{"id":56,"date":"2018-03-07T11:36:39","date_gmt":"2018-03-07T09:36:39","guid":{"rendered":"http:\/\/aluksne.lv\/projektiwp\/?p=56"},"modified":"2020-06-16T08:05:29","modified_gmt":"2020-06-16T05:05:29","slug":"gaismas-cels-cauri-gadsimtiem","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/aluksne.lv\/projektiwp\/?p=56","title":{"rendered":"\u201cGaismas ce\u013c\u0161 cauri gadsimtiem\u201d"},"content":{"rendered":"\n\n\n
\n

\"\"
\n<\/strong><\/p>\n<\/td>\n

\n

\u201cGaismas ce\u013c\u0161 caur gadsimtiem\u201d<\/strong><\/h4>\n<\/td>\n<\/tr>\n<\/tbody>\n<\/table>\n

 <\/p>\n

Specifisk\u0101 atbalsta m\u0113r\u0137a 5.5.1. projekts \u201cGaismas ce\u013c\u0161 caur gadsimtiem\u201d
\nProjekta m\u0113r\u0137is – atjaunot un att\u012bst\u012bt septi\u0146us valsts noz\u012bmes kult\u016bras mantojuma objektus – Al\u016bksnes pilsdrupu Dienvidu torni, Paviljonu-rotondu, Mauzoleju, Al\u016bksnes stacijas bag\u0101\u017eas \u0161\u0137\u016bni Al\u016bksnes novad\u0101, Cesvaines pili Cesvaines novad\u0101, St\u0101merienas pili Gulbenes novad\u0101 un Smiltenes eva\u0146\u0123\u0113liski luterisko bazn\u012bcu Smiltenes novad\u0101, saglab\u0101jot objektu kult\u016brv\u0113sturisko v\u0113rt\u012bbu, izmantojot to soci\u0101lekonomisko potenci\u0101lu, pied\u0101v\u0101jot jaunus un inovat\u012bvus pakalpojumus to pilnv\u0113rt\u012bgai funkcion\u0113\u0161anai, t\u0101dej\u0101di radot kvalitat\u012bvas un daudzveid\u012bgas kult\u016brvides pieejam\u012bbu, kas veicin\u0101s viet\u0113j\u0101s kopienas konkur\u0113tsp\u0113ju, re\u0123iona ekonomisko att\u012bst\u012bbu, piesaist\u012bs t\u016bristus, rad\u012bs interesi par v\u0113sturi, lepnumu par viet\u0113jo kult\u016bru un trad\u012bcij\u0101m.<\/p>\n

Projekta galven\u0101s darb\u012bbas: v\u0113sturisk\u0101 apjom\u0101 atjaunots Al\u016bksnes pilsdrupu Dienvidu tornis. Atjaunot\u0101 tor\u0146a tr\u012bs st\u0101vos ier\u012bkota inovat\u012bva ekspoz\u012bcija par pils v\u0113sturi un sadz\u012bvi cietoksn\u012b. Restaur\u0113ts Paviljons – rotonda Temp\u013ca kalna pilskaln\u0101, ier\u012bkots objekta un izb\u016bv\u0113to arhitekt\u016bras formu dekorat\u012bvais apgaismojums. Al\u016bksnes mui\u017eas park\u0101 restaur\u0113ts Mauzolejs, uzst\u0101d\u012bta interakt\u012bva projekcija, sniedzot v\u0113st\u012bjumu par vietas v\u0113sturi un person\u012bb\u0101m. Projekta ietvaros veikta Al\u016bksnes stacijas bag\u0101\u017eas \u0161\u0137\u016b\u0146a p\u0101rb\u016bve, piegu\u013co\u0161\u0101s teritorijas labiek\u0101rto\u0161ana un v\u0113sturisk\u0101 perona atjauno\u0161ana. Atjaunotaj\u0101 stacijas bag\u0101\u017eas \u0161\u0137\u016bn\u012b izveidota multimedi\u0101la, apmekl\u0113t\u0101jus iesaisto\u0161a, ekspoz\u012bcija par Al\u016bksnes – Gulbenes \u0161aurslie\u017eu dzelzce\u013ca tap\u0161anas un darb\u012bbas v\u0113sturi. Projekt\u0101 atjaunots Cesvaines pils centr\u0101l\u0101s da\u013cas jumts, nodro\u0161inot pilnv\u0113rt\u012bgu pils telpu izmanto\u0161anu. Cesvaines pil\u012b ier\u012bkota ekspoz\u012bcija par pils atdzim\u0161anu, un laikmet\u012bg\u0101s m\u0101kslas izst\u0101de “\u0160\u0137iedru m\u0101ksla”. Veikta St\u0101merienas pils jumta un fas\u0101des atjauno\u0161ana un restaur\u0101cija, izveidota ekspoz\u012bcija par St\u0101merienas pils v\u0113sturi un Volfu dzimtu, atjaunots Smiltenes eva\u0146\u0123\u0113liski luterisk\u0101s bazn\u012bcas jumts. Bazn\u012bcas torn\u012b ier\u012bkots skatu laukums un izveidota ekspoz\u012bcija.<\/p>\n

Projekt\u0101 pl\u0101notie rezult\u0101ti:
\n– p\u0101rb\u016bv\u0113ts Al\u016bksnes pilsdrupu Dienvidu tornis;
\n– restaur\u0113ts Paviljons – rotonda;
\n– restaur\u0113ts Mauzolejs;
\n– p\u0101rb\u016bv\u0113ts Al\u016bksnes stacijas \u0161\u0137\u016bnis;
\n– atjaunots Cesvaines pils centr\u0101l\u0101s da\u013cas jumts;
\n– veikta St\u0101merienas pils jumta un fas\u0101des atjauno\u0161ana un restaur\u0101cija;
\n– atjaunots Smiltenes eva\u0146\u0123\u0113liski luterisk\u0101s bazn\u012bcas jumts;
\n– izveidota ekspoz\u012bcija Al\u016bksnes pilsdrupu Dienvidu torn\u012b;
\n– ier\u012bkota interakt\u012bva ska\u0146as, video un gaismas projekcija Al\u016bksnes mui\u017eas park\u0101;
\n– izveidota ekspoz\u012bcija Al\u016bksnes stacijas \u0161\u0137\u016bn\u012b;
\n– ier\u012bkota ekspoz\u012bcija Cesvaines pil\u012b;
\n– izveidota laikmet\u012bg\u0101s m\u0101kslas izst\u0101de “\u0160\u0137iedru m\u0101ksla” Cesvaines pil\u012b;
\n– izveidota St\u0101merienas pils past\u0101v\u012bg\u0101 ekspoz\u012bcija;
\n– izveidota ekspoz\u012bcija Smiltenes eva\u0146\u0123\u0113liski luterisk\u0101s bazn\u012bcas torn\u012b;
\n– veikta b\u016bvuzraudz\u012bba;
\n– veikta autoruzraudz\u012bba;
\n– nodro\u0161in\u0101ta projekta publicit\u0101te.
\nSadarb\u012bbas projekta ievie\u0161anas rezult\u0101t\u0101 atjaunoti 7 dabas un kult\u016bras mantojuma objekti, atjaunotajos kult\u016bras un dabas mantojuma objektos jaunrad\u012bti 7 pakalpojumi, objektu apmekl\u0113juma skaita pieaugums 2023.\u00a0gad\u0101 42 000.
\nPakalpojumu pieejam\u012bbas nodro\u0161in\u0101\u0161anai v\u0113sturiskajos parkos izb\u016bv\u0113ta jauna infrastrukt\u016bra – divas laivu piest\u0101tnes Al\u016bksnes ezer\u0101.
\nProjekta kop\u0113j\u0101s izmaksas 4 231 668,41 eiro, tai skait\u0101 ERAF l\u012bdzfinans\u0113jums 1 878 000,00 eiro, attiecin\u0101mais pa\u0161vald\u012bbu bud\u017eeta finans\u0113jums 217 488,98 eiro, valsts bud\u017eeta dot\u0101cijas pa\u0161vald\u012bb\u0101m 89 066,90 eiro, priv\u0101t\u0101s attiecin\u0101m\u0101s izmaksas 24 855,88 eiro. Pa\u0161vald\u012bbu un draudzes l\u012bdzfinans\u0113jums 2 022 256,65 eiro.<\/p>\n

Projekta ievie\u0161anas beigu datums: 04.04.2020<\/p>\n

Turpin\u0101s Dienvidu tor\u0146a p\u0101rb\u016bve Pilssal\u0101<\/p>\n

\n

Al\u016bksnes viduslaiku pil\u012b atjaunots Dienvidu tornis<\/strong><\/h4>\n

17.01.2020.<\/span><\/p>\n

Al\u016bksnes ezera liel\u0101kaj\u0101 sal\u0101 – Pilssal\u0101 ir nosl\u0113gusies Livonijas orde\u0146a Marienburgas (Al\u016bksnes) viduslaiku pils Dienvidu tor\u0146a p\u0101rb\u016bve, kas notika Eiropas Re\u0123ion\u0101l\u0101s att\u012bst\u012bbas fonda projekt\u0101 \u201cGaismas ce\u013c\u0161 caur gadsimtiem\u201d.<\/strong><\/p>\n

Livonijas orde\u0146a pils b\u016bvniec\u012bba Marienburg\u0101 jeb Al\u016bksn\u0113 uzs\u0101kta 1342. gad\u0101, bet Zieme\u013cu kara laik\u0101 1702. gad\u0101 t\u0101 tika sagrauta. Projekta autoru SIA\u00a0\u201cArhitektonisk\u0101s izp\u0113tes grupa\u201d atbild\u012bgais objekta autoruzraugs, arhitekts Art\u016brs Lapi\u0146\u0161 uzsver, ka iecere atjaunot Dienvidu torni k\u0101 pabeigtu un past\u0101v\u012bgi darboties sp\u0113j\u012bgu \u0113ku veidoj\u0101s 2015.\u00a0gad\u0101 pils att\u012bst\u012bbas meta izstr\u0101des laik\u0101, un nor\u0101da, ka tor\u0146a apjoma, tai skait\u0101 jumta, atjauno\u0161ana ir b\u016btiska Livonijas orde\u0146a pils t\u0113la atjauno\u0161anas proces\u0101.<\/p>\n

Projekt\u0101 paveikto atzin\u012bgi v\u0113rt\u0113 Al\u016bksnes novada pa\u0161vald\u012bbas projektu vad\u012bt\u0101ja Sanita Adlere:<\/p>\n

– Tor\u0146a atjauno\u0161an\u0101 esam virz\u012bju\u0161ies pak\u0101peniski soli pa solim \u2013 vispirms veicot tor\u0146a arheolo\u0123isko izp\u0113ti, p\u0113c tam izstr\u0101d\u0101jot b\u016bvprojektu un visbeidzot \u2013 to \u012bstenojot. Esmu gandar\u012bta redz\u0113t, k\u0101 v\u012bzija pak\u0101peniski k\u013c\u016bst par realit\u0101ti.<\/p>\n

16. gs. 2. pus\u0113 celt\u0101 un priek\u0161pils dienvidu st\u016br\u012b izvietot\u0101, ugunsiero\u010diem piem\u0113rot\u0101 tor\u0146a apjoms un jumts rekonstru\u0113ts p\u0113c 17. gs. z\u012bm\u0113juma. Tor\u0146a un t\u0101 apk\u0101rtnes arheolo\u0123isk\u0101s izp\u0113tes laik\u0101, ko vad\u012bja SIA \u201cARCHEO\u201d arheologs Uldis Kal\u0113js, paveikti iev\u0113rojami darbi – att\u012br\u012bta pagalma puses siena, atsegta logaila, ieejas durvis torn\u012b un k\u0101pnes, k\u0101 ar\u012b atrakts pagrabst\u0101vs. Torn\u012b konstat\u0113ti vair\u0101ki deguma sl\u0101\u0146i, iegruvu\u0161u p\u0101rsegumu fragmenti, k\u0101 ar\u012b m\u0101la izol\u0101cijas sl\u0101nis, kas var\u0113tu b\u016bt kalpojis zemes st\u0101va telpu aizsardz\u012bbai pret \u016bdens l\u012bme\u0146a cel\u0161anos. Pie dienvidaustrumu apk\u0101rtsienas atsegti un padar\u012bti apmekl\u0113t\u0101jiem redzami ar\u012b k\u0101das b\u016bves pamati un kr\u0101sns fragments. Iesp\u0113jams, ka \u0161\u012bs izp\u0113tes rezult\u0101ti b\u016bs v\u0113r\u0101 \u0146emams materi\u0101ls Latvijas v\u0113stures p\u0113tniekiem.<\/p>\n

Livonijas orde\u0146a pils priek\u0161pils Dienvidu tornis ir vien\u012bgais no sen\u0101s viduslaiku pils asto\u0146iem tor\u0146iem, kas b\u016btisk\u0101 v\u0113sturisk\u0101 apjom\u0101 ir saglab\u0101jies l\u012bdz m\u016bsdien\u0101m. Veicot t\u0101 atjauno\u0161anu, tika konserv\u0113tas eso\u0161\u0101s ori\u0123in\u0101l\u0101s tor\u0146a akmens m\u016bra \u0101rsienas. SIA \u201cRERE Meistari\u201d projektu vad\u012bt\u0101js Andris Sausi\u0146\u0161 nosauc daudzos darbus, kurus bija nepiecie\u0161ams paveikt, lai tornis atg\u016btu savu v\u0113sturisko veidolu:<\/p>\n

– T\u0101 k\u0101 tor\u0146a aug\u0161\u0113j\u0101 da\u013ca bija zudusi, to papildin\u0101j\u0101m ar koka karkasu, kas no \u0101rpuses ap\u0161\u016bts ar vertik\u0101liem d\u0113\u013ciem. P\u0113c atjauno\u0161anas Livonijas orde\u0146a pils tornis var lepoties ar sarkaniem m\u0101la k\u0101rni\u0146iem kl\u0101tu konusveida jumtu, kas uzb\u016bv\u0113ts no jauna. Str\u0101d\u0101jot komand\u0101 un sadarbojoties ar arhitektu, arheologu, projekta vad\u012bt\u0101ju un piesaist\u012btajiem speci\u0101listiem, esam centu\u0161ies saudz\u012bgi pieskarties v\u0113sturiskajam mantojumam un to atjaunot. It \u012bpa\u0161i v\u0113los atz\u012bm\u0113t veiksm\u012bgo sadarb\u012bbu ar Latvijas amatnieci\u0304bas kameras namdariem, kuri piedal\u012bj\u0101s koka konstrukciju izstr\u0101d\u0113.<\/p>\n

Tor\u0146a zemes st\u0101v\u0101 rekonstru\u0113ta velve, p\u0101r\u0113jie divi st\u0101vi izvietoti biju\u0161\u0101 tor\u0146a gr\u012bdas l\u012bme\u0146os un savienoti ar atkl\u0101t\u0101m iek\u0161\u0113j\u0101m koka k\u0101pn\u0113m. Atbilsto\u0161i ori\u0123in\u0101lajiem fragmentiem rekonstru\u0113ta vien\u012bg\u0101 \u0161aujaml\u016bka, kas v\u0113l bija saglab\u0101jusies, bet tor\u0146a aug\u0161mal\u0101 izvietoti logi. Savuk\u0101rt zemes st\u0101va gr\u012bda veidota no turpat torn\u012b atrastajiem autentiskajiem jumta k\u0101rni\u0146u fragmentiem.<\/p>\n

Tum\u0161aj\u0101 diennakts laik\u0101 Dienvidu tor\u0146a senatn\u012bgie m\u016bri ir izgaismoti za\u013c\u0101, zil\u0101, violet\u0101 un s\u0101rt\u0101 gaism\u0101, t\u0101 radot \u012bpa\u0161u noska\u0146u. Pa\u0161laik apmekl\u0113t\u0101ji torni var apl\u016bkot no \u0101rpuses, bet jaunaj\u0101 t\u016brisma sezon\u0101 to var\u0113s apskat\u012bt ar\u012b no iek\u0161telpas, uzk\u0101pt pa k\u0101pn\u0113m un no tor\u0146a baud\u012bt Al\u016bksnes ainavu. Projekta \u201cGaismas ce\u013c\u0161 caur gadsimtiem\u201d ietvaros att\u012bst\u0101mais pakalpojums \u201cDienvidu tor\u0146a ekspoz\u012bcija\u201d tiks papildin\u0101ts ar\u012b ar izzino\u0161u ekskursiju pa izveidoto pastaigu taku, kas ved apk\u0101rt pils teritorijai.<\/p>\n

– N\u0101kotnes ieceres ietver viduslaiku pils apk\u0101rtsienas, it \u012bpa\u0161i austrumu pus\u0113, konserv\u0101ciju, iek\u0161pils jeb kastelas mar\u0137\u0113\u0161anu, k\u0101 ar\u012b visa pils kompleksa p\u0101rdom\u0101tu un informat\u012bvi akt\u012bvu ekspon\u0113\u0161anu, – nor\u0101da projekta autora SIA \u201cArhitektonisk\u0101s izp\u0113tes grupa\u201d atbild\u012bgais objekta autoruzraugs, arhitekts Art\u016brs Lapi\u0146\u0161.<\/p>\n

Saska\u0146\u0101 ar iepirkuma proced\u016bras rezult\u0101tiem tor\u0146a p\u0101rb\u016bvi p\u0113c SIA \u201cArhitektonisk\u0101s izp\u0113tes grupa\u201d izstr\u0101d\u0101t\u0101 projekta veica pilnsabiedr\u012bba \u201cRERE Meistari 1\u201d, b\u016bvuzraudz\u012bbu nodro\u0161in\u0101ja uz\u0146\u0113mums SIA \u201cB\u016bvuz\u0146\u0113mums Restaurators\u201d. Projekta vad\u012bt\u0101ja ir Al\u016bksnes novada pa\u0161vald\u012bbas projektu vad\u012bt\u0101ja Sanita Adlere.<\/p>\n

Projektu \u201cGaismas ce\u013c\u0161 cauri gadsimtiem\u201d Al\u016bksnes novada pa\u0161vald\u012bba \u012bsteno sadarb\u012bb\u0101 ar Gulbenes un Cesvaines novadu pa\u0161vald\u012bb\u0101m un Smiltenes eva\u0146\u0123\u0113liski luterisko draudzi Kult\u016bras ministrijas Eiropas Savien\u012bbas fondu l\u012bdzek\u013cu Darb\u012bbas programmas \u201cIzaugsme un nodarbin\u0101t\u012bba\u201d priorit\u0101r\u0101 virziena \u201cVides aizsardz\u012bbas resursu izmanto\u0161anas efektivit\u0101te\u201d 5.5.1. specifisk\u0101 atbalsta m\u0113r\u0137a \u201cSaglab\u0101t, aizsarg\u0101t un att\u012bst\u012bt noz\u012bm\u012bgu kult\u016bras un dabas mantojumu, k\u0101 ar\u012b ar to saist\u012btos pakalpojumus\u201d ietvaros. Projekta m\u0113r\u0137is ir atjaunot un att\u012bst\u012bt septi\u0146us valsts noz\u012bmes kult\u016bras mantojuma objektus \u2013 Al\u016bksnes pilsdrupu Dienvidu torni, Paviljonu-rotondu jeb Slavas templi, baronu fon F\u012btinghofu dzimtas Mauzoleju un Al\u016bksnes B\u0101n\u012b\u0161a stacijas bag\u0101\u017eas \u0161\u0137\u016bni Al\u016bksnes novad\u0101, Cesvaines pili Cesvaines novad\u0101, St\u0101merienas pili Gulbenes novad\u0101 un Smiltenes eva\u0146\u0123\u0113liski luterisko bazn\u012bcu Smiltenes novad\u0101.<\/p>\n

 <\/p>\n