Tikšanās Slovēnijā
2013.gada 20. – 26.oktobris, ĻUBĻANA
02.10.2014.
Alūksnes pirmsskolas izglītības iestādes „SPRĪDĪTIS” pirmsskolas izglītības skolotāja Jolanta Apsīte
Uz Comenius projekta „Lets make our world more green and clean!” („Veidosim mūsu pasauli zaļāku un tīrāku!”) astoto tikšanos Slovēnijas galvaspilsētā Ļubļanā devās skolotājas Jolanta APSĪTE un Linda BERKULE.
Lai arī rudens jau pusē, Slovēnijā daba bija visā rudens krāsainībā un gaisa temperatūra turējās pat līdz +22 grādiem.
Ar lielu sirsnību un viesmīlību mūs sagaidīja projekta koordinatore Petra KOČAR un pirmsskolas izglītības iestādes „Jelka” vadītāja prof.soc.ped. Nada VERBIČ. Viesu sagaidīšanas koncertā bērni tik jautri dejoja un dziedāja slovēņu dziesmas, ka arī mēs ļāvāmies deju solim kopā ar viņiem.
Izglītības iestāde „Jelka” ir celta jau 60 gados, bet vēlāk paplašināta ar piebūvi, jo apkaimē celts jauns dzīvojamo namu komplekss. Materiāli tika pasūtīti vietējā paneļu uzņēmumā, lai piebūve būtu pilnībā no koka, ar mērķi pierādīt koksnes konstrukciju atbilstību bērnudārza būvniecībā. Ēka ar vietējo koksni ir videi draudzīgs materiāls, lai radītu veselīgu un mājīgu vidi un Slovēnijā ir augstā vērtībā. Piebūves telpām ir lielas stikla ārējās sienas. Terases pilnībā pārklātas ar jumtu, lai bērni var darboties ārā jebkuros laika apstākļos. Starp rotaļu un dušas telpu arī ir stikla siena, kas atvieglo bērnu pārredzamību.
Bērnudārza simbols ir zaļa eglīte, vienkāršs, dzīvespriecīgs un laimīgs kociņš, kas simbolizē mūžzaļo dzīvi un spēju vienmēr turpināt augšanu.
Pirmsskolas izglītības iestādes „Jelka” galvenais mērķis ir rūpēties, lai bērni apgūst dzīvei nepieciešamās prasmes, spēj sadarboties. Grupās strādā pirmsskolas skolotājas un pirmsskolas skolotāja asistents. Viņi plāno, organizē, un piedāvā bērniem tematiskas rotaļnodarbības, atbilstoši bērnudārza mācību programmai. Šajā iestādē strādā arī vairāki skolotāji vīrieši. Bērnu skaits, līdzīgi kā Latvijā, mazajās grupās ir līdz 14, lielākajās līdz 22 bērniem. Lielākie bērni mācās, spēlējās, ēd, atpūšas klusajā stundā vienā telpā. Katrā telpā ir vaļējais virtuves stūrītis. Grupas telpas iekārtotas darbību zonās: konstruēšanai, mākslai, didaktiskajām spēlēm, sižeta lomu rotaļām, pētniecībai, angļu valodas spēļu stūrī, ir grāmatu stūrītis, datorstūrītis, klusais stūrītis (koka konstrukcija ar otro stāvu). Iestādes darba laiks 6.00-17.00,interesanti, ka bērni iestādē var uzturēties ne ilgāk par deviņām stundām dienā.
Dārziņā instruktora vadībā, terapijas nolūkos notiek nodarbības ar suni Šapu. Teritorija pie iestādes ir neliela, iekārtots laukumiņš bērnu rotaļām un ierīkots mazdārziņš, kurā blakus tomātiem un salātiem lepni slējās liela saulespuķe.
Projekta sanāksmēs visu valstu dalībnieki apmainījās ar prezentācijas materiāliem un iepazīstināja kolēģus ar jaunām idejām, kā arī dāvināja viens otram bērnu gatavotos darbiņus par dzīvnieku aizsardzības, gājputnu pētniecības, dabas materiālu izmantošanas tēmām. Ar dziesmām un jautru dancošanu lielāko grupu bērni un viesi pie bērnudārza iestādījām draudzības ābelīti.
Notika arī projekta dalībnieku vizīte pilsētas galvenajā ēkā un tikšanās ar Ļubļanas pilsētas mēru Zoranu JANKOVIČU. Nelielā ekskursijā mūs iepazīstināja ar Ļubļanas ievērojamākajām vietām un kultūrvēsturiskiem pieminekļiem pilsētas centrālajā daļā.
Paralēli darbam pie projekta turpmāko aktivitāšu plānošanas, visiem partnervalstu pārstāvjiem bija iespēja iepazīt Slovēniju. Slovēnija ir gandrīz trīs reizes mazāka par Latviju, robežojas ar Austriju, Ungāriju, Horvātiju, Itāliju. Šajā valstī ir gan skaistie Alpu kalni, gan Adrijas jūras piekraste.
Slovēnijas dienvidrietumos, pusstundas braucienā no Ļubļanas, apmeklējām pasaulslaveno Postojnas alu, kura ir piecu alu sistēma 20 km kopgarumā. Kaļķakmens irdenās struktūras dēļ upes te it kā ietek tieši zem klints, ezeri te parādās, te pazūd, bet pazemē izveidojušās grandiozas alu sistēmas. Tūristu apskatei pielāgota taka 5,2 km garumā. Šajā alas fragmentā var redzēt neparasti skaistus, slaidus, filigrānus stalaktītu dārzus, kaļķa nogulšņu aizkarus, alas pazemes koncertzāli, arī unikālo salamandru, kuru dēvē par cilvēkzivi, un kura dzīvo mūžīgajā tumsā.
Salinas dabas parkā apmeklējām sāls ražotnes plantāciju. Degustējām šokolādi ar sāli.
Ļoti interesanta bija ciemošanās ekoloģiskajā saimniecībā, kur audzē linus, apstrādā un gatavo linu apģērbus. Saimnieks prot arī dziedināt un iemācīja mums dažus elpošanas vingrinājumus enerģijas atjaunošanai, galvassāpju remdināšanai. Vēl šeit vērojām, kā ar īpašu instrumentu un bišu vasku tiek krāsotas Lieldienu olas Pisanica, tradicionālais suvenīrs Bela Krajinā.
Ar lielu viesmīlību mūs uzņēma atjaunotā 150 gadus vecā lauku mājā Matjaž. Saimnieki piedāvā iepazīties ar vairāk kā gadsimtu vecām mēbelēm, maizes krāsni, autentisku vīna pagrabu. Degustējām arī pašu gatavotos vīnus (Cvičeku).
Pabijām vienā no skaistākajiem novadiem Slovēnijā, Bledā. Tās centrā ir ezers, kurā ir sala ar Sv. Marijas Debessbraukšanas baznīcu un vēlēšanās zvanu, kuram ieskanoties, ir iespēja iedomāties savu vēlēšanos. Tur mūs nogādāja laivinieki ar slovēņu laivu, tā saukto „pletnu”. Pilsētas kafejnīcā nogaršojām slaveno krēmkūku.
Neliela atpūta pie Bohinjas kalnu ezera - viena no krāšņākajiem Eiropas kalnu ezeriem. Šeit mitinās meža pīles, ir nostāsts, ja tās pabaro, iegūst draugus uz mūžu.
Šauri un līkumoti kalnu ceļi mūs veda uz Vogela kalnu (1500 m). Ar pacēlāju nokļuvām tā virsotnē, kur cienājoties ar gulaša zupu un ābolu strūdeli, varējām baudīt skaistās kalnu ainavas un spirdzinošo kalnu gaisu. Slovēnijas apskates noslēgumā kāpām augstu kalnā (apmēram 500 pakāpienus), lai nokļūtu pie burvīgā Savicas ūdenskrituma, augstums 80 m. Kalnu ainava un ūdenskritums apbūra ar dabas burvību un ūdens varenumu.
Nogaršojām arī dažus tradicionālo slovēņu ēdienus: pampkinus - sacepums no ķirbjiem, baklava – griķu un medus sacepums kārtainajā mīklā. Otrajā ēdienā tradicionāla piedeva ir kartupeļu un pupiņu sautējums.