudzveid\u012bba \u0161eit tiek pl\u0101nota apzin\u0101ti. D\u012b\u0137i veidoti ar at\u0161\u0137ir\u012bgu dzi\u013cumu, krastu reljefu un ve\u0123et\u0101ciju, radot piem\u0113rotus apst\u0101k\u013cus p\u0113c iesp\u0113jas liel\u0101kam sugu skaitam. Vienveid\u012bgu risin\u0101jumu viet\u0101 priek\u0161roka dota da\u017e\u0101du biotopu moza\u012bkai \u2013 sekliem \u016bde\u0146iem, z\u0101l\u0101jiem, kr\u016bm\u0101jiem un mitr\u0101jiem.<\/p>\n<p>Ne maz\u0101k noz\u012bm\u012bga ir \u016bdens apsaimnieko\u0161ana. Vasar\u0101 l\u012bdz pat 80 % Bes\u00f2s upes pl\u016bsmas veido att\u012br\u012bti notek\u016bde\u0146i, savuk\u0101rt pils\u0113tas apst\u0101d\u012bjumu uztur\u0113\u0161anai tiek izmantoti da\u017e\u0101di alternat\u012bvi \u016bdens avoti \u2013 att\u012br\u012bts \u016bdens, v\u0113sturisk\u0101s ap\u016bde\u0146o\u0161anas sist\u0113mas un grunts\u016bdens, kas tiek ats\u016bkn\u0113ts no metro tune\u013ciem. Tas \u013cauj samazin\u0101t dzeram\u0101 \u016bdens pat\u0113ri\u0146u un uztur\u0113t za\u013co infrastrukt\u016bru ar\u012b ilgsto\u0161a sausuma periodos.<\/p>\n<p>Klimata p\u0101rmai\u0146as ietekm\u0113ju\u0161as ar\u012b pieeju apst\u0101d\u012bjumu veido\u0161anai. Pla\u0161u tradicion\u0101lo z\u0101lienu viet\u0101 arvien bie\u017e\u0101k tiek izmantotas viet\u0113jiem apst\u0101k\u013ciem piem\u0113rotas augu sugas, kas lab\u0101k panes sausumu, vienlaikus nodro\u0161inot augstu biolo\u0123isko daudzveid\u012bbu un samazinot uztur\u0113\u0161anas izmaksas.<\/p>\n<p>Bes\u00f2s piem\u0113rs spilgti par\u0101d\u012bja, ka dab\u0101 balst\u012bti risin\u0101jumi nav alternat\u012bva tradicion\u0101lajai infrastrukt\u016brai. Tie ir neat\u0146emama pils\u0113tpl\u0101no\u0161anas sast\u0101vda\u013ca, kas vienlaikus pal\u012bdz piel\u0101goties klimata p\u0101rmai\u0146\u0101m, uzlabot dz\u012bves kvalit\u0101ti un stiprin\u0101t biolo\u0123isko daudzveid\u012bbu.<\/p>\n<p><strong>Pils\u0113tpl\u0101no\u0161ana s\u0101kas ar datiem<\/strong><\/p>\n<p>Vair\u0101k\u0101s prezent\u0101cij\u0101s izskan\u0113ja p\u0101rliecino\u0161a nost\u0101ja, ka m\u016bsdienu pils\u0113tpl\u0101no\u0161ana arvien vair\u0101k balst\u0101s datos. Pirms tiek pie\u0146emts l\u0113mums par jaunu ielu, parku vai apb\u016bvi, tiek analiz\u0113ta inform\u0101cija par cilv\u0113ku p\u0101rvieto\u0161an\u0101s paradumiem, satiksmes intensit\u0101ti, gaisa kvalit\u0101ti, trok\u0161\u0146a l\u012bmeni, temperat\u016bru, nokri\u0161\u0146u daudzumu un citiem vides r\u0101d\u012bt\u0101jiem. Tas \u013cauj pie\u0146emt l\u0113mumus, balstoties objekt\u012bvos datos, nevis pie\u0146\u0113mumos.<\/p>\n<p>Katalonijas Progres\u012bv\u0101s arhitekt\u016bras instit\u016bt\u0101 (IAAC) tika prezent\u0113ti digit\u0101lie dv\u012b\u0146i \u2013 detaliz\u0113ti pils\u0113tas digit\u0101lie mode\u013ci, kuros iesp\u0113jams simul\u0113t da\u017e\u0101dus att\u012bst\u012bbas scen\u0101rijus v\u0113l pirms b\u016bvniec\u012bbas s\u0101kuma.<\/p>\n<p>\u0160\u0101dos mode\u013cos iesp\u0113jams analiz\u0113t, k\u0101 jauna \u0113ka vai parks ietekm\u0113s gaisa temperat\u016bru, \u0113nojumu, v\u0113ja pl\u016bsmas, lietus\u016bdens novad\u012b\u0161anu, g\u0101j\u0113ju kust\u012bbu un biolo\u0123isko daudzveid\u012bbu. Tiek model\u0113ta ne tikai situ\u0101cija p\u0113c projekta \u012bsteno\u0161anas, bet ar\u012b iesp\u0113jam\u0101 teritorijas att\u012bst\u012bba p\u0113c pieciem, desmit vai divdesmit gadiem. Tas pal\u012bdz savlaic\u012bgi paman\u012bt potenci\u0101l\u0101s probl\u0113mas un izv\u0113l\u0113ties piem\u0113rot\u0101kos risin\u0101jumus.<\/p>\n<p>Digit\u0101los mode\u013cus papildina pla\u0161s sensoru t\u012bkls. Pils\u0113t\u0101 izvietot\u0101s ier\u012bces nep\u0101rtraukti m\u0113ra gaisa temperat\u016bru, mitrumu, trok\u0161\u0146a l\u012bmeni, gaisa kvalit\u0101ti un satiksmes intensit\u0101ti, bet ieg\u016btie dati tiek izmantoti gan jau \u012bstenoto projektu izv\u0113rt\u0113\u0161anai, gan n\u0101kamo projektu pl\u0101no\u0161anai. K\u0101 piem\u0113rs tika min\u0113ta ar\u012b m\u0101ksl\u012bg\u0101 intelekta izmanto\u0161ana biolo\u0123isk\u0101s daudzveid\u012bbas monitoring\u0101. Akustiskie sensori ieraksta apk\u0101rt\u0113j\u0101s vides ska\u0146as, bet m\u0101ksl\u012bgais intelekts autom\u0101tiski atpaz\u012bst putnu un citu dz\u012bvnieku sugas, \u013caujot daudz \u0101tr\u0101k nov\u0113rt\u0113t pils\u0113tvides p\u0101rmai\u0146u ietekmi uz ekosist\u0113m\u0101m.<\/p>\n<p>Prezent\u0101cij\u0101 tika st\u0101st\u012bts ar\u012b par IAAC izstr\u0101d\u0101to atv\u0113rt\u0101 koda platformu &#8211; aplik\u0101ciju <a href=\"https:\/\/superbarrio.iaac.net\/\"><em>Superbarrio<\/em><\/a>, kas paredz\u0113ta sabiedr\u012bbas iesaistei pils\u0113tpl\u0101no\u0161an\u0101. Virtu\u0101l\u0101 tr\u012bsdimensiju vid\u0113 iedz\u012bvot\u0101ji var model\u0113t savu apkaimi, izvietot kokus, soli\u0146us, veloceli\u0146us, rota\u013cu laukumus, saules pane\u013cus un citus pils\u0113tvides elementus, k\u0101 ar\u012b pie\u0161\u0137irt jaunas funkcijas neizmantot\u0101m teritorij\u0101m. Platforma uzreiz par\u0101da, k\u0101 izv\u0113l\u0113tie risin\u0101jumi ietekm\u0113 mobilit\u0101ti, za\u013co infrastrukt\u016bru, ener\u0123ijas pat\u0113ri\u0146u un citus pils\u0113tvides aspektus.<\/p>\n<p>Superbarrio nav paredz\u0113ta tradicion\u0101lo sabiedrisko apsprie\u017eu aizst\u0101\u0161anai. T\u0101s m\u0113r\u0137is ir pal\u012bdz\u0113t iedz\u012bvot\u0101jiem lab\u0101k izprast pils\u0113tpl\u0101no\u0161anas procesus, savuk\u0101rt pa\u0161vald\u012bb\u0101m \u2013 ieg\u016bt pla\u0161\u0101ku priek\u0161statu par sabiedr\u012bbas priorit\u0101t\u0113m un izv\u0113rt\u0113t da\u017e\u0101du risin\u0101jumu ietekmi jau pl\u0101no\u0161anas stadij\u0101.<\/p>\n<p><strong>Aprites ekonomika s\u0101kas jau projekt\u0113\u0161anas stadij\u0101<\/strong><\/p>\n<p>Ilgtsp\u0113j\u012bga b\u016bvniec\u012bba Barselon\u0101 netiek saist\u012bta tikai ar energoefekt\u012bv\u0101m \u0113k\u0101m vai atjaunojam\u0101s ener\u0123ijas izmanto\u0161anu. Daudz svar\u012bg\u0101ks ir jaut\u0101jums, k\u0101 \u0113ka vai publisk\u0101 telpa tiek projekt\u0113ta jau pa\u0161\u0101 s\u0101kum\u0101 \u2013 k\u0101di materi\u0101li tiks izmantoti, cik ilgi tie kalpos, vai tos b\u016bs iesp\u0113jams izmantot atk\u0101rtoti un k\u0101du ietekmi projekts atst\u0101s uz vidi vis\u0101 t\u0101 dz\u012bves cikl\u0101.<\/p>\n<p>Katalonijas Progres\u012bv\u0101s arhitekt\u016bras instit\u016bt\u0101 (IAAC) tika prezent\u0113ti vair\u0101ki piem\u0113ri, kuros aprites ekonomikas principi tiek izmantoti jau projekt\u0113\u0161anas stadij\u0101. Teritorij\u0101 eso\u0161ie materi\u0101li tiek uztverti k\u0101 resurss, nevis b\u016bvgru\u017ei. Piem\u0113ram, vecais betona segums tiek sasmalcin\u0101ts un izmantots jaunu celi\u0146u, sienu un citu labiek\u0101rtojuma elementu izb\u016bv\u0113. Tas samazina gan b\u016bvniec\u012bbas izmaksas, gan nepiecie\u0161am\u012bbu ievest jaunus materi\u0101lus un izvest b\u016bvniec\u012bbas atkritumus.<\/p>\n<p>L\u012bdz\u012bgs princips tiek izmantots ar\u012b teritoriju labiek\u0101rto\u0161an\u0101. Ja iesp\u0113jams, tiek saglab\u0101ti eso\u0161ie koki, reljefs un citi ainavas elementi, piel\u0101gojot projektu konkr\u0113tajai vietai, nevis piln\u012bb\u0101 p\u0101rveidojot vidi. Nereti ilgtsp\u0113j\u012bg\u0101kais risin\u0101jums ir izmantot to, kas teritorij\u0101 jau atrodas.<\/p>\n<p>T\u0101da pati pieeja attiecas ar\u012b uz \u0113k\u0101m. Arvien bie\u017e\u0101k tiek mekl\u0113tas iesp\u0113jas piel\u0101got eso\u0161\u0101s \u0113kas jaun\u0101m funkcij\u0101m, nevis t\u0101s nojaukt un b\u016bv\u0113t no jauna. Viz\u012btes laik\u0101 tika min\u0113ti piem\u0113ri, kuros biju\u0161\u0101s industri\u0101l\u0101s \u0113kas p\u0101rtapu\u0161as par bibliot\u0113k\u0101m, koprades telp\u0101m, izst\u0101\u017eu z\u0101l\u0113m un citiem sabiedriskiem centriem. Tas \u013cauj vienlaikus saglab\u0101t kult\u016brv\u0113sturisko mantojumu, samazin\u0101t b\u016bvniec\u012bbas rad\u012bto ietekmi uz vidi un pie\u0161\u0137irt teritorijai jaunu noz\u012bmi.<\/p>\n<p>Dom\u0101jot par n\u0101kotni, publisk\u0101s \u0113kas tiek projekt\u0113tas t\u0101, lai t\u0101s b\u016btu viegli piel\u0101gojamas da\u017e\u0101d\u0101m vajadz\u012bb\u0101m. Piem\u0113ram, bibliot\u0113ka ikdien\u0101 var kalpot k\u0101 kopienas centrs, bet karstuma vi\u013c\u0146u laik\u0101 \u2013 k\u0101 patv\u0113ruma vieta.<\/p>\n<p>IAAC prezent\u0113ja ar\u012b eksperiment\u0101lus risin\u0101jumus, kuros digit\u0101l\u0101 projekt\u0113\u0161ana un robotiz\u0113ta ra\u017eo\u0161ana tiek izmantota ilgtsp\u0113j\u012bg\u0101ku b\u016bvkonstrukciju izstr\u0101d\u0113. Tika demonstr\u0113ti 3D druk\u0101ti elementi no viet\u0113jiem un atk\u0101rtoti izmantotiem materi\u0101liem, kuru forma veidota t\u0101, lai samazin\u0101tu materi\u0101lu pat\u0113ri\u0146u, vienlaikus saglab\u0101jot nepiecie\u0161amo iztur\u012bbu. Da\u013c\u0101 konstrukciju paredz\u0113tas ar\u012b putniem, siksp\u0101r\u0146iem un kukai\u0146iem, par\u0101dot, ka arhitekt\u016bra var vienlaikus kalpot gan cilv\u0113kiem, gan biolo\u0123iskajai daudzveid\u012bbai.<\/p>\n<p>Aprites ekonomikas principi tiek izmantoti ar\u012b publiskaj\u0101 telp\u0101. Tradicion\u0101los z\u0101lienus arvien bie\u017e\u0101k aizst\u0101j viet\u0113jiem klimatiskajiem apst\u0101k\u013ciem piem\u0113roti st\u0101d\u012bjumi, tiek izmantoti \u016bdeni caurlaid\u012bgi segumi un materi\u0101li ar maz\u0101ku oglek\u013ca p\u0113du. Tas samazina uztur\u0113\u0161anas izmaksas un vienlaikus uzlabo pils\u0113tvides notur\u012bbu pret klimata p\u0101rmai\u0146\u0101m.<\/p>\n<p><strong>Koprade s\u0101kas ar vietas un cilv\u0113ku izzin\u0101\u0161anu<\/strong><\/p>\n<p>Viz\u012btes nosl\u0113gum\u0101 deleg\u0101cija apmekl\u0113ja ELISAVA Dizaina un in\u017eenierzin\u0101t\u0146u augstskolu, kur iepazin\u0101s ar p\u0113tniec\u012bbas virzienu <em>Design, City, Democracy<\/em>. At\u0161\u0137ir\u012bb\u0101 no iepriek\u0161\u0113j\u0101m viz\u012bt\u0113m, kur uzman\u012bbas centr\u0101 bija infrastrukt\u016bra un pils\u0113tpl\u0101no\u0161ana, ELISAVA prezent\u0101cij\u0101s galvenais uzsvars tika likts uz cilv\u0113ku iesaisti p\u0101rmai\u0146u procesos.<\/p>\n<p>ELISAVA skat\u012bjum\u0101 dizains nav tikai est\u0113tisks vai funkcion\u0101ls risin\u0101jums. Tas ir instruments, kas pal\u012bdz da\u017e\u0101d\u0101m sabiedr\u012bbas grup\u0101m sadarboties, formul\u0113t probl\u0113mas un kop\u012bgi mekl\u0113t risin\u0101jumus. Universit\u0101tes uzdevums nav pied\u0101v\u0101t gatavus risin\u0101jumus, bet rad\u012bt apst\u0101k\u013cus, kuros pa\u0161vald\u012bbas, iedz\u012bvot\u0101ji, uz\u0146\u0113m\u0113ji un citas iesaist\u012bt\u0101s puses var vienoties par kop\u012bgu redz\u0113jumu.<\/p>\n<p>B\u016btiska uzman\u012bba tiek piev\u0113rsta darbam ar kopien\u0101m. P\u0113tnieki nekad neierodas ar iepriek\u0161 sagatavotu risin\u0101jumu. Vispirms tiek iepaz\u012bta vieta, uzklaus\u012bti iedz\u012bvot\u0101ji un apzin\u0101tas da\u017e\u0101d\u0101s intereses. Tikai p\u0113c tam s\u0101kas kop\u012bgs darbs pie risin\u0101jumu izstr\u0101des. Tas pal\u012bdz izvair\u012bties no situ\u0101cij\u0101m, kad tehniski labi risin\u0101jumi praks\u0113 nedarbojas, jo nav balst\u012bti viet\u0113jo cilv\u0113ku vajadz\u012bb\u0101s.<\/p>\n<p>\u0160o pieeju labi raksturoja piem\u0113rs no nelielas Katalonijas pils\u0113tas, kur pa\u0161vald\u012bba bija ieg\u0101d\u0101jusies v\u0113sturisku \u0113ku, ta\u010du t\u0101s atjauno\u0161anai v\u0113l nebija pieejams finans\u0113jums. Lai teritorija gadiem nest\u0101v\u0113tu neizmantota, pagalm\u0101 tika izveidota vienk\u0101r\u0161a, demont\u0113jama konstrukcija, kas \u013c\u0101va r\u012bkot koncertus, kult\u016bras pas\u0101kumus un kopienas aktivit\u0101tes. Piecu m\u0113ne\u0161u laik\u0101 taj\u0101 notika vair\u0101k nek\u0101 piecdesmit pas\u0101kumu, un vieta k\u013cuva par noz\u012bm\u012bgu satik\u0161an\u0101s punktu v\u0113l pirms rekonstrukcijas s\u0101kuma.<\/p>\n<p>Savstarp\u0113j\u0101s diskusij\u0101s ar ekspertiem tika piev\u0113rsta uzman\u012bba ar\u012b mazapdz\u012bvot\u0101m teritorij\u0101m. ELISAVA p\u0113tnieki arvien vair\u0101k str\u0101d\u0101 \u0101rpus lielaj\u0101m pils\u0113t\u0101m, risinot jaut\u0101jumus, kas saist\u012bti ar iedz\u012bvot\u0101ju skaita samazin\u0101\u0161anos, pakalpojumu pieejam\u012bbu un kopienu stiprin\u0101\u0161anu. K\u0101 piem\u0113rs tika min\u0113ts Erasmus+ projekts Village Hosts, kura m\u0113r\u0137is ir sagatavot cilv\u0113kus, kas k\u013c\u016bst par starpniekiem starp viet\u0113jo kopienu un apmekl\u0113t\u0101jiem, veicinot ilgtsp\u0113j\u012bgu lauku att\u012bst\u012bbu un viet\u0113jo resursu izmanto\u0161anu.<\/p>\n<p>Diskusij\u0101 ar Latvijas deleg\u0101ciju izskan\u0113ja doma, kas labi sasauc\u0101s ar visu viz\u012btes laik\u0101 redz\u0113to \u2013 ilgtsp\u0113j\u012bgas p\u0101rmai\u0146as nav iesp\u0113jams pan\u0101kt tikai ar tehniskiem risin\u0101jumiem. Tikpat noz\u012bm\u012bga ir uztic\u0113\u0161an\u0101s veido\u0161ana, sp\u0113ja uzklaus\u012bt da\u017e\u0101dus viedok\u013cus un rad\u012bt vidi, kur\u0101 cilv\u0113ki k\u013c\u016bst par p\u0101rmai\u0146u l\u012bdzautoriem.<\/p>\n<p><strong>Ko no Barselonas pieredzes var p\u0101r\u0146emt Vidzemes pa\u0161vald\u012bbas?<\/strong><\/p>\n<p>Lai gan Barselona un Vidzemes pa\u0161vald\u012bbas b\u016btiski at\u0161\u0137iras gan p\u0113c iedz\u012bvot\u0101ju skaita, gan klimata un pieejamajiem resursiem, pieredzes apmai\u0146a apliecin\u0101ja, ka daudzi pils\u0113tpl\u0101no\u0161anas principi ir univers\u0101li. V\u0113rt\u012bg\u0101kais ieguvums bija izpratne par to, ka klimata p\u0101rmai\u0146u mazin\u0101\u0161ana un piel\u0101go\u0161an\u0101s nav atsevi\u0161\u0137a vides politika, bet pieeja, kas integr\u0113jama vis\u0101s pils\u0113tpl\u0101no\u0161anas jom\u0101s \u2013 mobilit\u0101t\u0113, publisk\u0101s telpas att\u012bst\u012bb\u0101, za\u013caj\u0101 infrastrukt\u016br\u0101, \u016bdens apsaimnieko\u0161an\u0101, b\u016bvniec\u012bb\u0101 un sabiedr\u012bbas iesaist\u0113.<\/p>\n<p>Liela noz\u012bme pie\u0161\u0137irama ilgtermi\u0146a pl\u0101no\u0161anai. Gandr\u012bz visi viz\u012btes laik\u0101 apl\u016bkotie projekti tika \u012bstenoti pak\u0101peniski desmit un vair\u0101k gadu laik\u0101, tos piel\u0101gojot main\u012bgajiem apst\u0101k\u013ciem, ta\u010du saglab\u0101jot nemain\u012bgu att\u012bst\u012bbas virzienu. Tas apliecina, ka kvalitat\u012bvas p\u0101rmai\u0146as pils\u0113tvid\u0113 neveidojas viena projekta vai viena politisk\u0101 cikla laik\u0101.<\/p>\n<p>Tikpat noz\u012bm\u012bga ir datu izmanto\u0161ana l\u0113mumu pie\u0146em\u0161an\u0101. Pirms tiek \u012bstenoti jauni risin\u0101jumi, tie tiek model\u0113ti, analiz\u0113ti un p\u0101rbaud\u012bti, izmantojot digit\u0101los r\u012bkus un monitoringa datus. Vienlaikus liela noz\u012bme tiek pie\u0161\u0137irta sabiedr\u012bbas iesaistei, lai iecer\u0113tie risin\u0101jumi atbilstu viet\u0113jo iedz\u012bvot\u0101ju vajadz\u012bb\u0101m un ieg\u016btu sabiedr\u012bbas atbalstu.<\/p>\n<p>Barselonas pieredze par\u0101d\u012bja ar\u012b to, ka noz\u012bm\u012bgas p\u0101rmai\u0146as ne vienm\u0113r s\u0101kas ar liel\u0101m invest\u012bcij\u0101m. Pagaidu risin\u0101jumi \u013cauj p\u0101rbaud\u012bt idejas re\u0101l\u0101 vid\u0113, izv\u0113rt\u0113t to ietekmi un tikai p\u0113c tam pie\u0146emt l\u0113mumus par past\u0101v\u012bgas infrastrukt\u016bras izb\u016bvi.<\/p>\n<p>Svar\u012bg\u0101kais secin\u0101jums p\u0113c tr\u012bs intens\u012bv\u0101m pieredzes apmai\u0146as dien\u0101m ir tas, ka ilgtsp\u0113j\u012bga pils\u0113tvides att\u012bst\u012bba prasa ne tikai labas idejas, bet ar\u012b drosmi t\u0101s \u012bstenot. Gandr\u012bz visi apl\u016bkotie projekti tapa pak\u0101peniski daudzu gadu garum\u0101, vair\u0101kk\u0101rt tos pilnveidojot un piel\u0101gojot main\u012bgajiem apst\u0101k\u013ciem. Ta\u010du nemain\u012bgs palika kop\u0113jais att\u012bst\u012bbas virziens un p\u0101rliec\u012bba par izvirz\u012bto m\u0113r\u0137i.<\/p>\n<p>Tie\u0161i uzdr\u012bkst\u0113\u0161an\u0101s dom\u0101t ilgtermi\u0146\u0101, sp\u0113ja saglab\u0101t ambiciozus m\u0113r\u0137us un konsekventi virz\u012bties uz to \u012bsteno\u0161anu bija viena no v\u0113rt\u012bg\u0101kaj\u0101m atzi\u0146\u0101m, ko Vidzemes pa\u0161vald\u012bbu speci\u0101listi guva Barselon\u0101. Ne maz\u0101k svar\u012bgi ir tas, ka \u0161\u0101das p\u0101rmai\u0146as iesp\u0113jamas tikai tad, ja pils\u0113tpl\u0101no\u0161ana tiek uztverta k\u0101 vienota sist\u0113ma, kur katrs l\u0113mums papildina iepriek\u0161\u0113jo un kalpo kop\u0113jam att\u012bst\u012bbas redz\u0113jumam.<\/p>\n<p><em>Pieredzes apmai\u0146as brauciens tika organiz\u0113ts Eiropas Savien\u012bbas Koh\u0113zijas politikas programmas 2021.\u20132027. gadam 6.1.1. specifisk\u0101 atbalsta m\u0113r\u0137a \u201cP\u0101rejas uz klimatneitralit\u0101ti rad\u012bto ekonomisko, soci\u0101lo un vides seku mazin\u0101\u0161ana visvair\u0101k skartajos re\u0123ionos\u201d 6.1.1.8. pas\u0101kuma projekta Nr.6.1.1.8\/1\/24\/I\/001 \u201cPa\u0161vald\u012bbu un pl\u0101no\u0161anas re\u0123ionu speci\u0101listu prasmju paaugstin\u0101\u0161ana klimatneitr\u0101las ekonomikas un soci\u0101lekonomisko seku saist\u012bb\u0101 ar klimata p\u0101rmai\u0146\u0101m mazin\u0101\u0161anas jaut\u0101jumos\u201d ietvaros. Projekts tiek \u012bstenots sadarb\u012bb\u0101 ar vado\u0161o partneri \u2013 Vied\u0101s administr\u0101cijas un re\u0123ion\u0101l\u0101s att\u012bst\u012bbas ministriju.<\/em><\/p>\n<p>&nbsp;<\/p>\n<p class=\"elementtoproof\" style=\"background: white; margin: 12.0pt 0cm 12.0pt 0cm;\"><span style=\"color: black;\">Anita \u0100boli\u0146a,<\/span><\/p>\n<p class=\"elementtoproof\" style=\"background: white; margin: 12.0pt 0cm 12.0pt 0cm;\"><span style=\"color: black;\">Komunik\u0101cijas un sabiedrisko attiec\u012bbu noda\u013cas vad\u012bt\u0101ja<\/span><\/p>\n<p class=\"elementtoproof\" style=\"background: white; margin: 12.0pt 0cm 12.0pt 0cm;\"><span style=\"color: black;\">Vidzemes pl\u0101no\u0161anas re\u0123ions\u00a0<\/span><\/p>\n<p><a href=\"https:\/\/aluksne.lv\/wp-content\/uploads\/2026\/07\/ES_NAP2027_logo.webp\"><img loading=\"lazy\" decoding=\"async\" class=\"aligncenter wp-image-63807 \" src=\"https:\/\/aluksne.lv\/wp-content\/uploads\/2026\/07\/ES_NAP2027_logo-800x345.webp\" alt=\"\" width=\"385\" height=\"166\" srcset=\"https:\/\/aluksne.lv\/wp-content\/uploads\/2026\/07\/ES_NAP2027_logo-800x345.webp 800w, https:\/\/aluksne.lv\/wp-content\/uploads\/2026\/07\/ES_NAP2027_logo-1024x442.webp 1024w, https:\/\/aluksne.lv\/wp-content\/uploads\/2026\/07\/ES_NAP2027_logo-768x331.webp 768w, https:\/\/aluksne.lv\/wp-content\/uploads\/2026\/07\/ES_NAP2027_logo-1170x505.webp 1170w, https:\/\/aluksne.lv\/wp-content\/uploads\/2026\/07\/ES_NAP2027_logo.webp 1379w\" sizes=\"auto, (max-width: 385px) 100vw, 385px\" \/><\/a><\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"<p>K\u0101p\u0113c Barselona ir soli priek\u0161\u0101 citiem un ko no t\u0101s var m\u0101c\u012bties Vidzemes pa\u0161vald\u012bbas No 7. l\u012bdz 9. j\u016blijam Vidzemes pl\u0101no\u0161anas re\u0123iona un septi\u0146u Vidzemes pa\u0161vald\u012bbu speci\u0101listi dev\u0101s pieredzes apmai\u0146as viz\u012bt\u0113 uz Barselonu, lai iepaz\u012btu, k\u0101 viena no Eiropas vado\u0161aj\u0101m&#8230;<br \/><a class=\"read-more-button\" href=\"https:\/\/aluksne.lv\/index.php\/2026\/07\/14\/vidzemes-pasvaldibu-specialistu-pieredzes-apmainas-vizite\/\">Las\u012bt visu<\/a><\/p>\n","protected":false},"author":3,"featured_media":63808,"comment_status":"closed","ping_status":"open","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"_monsterinsights_skip_tracking":false,"_monsterinsights_sitenote_active":false,"_monsterinsights_sitenote_note":"","_monsterinsights_sitenote_category":0,"footnotes":"","_links_to":"","_links_to_target":""},"categories":[9],"tags":[],"class_list":["post-63806","post","type-post","status-publish","format-standard","has-post-thumbnail","hentry","category-noderiga-informacija"],"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/aluksne.lv\/index.php\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/63806","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/aluksne.lv\/index.php\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/aluksne.lv\/index.php\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/aluksne.lv\/index.php\/wp-json\/wp\/v2\/users\/3"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/aluksne.lv\/index.php\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=63806"}],"version-history":[{"count":1,"href":"https:\/\/aluksne.lv\/index.php\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/63806\/revisions"}],"predecessor-version":[{"id":63809,"href":"https:\/\/aluksne.lv\/index.php\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/63806\/revisions\/63809"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/aluksne.lv\/index.php\/wp-json\/wp\/v2\/media\/63808"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/aluksne.lv\/index.php\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=63806"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/aluksne.lv\/index.php\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=63806"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/aluksne.lv\/index.php\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=63806"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}