{"id":65419,"date":"2026-10-01T19:06:01","date_gmt":"2026-10-01T16:06:01","guid":{"rendered":"https:\/\/aluksne.lv\/?p=65419"},"modified":"2026-10-07T19:12:04","modified_gmt":"2026-10-07T16:12:04","slug":"irijas-pieredze-palidz-latvijas-pasvaldibam-planot-vesturisko-kudras-ieguves-vietu-nakotni","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/aluksne.lv\/index.php\/2026\/10\/01\/irijas-pieredze-palidz-latvijas-pasvaldibam-planot-vesturisko-kudras-ieguves-vietu-nakotni\/","title":{"rendered":"\u012arijas pieredze pal\u012bdz Latvijas pa\u0161vald\u012bb\u0101m pl\u0101not v\u0113sturisko k\u016bdras ieguves vietu n\u0101kotni"},"content":{"rendered":"<p><a href=\"https:\/\/aluksne.lv\/wp-content\/uploads\/2026\/10\/IMG_20260923_103334-scaled.jpg\"><img loading=\"lazy\" decoding=\"async\" class=\"alignright wp-image-65421 \" src=\"https:\/\/aluksne.lv\/wp-content\/uploads\/2026\/10\/IMG_20260923_103334-800x450.jpg\" alt=\"Liela sievie\u0161u grupa poz\u0113 un smaida fotogr\u0101fijai purvain\u0101 ainav\u0101 ar \u016bdenstilp\u0113m un retu ve\u0123et\u0101ciju zem gai\u0161\u0101m, m\u0101ko\u0146ain\u0101m debes\u012bm.\" width=\"427\" height=\"240\" srcset=\"https:\/\/aluksne.lv\/wp-content\/uploads\/2026\/10\/IMG_20260923_103334-800x450.jpg 800w, https:\/\/aluksne.lv\/wp-content\/uploads\/2026\/10\/IMG_20260923_103334-1024x576.jpg 1024w, https:\/\/aluksne.lv\/wp-content\/uploads\/2026\/10\/IMG_20260923_103334-768x432.jpg 768w, https:\/\/aluksne.lv\/wp-content\/uploads\/2026\/10\/IMG_20260923_103334-1536x864.jpg 1536w, https:\/\/aluksne.lv\/wp-content\/uploads\/2026\/10\/IMG_20260923_103334-2048x1152.jpg 2048w, https:\/\/aluksne.lv\/wp-content\/uploads\/2026\/10\/IMG_20260923_103334-1170x658.jpg 1170w\" sizes=\"auto, (max-width: 427px) 100vw, 427px\" \/><\/a>Latvijas pa\u0161vald\u012bbu un pl\u0101no\u0161anas re\u0123ionu p\u0101rst\u0101vji \u012arij\u0101 iepazina da\u017e\u0101dus risin\u0101jumus v\u0113sturisko k\u016bdras ieguves vietu atjauno\u0161anai un to turpm\u0101kai izmanto\u0161anai. \u012arijas pieredze r\u0101da, ka vienota risin\u0101juma vis\u0101m teritorij\u0101m nav. Izv\u0113loties piem\u0113rot\u0101ko, j\u0101\u0146em v\u0113r\u0101 vietas st\u0101voklis un atjauno\u0161anas iesp\u0113jas, k\u0101 ar\u012b t\u0101s turpm\u0101k\u0101 izmanto\u0161ana, viet\u0113j\u0101s ekonomikas iesp\u0113jas un iedz\u012bvot\u0101ju intereses.<\/p>\n<p>No 21. l\u012bdz 24. septembrim Midlandes re\u0123ionu \u012arij\u0101 pieredzes apmai\u0146as viz\u012bt\u0113 apmekl\u0113ja 40 speci\u0101listi no Latvijas. Deleg\u0101cij\u0101 bija pa\u0161vald\u012bbu p\u0101rst\u0101vji no Vidzemes, Kurzemes, Zemgales un Latgales pl\u0101no\u0161anas re\u0123ioniem, pl\u0101no\u0161anas re\u0123ionu speci\u0101listi, k\u0101 ar\u012b Vied\u0101s administr\u0101cijas un re\u0123ion\u0101l\u0101s att\u012bst\u012bbas ministrijas un AS \u201cLatvijas valsts me\u017ei\u201d p\u0101rst\u0101vji. Viz\u012bti organiz\u0113ja Vidzemes pl\u0101no\u0161anas re\u0123ions projekt\u0101 \u201cAtbalsts v\u0113sturisko k\u016bdras ieguves vietu revitaliz\u0101cijai\u201d.<\/p>\n<p>Midlandes re\u0123ions pieredzes apmai\u0146ai izv\u0113l\u0113ts m\u0113r\u0137tiec\u012bgi. K\u016bdras ieguve un izmanto\u0161ana ener\u0123\u0113tik\u0101 \u0161eit gadu desmitiem nodro\u0161in\u0101ja darbavietas un bija noz\u012bm\u012bga viet\u0113j\u0101s ekonomikas da\u013ca. P\u0113c k\u016bdras ieguves p\u0101rtrauk\u0161anas re\u0123ionam bija j\u0101risina vair\u0101ki savstarp\u0113ji saist\u012bti jaut\u0101jumi \u2013 k\u0101 atjaunot biju\u0161\u0101s ieguves vietas un k\u0101 t\u0101s izmantot turpm\u0101k, vienlaikus mekl\u0113jot jaunas darba un uz\u0146\u0113m\u0113jdarb\u012bbas iesp\u0113jas cilv\u0113kiem, kuru iztika iepriek\u0161 bija saist\u012bta ar k\u016bdras nozari.<\/p>\n<p>Projekt\u0101 \u201cAtbalsts v\u0113sturisko k\u016bdras ieguves vietu revitaliz\u0101cijai\u201d Latvij\u0101 tiek v\u0113rt\u0113ts \u0161o teritoriju st\u0101voklis un atjauno\u0161anas iesp\u0113jas. T\u0101d\u0113\u013c pa\u0161vald\u012bbu speci\u0101listiem b\u016btiski kl\u0101tien\u0113 redz\u0113t ne tikai ieceres, bet ar\u012b jau \u012bstenotus risin\u0101jumus un to rezult\u0101tus vair\u0101kus gadus p\u0113c darbu pabeig\u0161anas. \u012arijas pieredze \u013c\u0101va redz\u0113t ar\u012b risin\u0101jumus, kas praks\u0113 nav devu\u0161i gaid\u012bto rezult\u0101tu. Piem\u0113ram, savulaik nosusin\u0101tos purvos st\u0101d\u012bti skujkoki, ta\u010du \u0161\u0101da pieeja purvus v\u0113l vair\u0101k sausin\u0101ja. Savuk\u0101rt dzi\u013ci izstr\u0101d\u0101t\u0101s k\u016bdras ieguves viet\u0101s m\u0113\u0123in\u0101jumi atjaunot augsto purvu par\u0101d\u012bja, ka p\u0113c b\u016btisk\u0101m augsnes un \u016bdens re\u017e\u012bma p\u0101rmai\u0146\u0101m tas vairs ne vienm\u0113r ir iesp\u0113jams.<\/p>\n<p><em>\u201c\u012arijas pieredze par\u0101da, ka p\u0113c k\u016bdras ieguves p\u0101rtrauk\u0161anas teritorijas att\u012bst\u012bba nebeidzas. Atkar\u012bb\u0101 no vietas st\u0101vok\u013ca iesp\u0113jama gan purva atjauno\u0161ana, gan citi izmanto\u0161anas veidi. Latvijas pa\u0161vald\u012bb\u0101m ir v\u0113rt\u012bgi redz\u0113t \u0161os risin\u0101jumus praks\u0113 un to, k\u0101 tie darbojas vair\u0101kus gadus p\u0113c \u012bsteno\u0161anas. Tas pal\u012bdz pamatot\u0101k lemt par m\u016bsu v\u0113sturisko k\u016bdras ieguves vietu n\u0101kotni,\u201d <\/em>nor\u0101da projekta vad\u012bt\u0101ja Maija Rieksta.<\/p>\n<p>Apmekl\u0113t\u0101s vietas par\u0101d\u012bja, cik at\u0161\u0137ir\u012bgi var b\u016bt to atjauno\u0161anas risin\u0101jumi. Biju\u0161aj\u0101 k\u016bdras ieguves viet\u0101 Derrybrat intens\u012bv\u0101s ieguves rezult\u0101t\u0101 izstr\u0101d\u0101ti 6\u201310 metri k\u016bdras l\u012bdz pat ka\u013c\u0137akmens pamatie\u017eiem, b\u016btiski mainot hidrolo\u0123iskos apst\u0101k\u013cus. T\u0101d\u0113\u013c s\u0101kotn\u0113jo sk\u0101bo augsto purvu tur vairs nav iesp\u0113jams atjaunot un t\u0101 viet\u0101 veidojas s\u0101rmains z\u0101\u013cu purvs ar niedr\u0101jiem. P\u0113c ieguves p\u0101rtrauk\u0161anas aizsprostoti nosusin\u0101\u0161anas gr\u0101vji un paaugstin\u0101ts \u016bdens l\u012bmenis. Aptuveni desmit gadu laik\u0101 \u0161eit izveidojusies bag\u0101t\u012bga mitr\u0101ju, z\u0101l\u0101ju un b\u0113rzu aud\u017eu moza\u012bka, kur\u0101 atgriezu\u0161\u0101s retas putnu sugas, tostarp \u012arij\u0101 vair\u0101k nek\u0101 400 gadus izmirus\u012b pel\u0113k\u0101 dz\u0113rve. Teritorija ir pieejama ar\u012b apmekl\u0113t\u0101jiem \u2013 pa biju\u0161\u0101 \u0161aurslie\u017eu dzelzce\u013ca mar\u0161rutu izveidota pastaigu un velotaka, bet mitr\u0101ja mal\u0101 ier\u012bkota putnu v\u0113ro\u0161anas vieta. L\u012bdz\u0101s atjaunotajai teritorijai darbojas v\u0113ja parks.<\/p>\n<p>Savuk\u0101rt Milltownpass un Cloncrow purvos saglab\u0101ju\u0161ies apst\u0101k\u013ci augst\u0101 purva atjauno\u0161anai. Tur tiek aizsprostoti nosusin\u0101\u0161anas gr\u0101vji un veidotas k\u016bdras barjeras, lai paaugstin\u0101tu un stabiliz\u0113tu \u016bdens l\u012bmeni. Cloncrow purv\u0101 deleg\u0101cijai par\u0101d\u012bja, k\u0101 tiek uzraudz\u012bti atjauno\u0161anas rezult\u0101ti, regul\u0101ri sekojot l\u012bdzi \u016bdens l\u012bmenim un v\u0113rt\u0113jot ve\u0123et\u0101cijas p\u0101rmai\u0146as. Kart\u0113\u0161anas dati uzskat\u0101mi par\u0101d\u012bju\u0161i, ka tr\u012bs gadu laik\u0101 akt\u012bv\u0101 augst\u0101 purva plat\u012bba palielin\u0101jusies par vienu hekt\u0101ru, un taj\u0101 strauji atgrie\u017eas sfagni un spilves. Atjauno\u0161anas procesu papildina ar\u012b viet\u0113j\u0101s kopienas iesaiste \u2013 mar\u0161rut\u0101 izvietoti QR kodi ar iedz\u012bvot\u0101ju st\u0101stiem, bet skolas b\u0113rni iesaist\u012bti purva ret\u0101ko tauri\u0146u un augu izp\u0113t\u0113.<\/p>\n<p>\u012arij\u0101 deleg\u0101cija iepazina ar\u012b at\u0161\u0137ir\u012bgus purvu apsaimnieko\u0161anas mode\u013cus. T\u00f3char projekt\u0101 z\u0101\u013cu purvu atjauno\u0161ana balst\u0101s uz br\u012bvpr\u0101t\u012bgu sadarb\u012bbu ar priv\u0101tajiem zemes \u012bpa\u0161niekiem un lauksaimniekiem. Savuk\u0101rt Milltownpass un Cloncrow augstos purvus apsaimnieko \u012arijas Nacion\u0101lo parku un savva\u013cas dabas dienests, sadarbojoties ar viet\u0113j\u0101m kopien\u0101m.<\/p>\n<p>\u012apa\u0161a uzman\u012bba tiek piev\u0113rsta iedz\u012bvot\u0101jiem, kuriem v\u0113sturiski biju\u0161as ties\u012bbas ieg\u016bt k\u016bdru \u0161aj\u0101s teritorij\u0101s. Lai k\u016bdras ieguvi aizsarg\u0101jamajos purvos p\u0101rtrauktu, iedz\u012bvot\u0101jiem tiek pied\u0101v\u0101tas kompens\u0101cijas un citi risin\u0101jumi, tostarp iesp\u0113ja k\u016bdru ieg\u016bt cit\u0101 teritorij\u0101. Viet\u0113j\u0101s kopienas iesaist\u0101s ar\u012b atjaunoto purvu uztur\u0113\u0161an\u0101 un sabiedr\u012bbas izgl\u012bto\u0161an\u0101. \u0160\u012b pieredze par\u0101da, ka purvu atjauno\u0161an\u0101 b\u016btiski ir ne tikai tehniskie risin\u0101jumi, bet ar\u012b savlaic\u012bga vieno\u0161an\u0101s ar cilv\u0113kiem, kuru intereses p\u0101rmai\u0146as skar.<\/p>\n<p>\u012arij\u0101 atjaunotaj\u0101m k\u016bdras ieguves viet\u0101m tiek mekl\u0113ti ar\u012b jauni izmanto\u0161anas veidi. Viens no redzam\u0101kajiem piem\u0113riem ir Lough Boora. T\u0101 ir aptuveni 2000 hekt\u0101ru pla\u0161a bijus\u012b r\u016bpniecisk\u0101s k\u016bdras ieguves vieta, kas p\u0101rveidota par dabas un atp\u016btas teritoriju ar aptuveni 50 kilometru pastaigu un velomar\u0161rutu t\u012bklu. Vietas r\u016bpniecisk\u0101 pag\u0101tne nav izdz\u0113sta \u2013 vec\u0101s sliedes, dzelzce\u013ca gul\u0161\u0146i un citi k\u016bdras ieguves infrastrukt\u016bras elementi izmantoti br\u012bvdabas m\u0101kslas darbos.<\/p>\n<p>Lough Boora nav atsevi\u0161\u0137s t\u016brisma objekts, bet da\u013ca no pla\u0161\u0101kas Midlandes re\u0123iona att\u012bst\u012bbas pieejas. \u012arijas t\u016brisma att\u012bst\u012bbas a\u0123ent\u016bra F\u00e1ilte Ireland ar ES Taisn\u012bgas p\u0101rk\u0101rto\u0161an\u0101s fonda atbalstu \u012bsteno 68 miljonu eiro programmu ilgtsp\u0113j\u012bga t\u016brisma att\u012bst\u012bbai. No t\u0101s 30 miljoni eiro paredz\u0113ti savstarp\u0113ji savienotu pastaigu un velomar\u0161rutu att\u012bst\u012bbai biju\u0161aj\u0101s r\u016bpniecisk\u0101s k\u016bdras ieguves viet\u0101s. \u0160im nol\u016bkam tiek izmantota ar\u012b k\u0101dreiz\u0113j\u0101 \u0161aurslie\u017eu dzelzce\u013ca infrastrukt\u016bra. Mar\u0161ruti savieno biju\u0161\u0101s ieguves vietas ar pils\u0113t\u0101m, ciemiem un citiem apskates objektiem. \u0160\u0101da pieeja par\u0101da, ka bijus\u012b k\u016bdras ieguves vieta nav j\u0101att\u012bsta k\u0101 izol\u0113ts t\u016brisma objekts \u2013 to iesp\u0113jams iek\u013caut pla\u0161\u0101k\u0101 mar\u0161rutu un pakalpojumu t\u012bkl\u0101, radot ieguvumu ar\u012b apk\u0101rt\u0113jiem uz\u0146\u0113m\u0113jiem.<\/p>\n<p>Savuk\u0101rt \u0160enonas Tehnolo\u0123iskaj\u0101 universit\u0101t\u0113 deleg\u0101cija iepazin\u0101s ar Taisn\u012bg\u0101s p\u0101rk\u0101rto\u0161an\u0101s akad\u0113mijas darbu un p\u0113t\u012bjumiem, kas saist\u012bti ar k\u016bdras ieguves p\u0101rtrauk\u0161anu un jaun\u0101m att\u012bst\u012bbas iesp\u0113j\u0101m re\u0123ion\u0101. Akad\u0113mija izveidota ar ES Taisn\u012bgas p\u0101rk\u0101rto\u0161an\u0101s fonda atbalstu, lai nodro\u0161in\u0101tu m\u0101c\u012bbu un p\u0101rkvalifik\u0101cijas iesp\u0113jas iedz\u012bvot\u0101jiem teritorij\u0101s, kuras ilgsto\u0161i biju\u0161as atkar\u012bgas no k\u016bdras un fosil\u0101 kurin\u0101m\u0101 ieguves.<\/p>\n<p>Universit\u0101te p\u0113ta ar\u012b jaunas saimniecisk\u0101s darb\u012bbas iesp\u0113jas biju\u0161aj\u0101s k\u016bdras ieguves viet\u0101s. Mount Lucas teritorij\u0101, kur tagad atrodas ar\u012b v\u0113ja parks, tiek izm\u0113\u0123in\u0101ta zivju un \u016bdensaugu audz\u0113\u0161ana vienot\u0101 aprites sist\u0113m\u0101. Zivju audz\u0113\u0161an\u0101 radu\u0161\u0101s bar\u012bbas vielas non\u0101k \u016bden\u012b, ko novada uz \u016bdensaugu audz\u0113\u0161anas laukiem. Augi \u0161\u012bs vielas uz\u0146em, att\u012brot \u016bdeni, kas p\u0113c tam atgrie\u017eas zivju audz\u0113\u0161anas sist\u0113m\u0101. Izaudz\u0113to biomasu iesp\u0113jams izmantot, piem\u0113ram, lopbar\u012bb\u0101 un citu produktu ra\u017eo\u0161an\u0101. Demonstr\u0101cijas projekt\u0101 p\u0101rbauda, vai \u0161\u0101du saimnieko\u0161anas modeli var izmantot biju\u0161aj\u0101s k\u016bdras ieguves viet\u0101s.<\/p>\n<p>Deleg\u0101cija iepazin\u0101s ar\u012b ar ReShape prasmju platformu. Taj\u0101 cilv\u0113ks var nov\u0113rt\u0113t savas eso\u0161\u0101s prasmes, savuk\u0101rt sist\u0113ma t\u0101s sal\u012bdzina ar da\u017e\u0101d\u0101s profesij\u0101s nepiecie\u0161amaj\u0101m prasm\u0113m, pal\u012bdz noteikt, k\u0101du zin\u0101\u0161anu un prasmju tr\u016bkst, un atrast piem\u0113rotas m\u0101c\u012bbas. \u0160\u0101da pieeja ir \u012bpa\u0161i noz\u012bm\u012bga re\u0123ion\u0101, kur da\u013cai iedz\u012bvot\u0101ju p\u0113c k\u016bdras nozares p\u0101rmai\u0146\u0101m j\u0101mekl\u0113 iesp\u0113jas izmantot savu l\u012bdz\u0161in\u0113jo pieredzi cit\u0101 darb\u0101.<\/p>\n<p>Da\u013ca biju\u0161o \u201cBord na M\u00f3na\u201d darbinieku savas l\u012bdz\u0161in\u0113j\u0101s prasmes izmanto purvu atjauno\u0161anas darbos. Darbinieki, kuri k\u016bdras ieguv\u0113 str\u0101d\u0101ja ar traktoriem un ekskavatoriem, tagad ar \u0161o tehniku veic purvu mitrin\u0101\u0161anai nepiecie\u0161amos darbus. Tas ir konkr\u0113ts piem\u0113rs, k\u0101 nozar\u0113 uzkr\u0101t\u0101s prasmes iesp\u0113jams izmantot ar\u012b p\u0113c k\u016bdras ieguves p\u0101rtrauk\u0161anas.<\/p>\n<p>Taisn\u012bga p\u0101rk\u0101rto\u0161an\u0101s skar ne tikai teritoriju un viet\u0113jo ekonomiku, bet ar\u012b cilv\u0113kus, kuru darbs un ikdiena gadu desmitiem bijusi saist\u012bta ar k\u016bdras nozari. To \u012bpa\u0161i spilgti par\u0101da Cloontuskert ciems, ko pag\u0101ju\u0161\u0101 gadsimta piecdesmitajos gados valsts uz\u0146\u0113mums \u201cBord na M\u00f3na\u201d izveidoja k\u016bdras ieguves darbiniekiem un vi\u0146u \u0123imen\u0113m. Vair\u0101k\u0101s paaudz\u0113s k\u016bdras ieguve \u0161eit nodro\u0161in\u0101ja darbu un k\u013cuva par noz\u012bm\u012bgu kopienas dz\u012bves da\u013cu.<\/p>\n<p>Viet\u0113jie iedz\u012bvot\u0101ji atzina, ka p\u0113c r\u016bpniecisk\u0101s k\u016bdras ieguves p\u0101rtrauk\u0161anas da\u013ca biju\u0161o darbinieku purvu mitrin\u0101\u0161anu s\u0101kotn\u0113ji uztv\u0113ra k\u0101 sava l\u012bdz\u0161in\u0113j\u0101 darba rezult\u0101tu zaud\u0113\u0161anu. T\u0101p\u0113c l\u012bdztekus purvu atjauno\u0161anai uzman\u012bba piev\u0113rsta ar\u012b sarunai ar viet\u0113jo kopienu un industri\u0101l\u0101 mantojuma saglab\u0101\u0161anai.<\/p>\n<p>Viens no veidiem, k\u0101 iedz\u012bvot\u0101jus iesaist\u012bt p\u0101rmai\u0146u proces\u0101, ir projekts \u201cBog Bothy\u201d. T\u0101 centr\u0101 ir p\u0101rvietojams koka nami\u0146\u0161, kas 2026. gad\u0101 ce\u013co pa Midlandes purvu kopien\u0101m un k\u013c\u016bst par vietu sarun\u0101m un pas\u0101kumiem par purvu pag\u0101tni un n\u0101kotni. Tiek apkopoti ar\u012b biju\u0161o k\u016bdras ieguves darbinieku un vi\u0146u \u0123ime\u0146u st\u0101sti, dokument\u0113jot vietas v\u0113sturi un cilv\u0113ku saikni ar k\u016bdras nozari.<\/p>\n<p>Cloontuskert pieredze par\u0101da, ka viet\u0101s, kur k\u016bdras ieguve ilgsto\u0161i bijusi da\u013ca no cilv\u0113ku darba un kopienas dz\u012bves, ar purvu atjauno\u0161anas darbiem vien nepietiek. Tikpat svar\u012bgi ir iesaist\u012bt viet\u0113jos iedz\u012bvot\u0101jus sarun\u0101 par p\u0101rmai\u0146\u0101m un teritorijas turpm\u0101ko att\u012bst\u012bbu.<\/p>\n<p>\u012arij\u0101 iepaz\u012bt\u0101 pieredze Latvijas pa\u0161vald\u012bb\u0101m \u013cauj sal\u012bdzin\u0101t da\u017e\u0101dus risin\u0101jumus, pirms tiek pie\u0146emti l\u0113mumi par v\u0113sturisko k\u016bdras ieguves vietu n\u0101kotni. Viz\u012bte par\u0101d\u012bja, ka vienota risin\u0101juma vis\u0101m teritorij\u0101m nav. Atkar\u012bb\u0101 no vietas st\u0101vok\u013ca iesp\u0113jama purva vai mitr\u0101ja atjauno\u0161ana, savuk\u0101rt citviet teritoriju var izmantot rekre\u0101cijai vai jaunai saimnieciskajai darb\u012bbai. Izv\u0113loties piem\u0113rot\u0101ko risin\u0101jumu, b\u016btiska ir ar\u012b sadarb\u012bba ar zemes \u012bpa\u0161niekiem un viet\u0113jiem iedz\u012bvot\u0101jiem. P\u0113c darbu veik\u0161anas nepiecie\u0161ams sekot rezult\u0101tiem un v\u0113rt\u0113t, vai izv\u0113l\u0113tais risin\u0101jums darbojas.<\/p>\n<p><em>Projekts \u201cAtbalsts v\u0113sturisko k\u016bdras ieguves vietu revitaliz\u0101cijai\u201d tiek \u012bstenots Eiropas Savien\u012bbas koh\u0113zijas politikas programmas 2021.-2027. gadam 6.1.1. specifisk\u0101 atbalsta m\u0113r\u0137a \u201cP\u0101rejas uz klimatneitralit\u0101ti rad\u012bto ekonomisko, soci\u0101lo un vides seku mazin\u0101\u0161ana visvair\u0101k skartajos re\u0123ionos\u201d 6.1.1.1. pas\u0101kuma \u201cAtteik\u0161an\u0101s no k\u016bdras izmanto\u0161anas ener\u0123\u0113tik\u0101\u201d ietvaros.<\/em><\/p>\n<p><em>Projekta \u012bsteno\u0161anas teritorijas ir atbilsto\u0161as Taisn\u012bgas p\u0101rk\u0101rto\u0161an\u0101s teritori\u0101lajam pl\u0101na tv\u0113rumam, kur\u0161 nosaka Taisn\u012bgas p\u0101rk\u0101rto\u0161an\u0101s fonda finans\u0113juma pieejam\u012bbu Kurzemes, Latgales, Vidzemes un Zemgales statistiskajiem re\u0123ioniem saska\u0146\u0101 ar 2022. gada 25. novembr\u012b sp\u0113k\u0101 eso\u0161o statistiski teritori\u0101lo vien\u012bbu nomenklat\u016bru NUTS 3. l\u012bmen\u012b.<\/em><\/p>\n<p><em>Projekt\u0101 netiek ietvertas teritorijas, kas atrodas R\u012bgas un J\u016brmalas valstspils\u0113t\u0101s, \u0100da\u017eu, Limba\u017eu, Ogres, Ropa\u017eu, \u0136ekavas, M\u0101rupes, Olaines, Salaspils, Saulkrastu, Siguldas un Tukuma novados.<\/em><\/p>\n<p><strong>Jaut\u0101jumiem:<\/strong> Maija Rieksta, projekta \u201cAtbalsts v\u0113sturisko k\u016bdras ieguves vietu revitaliz\u0101cijai\u201d vad\u012bt\u0101ja Vidzemes pl\u0101no\u0161anas re\u0123ion\u0101, <a href=\"mailto:maija.rieksta@vidzeme.lv\">maija.rieksta@vidzeme.lv<\/a><\/p>\n<p><strong>Inform\u0101ciju sagatavoja:<\/strong> Anita \u0100boli\u0146a, Vidzemes pl\u0101no\u0161anas re\u0123iona Komunik\u0101cijas un sabiedrisko attiec\u012bbu noda\u013cas vad\u012bt\u0101ja<\/p>\n<p>&nbsp;<\/p>\n<p>&nbsp;<\/p>\n<p><a href=\"https:\/\/aluksne.lv\/wp-content\/uploads\/2026\/10\/ES_NAP2027_logo.webp\"><img loading=\"lazy\" decoding=\"async\" class=\"aligncenter wp-image-65420 \" src=\"https:\/\/aluksne.lv\/wp-content\/uploads\/2026\/10\/ES_NAP2027_logo-800x345.webp\" alt=\"\" width=\"413\" height=\"178\" srcset=\"https:\/\/aluksne.lv\/wp-content\/uploads\/2026\/10\/ES_NAP2027_logo-800x345.webp 800w, https:\/\/aluksne.lv\/wp-content\/uploads\/2026\/10\/ES_NAP2027_logo-1024x442.webp 1024w, https:\/\/aluksne.lv\/wp-content\/uploads\/2026\/10\/ES_NAP2027_logo-768x331.webp 768w, https:\/\/aluksne.lv\/wp-content\/uploads\/2026\/10\/ES_NAP2027_logo-1170x505.webp 1170w, https:\/\/aluksne.lv\/wp-content\/uploads\/2026\/10\/ES_NAP2027_logo.webp 1379w\" sizes=\"auto, (max-width: 413px) 100vw, 413px\" \/><\/a><\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"<p>Latvijas pa\u0161vald\u012bbu un pl\u0101no\u0161anas re\u0123ionu p\u0101rst\u0101vji \u012arij\u0101 iepazina da\u017e\u0101dus risin\u0101jumus v\u0113sturisko k\u016bdras ieguves vietu atjauno\u0161anai un to turpm\u0101kai izmanto\u0161anai. \u012arijas pieredze r\u0101da, ka vienota risin\u0101juma vis\u0101m teritorij\u0101m nav. Izv\u0113loties piem\u0113rot\u0101ko, j\u0101\u0146em v\u0113r\u0101 vietas st\u0101voklis un atjauno\u0161anas iesp\u0113jas, k\u0101 ar\u012b t\u0101s&#8230;<br \/><a class=\"read-more-button\" href=\"https:\/\/aluksne.lv\/index.php\/2026\/10\/01\/irijas-pieredze-palidz-latvijas-pasvaldibam-planot-vesturisko-kudras-ieguves-vietu-nakotni\/\">Las\u012bt visu<\/a><\/p>\n","protected":false},"author":3,"featured_media":65421,"comment_status":"closed","ping_status":"closed","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"_monsterinsights_skip_tracking":false,"footnotes":"","_links_to":"","_links_to_target":""},"categories":[9],"tags":[],"class_list":["post-65419","post","type-post","status-publish","format-standard","has-post-thumbnail","hentry","category-noderiga-informacija"],"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/aluksne.lv\/index.php\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/65419","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/aluksne.lv\/index.php\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/aluksne.lv\/index.php\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/aluksne.lv\/index.php\/wp-json\/wp\/v2\/users\/3"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/aluksne.lv\/index.php\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=65419"}],"version-history":[{"count":1,"href":"https:\/\/aluksne.lv\/index.php\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/65419\/revisions"}],"predecessor-version":[{"id":65422,"href":"https:\/\/aluksne.lv\/index.php\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/65419\/revisions\/65422"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/aluksne.lv\/index.php\/wp-json\/wp\/v2\/media\/65421"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/aluksne.lv\/index.php\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=65419"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/aluksne.lv\/index.php\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=65419"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/aluksne.lv\/index.php\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=65419"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}