Alūksnes novads

„Arheoloģija, vara un sabiedrība: sadarbība arheoloģiskā mantojuma saglabāšanai”

Uzsākta pārrobežu projekta īstenošana

     2013.gada 1.maijā uzsākta pārrobežu projekta Nr. ELRI-191 "Arheoloģija, vara un sabiedrība: sadarbība arheoloģiskā mantojuma saglabāšanai" (AAC) īstenošana, kura mērķis ir saglabāt kopīgo arheoloģisko mantojumu pārrobežu reģionā. 10.-11.maijā notiks projekta partneru pirmā tikšanās Tartu.
     Šis ir viens no 25 Igaunijas – Latvijas – Krievijas Pārrobežu sadarbības programmas Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta ietvaros 2007.-2013.gadam projektiem, kas tika apstiprināts 1.kārtā no 226 iesniegtajiem projektiem.
     Projekta vadošais partneris ir Tartu Universitāte un projekta īstenošanā iesaistīti 8 partneri no Latvijas, Krievijas un Igaunijas.
     Alūksnes novada pašvaldība sadarbībā ar Alūksnes muzeju īstenos projektā paredzētos pasākumus Alūksnē. Projekta ietvaros Alūksnes muzejā tiks atjaunotas un daļēji iekārtotas 3 telpas - iegūto muzeja vērtību (t.sk. arheoloģisko izrakumu) pirmapstrādei, pētnieku istabai un ekspozīciju telpa, kurā tiks iekārtota izstāde, kas veltīta arheoloģijai. Alūksnē tiks organizētas 10 lekcijas un semināri vietējiem iedzīvotājiem par dažādām arheoloģijas tēmām un metodoloģiskais seminārs projekta partneriem. Tiks sagatavoti informatīvi materiāli par arheoloģiju, pētījumiem, izrakumiem. Šobrīd daudzu arheoloģisko pieminekļu stāvoklis nav apzināts, pieminekļi iet bojā, sabiedrības neuzmanīgas rīcības dēļ, kā arī veicot saimniecisko darbību, kas bieži vien notiek tāpēc, ka vietējiem iedzīvotājiem trūkst informācijas par šiem objektiem, to atrašanās vietu. Lielas problēmas sagādā arī „dārgumu mednieki”, kas ar metāla detektoriem meklē dažādas senlietas, tādejādi izpostot iepriekšējo paaudžu atstāto mantojumu. 2013.gadā Alūksnes ezera apkārtnē tiks veikta arheoloģisko pieminekļu apsekošana un arī arheoloģiskie izrakumi, ko veiks Latvijas Vēstures institūta arheologi.
     Partneri projekta ietvaros apzinās un apsekos dabā ap 800 arheoloģijas pieminekļus trīs valstīs, kā arī sniegs informāciju par to atrašanās vietu vietējām pašvaldībām, kas dos iespēju nākotnē piedāvāt arī šo pieminekļu apskati tūristiem, kā arī veikt tālāku šo vietu izpēti nākotnē. Tiks izveidota kopīga arheoloģijas pieminekļu datu bāze un informācija apkopota kartēs, kurās atzīmētas šo pieminekļu atrašanās vietas. 10 bojātos vai apdraudētos objektos (3 Latvijā, 3 Krievijā un 4 Igaunijā) tiks veikti „glābšanas” izrakumi.
     Alūksnes novada pašvaldības budžets projekta īstenošanai ir 102 970 EUR jeb 72367,32 LVL, Programmas līdzfinansējums ir 91489,00 EUR.

Igaunijas – Latvijas – Krievijas Pārrobežu sadarbības programma Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta ietvaros 2007 – 2013 finansiāli atbalsta kopīgus pārrobežu attīstības pasākumus, lai uzlabotu reģiona konkurētspēju, izmantojot tā potenciālu un izdevīgo atrašanās vietu krustcelēs starp ES un Krievijas Federāciju.
Programmas mājaslapa: www.estlatrus.eu.

Pirmā partneru tikšanās Tartu

     Šī gada 10.-11.maijā Tartu notika pirmā pārrobežu projekta Nr. ELRI-191 "Arheoloģija, vara un sabiedrība: sadarbība arheoloģiskā mantojuma saglabāšanai" (AAC) tikšanās.
     Projekta tikšanās reizē piedalījās projekta vadošais partneris Tartu Universitāte un projekta īstenošanā iesaistīti 8 partneri no Latvijas, Krievijas un Igaunijas. No Latvijas puses projektā iesaistījusies Alūksnes novada pašvaldība, Ludzas novada pašvaldība un Latvijas Vēstures institūts. Tika izveidota projekta vadības grupa un vadības komiteja, kurā piedalās 2 pārstāvji no katra partnera, kas būs atbildīgi par projekta īstenošanas jautājumiem. Vadošais partneris iepazīstināja ar projekta ieviešanas un atskaišu sniegšanas kārtību, tika precizētas pirmā projekta gada laikā plānotās aktivitātes.
     Tā kā Programma ir jauna un partneriem ir daudz jautājumu par finanšu dokumentiem un projekta ieviešanas nosacījumiem, nākošā partneru tikšanās notiks 28.un 29.maijā Rīgā.
     Projekts tiek īstenots Igaunijas – Latvijas – Krievijas Pārrobežu sadarbības programmas Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta ietvaros 2007.-2013.gadam. Alūksnes novada pašvaldības budžets projekta īstenošanai ir 102 970 EUR jeb 72367,32 LVL, Programmas līdzfinansējums ir 91489,00 EUR.

Alūksnes muzejs gaida E.Glika AVĢ audzēkņus!

     28.maijā E. Glika AVĢ 7.-8. klašu skolēniem notiks informatīvi mācību pasākumi Alūksnes muzejā. Šogad papildus ierastajai muzeja izstāžu un ekspozīciju apskatei, projekta „Arheoloģija, vara un sabiedrība: sadarbība arheoloģiskā mantojuma saglabāšanai/ AAC” ietvaros skolēniem tiks piedāvāta izglītojoša programma „Arheoloģijas kolekcija Alūksnes muzeja krājumā”.
     Projekta informatīvās dienas laikā skolas audzēkņiem būs iespēja iepazīties ar 2011.gadā Alūksnes Pilssalā veikto arheoloģisko izrakumu ieguvumiem, kas nu jau ir muzeja krājuma vērtības, un arheoloģijas darbu norisi.
     Projekts tiek īstenots Igaunijas – Latvijas – Krievijas Pārrobežu sadarbības programmas Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta ietvaros 2007. – 2013.gadam.

Alūksnes muzejs aicina uz tikšanos ar arheologu Uldi Kalēju

Inese Zīmele - Jauniņa
Aluksnes novada pašvaldības Projektu vadītāja
inese.zimele@aluksne.lv

     Alūksnes pilsētas svētku laikā gan alūksniešiem, gan ciemiņiem būs vienreizēja iespēja skatīt izstādi „Marienburgas cietoksnis cauri gadsimtiem”, kas veltīta arheoloģijas pieminekļa Alūksnes vidusslaiku pils 670 gadadienai kopš uzbūvēšanas un tikties ar arheologu Uldi Kalēju, kura vadībā 2011.gadā Alūksnes Pilssalā veikti arheoloģiskie izrakumi.
     4.augustā Alūksnes muzejs projekta „Arheoloģija, vara un sabiedrība: sadarbība arheoloģiskā mantojuma saglabāšanai/ AAC” ietvaros organizē semināru ar individuālu pieeju katram apmeklētājam un aicina visus interesentus atnākt uz tikšanos klātienē ar U.Kalēju Apaļajā tornī laikā no plkst.11.00 līdz 16.00.
     Plkst. 12.30. U. Kalējs aicina interesentus piedalīties lekcijā „Zemē apslēptā pils - jaunākie arheoloģiskie pētījumi Marienburgas pilsdrupās”.
     Lai ieinteresētu auditoriju, neliels ieskats lekcijas saturā: „Virszemē redzamās Marienburgas pils mūru drupas ir tikai daļa no zudušās pils – daļēji pils mūsdienās atrodas arī zem zemes. Jaunākajos arheoloģiskajos pētījumos atsevišķās vietās pils kompleksa ziemeļu priekšpils daļā un ārpus pils mūriem iepretim ieejas vārtu vietai pilī, noskaidroja kultūrslāņa biezumu, stratigrāfiju un datējumu, kā arī dažviet noskaidroja pils mūru izvietojumu un saglabātības pakāpi. Galvenās ieejas vietā priekšpilī pagalma pusē atrada un precizēja vārtu vietu....” Par arheoloģiskās izpētes rezultātiem plašāk lekcijas turpinājumā!
     Projekts tiek īstenots Igaunijas – Latvijas – Krievijas Pārrobežu sadarbības programmas Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta ietvaros 2007. – 2013.gadam.

Alūksnes muzejā skolu jaunieši tiksies ar arheologu Uldi Kalēju

Inese Zīmele - Jauniņa
Aluksnes novada pašvaldības Projektu vadītāja
inese.zimele@aluksne.lv

     7.septembrī Alūksnes muzejā skolu jauniešiem būs iespēja tikties ar arheologu Uldi Kalēju, kura vadībā 2011.gadā Alūksnes Pilssalā veikti arheoloģiskie izrakumi un noklausīties lekciju „Zemē apslēptā pils - jaunākie arheoloģiskie pētījumi Marienburgas pilsdrupās”. Lekcija tiek organizēta projekta „Arheoloģija, vara un sabiedrība: sadarbība arheoloģiskā mantojuma saglabāšanai/ AAC” ietvaros.
     Alūksnes viduslaiku pils – viens no spēcīgākiem nocietinājumiem Livonijas teritorijas austrumdaļā, ievērojams saimniecisks, tirdzniecisks un politisks centrs. Pētījumi šajā daudzslāņu piemineklī sniedz bagātīgu arheoloģisko materiālu gan par pils pastāvēšanas laiku (1342 – 1702), gan par apdzīvotību Pilssalā jau pirms tam – kopš neolīta (II gt.p.Kr. ).
     Skolu jaunieši un novada iedzīvotāji ir aicināti 7.-9. septembrī apmeklēt jauno izstādi Apaļajā tornī - „Marienburgas cietoksnim 670”.
     Projekts tiek īstenots Igaunijas – Latvijas – Krievijas Pārrobežu sadarbības programmas Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta ietvaros 2007. – 2013.gadam.

Alūksnes muzejs aicina NBS Kājnieku skolu iepazīt arheoloģijas mantojumu

Inese Zīmele - Jauniņa
Aluksnes novada pašvaldības Projektu vadītāja
inese.zimele@aluksne.lv

     30.novembrī plkst. 14.00 Alūksnes muzejā NBS Kājnieku skolas auditorijai notiks seminārs „Alūksnes novada senatnes pēdās: ieskats arheoloģisko pētījumu rezultātos”, ko vadīs arheologs Uldis Kalējs.
     „Pirmās cilvēku atstātās liecības Latvijas teritorijā attiecināmas uz visai senu laika posmu – tas noticis vairāk kā 10 000 gadu atpakaļ. Par agrāko laiku posmu pētījumi tiek veikti, pamatojoties uz lietiskajiem vēstures avotiem. Tos glabā arheoloģiskie pieminekļi – kādreizējo cilvēku dzīvesvietas (apmetnes, ciemi, pilskalni, mūra pilis u.c. vietas) ar visu, kas šajās vietās saglabājies (celtņu paliekas, cilvēku gatavotie priekšmeti – senlietas u.c. lietiskie avoti). Mūsdienās Alūksnes novadā ir zināmas vismaz trīs senās apmetnes, deviņi pilskalni, septiņas senās kulta vietas, vairāk kā 60 senkapi un kapsētas, un viduslaiku mūra pils drupas uz Alūksnes ezera Pilssalas. Apjomīgāki arheoloģiskie pētījumi līdz šim ir notikuši Drusku (Kornetu) pilskalnā, trīs senkapos, un Alūksnes viduslaiku pils vietā. Seminārā kopumā tiks stāstīts par minētajām senvietām un sniegts ieskats tajās veikto arheoloģisko pētījumu rezultātos”, īsi par semināru informē U.Kalējs.
     Seminārs tiek organizēts projekta „Arheoloģija, vara un sabiedrība: sadarbība arheoloģiskā mantojuma saglabāšanai/ AAC” ietvaros. Projekts tiek īstenots Igaunijas – Latvijas – Krievijas Pārrobežu sadarbības programmas Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta ietvaros 2007. – 2013.gadam.

Iznācis informatīvais izdevums par projektu

Ar informatīvo izdevumu aicinām iepazīties ŠEIT

Alūksnes muzejā top vēstures ekspozīcija „Laikmetu mielasts”

18.09.2013
Viktorija AVOTA
Alūksnes novada pašvaldības
Kancelejas vadītāja

Igaunijas- Latvijas- Krievijas pārrobežu projekta „Arheoloģija, vara un sabiedrība: sadarbība arheoloģiskā mantojuma saglabāšanā” ietvaros Alūksnes muzejā tiek veidota vienotā vēstures un arheoloģijas pamatekspozīcija, kas ieņems galveno vietu muzeja ekspozīciju daļā, ietverot nozīmīgākos krājuma eksponātus un atspoguļojot muzeja misiju, profilu un specifiku.

Pamatekspozīcija, kurai dots nosaukums „Laikmetu mielasts”, ir ilglaicīgs projekts, kas vismaz desmit gadu garumā iepazīstinās muzeja apmeklētājus ar svarīgākajiem Alūksnes vēstures posmiem, notikumiem un vietu Latvijas un pasaules vēstures kontekstā. Tāpēc tās tapšanā tiek izmantoti netradicionāli un mūsdienīgi risinājumi, lai arī pēc vairākiem gadiem, tā būtu atbilstoša laikmetam un piesaistītu apmeklētāju uzmanību.

Arhitekti Agris Padēlis- Līns un Ivars Pilips izstrādājuši ekspozīcijas dizaina skices. Alūksnes vēstures pamatekspozīcijā kā centrālais objekts plānots liels svinību galds, uz kura secīgi sarindots Alūksnes vēstures „mielasts” no vissenākajiem laikiem līdz Latvijas valsts neatkarības atjaunošanai, iekļaujot sešus nozīmīgākos Alūksnes, Latvijas un Pasaules vēstures laika posmus- Alūksnes senvēsturi; Viduslaikus un jaunos laikus- Marienburgas cietoksni; Muižas laiku; Alūksni Latvijas brīvvalsts laikā; Nacistisko un padomju okupācijas un Atmodas laiku.

Alūksnes muzeja krājums veidojies vairāk kā 50 gadu laikā, iekļaujot daudzas unikālas un Alūksnei ļoti nozīmīgas liecības. Pamatekspozīcijai tiek atlasīti krājuma priekšmeti, kas visspilgtāk, precīzāk un emocionālāk atspoguļo Alūksnes veidošanās procesu un nozīmi Latvijas un pasaules vēsturē. Lai vēsturisko stāstījumu ekspozīcijā padarītu interesantāku, vairāki priekšmeti tiks deponēti arī no citiem muzejiem. Ne visi priekšmeti ir labā stāvoklī, tāpēc tiek veikti arī restaurācijas darbi, lai ekspozīcijā izvietotie priekšmeti sniegtu precīzāku priekšstatu par savu pielietojumu un izskatu.

Par Alūksnes senāko vēsturi stāstīs 1977.g. arheoloģiskajos izrakumus iegūtas senlietas, kuras restaurējusi Anita Burkovska 2008.-2009.g., bet 2011.g. Pilssalā notikušajos arheoloģiskajos izrakumos arheologa Ulda Kalēja vadībā atrastās lodes, 17.gs. zviedru monētas, vārtu viras eņģe, trauku lauskas, pīpju galviņas u.c. atradumi iepazīstinās ar dzīvi Marienburgas cietoksnī. Par Alūksnes pilsētas vēsturi 20.gs. 20.-30. gados stāstīs restauratores Ārijas Ubarstes restaurētie apbūves plāni. 19.gs. vēstures liecinieki būs Rīgas Celtniecības koledžas Restaurācijas nodaļā restauratora Uģa Baļļas vadībā restaurētie krēsli. Finansējums restaurācijas darbiem iegūts ar Valsts Kultūrkapitāla fonda (VKKF) atbalstu un Alūksnes un Apes novada fonda (AANF) organizēto Labdaru akcijas ziedojumiem.

Kopīga arheoloģijas pieminekļu apsekošana maršrutā Pleskava - Alūksne

Inese Zīmele - Jauniņa
Aluksnes novada pašavaldības
Projektu vadītāja

16.-19.septembrī projekta „Arheoloģija, vara un sabiedrība: sadarbība arheoloģiskā mantojuma saglabāšanai/ AAC” ietvaros notiks trīs valstu arheologu kopīga arheoloģijas pieminekļu apsekošana, kas tiks uzsākta Pleskavā un noslēgsies ar Alūksnes novadu. 19.septembra pēcpusdienā un 20.septembrī notiks arī projekta seminārs un partneru tikšanās Alūksnes muzejā.
Kā informēja Antonija Vilcāne, Latvijas Universitātes Latvijas Vēstures institūta Arheoloģijas nodaļas vadītāja un Latvijas partneru koordinatore projektā, arheoloģijas pieminekļu apsekošanas laikā 19.septembrī Alūksnes novadā tiks apsekoti - Fiku, Staburovas, Klementīnes senkapi Pededzes pagastā, jāpiemin, ka neviens no tiem līdz šim nav pētīts. Vēl tiks apsekoti Garjuru senkapi Jaunalūksnes pagastā, Lasberģi, Nametkalns-pilskalns, Spieķu senkapi, Tempļa kalns, Pilssala un pilsdrupas. Pēcpusdienā partneri tiksies Alūksnes muzejā, kur aplūkos paveikto projekta ietvaros, kā arī pārrunās projekta norisi līdz šim.
20.septembris sāksies ar preses konferenci, kuras laikā visi deviņi projekta partneri no Latvijas, Igaunijas un Krievijas sniegs īsas prezentācijas par paveiktajām aktivitātēm projekta ietvaros, pēc tam notiks projekta vadības grupas tikšanās, lai pārrunātu jautājumus, kas saistīti ar projekta īstenošanu.

Projekts tiek īstenots Igaunijas – Latvijas – Krievijas Pārrobežu sadarbības programmas Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta ietvaros 2007. – 2013.gadam.

Arheoloģijas pieminekļu apzināšana Alūksnes novadā un partneru tikšanās

27.09.2013
Inese Zīmele - Jauniņa
Aluksnes novada pašvaldības
Projektu vadītāja
Foto: Alūksnes muzejs

19.septembrī projekta „Arheoloģija, vara un sabiedrība: sadarbība arheoloģiskā mantojuma saglabāšanai/ AAC” partneri no Latvijas, Igaunijas un Krievijas apsekoja vairākus Alūksnes novada arheoloģijas pieminekļus, kas bija turpinājums 16.septembrī uzsāktajai kopīgai partneru arheoloģijas pieminekļu apsekošanai Pleskavas un Izborskas apkaimē pa viduslaiku satiksmes ceļa Pleskava - Izborska –Alūksne trasi.

Latvijas pusē tika apsekoti Klementīnes, Staburovas un Fiku senkapi Pededzes pagastā, Garjuru senkapi Jaunalūksnes pagastā un Spieķu senkapi Ziemeru pagastā, kā arī Nametkalna un Siseņu pilskalns.

Pateicoties igauņu jauno arheologu acīgumam Siseņu pilskalnā vienā no nesenām rakumu bedrēm tika pamanītas dažas lauskas, kas dod jaunu atziņu par pilskalna izmantošanas laiku. Pieredzes apmaiņa šādās apsekošanās palīdz precizēt atsevišķu pieminekļu raksturu un hronoloģiju.

Tās pašas dienas vakarā partneri tikās Alūksnes muzejā, lai pārrunātu projekta gaitu un precizētu projekta laika grafiku atlikušajam laika periodam. Katrs partneris informēja par veicamajiem darbiem un laiku, kad plāno izpildīt visu projektā iecerēto.

20.septembrī, piedaloties vietējās preses pārstāvjiem, partneri pastāstīja, ko katrs ir paveicis 17 projekta mēnešos un dalījās arī ar pārrobežu pieredzi, kas palīdzējusi atklāt ko noderīgu savā apkaimē.

Stāstījumu papildināja fotogrāfijas un dažādi uzskates materiāli, kas tapuši šo mēnešu laikā, gan veicot kopīgas pieminekļu apsekošanas, gan izrakumus, gan organizējot informatīvus pasākumus vietējiem iedzīvotājiem.

Karels Siks (Karell Sikk) iepazīstināja ar paveikto darbu arheoloģijas pieminekļu datu bāzes izveidē un demonstrēja jau ievadīto datu attēlojumu dažādās kartēs un dažādās meklēšanas iespējas. Šobrīd datu bāzes pieejamas tikai projekta partneriem, bet vēlāk tās tiks nodotas zinātnieku un vietējo pašvaldību speciālistiem. Lai pasargātu pieminekļus no pastiprinātiem „melno arheologu” apciemojumiem, šī informācija netiks nodota publiskai lietošanai.
Pēc preses jautājumiem, partneri turpināja darbu, kas saistīta ar projekta īstenošanu.

Jaunieši iepazīs viduslaiku ieročus un kara mākslu

Evita APLOKA,
Alūksnes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste

     16. oktobrī Alūksnes muzejs rīko pasākumu, kurā Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas vecāko klašu audzēkņiem būs iespēja izzināt kara mākslu viduslaiku Latvijas teritorijā.

     Lekciju „Ieroči un karošana Latvijā viduslaikos (13. - 16. gs.)” vadīs Rūdolfs Brūzis no Latvijas Vēstures institūta un tā notiks EST-LAT-RUS programmas atbalstītā projekta „Arheoloģija, vara un sabiedrība: sadarbība arheoloģiskā mantojuma saglabāšanai/ AAC” ietvaros.
     - Lekcijas laikā jaunieši iepazīsies ar Latvijas teritorijā izmantotajiem ieročiem, izmaiņām bruņojumu komplektos, kā arī uzzinās par tuvcīņas ieročiem, uzbrukuma taktiku un vietējo iedzīvotāju bruņojumu.      Sadarbībā ar vēsturisko cīņu rekonstrukcijas kopas „Rodenpois” pārstāvjiem tiks demonstrētas divcīņas un kaujas paņēmieni, jaunieši varēs aplūkot vēsturiskos ieročus, pielaikot bruņu kreklus un bruņu cepures, kā arī iejusties karotāju lomā, - ieskatu semināra programmā sniedz R. Brūzis.
     Projekts tiek īstenots Igaunijas – Latvijas – Krievijas Pārrobežu sadarbības programmas Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta ietvaros 2007. – 2013. gadam.

Alūksnes muzejā jaunieši iepazina viduslaiku ieročus un kara mākslu

Apmeklēja Seno rotu kalvi Cēsīs

Inese Janēviča,
Alūksnes muzeja izglītojošā darba un darba ar apmeklētājiem speciāliste

     2014.gada 15.janvārī Alūksnes muzeja darbinieki un labākie un centīgākie novada skolēni ar padziļinātu interesi un izpratni par vēsturi projekta „Arheoloģija, vara un sabiedrība: sadarbība arheoloģiskā mantojuma saglabāšanai/ AAC” ietvaros devās uz Seno rotu kalvi Cēsīs.

     Rotkalis Daumants Kalniņš, kurš pirmo reizi eksperimentālās arheoloģijas vēsturē padarīja seno rotu par zinātniskās izpētes un eksperimentu objektu, iepazīstināja skolēnus ar seno latgaļu 9. – 13. gs. bronzas un sudraba greznumlietām, kas sasniegušas savu greznāko un izsmalcinātāko izteiksmes pakāpi tieši vēlā dzelzs laikmeta un agro viduslaiku mijā. D.Kalniņš iepazīstināja ar kultūras mantojuma to daļu, kas atgriezusies ļaužu apritē pēc daudzu gadsimtu guļas zemē, pastāstīja kā senatnē dzīvojuši, cīnījušies, tērpušies un rotājušies senie latgaļi.
     Muzejā varējām skatīt seno un mūsdienu rotu demonstrējuma sintēzi. Tautas daiļamata meistars Daumants Kalniņš uzsvēra, ka uzdevums ir parādīt senlietas tādā izskatā, kādas tās bija tad, kad tās tika darinātas un valkātas. Lai to īstenotu, viņš daudz un rūpīgi pētījis senos paraugus un meklējis tehnisko risinājumu, izzinājis to valkāšanas tradīcijas un nozīmi. Lai saprastu to, ko stāsta senās rotas, jo rūpīgi nācies studēt folkloras materiālus un senās maģijas principus.
     Rotkalis deva iespēju ieģērbties un iejusties eksperimentālās studijas darinātajā seno latgaļu sievietes goda tērpā un rotu komplektā un vienlaicīgi iepazīstināja ar rotu veidiem un rakstiem, atšifrējot to saistību ar rituāliem, kuros izmantoja gan teikto vārdu, gan dziesmu, deju un mūziku, kas bija kā saskarsme ar pārdabisko pasauli – mitoloģisko priekšstatu atveidojumu.
     Uzzinājām, ka Kultūrvēsturiskās vides saglabāšanas biedrība 2013.gadā iekārtojusi ekspozīciju Seno rotu kalves muzejā Cēsu pilī, veltītu latgaļu atpazīstamības 900. gadskārtai.

Seminārs „Alūksnes ezera un tā apkārtnes ģeoloģiskā attīstība”

9.aprīlī Alūksnes muzejs projekta Nr. ELRI-191 „ARCHAEOLOGY, AUTHORITY & COMMUNITY: cooperation to protect archaeological heritage /AAC” („Arheoloģija, vara un sabiedrība: sadarbība arheoloģiskā mantojuma saglabāšanai/AAC”) ietvaros sadarbībā ar Ernsta Glika Alūksnes valsts ģimnāzijas skolotāju Ingūnu Vilemsoni organizēja semināru par Alūksnes ezera un tā apkārtnes ģeoloģisko attīstību. Semināru vadīja Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes pētnieks Mag.geol. Māris Krievāns. Seminārā piedalījās Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas desmito klašu skolēni un interesenti no vienpadsmitajām un divpadsmitajām klasēm.

Lekcijā Māris Krievāns klausītājus iepazīstināja ar ģeoloģijas nozari un pastāstīja ar ko mūsdienās nodarbojās ģeologi Latvijā. Lektors klausītājus iepazīstināja ar Latvijas teritorijas ģeoloģisko attīstību un procesiem, kādos radušies Latvijā sastopamie derīgie izrakteņi. Skolēniem bija iespēja lielāko daļu no tiem aplūkot līdzpaņemtajos paraugos.

Lekcijas otrajā daļā tika stāstīts par apledojuma periodu Latvijā - kā tas izveidojās un atkāpās, kuras teritorijas pirmās atbrīvojās no ledus segas un kā veidojās upes un Alūksnes ezers. Stāstījumu par apledojuma periodu papildināja fotogrāfijas, kas palīdzēja iedomāties kā tajā laikā izskatījās Alūksnes augstiene. Noslēgumā lektors iepazīstināja klausītājus ar Alūksnes ezera reljefu demonstrējot to paša gatavotā trīsdimensiju modelī.

Projekts tiek īstenots Igaunijas – Latvijas – Krievijas Pārrobežu sadarbības programmas Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta ietvaros 2007. – 2013.gadam.

Alūksnē notiks savdabīgs seminārs par zemūdens izpēti, arheoloģiju un niršanu

Evita APLOKA,
Alūksnes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste

30. maijā Alūksnes muzejs ikvienu interesentu aicina uz savdabīgu semināru, kurā būs iespēja iepazīties ar zemūdens arheoloģiju, apskatīt niršanas ekipējumu, kā arī vērot zemūdens filmēšanas darbus Alūksnes ezerā.

Semināra teorētiskā daļa - lekcija „Zemūdens vēstures liecības Latvijā un Alūksnē” projekta „Arheoloģija, vara un sabiedrība: sadarbība arheoloģiskā mantojuma saglabāšanai/ AAC” ietvaros pulksten 12.00 sāksies Sociālās aprūpes centra „Alūksne” zālē, Ošu ielā 5, Alūksnē. Savukārt praktiskā daļa – niršana un zemūdens izpēte – Alūksnes ezera krastā, netālu no Peldu ielas 14A.
Semināra laikā būs iespējams iepazīties un uzzināt vairāk par zemūdens arheoloģiju un šīs nozares darbu specifiku, apskatīt niršanas ekipējumu un piedalīties demonstrējumos. Pasākumu vadīs profesionāli nirēji, kuri ieguvuši gan niršanas, gan arī zemūdens arheoloģijas sertifikātus.
Zemūdens filmēšanas darbi Alūksnes ezerā notiks Livonijas ordeņa pils vecā pāļu tilta vietā. Filmēšana ir viena no zemūdens izpētes metodēm, kas sniedz vizuālu priekšstatu par pētāmo objektu. No iegūtā materiāla tiks izveidota filma, ko interesenti vēlāk varēs noskatīties Alūksnes muzejā un muzeja mājas lapā.

Projekts tiek īstenots Igaunijas – Latvijas – Krievijas Pārrobežu sadarbības programmas Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta ietvaros 2007. – 2013.gadam.

Ekspozīcijas „Laikmetu mielasts” tapšanā aicina iesaistīties iedzīvotājus

Linda Apšusala
Alūksnes muzeja izglītojošā darba un darba ar apmeklētājiem speciāliste

Igaunijas – Latvijas - Krievijas pārrobežu projekta „Arheoloģija, vara un sabiedrība: sadarbība arheoloģiskā mantojuma saglabāšanā” ietvaros Alūksnes muzejā tiek veidota vienotā vēstures un arheoloģijas pamatekspozīcija.

Tās tapšanā ieguldīts ilgstošs un sistemātisks darbs - atlasīta un apkopota pieejamā informācija un literatūra, izvēlēti krājuma priekšmeti eksponēšanai ekspozīcijā. Turpinās intensīvs darbs pie ekspozīcijas koncepcijas realizācijas - tekstu sagatavošanas un priekšmetu izkārtošanas.
Ekspozīcija tematiski sadalīta sešās daļās. Pirmā daļa stāstīs par aizvēstures periodu Alūksnes un Latvijas teritorijā. Otrajā daļā būs apskatāms viduslaiku un jauno laiku periods, kas Alūksnē visspilgtāk raksturojas ar Marienburgas pils cietoksni. Trešajā ekspozīcijas daļā atainots muižas laiks un baronu Fītinghofu dzimtas darbība Alūksnē. Ceturtā ekspozīcijas daļa stāstīs par tādām Alūksnei un Latvijai aktuālām tēmām kā Latvijas Republikas dibināšana, brīvības cīņas, 7. Siguldas kājnieku pulks. Piektā ekspozīcijas daļa apmeklētājus iepazīstinās ar laiku, kad Alūksni un Latviju savā varā bija pārņēmušas nacistiskā un padomju okupācijas. Noslēdzošajā sestajā daļā atainots Atmodas laiks Alūksnē un Latvijas valsts neatkarības atgūšana.
Ekspozīcijas iekārtošanā aicinām iesaistīties vietējos iedzīvotājus un visus interesentus, kuriem saglabājušies priekšmeti, kas zīmīgi raksturo kādu no ekspozīcijas tematiskajām daļām. Ļoti gaidīsim priekšmetus, kas spilgtāk palīdzētu atainot ekspozīcijas sesto daļu, kura stāstīs par atmodas laiku Alūksnē un Latvijas valsts neatkarības atgūšanu. Mēs vēlētos šo ekspozīcijas daļu papildināt ar dažādiem priekšmetiem un apģērbu, kuros attēloti latviskie simboli (piem., auseklīši), kā arī apģērbu, kas bijis mugurā Barikāžu laikā (cimdi, cepures u.c.), barikāžu dalībnieku un auseklīša nozīmītes, termosi un pārnēsājamie radio aparāti, kas izmantoti barikāžu un Baltijas ceļa akcijas laikā, plakāti, skrejlapas, avīzes, kas saglabājušās no 90-tajiem gadiem, kā arī magnetofona kasetes ar patriotiskām dziesmām un Latvijas armijas formas tērpi.
Lūdzam atsaukties arī tos cilvēkus, kuru īpašumā saglabājušies padomju laiku raksturojoši priekšmeti. Ekspozīcijas piektās daļas papildināšanai noderētu: padomju armijas formas tērps, padomju milicijas formas tērps, pionieru sarkanais kaklauts un cepure.

Apmeklētāji ar Alūksnes vēsturi Latvijas un pasaules kontekstā jaunajā ekspozīcijā varēs iepazīties no 2015. gada.

Alūksnes muzejā jauna arheoloģiskā un vēsturiskā ekspozīcija „Laikmetu mielasts”

30.12.2014
Evita APLOKA,
Alūksnes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste

Alūksnes muzejā kopš 20. decembra skatāma jaunā Alūksnes pilsētas vēstures un arheoloģijas ekspozīcija „Laikmetu mielasts”, kas tapusi Igaunijas - Latvijas – Krievijas pārrobežu sadarbības programmas finansētā projekta „Arheoloģija, vara un sabiedrība: sadarbība arheoloģiskā mantojuma saglabāšanā” ietvaros.

Jaunajā ekspozīcijā, kas sadalīta sešās tematiskās daļās, apmeklētāji varēs iepazīties ar Alūksnes vēsturi Latvijas un pasaules kontekstā. Pirmā ekspozīcijas daļa stāsta par aizvēstures periodu Alūksnes un Latvijas teritorijā, otrajā apskatāms viduslaiku un jauno laiku periods, kas Alūksnē visspilgtāk raksturojas ar Livonijas ordeņa pili. Ekspozīcijas trešajā daļā atainots muižas laiks un baronu Fītinghofu dzimtas darbība Alūksnē, bet ceturtā daļa stāsta par tādām aktuālām tēmām kā Latvijas Republikas dibināšana, Brīvības cīņas, 7. Siguldas kājnieku pulks. Piektā ekspozīcijas daļa apmeklētājus iepazīstina ar laiku, kad Latvijā valdīja nacistiskā un padomju okupācijas, savukārt noslēdzošajā, sestajā daļā, atainots Atmodas laiks Alūksnē un Latvijas valstiskās neatkarības atgūšana.
Darbs pie ekspozīcijas ir tikai sākumstadijā un vēl aktīvi turpināsies visu nākamo gadu. Ekspozīciju plānots papildināt ar arheoloģiskajos izrakumos iegūtajiem priekšmetiem, kas šobrīd nodoti restaurācijai, un meklēts risinājums padziļināta informatīva materiāla izvietošanai ekspozīcijā, izmantojot digitālās planšetes. Papildus tiek strādāts pie muzejpedagoģisko programmu izveides, lai mazākajiem muzeja apmeklētājiem palīdzētu iepazīt ekspozīcijas saturu un priekšmetu nozīmi.
Šī ekspozīcija turpmāk Alūksnes muzejā ieņems galveno vietu un vismaz desmit gadu garumā iepazīstinās apmeklētājus ar svarīgākajiem Alūksnes vēstures posmiem, notikumiem un vietu Latvijas un pasaules vēstures kontekstā.
Ekspozīcijas tapšanā izmantoti netradicionāli un mūsdienīgi risinājumi. Tās centrālais objekts ir apjomīgs galds, uz kura secīgi sarindots Alūksnes vēstures „mielasts” no vissenākajiem laikiem līdz Latvijas valsts neatkarības atjaunošanai.
Pamatekspozīcijai atlasīti krājuma priekšmeti, kas visspilgtāk, precīzāk un emocionālāk atspoguļo Alūksnes veidošanās procesu un nozīmi Latvijas un pasaules vēsturē. Lai vēsturisko stāstījumu ekspozīcijā padarītu interesantāku, vairāki priekšmeti deponēti arī no citiem muzejiem.
Par Alūksnes senāko vēsturi ekspozīcijā stāsta 1977. gadā arheoloģiskajos izrakumus iegūtās un 2008. – 2009. gadā restaurētās senlietas, 2011. gadā Marienburgas pilsdrupu teritorijā notikušajos arheoloģiskajos izrakumos atrastās lodes, 17. gadsimta zviedru monētas, vārtu viras eņģe, trauku lauskas, pīpju galviņas u.c. atradumi. Tāpat ekspozīcijā iekļauti restaurētie apbūves plāni, kas stāstīs par pilsētas vēsturi 20. gadsimta 20. - 30. gados, Rīgas Celtniecības koledžas Restaurācijas nodaļas studentu restaurētie krēsli.

FOTOGALERIJA

Alūksnes novada pašvaldība
Dārza ielā 11, Alūksnē, LV-4301
tālr. 643 81496, fakss 643 81150 e-pasts: dome@aluksne.lv