CHRISTA – Culture and Heritage for Responsible, Innovative and Sustainable Tourism Actions (Kultūra un mantojums atbildīgām, inovatīvām un ilgtspējīgām tūrisma darbībām)

CHRISTACulture and Heritage for Responsible, Innovative and Sustainable Tourism Actions

(Kultūra un mantojums atbildīgām, inovatīvām un ilgtspējīgām tūrisma darbībām)

 

Projektā iepazīst industriāla mantojuma izmantošanu mūsdienās

 

Evita Aploka,
Alūksnes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste
03.05.2017.

 Vidzemes tūrisma asociācijas īstenotajā projektā “CHRISTA”, kurā Alūksnes novada pašvaldība iesaistījusies kā viens no projekta partneriem, martā notika pieredzes apmaiņas brauciens, lai iepazītu industriālā mantojuma izmantošanas pieredzi Zviedrijā.

Projektā ir iesaistīti desmit valstu pārstāvji, tostarp, Kipra, Grieķija, Rumānija, Bulgārija, Itālija, Latvija u.c. Alūksnes novadu pārstāvēja Alūksnes novada pašvaldības projektu vadītāja Santa Supe.
Vizītes laikā projekta partneri apmeklēja Gēteborgu un tās apkaimes vietas, lai redzētu, kā zviedri neskaitāmus industriālā mantojuma objektus pielāgojuši izmantošanai mūsdienās. Arī Latvijā šī problēma ir aktuāla, jo daudzas agrākajos laikos ražošanā izmantotās ēkas šobrīd vairs savam sākotnējam mērķim netiek izmantotas, tādēļ jādomā, kā dot tām, otru elpu, neļaujot stāvēt tukšām un iet postā. Te jāmin kaut vai Alūksnes bānīša stacijas noliktavas šķūnis, ko pašvaldība projekta “Gaismas ceļš cauri gadsimtiem” ietvaros plānojusi atjaunot un ierīkot tajā ekspozīciju, kas stāstītu par šaursliežu dzelzceļu un tā vēsturi.

Gēteborga jau ilgāku laiku strādā pie tā, lai kādreiz strādājušo kuģu rūpnīcu teritoriju pārvērstu par mūsdienās izmantojamu infrastruktūru, jo šobrīd globalizācijas ietekmē kuģu rūpnīcas vairs nestrādā.
Ņemot vērā mūsdienu tendences, Gēteborga pārorientējusies uz inovācijām un pakalpojumiem. Pēdējo 30 gadu laikā bijušo rūpnīcu ēkas pārbūvētas un pielāgotas pašreizējām vajadzībām – te ierīkotas, piemēram, viesnīcas, muzejs, izveidota promenāde, uzceltas daudzdzīvokļu mājas un veikta teritorijas labiekārtošana. Grūtāk bijis panākt, lai cilvēki vēlētos šajās ēkas dzīvot – lai sajustu tās kā mājas. Muzejā, kas senāk bijusi noliktavas ēka, bet, šobrīd pielāgota un pārveidota, apskatāma mūsdienīga, informācijas komunikāciju tehnoloģijās balstīta ekspozīcija par Gēteborgas izveidošanos.

Projekta dalībniekiem kā labais piemērs industriāla mantojuma saglabāšanā demonstrēts arī kāds Zviedrijā populārs ģimenes uzņēmums, kas nodarbojas gan ar tūrisma pakalpojumu sniegšanu (viesu māja, kafejnīca, SPA, tūrisma taka), gan kokapstrādi. Arī šis uzņēmums saglabājis industriālo mantojumu, piemēram, ierīkojot kafejnīcu bijušā dzirnavu ēkā, viesnīcu – kalēja ēkā un iedevis jaunu dzīvi daudziem sīkākiem elementiem, izmantojot tos ēku interjerā.
Limmared ciemā savulaik ļoti attīstīta bijusi stikla rūpniecība, savukārt Boras pilsētā – tekstilrūpniecība. Piemēram, vecās tekstilrūpnīcas telpās izveidots tekstila centrs, kurā ir iespēja telpas izmantot uzņēmējiem, ir vieta nodarbībām studentiem, izveidotas kafejnīcas, notiek jauno mākslinieku darbu izstādes.

Pieredzes apmaiņas brauciena laikā notika arī darba sanāksmes, kurās partneri dalījās pieredzē par sava industriālā mantojuma stāvokli un plāniem. Darba grupās notika diskusijas par to, kādi ir nozīmīgākie šķēršļi, lai attīstītu industriālo mantojumu.

Projekts “CHRISTA”, ko ar līdzfinansējumu atbalstījusi programma Interreg Europe, tiek īstenots kopā ar Vidzemes tūrisma asociāciju. Projekta īstenošanas termiņš ir no 2016. gada 1. maija līdz 2020. gada 30. aprīlim, tā kopējais budžets ir 1 771 775 EUR, Alūksnes novada pašvaldības budžets – 12 854 EUR, no kuriem pašvaldības līdzfinansējums 1928 EUR.
Šī projekta ietvaros 2016. gadā partneru pārstāvji jau piedalījās Eiropas Kultūras Tūrisma tīkla konferencē Portugālē. Projektā pašvaldība plānojusi sadarboties ar Vidzemes tūrisma asociāciju tūrisma materiālu izplatīšanā, piedalīties semināros, kā arī izstrādāt kultūras tūrisma attīstības stratēģiju.
Vairāk informācijas par projektu – http://www.vidzeme.com/lv/aktualie-projekti/christa/christa-test.html


 

Vidzemes Tūrisma asociācija iesaistās Interreg Europe kultūras projektā CHRISTA un tā īstenošana norisināsies līdz 2020. gada martam.

 

Kultūras un dabas mantojums ir neatņemama un nozīmīga katras valsts, reģiona vai galamērķa daļa. Ir svarīgi apzināt un izprast tā nozīmi vietējās pašvaldības, reģiona, valsts, kā arī Eiropas līmenī, uzsverot tieši kultūras un dabas mantojuma vērtību saglabāšanu un atjaunošanu, kā arī veicināt ilgtspējīga un atbildīga tūrisma attīstību. Izmantojot starpreģionālās sadarbības iespējas, būtiski ir īstenot efektīvu un inovatīvu politiku, lai vērstu vēl lielāku uzmanību kultūras mantojuma aizsardzībai.

CHRISTA – Culture and Heritage for Responsible, Innovative and Sustainable Tourism Actions (Kultūra un mantojums atbildīgām, inovatīvām un ilgtspējīgām tūrisma darbībām) ir ES starpreģionu sadarbības programmas Interreg Europe projekts, kurā kopš 2016. gada aprīļa ir iesaistījušies partneri no deviņiem dažādiem reģioniem 10 Eiropas Savienības (ES) valstīs. Projekta mērķis is aizsargāt un saglabāt dabas un kultūras vērtības, lai attīstītu un popularizētu inovatīvas, ilgtspējīgas un atbildīgas tūrisma stratēģijas, iekļaujot nemateriālo un industriālo mantojumu, izmantojot interpretācijas un digitalizācijas pieeju, kā arī kapitalizējot labās prakses piemērus, veicināt politikas dokumentu izstrādi, attīstīšanu un resursu palielināšanu.

Turpmāko četru gadu laikā, projekta partneri strādās, lai uzlabotu vietējās / reģionālās attīstības stratēģijas un rīcības plānus (Action Plans), saskaņā ar ES politikas un Eiropa 2020 mērķiem, deviņos galamērķu reģionos. Izstrādātie plāni ir CHRISTA projekta viens no galvenajiem paredzamajiem rezultātiem un galvenie labuma guvēji ir dažādas vietējas (kā, piemēram, novadu pašvaldības), reģionālās institūcijas un citas ieinteresētās puses.

Projekta inaugurācijas un atklāšanas darba semināra pasākums norisinājās 2016. gada 23. – 24. maijā Salonikos, Grieķijā, kurā piedalījās Vidzemes Tūrisma asociācijas pārstāvji kā vienīgie projekta partneri no Baltijas valstīm.

Projekta CHRISTA partnerību veido Pafosas reģionālā tūrisma organizācija (Pafos Regional Board of Tourism) Kiprā, kas arī ir projekta vadošais partneris. Pārējie partneri: Eiropas Kultūras tūrisma tīkls (European Culturas Tourism Network – ECTN), Belģija, Veneto reģions (Veneto Region), Itālija, Centrālās Maķedonijas reģions (Region of Central Macedonia), Grieķija, Vastra Gotaland reģions (Region of Vastra Gotaland), Zviedrija, Granadas apgabala pašvaldība (County Council of Granada), Spānija,
Vidzemes Tūrisma asociācija (Vidzeme Tourism Association), Latvija, Sibiu apgabala Tūrisma asociācija (Sibiu County Tourism Association), Rumānija, Burgas pašvaldība (Burgas Muicipality), Bulgārija un Ave reģiona pašvaldību kopiena (Intermunicipal Community of Ave Region), Portugāle.

Līdzīgi kā citus projektus, arī šo Vidzemes Tūrisma asociācija plāno īstenot iesaistot Vidzemes pašvaldības un citas ieinteresētās puses, kā to paredz arī projekta mērķi. Projektā plāno iesaistīties Alūksnes novada pašvaldība, Apes novada pašvaldība, Carnikavas novada pašvaldība, Ērgļu novada pašvaldība, Limbažu novada pašvaldība, Strenču novada pašvaldība, Saulkrastu novada pašvaldība, Gulbenes novada pašvaldība, Raunas novada pašvaldība, Vecpiebalgas novada pašvaldība, kā arī Smiltenes tehnikums un Turaidas muzejrezervāts.
Projekta ieviešanas laikā tiks izstrādāts Kultūras tūrisma Rīcība plāns tā īstenošanai un ieviešanai Vidzemē. Sadarbības partneriem būs iespēja piedalīties projekta starptautiskajos pasākumos, kas veltīti dažādām kultūras tūrisma tēmām. Tiks organizēti vietējie semināri, kuru ietvaros tiks diskutēts par kultūras tūrismu saistītām tēmām, dažādām problēmām un to risinājumiem, kā arī Vidzemē organizēts viens no starptautiskajiem darba semināriem ar praktiskām vizītēm u.c. aktivitātes.

Projekta CHRISTA kopējās budžets ir 1,771 775 Eiro, Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējums ir 1,506 008,75 Eiro jeb 85 %.
Vidzemes Tūrisma asociācijas projekta budžets ir 154 250 EUR, 85 % līdzfinansē ERAF.