Vidzeme iekļauj

Vidzeme iekļauj

 

Projekta ieviešanas laiks:

Projekta “Vidzeme iekļauj” ieviešanas laiks ir līdz 2023.gada 31.decembrim.

Projekta budžets:

Projekta “Vidzeme iekļauj” kopējās izmaksas ir 10 775 249,00 EUR, tai skaitā 85% (9 158 961,65 EUR) līdzfinansē Eiropas Sociālais fonds.

Projekta numurs. (Vienošanās Nr. 9.2.2.1/15/I/003)


Kur bērni ar funkcionāliem traucējumiem saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumus projektā “Vidzeme iekļauj”

07,05,2021,

Informējot ģimenes, kurās aug bērni ar funkcionāliem traucējumiem par projekta “Vidzeme iekļauj” gaitu, projektā paveikto un gaidāmo 2021. gada 15. aprīlī tika organizēta tiešsaistes saruna “Pēcpusdienas saruna par deinstitucionalizāciju”, kurā bija aicināts piedalīties ikviens interesents.

Saruna norisinājās Zoom platformā, kā arī tai bija iespējams sekot līdzi projekta “Vidzeme iekļauj” Facebook lapā, kurā joprojām ir pieejams sarunas ieraksts: https://www.facebook.com/vidzemeieklauj/videos/726774564681157 .

Pēcpusdienas sarunas laikā vecāki izteica vēlmi uzzināt vairāk par pieejamo pakalpojumu klāstu, kuru iespējams saņemt projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros. Ņemot vērā, ka sociālās rehabilitācijas pakalpojumu klāsts ir ļoti plašs, tad esam apkopojuši tos pakalpojumus un pakalpojumu sniedzējus, kurus projektā “Vidzeme iekļauj” iesaistītās ģimenes ir izvēlējušās līdz šim. Ceram, ka šis saraksts būs noderīgs ģimenēm gan konkrēta pakalpojuma sniedzēja atrašanā, gan paplašinās zināmo pakalpojumu loku.

Projekta “Vidzeme iekļauj” vadītājas Inas Miķelsones gatavotajā prezentācijā ir iespēja iepazīties ar galvenajiem pamatnosacījumiem dalībai projektā “Vidzeme iekļauj” un projekta attīstības gaitu attiecībā pret bērniem ar funkcionāliem traucējumiem.

Jautājumiem: Deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja Ina Miķelsone, mob.t 29289487, ina.mikelsone@vidzeme.lv

Sociālo pakalpojumu eksperte Laine Zālīte, mob.t. 26536286, laine.zalite@vidzeme.lv  

Informāciju sagatavoja: Naula Dannenberga, projekta “Vidzeme iekļauj” sabiedrisko attiecību speciāliste, mob.t. 26148024, naula.dannenberga@vidzeme.lv 

PREZENTĀCIJA

Kur Vidzemes bērni saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumus projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros? (informācija apkopota uz 2021. gada aprīli)
Pakalpojums Pakalpojuma sniedzējs Mājaslapa Adrese Kontakttālrunis E-pasts
ABA terapija
Latvijas SOS – bērnu ciematu asociācija https://ej.uz/sosbernuciemati Ganību iela 3, Valmiera 29991155 marita1232@inbox.lv
Laila Aksjoņenko https://ej.uz/autismsberniem Juglas iela 20, Rīga 26152337 autisma.kabinets@bkus.lv
Biedrība “Mēs saviem bērniem” https://www.facebook.com/messaviemberniem/  Saieta laukums 1, Madona 28601768  saviemberniem@inbox.lv
Audiologopēds
Rehabilitācijas centrs “Poga” http://www.centrspoga.lv/ Sēlpils iela 2c, Rīga 24968968, 28452200 poga@centrspoga.lv
Vidzemes slimnīca https://vidzemesslimnica.lv Jumaras iela 195, Valmiera 64202603,  64202601 ambulatora.registratura@vidzemesslimnica.lv
Latvijas SOS – bērnu ciematu asociācija https://ej.uz/sosbernuciemati Ganību iela 3, Valmiera 26422666  elitaupe@inbox.lv 
Logopēds
Biedrība “Brīnummāja” http://www.brinummaja.lv/ Bērzaines iela 16, Cēsis  26425851​
SIA “Tavai un Manai Veselībai” https://www.tmveselibai.lv/?fbclid=IwAR0Z6yth7q3kOX8WzIDkNrnyIqavgp0yJWoo-4XwW8sCZY0qXVViVqeNdq8 Purva iela 2A, Gulbene, 26 557 120 info@tmveselibai.lv
Rehabilitācijas centrs Līgatne https://rehcentrsligatne.lv/ Skaļupes, Līgatnes nov. 64161917, 26431450 registrators.rehcentrs@gmail.com
Biedrība “Mēs saviem bērniem” https://www.facebook.com/messaviemberniem/  Saieta laukums 1, Madona 28601768  saviemberniem@inbox.lv
Vidzemes slimnīca https://vidzemesslimnica.lv Jumaras iela 195, Valmiera 64202603, 64202601 ambulatora.registratura@vidzemesslimnica.lv
Ārstnieciskā masāža, vispārējā masāža
Oļesja Genriha-Kauliņa Skaņkalnes iela 20, Skaņkalnes pag., Mazsalacas nov. 26328141 olesjagenriha@inbox.lv
Sarmīte Akmentiņa https://aluksnespoliklinika.lv/arsti/arsts/id/43 Vidus iela 1, Alūksne 29383329 sakmentina@inbox.lv
SIA “Valdzinājums” https://www.kalsnava.lv/sia-valdzinajums-skaistumkopsanas-salons?pcversion=ok Vesetas iela 9, Jaunkalsnava,  Madonas nov. 64826513
Vidzemes slimnīca https://vidzemesslimnica.lv Jumaras iela 195, Valmiera 64202603, 64202601 ambulatora.registratura@vidzemesslimnica.lv
SIA “Tavai un Manai Veselībai” https://www.tmveselibai.lv/?fbclid=IwAR0Z6yth7q3kOX8WzIDkNrnyIqavgp0yJWoo-4XwW8sCZY0qXVViVqeNdq8 Purva iela 2A, Gulbene 37 126 557 120 info@tmveselibai.lv
Vidzemes Olimpiskais centrs, SIA https://www.sportaveselibascentrs.lv/fizioterapija-un-sporta-rehabilitacija/ Rīgas iela 91, Valmiera 29721191 svc@valmieraspeldbaseins.lv
Rehabilitācijas centrs Līgatne https://rehcentrsligatne.lv/ Skaļupes, Līgatnes nov. 64161917, 26431450 registrators.rehcentrs@gmail.com
Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība https://www.slimnicuapvieniba.lv/lv/ Upes iela 1, Gulbene vai Vidzemes iela 2, Balvi, 64472809 (Gulbene), 64507001 (Balvi)  
Valmieras veselības centrs http://vvc.lv/specilisti-un-pakalpojumi Bastiona iela 24, Valmiera 28692800, 25103508, 64232318  
Ineses Prauliņas masiera prakse Dārza iela 15 – 3, Smiltene 26705015 InesePraulina@inbox.lv
Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīca https://smiltene.lv/sabiedriba/veselibas-aprupe/arstniecibas-iestades/sarkana-krusta-smiltenes-slimnica/ambulatora-nodala-poliklinika/ Dakteru ielā 14, Smiltene, 64772534, 26468349. registratura@smiltenesslimnica.lv.
Hidroterapija un citas ūdens procedūras
Rehabilitācijas centrs Līgatne https://rehcentrsligatne.lv/ Skaļupes, Līgatnes nov. 64161917, 26431450 registrators.rehcentrs@gmail.com
Vidzemes Olimpiskais centrs, SIA https://www.sportaveselibascentrs.lv/kermena-estetika/ Rīgas iela 91,  Valmiera 29721191 svc@valmieraspeldbaseins.lv
Vidzemes slimnīca https://vidzemesslimnica.lv Jumaras iela 195, Valmiera  64202603, 64202601 ambulatora.registratura@vidzemesslimnica.lv
Valmieras veselības centrs http://vvc.lv/specilisti-un-pakalpojumi Bastiona iela 24, Valmiera 28692800, 25103508, 64232318  
SIA “Tavai un Manai Veselībai” https://www.tmveselibai.lv/?fbclid=IwAR0Z6yth7q3kOX8WzIDkNrnyIqavgp0yJWoo-4XwW8sCZY0qXVViVqeNdq8 Purva iela 2A, Gulbene 26557120 info@tmveselibai.lv
Fizioterapija
Baiba Strodāne Jāņkalna iela 19, Alūksne 29392676 baiba.strodane@inbox.lv
Kristīne Šmagre Pils iela 1, Alūksne
Siguldas slimnīca https://www.siguldasslimnica.lv/lv Lakstīgalas iela 13, Sigulda 679 739 73 slimnica@apollo.lv
Vidzemes slimnīca https://vidzemesslimnica.lv Jumaras iela 195, Valmiera 64202603, 64202601 ambulatora.registratura@vidzemesslimnica.lv
Biedrība “Mēs saviem bērniem” https://www.facebook.com/messaviemberniem/  Saieta laukums 1, Madona 28601768  saviemberniem@inbox.lv
Biedrība “Brīnummāja http://www.brinummaja.lv/ Bērzaines iela 16, Cēsis  26425851​
Cēsu klīnika https://www.cesuklinika.lv/ Palasta iela 15, Cēsis  20238111 info@cesuklinika.lv
Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība https://www.slimnicuapvieniba.lv/lv/ Upes iela 1, Gulbene vai Vidzemes iela 2, Balvi, 64472809 (Gulbene), 64507001 (Balvi)  
Ingvilda Stībele https://www.gulbenesbjss.lv/fizioterapija Skolas iela 10A, Gulbene 29376380 sports@gulbene.lv
Justīne Boka Purva iela 2A, Gulbene 26479197 dzjaste@inbox.lv
SIA “Tavai un Manai Veselībai” https://www.tmveselibai.lv/?fbclid=IwAR0Z6yth7q3kOX8WzIDkNrnyIqavgp0yJWoo-4XwW8sCZY0qXVViVqeNdq8 Purva iela 2A, Gulbene 26557120 info@tmveselibai.lv
SIA “Laba prakse Cesvaine” http://www.fizioterapeitiem.lv/vecuma-grupas/berni/article/49-sia-laba-prakse Augusta Saulieša iela 9, (1. stāvs), Cesvaine 22311462, 28351449
Valmieras veselības centrs http://vvc.lv/specilisti-un-pakalpojumi Bastiona iela 24, Valmiera 28692800; 25103508; 64232318  
M.Klauča fizioterapijas prakse Rīgas iela 57A, Viļāni 22103828 maris.klaucs@inbox.lv
Krista Kupča Madonas novads 26578655 kupca.krista@gmail.com
Madonas slimnīca https://www.madonasslimnica.lv/ Rūpniecības iela 38, Madona 64860586 slimnica@madonasslimnica.lv
Annija Kaufmane Gulbenes novads 26632473 annija.kaufmane@gmail.com
Daira Lāce Valdemāra iela 26 (336. kabinets), Rūjiena 25436702
Concordia LL, SIA https://concordiall.lv/ Vienības gatve 109, Rīga un Maskavas iela 40, Rīga 27740933  info.concordiall@gmail.com
Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīca https://smiltene.lv/sabiedriba/veselibas-aprupe/arstniecibas-iestades/sarkana-krusta-smiltenes-slimnica/ambulatora-nodala-poliklinika/ Dakteru ielā 14, Smiltene 64772534, 26468349. registratura@smiltenesslimnica.lv.
Kanisterapija
Biedrība “Brīnummāja http://www.brinummaja.lv/ Bērzaines iela 16, Cēsis  26425851​
Latvijas SOS – bērnu ciematu asociācija https://ej.uz/sosbernuciemati Ganību iela 3, Valmiera 26052365 blackimp@inbox.lv
Biedrība “Mēs saviem bērniem” https://www.facebook.com/messaviemberniem/ Saieta laukums 1, Madona 28601768  saviemberniem@inbox.lv
Montessori
Biedrība “Brīnummāja http://www.brinummaja.lv/ Bērzaines iela 16, Cēsis  26425851​
Latvijas SOS – bērnu ciematu asociācija https://ej.uz/sosbernuciemati Ganību iela 3, Valmiera 29991155 marita1232@inbox.lv
Biedrība “Mēs saviem bērniem” https://www.facebook.com/messaviemberniem/ Saieta laukums 1, Madona 28601768  saviemberniem@inbox.lv
Vidzemes slimnīca https://vidzemesslimnica.lv Jumaras iela 195, Valmiera  64202603, 64202601 ambulatora.registratura@vidzemesslimnica.lv
Mūzikas terapija
Biedrība “Brīnummāja http://www.brinummaja.lv/ Bērzaines iela 16, Cēsis  26425851​
Latvijas SOS – bērnu ciematu asociācija https://ej.uz/sosbernuciemati Ganību iela 3, Valmiera 28281842 shilo.muzika@gmail.com 
Biedrība “Mēs saviem bērniem” https://www.facebook.com/messaviemberniem/ Saieta laukums 1, Madona 28601768  saviemberniem@inbox.lv
Vita Krūmiņa https://muzikasterapija.lv/project/vita-krumina/ Madonas novads 26512375
vita.krumina@inbox.lv
Maija Diļevka https://login.muzikasterapija.lv/user/maijaestere/ Valmiera 28281842 dilevkas@gmail.com
Deju un kustību terapija
Zanda Lauva https://purinuskola.weebly.com/zanda-lauva.html Beātes ielā 10, Valmiera 26357358 zanda.lauva@gmail.com
Vizuāli plastiskās mākslas terapija
Latvijas SOS – bērnu ciematu asociācija https://ej.uz/sosbernuciemati Ganību iela 3, Valmiera 29115335 baiba.lezdina@gmail.com 
Dace Visnola https://visnola.wordpress.com/ Sigulda un Rīga 29488445 visnoladace@gmail.com
Laura Danilāne https://arttherapy.lv/lv/praktizejosie-makslas-terapeiti/laura-danilane Rīga, Jūrmala, Madona, Liepa  26526975 laura.danilane@gmail.com
Iveta Jermolājeva https://arttherapy.lv/lv/praktizejosie-makslas-terapeiti/iveta-jermolajeva Cēsis, Runas iela 3  28858141 iveta.jermolajeva@gmail.com
Centrs Valdardze http://www.centrsvaldardze.lv/?lang=lv Raiņa iela 9F, Valmiera 28334442 valdardze@inbox.lv
Tomatis terapija
Biedrība “Brīnummāja http://www.brinummaja.lv/ Bērzaines iela 16, Cēsis  26425851​
Lillija Kirsanova https://www.tomatislatvia.com/copy-of-a-tomatis-centrs-riga Ainažu iela 6, Rīga 27 058 979 tomatislatvia@gmail.com
Valmieras veselības centrs http://vvc.lv/specilisti-un-pakalpojumi Bastiona iela 24, Valmiera 28692800, 25103508, 64232318  
Psihologs
Dace Gailīte http://www.wp.theraplay.org/latvia/apmaciti-praktiki/ Smiltene, Valmiera 29115207
Rehabilitācijas centrs Līgatne https://rehcentrsligatne.lv/ Skaļupes, Līgatnes nov. 64161917, 26431450 registrators.rehcentrs@gmail.com
Iveta Gargurne Purva iela 2a, Gulbene;
Poruka iela 2, Madona
26310765 gargurne@inbox.lv
Ruta Abramova http://www.gimenespsihoterapija.lv/psihoterapeiti/ruta-abramova/ Ābeļu iela 8, Gulbene 26567513 rutaabramova@inbox.lv
Inga Jurševska http://www.kpa.lv/biedri/visi-biedri/jursevska-inga/ Cēsis 29284884 inga.cesis@gmail.com
Iveta Lukjanova Valmieras iela 7-3, Cēsis 29342058 ivetalukjanova@gmail.com
Kristīne Kiriloviča Valmiera 29616822 Kristine.Kirilovica@sosbca.lv
Kognitīvi biheiviorālās terapijas nodarbība
Kristīne Kiriloviča Valmiera 29616822 Kristine.Kirilovica@sosbca.lv
ForBrain terapija
Biedrība “Brīnummāja http://www.brinummaja.lv/ Bērzaines iela 16, Cēsis  26425851​
Ergoterapija
Rehabilitācijas centrs “Poga” http://www.centrspoga.lv/ Sēlpils iela 2c, Rīga 24968968, 28452200 poga@centrspoga.lv
Biedrība “Mēs saviem bērniem” https://www.facebook.com/messaviemberniem/ Saieta laukums 1, Madona 28601768  saviemberniem@inbox.lv
Rehabilitācijas centrs Līgatne https://rehcentrsligatne.lv/ Skaļupes, Līgatnes nov. 64161917, 26431450 registrators.rehcentrs@gmail.com
Olga Gluza Mārupes iela 14A, Rīga 29897651 olga.tkachik@gmail.com
Vidzemes slimnīca https://vidzemesslimnica.lv Jumaras iela 195, Valmiera 64202603, 64202601 ambulatora.registratura@vidzemesslimnica.lv
Therasuit
Rehabilitācijas centrs “Poga” http://www.centrspoga.lv/ Sēlpils iela 2c, Rīga 24968968, 28452200 poga@centrspoga.lv
Geo terapija
Rehabilitācijas centrs “Poga” http://www.centrspoga.lv/ Sēlpils iela 2c, Rīga 24968968, 28452200 poga@centrspoga.lv
Neirologs
Rehabilitācijas centrs “Poga” http://www.centrspoga.lv/ Sēlpils iela 2c, Rīga 24968968, 28452200 poga@centrspoga.lv
Sensorās istabas nodarbība
Biedrība “Brīnummāja http://www.brinummaja.lv/ Bērzaines iela 16, Cēsis  26425851​
Silto smilšu terapija
Biedrība “Brīnummāja http://www.brinummaja.lv/ Bērzaines iela 16, Cēsis  26425851​
Latvijas SOS – bērnu ciematu asociācija https://ej.uz/sosbernuciemati Ganību iela 3, Valmiera 29220362 dace.valge@inbox.lv
Smilšu spēles terapija
Ruta Abramova http://www.gimenespsihoterapija.lv/psihoterapeiti/ruta-abramova/ Ābeļu iela 8, Gulbene 26567513 rutaabramova@inbox.lv
Biedrība “Mēs saviem bērniem” https://www.facebook.com/messaviemberniem/ Saieta laukums 1, Madona 28601768  saviemberniem@inbox.lv
Dace Gailīte http://www.wp.theraplay.org/latvia/apmaciti-praktiki/ Smiltene, Valmiera 29115207
Inese Taube http://www.taubesprakse.lv/ Beātes iela 62, Valmiera 26139284 inesetaube@inbox.lv
Osteopāts
Rehabilitācijas centrs “Poga” http://www.centrspoga.lv/ Sēlpils iela 2c, Rīga 24968968, 28452200 poga@centrspoga.lv
Vidzemes slimnīca https://vidzemesslimnica.lv Jumaras iela 195, Valmiera 64202603,64202601 ambulatora.registratura@vidzemesslimnica.lv
Anda Polna Pils iela 1, Sigulda 29139091
Rehabilitologs
Rehabilitācijas centrs Līgatne https://rehcentrsligatne.lv/ Skaļupes, Līgatnes nov. 64161917, 26431450 registrators.rehcentrs@gmail.com
Sāls istabas terapija
Rehabilitācijas centrs Līgatne https://rehcentrsligatne.lv/ Skaļupes, Līgatnes nov. 64161917, 26431450 registrators.rehcentrs@gmail.com
Reitterapija
Nacionālais rehabilitācijas centrs “Vaivari” https://www.nrcvaivari.lv/lv/reitterapija-un-arstnieciska-jasana Asaru prospekts 61, Jūrmala 29415916, 28327517 nfo@nrc.lv
Aļona Antončika http://reitterapija.blogspot.com/p/kontakti.html 29110454
Scenar procedūra
Scenar Baltic, SIA https://www.scenar.lv/kontakti Pils iela 1, Sigulda  27060705 info@scenar-baltic.lv
Traumatalogs-ortopēds
Bērnu klīniskā universitātes slimnīca https://www.bkus.lv/lv/content/poliklinika-0 Vienības gatve 45, Rīga 80708866 poliklinika@bkus.lv
Bioakustiskā korekcija
Autisma atbalsta punkts Rēzeknē https://www.autismsrezekne.lv/lv/ 18. novembra iela 16, Rēzekne  26184413, 26006394 edavs@inbox.lv
Fizioterapija ar G-EO
Rehabilitācijas centrs “Poga” http://www.centrspoga.lv/ Sēlpils iela 2c, Rīga 24968968, 28452200 poga@centrspoga.lv
BOWEN terapija
Vasariņas SK Valmieras 9, Cēsis 29843722 sanstra@inbox.lv
Haloterapija
Rehabilitācijas centrs Līgatne https://rehcentrsligatne.lv/ Skaļupes, Līgatnes nov. 64161917, 26431450 registrators.rehcentrs@gmail.com
Smadzeņu mikropolarizācija
Svētās Sofijas bērnu centrs https://www.deti-hospis.com/lv/ Tērbatas iela, 83B, Rīga 25660365, 27849002 detihospis@gmail.com
Uztura speciālists
Valmieras veselības centrs http://vvc.lv/specilisti-un-pakalpojumi Bastiona iela 24, Valmiera 28692800, 25103508, 64232318  
Traumatalogs
Valmieras veselības centrs http://vvc.lv/specilisti-un-pakalpojumi Bastiona iela 24, Valmiera 28692800, 25103508, 64232318  

Negaidīt no cilvēka neiespējamo

24.02.2021.

Uz ielas pretī nāk sieviete, kura stumj bērnu ratus, bet tajos esošais bērns ir aptuveni desmit gadus vecs. Ķermenis salīcis, kājas pret pārējo ķermeni nesamērīgi tievas. Bērns smejas un skaļi spiedzošām skaņām cenšas komunicēt ar pasauli. Garāmgājēji novērš skatienus, kāds uz brīdi uzsmaida bērna mammai, kāds pāriet ielas otrā pusē, jo ir mācīts neskatīties uz citādo.

Ģimenēs, kurās aug bērns ar funkcionāliem traucējumiem, ikdienu apgrūtina ne vien rehabilitācijas procedūras, asistenta nodrošināšana bērnam un vides pieejamības problēmas, bet arī sabiedrības neizpratne par bērna ar funkcionāliem traucējumiem piederību sabiedrībai. Vecāku vēlme, lai bērna dzīvē satiktie cilvēki aiz funkcionāliem traucējumiem ierauga bērnu un viņa vajadzības, bieži paliek nesadzirdēta, nesaredzēta un nesaprasta.

Lai mazinātu sabiedrībā esošo stigmu par bērniem ar funkcionālām traucējumiem un sniegtu zināšanas, šī gada 19. februārī Vidzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros tika organizētas apmācības vispārējo pakalpojumu sniedzējiem. Apmācības notika ZOOM platformā un tajās piedalījās 25 dalībnieki no desmit Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldībām. Aktīvākie apmācību dalībnieki pārstāvēja izglītības nozari.

“Tas, ka mums rada trauksmi kaut kas nepazīstams un citāds, ir normāli. Tā ir mūsu smadzenes daļa, kas tā noreaģē, bet ne vienmēr kaut kas uzreiz ir jādara. Trauksme raisa vēlmi iesaistīties vai dusmas, kas ir aizsargreakcija. Kā piedzīvot to, ka neko nevar darīt? Nevis aizmukt, izvairīties, bet izdzīvot bezspēcības laiku? Pieņemšana. Pieņemšana ir sadarbība. Nav viena vispārīgā metode, pareizais veids, kā komunicēt ar šādiem bērniem un viņu ģimenēm. To nevar vienā pieejā iemācīties un tad lietot. Pareizais veids veidojas, kad iemācāmies būt iejūtīgāki, vairāk spējīgi nevis komunicēt no pareizās pozīcijas (kas būtu ļoti augstprātīgi), bet vairāk nostāties līdzās, būt gataviem līdzpārdzīvot. Un galvenais atslēgas vārds ir cieņa!”- tā, iedrošinot dalībniekus, pauda lektore Mg.psych., mg.sc.sal., sertificēta psiholoģe, mākslas terapeite, supervizore Ilze Dreifelde.

Apmācību laikā dalībnieki strādāja darba grupās, kurās diskutēja par tādām tēmām, kā  neizpratne, iesaiste, uzmanības pievēršana un komunikācijas grūtības ar bērnu, kuram ir funkcionāli traucējumi un viņa ģimeni. “Man ikdienā nav saskarsme ar bērniem, kuriem ir īpašas vajadzības. Šodiena man pilnīgi noteikti ir kas jauns un liek aizdomāties par šiem bērniem,” – pārdomās dalījās kāda bibliotēkas darbiniece. “Bijām dalībnieki no dažādām sfērām un tas ļāva mums uz lietām paskatīties no dažādiem skatu punktiem,”– tā pēc diskusijām secināja viena no dalībniecēm.

Apmācību noslēgumā dalībniekiem bija brīnišķīga iespēja noklausīties iedrošinošu dzīvesstāstu, kurā dalījās audžumamma Elīna Bataraga. Elīnas ģimenē aug audžumeita, kurai ir smagi funkcionāli traucējumi. “Ir ok, ja bērnam nekad nebūs amata un viņš nekad nestrādās. Jānomet tas plīvurs, ka visi ir salīdzināmi. Mirklis, kad es atmetu ideju, ka man audžumeitu ir “jāsalabo” bija sāpīgs, bet tas nesa milzu atvieglojumu,”– dalījās E.Bataraga. Audžumamma uzsvēra, ka ikvienam ir iespēja palīdzēt īpašajiem bērniem, atbalstot viņa vecākus. Viens vecākam pateikts teikums var mainīt ļoti daudz, Elīna aicina to izmantot, lai celtu: ”Īpašo bērnu vecāki ir vienlaikus ļoti stipri un ļoti trausli. Viņi var cīnīties par savu bērnu, kā lauvas, bet jebkurš negatīvs komentārs par bērnu spēj sagraut vecāku. Ir viegli saskatīt trūkumus un grūtības, bet, lai ieraudzītu stiprās puses, ir nepieciešama piepūle!”

Jautājumiem: Deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja Ina Miķelsone, mob.t 29289487, ina.mikelsone@vidzeme.lv

Sociālo pakalpojumu eksperte Laine Zālīte, mob.t. 26536286, laine.zalite@vidzeme.lv  

Informāciju sagatavoja: Naula Dannenberga, projekta “Vidzeme iekļauj” sabiedrisko attiecību speciāliste, mob.t. 26148024, naula.dannenberga@vidzeme.lv 

Vairāk par deisntitucionalizācijas projektu “Vidzeme iekļauj” 


Esi vienkāršs un cilvēki tieksies pie tevis

06.01.2021.

Lai cilvēks ar garīga rakstura traucējumiem veiksmīgi iekļautos sabiedrībā, ir būtiski nodrošināt nodarbinātības iespējas atbilstoši cilvēka spējām un vajadzībām, gan cilvēkam, kurš dzīvo ģimenē, gan cilvēkam, kurš dzīvo grupu dzīvokļa pakalpojumā, tāpēc Vidzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plāns paredz dienas aprūpes centru un specializēto darbnīcu izveidi pilngadīgiem cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem. Vidzemes plānošanas reģionā dienas aprūpes centrus pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem veido 13 pašvaldības, bet specializētās darbnīcas veido 10 pašvaldības.

Cilvēkam ar smagākiem funkcionāliem traucējumiem piemērotāka ir darbošanās dienas aprūpes centrā, kur nodrošina nepieciešamo aprūpi, sniedz atbalstu un attīsta nepieciešamās vai saglabā esošās prasmes. Ja funkcionālie traucējumi ir vieglāki, bet algota darba veikšanai vēl jāattīsta darba prasmes, tad piemērots ir specializēto darbnīcu pakalpojums – sveču liešana, dārzkopības iemaņu apgūšana, ēst gatavošana, darbs ar mālu, ādas apstrādes, kokapstrādes u.c. iemaņas. Pieredze rāda, ka specializētās darbnīcas palīdz cilvēkiem uzsākt darba attiecības vai atgriezties darba tirgū, jo tajās apgūst ne tikai amata prasmes, bet arī sociālās iemaņas.

“Esmu ļoti priecīga, ka man šogad no 5. oktobra ir iespēja apmeklēt dienas centru. Man ļoti patīk, ka dienas centrā ir visādas nodarbības. Katru nedēļu, kas cits. Man ļoti patīk, ka pirmdienās ir vingrošana un dejošana. Tas palīdz manai veselībai. Man ļoti patīk, ka var uzdziedāt. Un taisīt visādus darbiņus. Galvenais, ka dienas centrā ir jauks kolektīvs un jauki darbinieki. Paldies par visu. Par mīlestību un siltumu, ko izstaro jauki cilvēki dienas centrā!” pārdomās dalās dienas aprūpes centra “Stropiņš” apmeklētāja.

Valmieras dienas aprūpes centra “Stropiņš” un specializēto darbnīcu vadītāja Agnese Valdēna uzsver, ka cilvēkam, apmeklējot dienas aprūpes centru vai specializētās darbnīcas pakalpojumus, paplašinās redzesloks. Dienas aprūpes centra apmeklētājiem tiek organizētas ekskursijas, radošas nodarbes un, pats svarīgākais, pilnveidotas socializēšanās prasmes – cilvēks kļūst patstāvīgāks un spējīgāks iekļauties un līdzdarboties sabiedriskajos procesos. Šo pakalpojumu vērtība ir individuālajā pieejā katram apmeklētājam. Arī dienas aprūpes centrā “Stropiņš” tiek īstenota individuāla pieeja – rasts laiks nelielai sarunai, jokam vai kāda darbiņa kopīgai paveikšanai ar katru apmeklētāju. Arī brīvajā laikā darbinieki cenšas piemeklēt katram interesējošo nodarbi.

“Man patīk centriņā dejošana, mūzika un radošās nodarbības pie Līgas un Ritas, arī pastaigas ārā,” stāsta dienas aprūpes centra “Stropiņš” apmeklētāja.

Dienas aprūpes centra un specializēto darbnīcu pakalpojums ir liels atbalsts ģimenēm, kuras rūpējas par tuvinieku ar garīga rakstura traucējumiem, sniedzot iespēju ģimenes locekļiem atgriezties darba tirgū, zinot, ka tuvinieks ir drošībā un viņam tiek nodrošināta saturīga laika pavadīšana. Arī cilvēkiem, kuri dzīvo grupu dzīvokļos, ir svarīgs konkrēts dienas ritms un nodarbinātība, kas palīdz veiksmīgāk iekļauties sabiedrībā.

Vīrietis, kurš specializētajās darbnīcās apgūst kokapstrādes prasmes, stāsta: ”Patīk kokapstrādē dedzināšana, patīk būt kopā ar Līgu. Patīk, ka varu strādāt priekš veikaliņa.”

“Kopš ir specializētās darbnīcas, man patīk darboties,” dalās specializēto darbnīcu apmeklētājs.

Specializētajās darbnīcās veidotie kokapstrādes produkti tiek pārdoti sociālā uzņēmuma “Čaklās bites bode” veikalā. Katrs pārdotais izstrādājums ir apliecinājums, ka funkcionālie traucējumi nav šķērslis, lai radītu, iesaistītos un apgūtu jaunas prasmes.

Jautājot dienas aprūpes centra “Stropiņš” un specializēto darbnīcu vadītājai par motivāciju strādāt šādā pakalpojumā, A.Valdēna teic: “Man patīk tas patiesums. Nekas netiek sarežģīts, valda vienkāršība, kas dod vieglumu. Ir tāds teiciens – esi vienkāršs un cilvēki tieksies pie tevis! Te tas ir abpusēji. Ja dienas beigās mēs ejot mājas apskaujamies vai paspiežam viens otram roku, tad man liekas, ka diena ir izdevusies! ”

Jautājumiem: Deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja Ina Miķelsone, mob.t 29289487, ina.mikelsone@vidzeme.lv

Sociālo pakalpojumu eksperte Laine Zālīte, mob.t. 26536286, laine.zalite@vidzeme.lv  

Informāciju sagatavoja: Naula Dannenberga, projekta “Vidzeme iekļauj” sabiedrisko attiecību speciāliste, mob.t. 26148024, naula.dannenberga@vidzeme.lv

 


Tiesības dzīvot pilnvērtīgu dzīvi

25.11.2020.

Lai arī Valmierā jau ilgāk nekā gadu veiksmīgi darbojas grupu dzīvokļa pakalpojums cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, un drīzumā šādu pakalpojumu sāks nodrošināt vēl 11 pašvaldībās Vidzemē, joprojām vietējo kopienu līmenī notiek asas diskusijas par pašvaldību plāniem.  Atbildot uz iedzīvotāju bažām par to, ka kaimiņos uz patstāvīgu dzīvi pavisam drīz apmetīsies cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem Inga Brente-Mieze, Valmieras grupu dzīvokļu vadītāja norāda: “Pieņemu, ka līdzcilvēki ir nevis pret pakalpojuma izveidi, bet gan drīzāk tā pauž savu  piesardzību attiecībā uz visu jauno un nezināmo, kas ir dabiska pretreakcija. Tomēr to iespējams mainīt, izglītojot sabiedrību. Manuprāt, mums katram ir tiesības dzīvot pilnvērtīgu dzīvi.  Katram ir tiesības izvēlēties, kur dzīvot un kā dzīvot. Deinstitucionalizācija nav tikai par pakalpojumiem, bet tā parāda, cik inteliģenta ir sabiedrība, kā sabiedrībā cirkulē informācija un cik daudz virsroku ņem stereotipi, kas ir nevis pieredzē, bet stāstos balstīti.“

Valmierā grupu dzīvokļos uz patstāvīgu dzīvi apmetušies jau 15 cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem un psihiskām saslimšanām. Cilvēki ir pārcēlušies gan no valsts sociālā aprūpes centra, gan no vecāku mājām, izvēloties dzīvot patstāvīgu pilngadīga cilvēka dzīvi. Pamatā cilvēki dzīvo istabās pa vienam, bet ir arī divi pāri, viens no tiem kopā pārcēlās no valsts sociālās aprūpes centra un grupu dzīvoklī tupina dzīvot kopā.  I.Brente-Mieze atskatoties uz aizvadīto gadu to raksturo, kā ļoti darbīgu, kurā iemītnieki ir apguvuši daudz jauna. Daļa ir uzsākuši darba attiecības, pārējie dienu aizvada dienas aprūpes centrā vai specializētajās darbnīcās, kur apgūst jaunas prasmes. Protams, ka mēdz gadīties pa kādam strīdam, bet nav tādu, ko paši vai ar sociālā darba speciālista vai atbalsta personāla palīdzību nespētu atrisināt.

Blakus ēkai, kurā atrodas grupu dzīvokļi, Valmieras pilsētas pašvaldība piešķīrusi nelielu zemes gabalu, kurā iemītnieki iekopuši dārzu. Vasarā tajā audzētas gan puķes priekam, gan dārzeņi, kuri prasmīgi iekonservēti ziemai.

Manuprāt, šeit ir jābūt tai vietai, kur personas ar garīga rakstura traucējumiem (arī ar psihiskiem traucējumiem) beidzot var un drīkst paši noteikt savu dzīvi, kur darboties un organizēties tā, kā paši to vēlētos. Darbinieku pienesums šeit ir tikai sadzīves vai darba prasmju attīstīšanā vai pilnveidošanā, kā arī darbinieki raugās, lai grupu dzīvokļos dzīvojošie, organizējot savu ikdienu, nepadraud sevi vai citus,”  skaidro I.Brente-Mieze.

“Salīdzinot ar iepriekšējo dzīvesvietu, tagad esmu cilvēcīgos apstākļos. Mācos cept kūkas, pīrāgus. Sen nebiju krāsojusi olas Lieldienās. Iemācījos “saprasties” ar veļasmašīnu. Pateicoties tam, ka tagad man ir arī darbs, cenšos veidot uzkrājumus, lai varētu iegādāties lietas kas nepieciešamas patstāvīgai dzīvei. Esmu spērusi pirmos solīšus veselības labā. Mācos apgūt to ko nesaprotu datorā,” stāsta Ilona, Valmieras grupu dzīvokļa iemītniece.

Dainis, Valmieras grupu dzīvokļa iemītnieks stāsta: “Sāku aprast ar to, ka pašam jāprot plānot sava ikdiena. Cenšos pagatavot sev ēdienu. Iemācījos mazgāt veļu. Arī istabu cenšos turēt kārtībā. Strādāju.”

“Pagājušā gada novembrī sāku dzīvot Valmierā grupu dzīvoklī. Patīkami pārsteidz šis pakalpojums – izremontētas telpas, ir mēbeles un pat sadzīves tehnika. Šajā pakalpojumā iekļauti arī aprūpētāju pakalpojumi, gadījumā, ja tādi ir nepieciešami. Ļoti padomāts, lai iemītnieki šeit ērti justos. Pakalpojumā ietvertas izmaksas par telpu uzkopšanas inventāru, higiēnas preces. Dzīvošana šajā projektā ir ideāls variants, kā uzsākt patstāvīgu dzīvi cilvēkiem ar invaliditāti un zemiem ienākumiem,”  Valmieras grupu dzīvokļa iemītniece Anna (vārds mainīts).

I.Brente-Mieze atzīst, ka liela daļa no cilvēkiem, kas apmetušies Valmieras grupu dzīvoklī, ir spējīgi dzīvot patstāvīgi vai ar nelielu atbalstu.

Jānorāda, ka statistikas dati liecina – Latvijā pieaug to personu skaits, kam ir garīga rakstura traucējumi vai psihiskas saslimšanas. (Saskaņā ar Vidzemes plānošanas reģiona (turpmāk -VPR) deinstitucionalizācijas plānā sniegto informāciju 2016. gadā 2 931 persona jeb 15,3% no personām ar invaliditāti VPR pašvaldībās bija personas ar 1. un 2. grupas invaliditāti ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem. 2019. gadā personu ar 1. un 2. grupas invaliditāti un psihiskiem un uzvedības traucējumiem skaits bija pieaudzis par 302 personām, kopumā aptverot 3 233 personas jeb 14,8% no kopējā personu ar invaliditāti skaita.) Jāsecina, ka pieaug arī nepieciešamība pēc dažādiem sabiedrībā balstītiem sociāliem pakalpojumiem cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem.

Grupu dzīvokļu izveide ir daļa no deinstitucionalizācijas procesa Latvijā, tie tiek veidoti 48 pašvaldībās, dodot iespēju saņemt šo pakalpojumu vairāk nekā 600 cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem. Plānots, ka līdz 2023. gada beigām Vidzemes plānošanas reģiona teritorijā būs izveidoti vēl 11 grupu dzīvokļi, sniedzot iespēju vēl 155 cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem uzsākt patstāvīgu dzīvi.

Vairāk par deinstitucionalizācijas projektu “Vidzeme iekļauj” Vidzemes plānošanas reģionā: www.vidzeme.lv

Jautājumiem: Deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja Ina Miķelsone, mob.t 29289487, ina.mikelsone@vidzeme.lv

Sociālo pakalpojumu eksperte Laine Zālīte, mob.t. 26536286, laine.zalite@vidzeme.lv 

Informāciju sagatavoja: Naula Dannenberga, projekta “Vidzeme iekļauj” sabiedrisko attiecību speciāliste, mob.t. 26148024, naula.dannenberga@vidzeme.lv


Sociālajiem pakalpojumiem ir jābūt balstītiem cilvēka vajadzībās

05.11.2020.

Deinstitucionalizācijas projektu ietvaros plānots, ka ap 700 institūcijās dzīvojošo cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem līdz 2023. gadam no valsts sociālās aprūpes centriem (turpmāk – VSAC) pārcelsies uz dzīvi sabiedrībā. Šobrīd pašvaldības veido jaunus sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem – grupu dzīvokļus, specializētās darbnīcas un dienas aprūpes centrus. Šo pakalpojumu izveide ir nepieciešama ne tikai tādēļ, lai cilvēki no VSAC varētu pārcelties uz dzīvi sabiedrībā, bet arī lai mazinātu risku šobrīd sabiedrībā dzīvojošo cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem nokļūšanai institūcijās, sniedzot iespēju cilvēkiem dzīvot ģimeniskā vidē un saņemt nepieciešamo atbalstu.

Sniedzot atbalstu un papildus zināšanas VSAC “Vidzeme” filiāles “Rūja” un filiāles “Valka” darbiniekiem cilvēka ar garīga rakstura traucējumiem sagatavošanai dzīvei sabiedrībā, Vidzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros oktobra mēnesī norisinājās četru dienu apmācības par sabiedrībā balstītu pakalpojumu sniegšanu cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem. Apmācības vadīja biedrības “Rīgas pilsētas “Rūpju bērns”” un biedrības “Papardes zieds” speciālisti, runājot gan par cilvēkam nepieciešamo atbalstu patstāvīgas dzīves uzsākšanā, nodarbinātību, vides pielāgošanu, gan par seksualitātes un reproduktīvās veselības jautājumiem.

Iepazīstinot mācību dalībniekus ar Vidzemes plānošanas reģionā topošajiem pakalpojumiem cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja Ina Miķelsone, uzsvēra arī VSAC darbinieku lomu deinstitucionalizācijas procesa īstenošanā. “Jūsu iesaiste pirms cilvēks ir atstājis VSAC ir ļoti nozīmīga, ne tikai, lai palīdzētu apgūt sadzīvē nepieciešamās prasmes, bet arī palīdzot cilvēkam izveidot atbalsta sistēmu ārpus institūcijas, kopā saprotot, kurš būs cilvēka ģimenes ārsts, sociālā dienesta darbinieks pašvaldībā, psihiatrs. Jau šobrīd jūs varat palīdzēt cilvēkam apzināt šīs personas, kopā aizdoties uz nākamo dzīvesvietu un iepazīt apkārtni.”

Dalībniekiem savas iekšējās “normāli” robežas izvērtēt izaicināja biedrības “Rīgas pilsētas “Rūpju bērns”” valdes loceklis Māris Grāvis runājot par normalizācijas principiem sniedzot pakalpojumus cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem.  M.Grāvis uzsvēra: ”Nereti jomās, kur paši nespējam sevi disciplinēt, to sagaidām no cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, esot pret viņiem prasīgāki, nekā pret sevi.” M.Grāvis aicināja mācību dalībniekus apdomāt, ko viņi jau šobrīd var darīt, lai tuvinātu cilvēku ikdienu sabiedrībā balstītam pakalpojumam, mainot mazas ikdienas darbības un ļaujot cilvēkiem iespēju robežās veidot savu dienu. Stāstot par pakalpojumiem, kurus sniedz biedrība “Rīgas pilsētas “Rūpju bērns””, M.Grāvis vērsa uzmanību uz to, cik svarīgs ir pakalpojumu kopums, lai sniegtu atbalstu cilvēkam ar garīga rakstura traucējumiem, nepietiek tikai ar grupu dzīvokļu pakalpojumu vai dzīvojamo platību, ir jādomā, kā cilvēku nodarbināt. “Dienas aprūpes centri un specializētās darbnīcas ir labi, bet ne līdz galam” – sacīja M. Grāvis, norādot, ka daļa cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem var strādāt. Lai rādītu piemēru citiem uzņēmējiem, kopā ar domubiedriem  izveidots sociālais uzņēmums “RB cafe”, kurā nodarbina arī cilvēkus ar garīga rakstura traucējumiem.

Pēc Māra stāstītā mainījās mans priekšstats par to, kurš VSAC iemītnieks spēj dzīvot sabiedrībā. “Rūpju bērns” veiksmīgi nodrošina pakalpojumus arī cilvēkiem ar smagiem garīga rakstura traucējumiem. Līdz šim uz dzīvi sabiedrībā gatavojām cilvēkus ar vieglākiem funkcionāliem traucējumiem.” – pēc apmācībām pārdomās dalījās kāda dalībniece.

Strādājot dienas aprūpes centrā ar jauniešiem, kuriem ir intelektuālās attīstības traucējumi un slimnīcā ar bērniem, kuriem ir funkcionāli traucējumi, ergoterapeits Lotārs Freivalds uzsver, ka vides pielāgošana cilvēka vajadzībām var palīdzēt uzturēt cilvēkam esošās prasmes vai stimulēt jaunu prasmju apgūšanu. Pareizi pielāgota vide var mazināt funkcionālo traucējumu radītās grūtības. Ar nelielu atbalstu no aprūpētāja puses var ietekmēt svarīgus procesus cilvēka ķermenī, piemēram, sēdinot cilvēku ēšanas laikā vai novietojot radio tā, lai cilvēkam klausoties mūziku, tiktu “izaicināta” tā auss, kura cietusi pēc insulta. Pakalpojumā cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem jāļauj dalībniekiem iesaistīties galda klāšanā, ēdiena gatavošanā un trauku mazgāšanā, tā attīstot izpratni par lietu kārtību un veicinot sadzīves prasmju apgūšanu.  ”Sociālajiem pakalpojumiem ir jābūt balstītiem cilvēka vajadzībās un viņš ir jāgatavo tādiem vides apstākļiem, kādos viņam reāli būs jādzīvo. Nav vērts stundām mācīt nolaist tualetes podā ūdeni, ja cilvēks dzīvos mājā, kurā ir sausā tualete. Tā pat, nav vajadzības mocīt sevi un klientu, liekot cilvēkam mācīties sasiet kurpju auklas, jo mūsdienās ir apavi ar līmējamiem klipšiem. Jāmāca reālajai videi nepieciešamās prasmes.” – uzsvēra ergoterapeits L.Freivalds.

Kopā ar biedrības “Papardes zieds” speciālistēm Ingu Safinu, kura ir izglītības un skolu psihologs, klīniskais un veselības psihologs un supervizori, psihoterapeiti Diānu Indzeri tika kliedēti mīti par seksualitātes un reproduktīvās veselības jautājumiem. Izspēlējot lomu spēles un pilnveidojot savas komunikāciju prasmes par seksualitāti darbā ar cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, mācību dalībnieki saņēma gan praktiskus padomus esošo situāciju risināšanā, gan stiprināja robežu nospraušanas prasmes, diskutēja par dažādības pieņemšanu, seksuālo orientāciju un apguva metodes, ar kādām palīdzēt cilvēkam ar garīga rakstura traucējumiem apzināties un realizēt savu seksualitāti.

Apmācību noslēgumā psihiatre Karīna Konstantinova sniedza informāciju par psihiskās palīdzības pieejamību Latvijā, savukārt klīniskais psihologs Krišjānis Zaremba runāja par VSAC darbiniekiem ļoti aktuālām tēmām – darbs ar agresīvu klientu un komunikācijas prasmes darbā ar cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem. K.Zaremba vērsa uzmanību uz pozitīvas motivēšanas nozīmi darbā ar cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un kritikas mazināšanu, jo kritika bieži ir agresīvas uzvedības cēlonis. Sabiedrība kopumā vairāk izceļ neizdošanos un kļūdas, kuru ir stipri mazāk par paveikto un sasniegumiem. Koncentrējoties uz otra stiprajām pusēm tiek pozitīvi veicināta vēlme censties darīt labāk.

 

Vairāk informācijas:

Deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja Ina Miķelsone, mob.t 29289487, ina.mikelsone@vidzeme.lv

Sociālo pakalpojumu eksperte Laine Zālīte, mob.t. 26536286, laine.zalite@vidzeme.lv

Informāciju sagatavoja: Naula Dannenberga, projekta “Vidzeme iekļauj” sabiedrisko attiecību speciāliste, mob.t. 26148024, naula.dannenberga@vidzeme.lv


Atbalsts bērniem ar funkcionāliem traucējumiem Vidzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas projektā “Vidzeme iekļauj”

31.07.2020.

Vidzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros bērnam ar funkcionāliem traucējumiem, kuram ir noteikta invaliditāte un ir sagatavots individuālais atbalsta plāns, ir iespēja saņemt individuālajā atbalsta plānā norādītos pakalpojumus līdz 100 pakalpojuma reizēm bērna pilnvērtīgas attīstības un dzīves kvalitātes veicināšanai pie vecāku izvēlēta speciālista. Gadījumā, ja vecākam nav zināms speciālists, pie kura bērnam saņemt nepieciešamo pakalpojumu, tad pašvaldības sociālais dienests sniedz konsultatīvo atbalstu, piedāvājot tuvāk esošos speciālistus, kuri ir reģistrēti sociālo pakalpojumu sniedzēju, ārstniecības iestāžu, ārstniecības personu reģistros vai psihologu reģistrā.

Projektā atbalstu iespējams saņemt arī bērna ar funkcionāliem traucējumiem vecākam vai audžuvecākam, kura bērnam ir sagatavots individuālais atbalsta plāns. Vecākiem pieejamais atbalsts ir psihologa, rehabilitologa, fizioterapeita konsultācijas vai izglītojošas atbalsta grupu nodarbības. Pakalpojumus var saņemt viens vai abi bērna vecāki, kopā nepārsniedzot 20 pakalpojuma reizes par katru ģimenē esošo bērnu, kuram ir noteikta invaliditāte.

Bērniem, kuriem ir izsniegts VDEĀVK atzinums par īpašās kopšanas nepieciešamību ir pieejams sociālās aprūpes pakalpojums. Lai saņemtu pakalpojumu vecākam jāvēršas savas pašvaldības sociālajā dienestā ar iesniegumu. Sociālās aprūpes pakalpojumu iespējams saņemt arī tiem bērniem, kuriem nav sagatavots individuālais atbalsta plāns projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros. Vienlaikus jāņem vērā, ka bērnam ir jābūt deklarētam pašvaldībā, kura piedalās deinstitucionalizācijas projektā.

Deinstitucionalizācijas projekta ietvaros plānots apmaksāt arī “atelpas brīža” pakalpojumu un dienas aprūpes centra pakalpojumus, tomēr šobrīd šo pakalpojumu pieejamība projekta ietvaros ir ierobežota, jo trūkst pakalpojumu sniedzēju. Pozitīvi ir tas, ka ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzfinansējumu tuvāko gadu laikā pašvaldības ne tikai Vidzemes plānošanas reģionā, bet arī citos reģionos, plāno izveidot un attīstīt šos pakalpojumus, lai sniegtu atbalstu ģimenēm, kurās aug bērni ar funkcionāliem traucējumiem.

Vairāk informācijas par projektu:

Projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja Ina Miķelsone, mob.t. 29289487, ina.mikelsone@vidzeme.lv

Sociālo pakalpojumu eksperte Laine Zālīte, mob.t. 26536286, laine.zalite@vidzeme.lv

Informāciju sagatavoja: Naula Dannenberga, projekta “Vidzeme iekļauj” sabiedrisko attiecību speciāliste, mob.t. 26148024, naula.dannenberga@vidzeme.lv

 


Lielāks atbalsts Vidzemes ģimenēm, kurās aug bērns ar funkcionāliem traucējumiem

10.07.2020.

Īstenojot deinstitucionalizācijas procesu Vidzemes plānošanas reģionā, projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros tiek uzsākta trešā individuālo vajadzību un atbalsta plānu izstrādes kārta bērniem ar funkcionāliem traucējumiem (bērnam ir noteikta invaliditāte un bērns dzīvo ģimenē), kuru veiks Nodibinājums “Centrs Valdardze”. Vidzemes plānošanas reģionā trešajā izvērtēšanas kārtā ir plānots sagatavot atbalsta plānus 120 bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kuriem ir noteikta invaliditāte. Šobrīd no Vidzemes plānošanas reģionā esošajām pašvaldībām ir saņemti 80 bērnu likumisko pārstāvju iesniegumi. Bērnu individuālo vajadzību izvērtēšanas un atbalsta plānu izstrādei var pieteikt arī audžuvecāks, šo procesu saskaņojot ar bāriņtiesu. Lai pieteiktu bērnu dalībai projektā, likumiskajam pārstāvim ir jāvēršas savas pašvaldības sociālajā dienestā un jāraksta iesniegums par dalību projektā.

Dalība projektā sniedz iespēju bērnam ar funkcionāliem traucējumiem saņemt līdz 100 sociālās rehabilitācijas pakalpojuma reizēm bērna dzīves kvalitātes uzlabošanai pie vecāku izvēlēta speciālista. Atbalstu projektā var saņemt arī bērna vecāki vai audžuvecāki, ja bērns dzīvo audžuģimenē.

Līdz šim projektā “Vidzeme iekļauj” individuālo vajadzību izvērtēšana un atbalsta plāna izstrāde veikta 440 bērniem, bet pakalpojumus saņēmuši 244 bērni ar funkcionāliem traucējumiem un 68 bērnu likumiskie pārstāvji. Daļa bērnu, kuriem iepriekšējās atbalsta plāna izstrādes kārtās ir sagatavots individuālais atbalsta plāns, ir sasnieguši pilngadību vai pārcēlušies uz dzīvi citos plānošanas reģionos, kur turpina saņemt atbalstu.

 

Vairāk informācijas:

Projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja Ina Miķelsone, mob.t. 29289487, ina.mikelsone@vidzeme.lv

Sociālo pakalpojumu eksperte Laine Zālīte, mob.t. 26536286, laine.zalite@vidzeme.lv

Informāciju sagatavoja: Naula Dannenberga, projekta “Vidzeme iekļauj” sabiedrisko attiecību speciāliste, mob.t. 26148024, naula.dannenberga@vidzeme.lv


Ieguldījums stiprās ģimenēs

30.06.2020.

Vidzemes plānošanas reģiona tematiskajā izdevumā Deinstitucionalizācija Vidzemē skatāms apkopojums pašvaldību paveiktajiem un plānotajiem darbiem sociālo pakalpojumu atbalsta sistēmas izveidē pašvaldībās, lai cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem, bērni ar funkcionāliem traucējumiem un bērni ārpusģimenes aprūpē saņemtu sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus.

Katrs apstiprinātais infrastruktūras projekts, katrs sniegtais pakalpojums bērnam vai pieaugušajam ar funkcionāliem traucējumiem ir pašvaldības ieguldījums stiprās ģimenēs, to uzsver arī Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietniece Līga Sausiņa –  Tas, ko mēs esam ieguldījuši šajā pakalpojumā, visnotaļ atnāk atpakaļ. Tas nāk atpakaļ caur vecākiem, kuri ir darba tirgū, caur to, ka šīs ģimenes nav pabalstu saņēmēji, bet ir nodokļu maksātāji.

Projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja Ina Miķelsone, uzrunājot izdevuma lasītājus, teic – Sabiedrība joprojām nesaprot deinstitucionalizācijas procesa jēgu un bieži rēķina tikai absolūtos skaitļos – cik mums izmaksā sniegt pakalpojumus cilvēkiem ar invaliditāti. Šobrīd, kad liela daļa sabiedrības piespiedu kārtā esam apguvuši pašizolācijas un “paliec mājās” noteikumus, varam mazliet labāk saprast tos cilvēkus, kuriem tā ir ikdiena viņu vai viņu tuvinieku veselības stāvokļa dēļ. Es ticu, ka, iemācoties sadzīvot ar šodienas izaicinājumiem, mēs kļūsim par iejūtīgāku, pretimnākošāku un atbildīgāku sabiedrību. Vienkārši runājot – mēs kļūsim par labākiem cilvēkiem.

Deinstitucionalizācijas projekts “Vidzeme iekļauj” tiek īstenots jau ceturto gadu un tajā atbalsts ticis sniegts 244 bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un 68 bērnu vecākiem, kā arī 96 cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem. Projekta mērķis ir veicināt sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu nodrošināšanu, sniedzot atbalstu ģimenēm, kurās dzīvo cilvēks ar funkcionāliem traucējumiem.

 

Vairāk informācijas par projektu:

Projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja Ina Miķelsone, mob.t. 29289487, ina.mikelsone@vidzeme.lv

Sociālo pakalpojumu eksperte Laine Zālīte, mob.t. 26536286, laine.zalite@vidzeme.lv

Informāciju sagatavoja: Naula Dannenberga, projekta “Vidzeme iekļauj” sabiedrisko attiecību speciāliste, mob.t. 26148024, naula.dannenberga@vidzeme.lv


Veikts Vidzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plāna 2017. – 2020. gadam ieviešanas progresa izvērtējums

06.04.2020.

Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) projekta “Vidzeme iekļauj” komanda, sadarbībā ar Vidzemes pašvaldībām, veikusi VPR deinstitucionalizācijas plāna 2017.-2020. gadam (turpmāk – DI plāns) ieviešanas progresa izvērtējumu.

Izvērtējuma veikšanas procesā secināts, ka periodā no 2016.gada jūnija līdz 2019. gada decembrim ir pozitīvi mainījusies sadarbības partneru attieksme pret deinstitucionalizācijas procesu kopumā. Savukārt, kā lielākos ieguvumus cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, sadarbības partneri izceļ iegūto drošības sajūtu un jaunas prasmes, kas uzlabo cilvēku dzīves kvalitāti. Bērnu ar funkcionāliem traucējumiem vecāki ir novērojuši uzlabojumus bērna attīstībā, bet pašiem vecākiem ir mazinājusies nolemtības sajūta, kā arī ir novērojama aktīvāka vecāku socializēšanās.

Izvērtējums uzskatāmi parāda projekta mērķa grupas pieaugumu VPR pašvaldībās, kas apstiprina nepieciešamību pēc jaunu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu izveides reģionā un deinstitucionalizācijas procesa turpmāko ieviešanu.

Vidzemes plānošanas reģiona DI plāna izvērtējums pieejams šeit: http://jauna.vidzeme.lv/upload/VPR_DI_izvertejums.pdf

Vairāk informācijas par projektu “Vidzeme iekļauj”:

ESF projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja Ina Miķelsone, mob.t. 29289487, ina.mikelsone@vidzeme.lv

Sociālo pakalpojumu eksperte Laine Zālīte, mob.t. 26536286, laine.zalite@vidzeme.lv

Informāciju sagatavoja:

Naula Dannenberga, ESF projekta “Vidzeme iekļauj” sabiedrisko attiecību speciāliste, mob.t. 26148024, naula.dannenberga@vidzeme.lv


Katra inovācija kādam reiz bija sapnis

29.02.2020.

“Šī ir konference par cilvēkmīlestību. Atcerieties, ka vispirms ir cilvēks un tikai tad infrastruktūra!”- ar šādiem vārdiem Vidzemes plānošanas reģiona administrācijas vadītāja Guna Kalniņa – Priede 25.februārī atklāja konferenci “Inovatīvi sociālie pakalpojumi”, kuru Vidzemes Inovāciju nedēļas ietvaros koncertzālē “Valmiera” organizēja projekta “Vidzeme iekļauj” komanda. Konference pulcēja sociālo pakalpojumu sniedzējus, NVO, veselības jomas un pašvaldību pārstāvjus ne vien no Vidzemes reģiona, bet arī no Liepājas, Rīgas un Jelgavas, lai kopā dalītos pieredzē, diskutētu un iedvesmotos ieviest inovācijas sociālo pakalpojumu jomā. Konferences organizatori vēlējās veicināt visu “spēlētāju” – pašvaldību pārstāvju, ministrijas, veselības jomas speciālistu un NVO pārstāvju – sadarbību, veidojot jēgpilnus sociālos pakalpojumus, kas apmierina klienta vajadzības un pēc iespējas ir piemēroti katram individuāli.

BKUS klientu apkalpošanas nodaļas vadītājs Kaspars Grosu savā prezentācijā uzsvēra, ka visbiežāk inovācijas rodas, saplūstot kopā vairākām industrijām, tādējādi radot jaunus pakalpojumus, produktus vai risinājumus kādai problēmai. “Visas inovācijas ir sākotnēji pārkāpušas likumu, bet pēcāk likums tām pielāgojās.”- sacīja K.Grosu.

Diskutējot par to, kā būtu jāveido sociālie pakalpojumi, lielisku piemēru minēja “Rīgas pilsētas “Rūpju bērns” ” valdes priekšsēdētājs Māris Grāvis: ”Ja es veidotu dienas centra pakalpojumu cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem izejot no tā, kas patīk man, un tā, kas manuprāt ir veselīgi un forši, nevis jautājot cilvēkiem, kuriem šis pakalpojums tiek veidots, tad visi dienas centra apmeklētāji katru dienu spēlētu basketbolu. Taču nedomāju, ka šādam dienas centram būtu daudz apmeklētāju – vai ne?

Konferences eksperti bija vienisprātis, ka izdevīgāk un ilgtspējīgāk ir veidot individualizētu pakalpojumu cilvēkam, nevis visaptverošu pakalpojumu visiem. Latvijas Samariešu apvienības direktors Andris Bērziņš sacīja: “Pašvaldības uzdevums ir redzēt atsevišķus “kokus”, bet rūpēties par visa “meža” sistēmu! Katra inovācija kādam kādreiz bija sapnis. Nevajag baidīties inovēt, bet ir jāspēj nodefinēt pakalpojuma saturu un lietotāju, citādi veidojot kaut ko nekonkrētu ir līdzīgi, kā ieiet veikalā un nezināt vai tev vajadzīgs piens vai kefīrs.

Jāatceras gan, ka inovēt un ieviest inovācijas sociālo pakalpojumu jomā nevar, ja inovācijām nav labas “augsnes”, vienotas politikas, kas to atbalsta. Lai inovācijas sociālo pakalpojumu jomā attīstītos, procesā jāiesaistās ne vien sociālo dienestu darbiniekiem un sociālo pakalpojumu sniedzējiem, bet arī lēmējvarai. Rīgas domes Labklājības departamenta Sociālās pārvaldes priekšnieks, direktora vietnieks, Rīgas Stradiņu Universitātes Docētājs Mārtiņš Moors uzsvēra: “Nevajag aizmirst, ka inovācijām jābūt arī finanšu jomā un politikas veidošanā! Tāpat, ja vēlamies pārorganizēt pakalpojuma būtību un inovēt, tad  procesā ir jāiesaista 100% visi organizācijas darbinieki – no apkopēja līdz direktoram.

Konferences noslēgumā dalībniekiem īpašu pārsteigumu sagādāja Camphill ciemata “Rožkalni” iedzīvotāji un draugi, demonstrējot teatrālu uzvedumu, kas veidots pēc J.V. Gētes pasakas “Zaļā čūska un brīnumskaistā Lilija”. Pasaka stāsta par brīnumainām pārvērtībām, kas iespējamas un notiek katrā no mums, katra cilvēka dvēsele piedzīvo pārvērtības un reiz ir spējīga uz mīlestību un upurēšanos. Izrāde noslēdzās ar vārdiem – “Arī viņš atradīs vietu starp mums!” , kas lieliski izgaismoja konferences vēsti – veidosim tādus sociālos pakalpojumus, kuri palīdz ikvienam iekļauties un būt “starp mums”.

Informāciju sagatavoja:
Naula Dannenberga, ESF projekta “Vidzeme iekļauj” sabiedrisko attiecību speciāliste, mob.t. 26148024, naula.dannenberga@vidzeme.lv


Iedzīvotājiem ērtāka komunikācija

21.10.2019.

No šī gada oktobra informācija par deinstitucionalizācijas projektu “Vidzeme iekļauj” kļūst vēl pieejamāka sabiedrībai. Sociālo tīklu vietnē Facebook izveidota lapa “Vidzeme iekļauj”, kurā atrodama informācija par pakalpojumiem un to saņemšanas kārtību gan cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, gan bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un viņu vecākiem. Papildus projekta aktualitātēm, lapā būs lasāma noderīga informācija par sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem un pakalpojumu sniedzējiem Vidzemes reģionā.

Sociālo pakalpojumu eksperte Laine Zālīte:“ Šis projekts ir ļoti dinamisks un visu aktuālo informāciju nav iespējams nodot cilvēkam tieši tajā brīdī, kad šī informācija cilvēkam ir nepieciešama. Mēs visi pamanām to informāciju, kura mums ir konkrētajā brīdī aktuāla, tāpēc esam izveidojuši projekta informācijas krātuvi, kura ir publiski pieejama. Caur Facebook lapu, ceram sasniegt ģimenes, kurās ir cilvēks ar funkcionāliem traucējumiem, lai tās rastu atbildes par pieejamajiem pakalpojumiem projektā un to saņemšanas kārtību.”

Lai skaidrotu nepieciešamību pēc sabiedrībā balstītiem sociālajiem pakalpojumiem, Facebook lapā “Vidzeme iekļauj” būs lasāmi cilvēku stāsti par to, kā pakalpojumu saņemšana dzīvojot ģimenē, nevis institūcija, ietekmē dzīves kvalitāti, veselību un palīdz iekļauties sabiedrībā.

Eiropas Sociālā fonda deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros pilngadīgiem cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un viņu vecākiem ir iespēja saņemt sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, lai veicinātu iekļaušanos sabiedrībā un uzlabotu savu dzīves kvalitāti. Projekts ir daļa no deinstitucionalizācijas procesa valstī, tā mērķi nodrošināt sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus, lai cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem nepieciešamo atbalstu saņemtu ģimeniskā vidē, nevis institūcijās. Projekts noris no 2015.gada decembra līdz 2023.gada decembrim.

Vairāk informācijas:
ESF projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja Ina Miķelsone, mob.t. 29289487, ina.mikelsone@vidzeme.lv

Sociālo pakalpojumu eksperte Laine Zālīte, mob.t. 26536286, laine.zalite@vidzeme.lv
Informāciju sagatavoja: Naula Dannenberga, ESF projekta “Vidzeme iekļauj” sabiedrisko attiecību speciāliste, mob.t. 26148024, naula.dannenberga@vidzeme.lv


Deinstitucionalizācijas horizonts. Vai sasniedzams?

07.10.2019.

 Vidzemē, tāpat kā visā Latvijā, turpinās deinstitucionalizācijas process, kas paredz institucionālās aprūpes samazināšanu valstī un cilvēkiem nepieciešamo pakalpojumu nodrošināšanu ģimeniskā vidē, jeb sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu nodrošināšanu. Būtiska procesa daļa ir jaunu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu izveide pašvaldībās. Lai izvērtētu deinstitucionalizācijas procesa progresu Vidzemē, septembra beigās Vidzemes plānošanas reģions organizēja tikšanos ar Vidzemes pašvaldību sociālo dienestu, attīstības nodaļu un valsts sociālās aprūpes centru speciālistiem.

Lai deinstitucionalizācijas process Vidzemē būtu iespējams, 15 Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldības plāno veidot sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstu. Šādi pakalpojumi būs neatsverams atbalsts ikvienam cilvēkam ar funkcionāliem traucējumiem. Dienas aprūpes centri bērniem ar funkcionāliem traucējumiem dos iespēju vecākiem atgriezties darba tirgū, atstājot bērnu profesionālu speciālistu uzraudzībā. Tikpat būtiski reģionā ir veidot sociālās rehabilitācijas centrus bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, lai tādi pakalpojumi kā psihologs, Montessori nodarbības, smilšu terapija u.c. ir pieejami tuvāk dzīvesvietai.

Būtiskākais pakalpojums, lai cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem varētu dzīvot sabiedrībā, ir grupu dzīvokļa pakalpojums. Šis pakalpojums vienlīdz svarīgs un nepieciešams gan cilvēkiem, kuri šobrīd dzīvo institūcijās, gan ārpus institūcijām dzīvojošiem cilvēkiem patstāvīgas dzīves uzsākšanai. Pozitīvi, ka Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldības apzinās šī pakalpojuma izveides aktualitāti un virza to kā vienu no galvenajām prioritātēm, veidojot sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamo infrastruktūru. Tāpat pašvaldības veidos  dienas aprūpes centrus un specializētās darbnīcas cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, lai palīdzētu cilvēkiem saglabāt esošās un apgūt jaunas prasmes, pēc iespējām arī iekļauties darba tirgū.

Šobrīd daudzu Vidzemes pašvaldību ERAF projektu realizācijas veiksme atkarīga no iespējas saņemt Valsts kases aizdevumus. Šo problēmu aktualizējušas gan pašvaldības, gan Vidzemes plānošanas reģions, gan Latvijas Pašvaldību savienība, tāpēc 2019. gada 1. oktobrī Ministru kabinetā izskatīts informatīvais ziņojums un atbalstīts ziņojumā piedāvātais risinājums aizdevumu piešķiršanai prioritārā kārtā informatīvajā ziņojumā minētajiem projektiem, tai skaitā deinstitucionalizācijas plānu īstenošanas investīciju projektiem. Tas vieš cerību, ka pašvaldību plānotais attiecībā uz atsevišķu pakalpojumu izveidi jau 2020. gadā piepildīsies. Visas Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldības ir apņēmības pilnas turpināt iesāktos procesus, lai nodrošinātu sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus saviem iedzīvotājiem.

Tas, ka dažāda veida pakalpojumi vidzemniekiem ir nepieciešami, liecina Eiropas Sociālā fonda (turpmāk – ESF) projekta “Vidzeme iekļauj” sasniegtais.  Tajā piedalās visas 26 Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldības, un līdz šim pašvaldības šī projekta ietvaros nodrošinājušas sociālās rehabilitācijas pakalpojumus teju 200 bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kā arī 46 bērnu vecākiem. Bērni, kuriem projekta ietvaros sagatavots individuālais atbalsta plāns, izmantojuši iespēju saņemt dažādus pakalpojumus – smilšu, mūzikas, mākslas terapijas, Montessori nodarbības, hidroterapiju, fizioterapiju, ABA, Tomatis, TheraSuit un G-EO System gaitas rehabilitāciju, citus pakalpojumus. Projekta ietvaros sociālās aprūpes pakalpojumu saņem 35 bērni, kuriem ir VDEĀVK ir noteicis īpašas kopšanas nepieciešamību.  Savukārt 54 cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem nodrošināti sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi, galvenokārt tie bijuši mākslas, mūzikas terapijas un fizioterapijas pakalpojumi. Salīdzinoši nelielais pakalpojumu saņēmēju skaits skaidrojams ar sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu ierobežoto pieejamību, tāpēc svarīgi pēc iespējas ātrāk izveidot pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo infrastruktūru.

INFORMĀCIJA PAR PROJEKTA “VIDZEME IEKĻAUJ” PROGRESU

Vairāk informācijas:
ESF projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja Ina Miķelsone, mob.t. 29289487, ina.mikelsone@vidzeme.lv

Sociālo pakalpojumu eksperte Laine Zālīte, mob.t. 26536286, laine.zalite@vidzeme.lv
Informāciju sagatavoja: Naula Dannenberga, ESF projekta “Vidzeme iekļauj” sabiedrisko attiecību speciāliste, mob.t. 26148024, naula.dannenberga@vidzeme.lv


Vidzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas vadības grupas sanāksme

20.05.2019.

Projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros 2019.gada 14. maijā notika Vidzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas (turpmāk- DI) vadības grupas sanāksme, kurā piedalījās arī tās Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldības, kuras projekta ietvaros veido infrastruktūru, lai nodrošinātu sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus.

Projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja Ina Miķelsone informēja sanāksmes dalībniekus par projekta progresu, problēmām un turpmākajām darbībām, kas saistītas ar  DI ieviešanu Vidzemes plānošanas reģionā.

Šogad projektā tika veikta Centrālās finanšu un līguma aģentūras pārbaude, kuras laikā saņemts pozitīvs novērtējums par dokumentu un procesu kārtību projektā “Vidzeme iekļauj”.  Vidzemes plānošanas reģions pateicas visiem sadarbības partneriem par precīzu un kvalitatīvu darbu.

Atskatoties uz  projektā “Vidzeme iekļauj” līdz šim paveikto, secināts, ka viena no lielākajām problēmām ir kritisks sociālo pakalpojumu sniedzēju trūkums Vidzemes plānošanas reģionā. Šāda situācija veicina sociālo pakalpojumu cenu kāpumu un nenodrošina veselīgu konkurenci starp pakalpojuma sniedzējiem.

2009. gadā projekta komanda kā prioritāti izvirzījusi cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem, kuri atrodas valsts sociālās aprūpes centrā, pāreju uz dzīvi sabiedrībā. Šobrīd Vidzemes pašvaldības aktīvi strādā pie pakalpojumu sniegšanai nepieciešamās infrastruktūras izveides, vairākās pašvaldībās pakalpojumi būs pieejami jau šogad. Projektā “Vidzeme iekļauj” plānots apmācīt un nodrošināt sociālā mentora pakalpojumu cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, kuri vēlas pāriet no valsts sociālās aprūpes iestādes uz dzīvi sabiedrībā. Sociālais mentors atbalstu sniegs viena gada garumā, uzsākot atbalsta sniegšanu jau tad, kad cilvēks vēl atrodas sociālās aprūpes centrā. Sociālā mentora galvenais uzdevums būs būt blakus cilvēkam, kopā apmeklēt tuvākos veikalus, aptiekas, palīdzēt atrast ģimenes ārstu, sociālo dienestu u.c. ikdienā nepieciešamas vietas, lai cilvēkam, pārejot uz dzīvi sabiedrībā, apkārtējā vide ir zināma un viņš tajā nejūtas apjucis. Šāds atbalsts samazinās risku slimības saasinājumiem un sociālai atstumtībai, veicinās vēlmi integrēties sabiedrībā un veicinās iespēju cilvēkam uzsākt patstāvīgu dzīvi.

Lai nodrošinātu kvalitatīvu pakalpojuma ieviešanu, Vidzemes plānošanas reģions piedāvā veikt kopīgu iepirkumu sociālā mentora pakalpojumam visu Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldību vajadzībām.  Vidzemes plānošanas reģiona DI vadības grupa vienojās par atbalstu šādai pieejai, jo kopīgs sociālā mentora pakalpojuma iepirkums taupītu pašvaldību administratīvos resursus, nodrošinātu vienmērīgu pakalpojuma pārklājumu reģionā un sekmētu iespēju atrast katram cilvēkam atbilstošāko mentoru.

Sanāksmes laikā vadības grupa tika informēta, ka Apes novads atteicies veidot infrastruktūru DI projektā. DI vadības grupa vienojās par Apes novadam paredzēto finanšu pārdali starp Smiltenes un Alūksnes pašvaldībām, jo indikatīvi tās būs pašvaldības, uz kurām pakalpojumu saņemt dosies Apes novada iedzīvotāji.

Vidzemes plānošanas reģiona DI vadības grupas priekšsēdētāja vietnieks un Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētāja vietnieks Gints Kukainis vērsa pašvaldību pārstāvju un projekta komandas uzmanību uz šī brīža situāciju Valsts kasē, norādot, ka izveidojusies rinda uz aizdevumiem pašvaldību investīciju projektiem, taču finanšu līdzekļi Valsts kasē ir izsmelti. Tas rada risku vairākām pašvaldībās nespēt izveidot plānoto infrastruktūru DI projekta ietvaros, jo pašvaldību budžetos nepieciešamo līdzekļu nav. DI vadības grupa un Vidzemes plānošanas reģions vienojās sagatavot un nosūtīt  vēstuli atbildīgajām iestādēm, lai vērstu uzmanību uz šī brīža situāciju Valsts kasē un to, ka aizdevuma atteikumu gadījumā vairākas Vidzemes pašvaldības nespēs īstenot projektā plānoto.

Neskatoties uz grūtībām, kas saistītas ar DI procesa ieviešanu, pašvaldības tomēr ir apņēmības pilnas veidot plānotos pakalpojumus, apzinoties projekta mērķa grupas vajadzības un atbalsta nepieciešamību. Jāpatur prātā, ka nākotnē tie pakalpojumi, kas šobrīd tiek veidoti pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem, būs nepieciešami  arī daļai  bērnu ar funkcionāliem traucējumiem.

Vairāk informācijas par projektu “Vidzeme iekļauj” :
Deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja Ina Miķelsone, mob.t 29289487, ina.mikelsone@vidzeme.lv
Sociālo pakalpojumu eksperte Laine Zālīte, mob.t. 26536286, laine.zalite@vidzeme.lv
Informāciju sagatavoja: Naula Dannenberga, projekta “Vidzeme iekļauj” sabiedrisko attiecību speciāliste, mob.t. 26148024, naula.dannenberga@vidzeme.lv


2018. gads ir bijis izaicinājumu un darba pilns projekta Nr. 9.2.2.1/15/I/003 „Vidzeme iekļauj” komandai un sadarbības partneriem.

 

Vidzemes plānošanas reģions vairākkārt ir rosinājis grozīt Ministru Kabineta noteikumus, lai deinstitucionalizācijas projektu īstenotu efektīvāk un lai projekta pēctecība būtu veiksmīga gan pašvaldībām, gan cilvēkiem, kuri projekta ietvaros saņem pakalpojumus.

Lai veicinātu ārpusģimenes aprūpi, Vidzemes plānošanas reģiona teritorijā tika organizēti četri sarunu vakari “bērns bērnu namā un es”, uz kuriem tika aicināti potenciālie audžuvecāki, adoptētāji un aizbildņi, kā arī ikviens, kurš kādreiz ir domājis par to, kā jūtas bērns bērnu namā. Sarunu vakaros savā pieredzē dalījās jau esošie audžuvecāki, adoptētāji un aizbildņi, lai iedrošinātu tos, kas par šādu soli vēl domā, un ļautu ieskatīties pašu pieredzētajā. Tāpat notikusi divu dienu nometne pusaudžiem vecumā no 14-17 gadiem un potenciālajiem audžuvecākiem, aizbildņiem vai adoptētājiem.

2018.gadā noslēgusies  individuālo atbalsta plānu sagatavošana bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, līdz ar to kopumā individuālie atbalsta plāni sastādīti 430 bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, no tiem  2018.gadā 100 bērni ir saņēmuši sociālās rehabilitācijas pakalpojumus projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros.

Saņemtie pakalpojumi un izvēlētie pakalpojuma sniedzēji ir ļoti dažādi, jo tie ir atbilstoši katra bērna individuālajām vajadzībām. Vecāki izvēlas gan pamata vajadzības, tādas kā ergoterapeits, fizioterapeits, gan tādus pakalpojumus, kā Tera spēle, ABA terapija un Marte Meo. Aktīvi izmantota arī rehabilitācija centrā “Poga” un lielu atsaucību guvusi vizuāli plastiskās mākslas terapija.

Projekts piedāvā atbalstu arī bērnu ar funkcionāliem traucējumu vecākiem- līdz divdesmit pakalpojuma reizēm. Šo atbalstu 2018.gadā ir izmantojuši trīspadsmit vecāki, apmeklējot izglītojošas atbalsta grupas, psihologu, fizioterapeitu un rehabilitologu.

Arī 282 pieaugušiem cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem līdz 2018.gada beigām ir izstrādāti individuālie atbalsta plāni, savukārt sociālās rehabilitācijas pakalpojumus  Vidzemes plānošanas reģionā 2018. gadā saņēma 42 cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem.

Visvairāk ir izmantotas speciālistu konsultācijas un individuālā atbalsta pakalpojums. Tāpat 2 pieaugušie ar garīga rakstura traucējumiem saņēmuši Dienas aprūpes centra pakalpojumu, 1 – īslaicīgas sociālās aprūpes un 1 -grupu dzīvokļa pakalpojumu. Nelielais pakalpojumu saņēmēju skaits skaidrojams ar to, ka Vidzemē joprojām ir ļoti maz sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem.  Ar aktīvu pašvaldības atbalstu viens cilvēks 2018. gada laikā ir uzsācis patstāvīgu dzīvi ārpus Valsts sociālās aprūpes centra.

2019.gads ir sācies ar aktīvu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu izmantošanu un tas liecina, ka pakalpojumu saņemšanas kārtība ir kļuvusi saprotamāka.

Īpašu paldies projekta “Vidzeme iekļauj” komanda saka pašvaldību sociālajiem dienestiem, kuri ir vistuvāk katram klientam un dara ļoti daudz, lai ikviens, kam tas nepieciešams, saņemtu atbilstošus pakalpojumus.

Plānošanas reģionu un pašvaldību paveikto deinstitucionalizācijas procesa ietvaros atzinīgi novērtējusi arī Labklājības ministrija: “Paveiktais ir veicinājis ne tikai snieguma ietvara uzraudzības rādītāju izpildi, bet arī, nodrošinot sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, sniedz palīdzību un atbalstu Latvijas neaizsargātākajām sabiedrības grupām un lauž aizspriedumus un aplamus stereotipus par šo cilvēku spējām sekmīgi iekļauties sabiedrībā. Esam patiesi gandarīti, ka ar savu nesavtīgo darbu veicināt humānas, iekļaujošas un mūsdienīgas sabiedrības veidošanos.”

Vidzemes plānošanas reģiona projekta “Vidzeme iekļauj” komanda ikvienam novēl pozitīvām emocijām piesātinātu, kvalitatīvām pārmaiņām bagātu 2019.gadu!

Patiesā deinstitucionalizācija sākas ikviena sirdī un domāšanā!

Vairāk informācijas:
Deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja Ina Miķelsone, mob.t 29289487, ina.mikelsone@vidzeme.lv
Sociālo pakalpojumu eksperte Laine Zālīte, mob.t. 26536286, laine.zalite@vidzeme.lv
Informāciju sagatavoja: Naula Dannenberga, projekta “Vidzeme iekļauj” sabiedrisko attiecību speciāliste, mob.t. 26148024, naula.dannenberga@vidzeme.lv

 


Sniegotā janvāra dienā devāmies uz Smilteni pie ģimenes psihoterapeites, psiholoģes Daces Gailītes, kura projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros sniedz  pakalpojumus bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un viņu vecākiem.

Šoreiz Dacei jautājām par kādu visnotaļ jautru spēļu terapijas metodi- teraspēli (Theraplay metode), par kuru saņēmām labas atsauksmes no ģimenes, kura projekta ietvaros ir izmantojusi šo  pakalpojumu.

Dace, kāds ir teraspēles mērķis un kādos gadījumos un kuram teraspēle būtu ieteicama?

Teraspēle palīdz veselīgas piesaistes veicināšanai starp vecāku un bērnu. Īpaši šī metode ir ieteicama bērniem ar autismu un bērniem ar traumatisku pieredzi. Ļoti iedarbīgi teraspēles elementi ir, strādājot ar audžuvecākiem un uzņemtajiem bērniņiem, kuriem nav veidojusies veselīga piesaiste ar pieaugušo. Šī ir fantastiska metode, kurā ar vienkāršām rotaļām uzlabojam savstarpējās attiecības.

Vai terapija ir piemērota bērniem ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem?

Deinstitucionalizācijas projekta ietvaros bija gadījums, kad mamma izmantoja piedāvāto psihologa pakalpojumu vecākiem un nāca uz konsultācijām viena. Konsultāciju laikā mamma saprata, ka arī bērnam ir nepieciešams psihologa atbalsts. Bērnam ir smagi funkcionāli traucējumi un bērns ir pilngadīgs. Bērnam ir ļoti liela iekšēja trauksme un liela jūtība uz smaržām, pieskārieniem, skaņām. Bērns nerunā un ir ļoti ierobežots kustībās, tāpēc izmantojām teraspēles elementus, kurus var veikt mamma. Izvēlējāmies dažādus materiālus-frotē dvieli, vati u.c. Mamma rotaļājoties masēja rociņas, pēdas, tādā veidā atrodot to materiālu, kurš bērnam ir patīkams. Mammai par pārsteigumu, ļoti iedarbīga bija aijāšana un dziedāšana. Ikdienas rūpes par bērnu, kurš ir guļošs, paņem ļoti daudz enerģijas un laika. Lai arī mamma bērnu ikdienā aprūpē, daudz ceļ un masē, lai nerastos izgulējumi, tomēr mamma neiedomājās, ka aijāšana klēpī un dziedāšana, fantastiski noņem trauksmi. Teraspēles metodi var izmantot darbā ar bērniņiem, kuriem ir funkcionāli traucējumi – gan kustību ierobežojumi, gan intelektuālas attīstības traucējumi, jo nodarbības var pielāgot katram individuāli. .

Kā notiek pats process? Vai varat aprakstīt kādu no nodarbību seansiem?

Vispirms es izstāstu vecākiem ko darīsim, piemēram, ka būs vates piciņas uz grīdas un rāpojot ir jāsapūš visas vienā stūrī. Pēc izstāstīšanas, brīdi palīdzu vecākam strukturēt nodarbību un pēc tam atstāju telpu. Nodarbība tiek filmēta un nofilmēto pārrunājam ar vecāku divatā. Tādā veidā vecāks ļoti bieži no malas ierauga to, ko nav pamanījis ikdienā-gan labas lietas, gan to, ko vajadzētu darīt citādāk. Vecāki gan bieži baidās no filmēšanas, bet, skatoties ierakstus, vecāks ierauga cik bieži, patiesībā, viņš spēj uzmundrināt savu bērnu, ar kādu mīļu skatienu bērns skatās uz savu vecāku…

Viens no teraspēles pamatiem ir struktūra. Vecāks terapijā ir vadošais, viņam ir jāmācās strukturēt aktivitāti, veidojot “nodarbības rāmīti”. Vecākam ir jāliek robežas. Mūsdienās ir daudz trauksmainu bērnu, jo vecāki neuzņemas atbildību vadīt savus bērnus. Un vadīt nav tas pats, kas valdīt pār bērnu. Otra teraspēles pamatvērtība ir gādība-tā ir tā čubināšanās, glāsti un pieskārieni, ko diemžēl mēs ikdienā skrienot aizmirstam. Noliekam ēst un saģērbjam. Un tad ir iesaistīšana – vecāks, vadot procesu, iesaista bērnu rotaļā vai veicamajā uzdevumā. Kopīga darbošanās ir daļa no veselīgas piesaistes veidošanas.

Tad mēs ar vēlmi nodrošināt saviem bērniem visu, kas nepieciešams  un ko viņiem sirds kāro, esam pazaudējuši pamatus veselīgai piesaistei?

Tieši tā! Skrienot esam pazaudējušies. Tā kopā būšana ir pamatu pamats. Pieskārieni, gādība. Ir izaugusi vesela paaudze, kura nesaņēma gana daudz pieskārienu no saviem vecākiem un šiem vecākiem ir grūti nodot saviem bērniem to, ko paši bērnībā nav saņēmuši.

Vai teraspēles elementi palīdz piesaistes atjaunošanai, uzlabošanai starp pusaudžiem un vecākiem?

Pusaudži gan ir visdistancētākie, bet, ja vecāks vada un izrāda iniciatīvu, tad arī pusaudži atveras un iesaistās.

Vai ir vecāki, kuriem pašiem ir grūti nodoties šai kopīgajai rotaļai? Ir dažādas ģimenes un reizēm jau tāda kopīga rotaļāšanās “nav pieņemama” ģimenes attiecībās.

Ir daļa cilvēku, kuri ir izauguši bez pieskārieniem, samīļošanās un dauzīšanās ar vecākiem. Likumsakarīgi, ka šiem cilvēkiem ir grūti rotaļāties ar saviem bērniem, ja viņi paši bērnībā to nav saņēmuši. Ir bijuši vecāki, kuri saka:”Es te nemērkaķošos!”

Praksē ir bijis gadījums, kad teraspēles elementus izmantoju strādājot ar sievieti, kura ir cietusi no smagas vardarbības un viņai jebkuri pieskārieni bija trauksme. Bija no jauna jāmācās, kas ir “labie pieskārieni”, jāmāca savai psihei un ķermenim, kā uz tiem reaģēt.

Vai teraspēli var apmeklēt vecāks ar vairākiem bērniem vienlaicīgi?

Ideālā variantā būtu, ja nāk abi vecāki un bērns. Ir bijusi prakse, kad nāk abi vecāki un dvīnīši un vecāki terapijas seansa laikā mainās, bet pamatā ir nepieciešams kontakts “viens pret viens”, ko sniedz teraspēle, tāpēc ir svarīgi, lai bērnam ir nedalīta uzmanība.

Vai ir cilvēki, kuriem nav ieteicama teraspēle?

Bija mamma, kurai pašai ir autiskā spektra traucējumi un viņai pieskārieni ir nepatīkami un izraisa trauksmi, līdz ar to viņai šo teraspēles metodi nav iespējams izmantot, jo viņa nespēj strukturēt nodarbību un sniegt pieskārienus bērnam.

Vai vecākiem tiek uzdoti mājas darbi, kuri jāturpina praktizēt mājās?

Tas ir labi, ja vecāks terapijas seansa laikā gūto pieredzi “pārnes” uz mājām, piemēram, “tauriņu buča”, kad vecāks ar skropstām noglauda bērnam vaidziņu, vai masē pēdiņas un rociņas pirms miega. Pieskārieni ir teraspēles pamats. Un tas viss ir bez naudas, jo vecāks ir galvenā “rotaļlieta”, šīs metodes izmantošana ikdienā mājas neprasa finansiālu ieguldījumu vai speciālu vidi.

Kādos gadījumos vēl Jūs ieteiktu teraspēli?

Es savā praksē teraspēli modificēju, apvienojot ar citām terapijas metodēm. Strādājot bērnu dārzā esmu veidojusi palīdzības grupas ar teraspēles elementiem trauksmainiem un agresīviem bērniem. Strādājām uz agresivitātes mazināšanu un otra bērna sadzirdēšanu. Ļoti labi der hiperaktīviem bērniem. Un tā labā lieta, ka vecāki šo visu var darīt mājās.

Sanāk, ka teraspēles pamats ir kopīga rotaļāšanās un pieskārieni!

Jā, šīs terapijas metodes būtība ir priekpilna bērnība un jautrība ar savu bērnu. Vecāki, kuri atnāk ar vienu bērniņu un apgūst šo metodi, to izmanto arī ar pārējiem bērniem mājās, jo nereti tieši tas bērns,  kurš ģimenē nav ar īpašām vajadzībām vai uzvedības traucējumiem, tiek apdalīts. Gudri vecāki, lai uzlabotu piesaisti arī ar citiem bērniem ģimenē, šos uzdevumus ievieš kā mazos ikdienas rituālus. Bērna šūpošana segā, bučas uz deguna, šūpošana klēpī, kopīgu darbu darīšana- tas viss ir veselīgas piesaistes pamatā!

Theraplay ir bērna un ģimenes terapija, kura izveido un uzlabo piesaisti, pašvērtējumu, uzticēšanos citiem un priekpilnu iesaistīšanos. Tā ir balstīta dabīgajos un veselīgajos bērna un vecāka mijiedarbības veidos, ir personiska, fiziska un jautra. Theraplay mijiedarbība koncentrējas uz četrām pamata kvalitātēm, kuras atrodamas vecāka-bērna attiecībās: Struktūra, Iesaistīšana, Gādība un Izaicinājums. Theraplay sesijas rada aktīvu un emocionālu saikni starp bērnu un vecāku vai aprūpētāju.

Terapijā terapeits vada vecāku un bērnu rotaļīgās, jautrās spēlēs, attīstību rosinošās aktivitātēs un maigās, gādīgās aktivitātēs. Jau pati mijiedarbības forma palīdz vecākam regulēt sava bērna uzvedību un paust bērnam mīlestību, prieku un drošību. Tas palīdz bērnam justies droši, aprūpētam, kontaktā, piederīgam un vērtīgam.

(Informācija no http://www.wp.theraplay.org/latvia/ )

TERASPĒLE IETEICAMA: 

* JA VECĀKIEM IR GRŪTĪBAS BĒRNA AUDZINĀŠANĀ UN NEPIECIEŠAMS VEICINĀT POZITĪVAS SAVSTARPĒJĀS ATTIECĪBAS;
* JA BĒRNAM IR IZVEIDOJUSIES NEDROŠA PIESAISTE – BĒRNS NETIC SEV, CITIEM, PASAULEI;
* JA BĒRNAM IR GRŪTĪBAS REGULĒT EMOCIJAS;
* JA BĒRNS IR AGRESĪVS, DUSMĪGS, GRŪTI KONTAKTĒJAS AR CITIEM, IR PĀRLIEKU AKTĪVS VAI ARĪ PRETOJAS VISAM JAUNAJAM;
* JA BĒRNAM IR AUTISMS VAI AUTISKĀ SPEKTRA TRAUCĒJUMI;
* BĒRNIEM, KURI ZAUDĒJUŠI EMOCIONĀLU SAIKNI AR VECĀKIEM;
* AUDŽUĢIMENĒM UN ADOPTĒTIEM BĒRNIEM;
* JA BĒRNS IR PĀRCIETIS TRAUMU.

Vairāk par Theraplay metodi un apmācītajiem praktiķiem:

Theraplay Latvia mājaslapā- http://www.wp.theraplay.org/latvia/

Latvijas radio raidījuma “Ģimenes studija.” arhīvā.

Audzini ar prieku! Spēļu terapija kā palīgs sapratnes veidošanā starp vecākiem un bērniem- http://www.latvijasradio.lsm.lv

Vairāk informācijas:
Deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja Ina Miķelsone, mob.t 29289487, ina.mikelsone@vidzeme.lv
Sociālo pakalpojumu eksperte Laine Zālīte, mob.t. 26536286, laine.zalite@vidzeme.lv
Informāciju sagatavoja: Naula Dannenberga, projekta “Vidzeme iekļauj” sabiedrisko attiecību speciāliste, mob.t. 26148024, naula.dannenberga@vidzeme.lv


Meklēt cilvēka vajadzībām atbilstošāko risinājumu

 

Mūsdienās, pēc statistikas datiem, vidēji katram divdesmitajam cilvēkam mūsu valstī ir garīga rakstura traucējumi, kas sevī ietver garīgas attīstības traucējumus vai psihisku saslimšanu. Latvijā turpinās deinstitucionalizācijas process, kura mērķis ir ikvienam iedzīvotājam dot iespēju dzīvot sabiedrībā, arī cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem.

Sabiedrība arvien ir jāizglīto un jāveicina izpratne par to, ka daļai  aprūpes iestādēs esošo cilvēku dzīve institūcijā  ir jānomaina uz dzīvi ārpus institūcijas, ja tiek nodrošināti cilvēka vajadzībām atbilstoši sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi. Šādi pakalpojumi ir nepieciešami arī cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, kuri jau šobrīd dzīvo sabiedrībā. Ir būtiski veidot iekļaujošu vidi un pakalpojumus cilvēkiem, kuriem ikdienā ir nepieciešams atbalsts. Veidojot daudzveidīgus, vajadzībām atbilstošus pakalpojumus, cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem tuviniekiem ir iespēja strādāt, mācīties vai citādi realizēt sevi, uzticot rūpes par savu tuvinieku profesionāļiem.

Lai mācītos no citu pieredzes, šī gada 13.-14. septembrī projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros, Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldību sociālie darbinieki devās pieredzes apmaiņas braucienā uz Rīgu un Līgatni. Brauciena mērķis bija iepazīstināt dalībniekus ar sociālo pakalpojuma attīstīšanas pieredzi un iespējām gan cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, gan bērniem ar funkcionāliem traucējumiem.

Brauciena pirmajā dienā viesojāmies rehabilitācijas centrā “POGA”. Centrs radās, ņemot vērā nepietiekamo valsts atbalstu cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, kuriem nepieciešama rehabilitācija. Centrs savu pastāvēšanu un darbību nodrošina ar ziedojumu palīdzību. Kā paši darbinieki saka- “POGA” ir vieta, kur vecākus un bērnus mīl un saprot.

Šobrīd pašvaldības strādā pie projektu pieteikumu sagatavošanas sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūras attīstībai, tāpēc dalībniekus interesēja jautājums par to, kādus pakalpojumus centra “POGA” darbinieku ieskatā būtu nepieciešams attīstīt topošajos sociālās rehabilitācijas centros. Centra darbinieki uzsver, ka būtiski ir regulāri izpildīt speciālistu uzdotos mājasdarbus, kuri izstrādāti katram klientam individuāli. Tas nepieciešams, lai intensīvajā rehabilitācijas kursā panākto progresu būtu iespējams saglabāt un attīstīt. Šī iemesla dēļ  centra darbinieki īpaši priecātos par sadarbību ar pašvaldību sociālās rehabilitācijas centriem, kuri varētu būt  uzturošās rehabilitācijas sniedzēji. Centra darbinieki norādīja, ka deinstucionalizācijas ietvaros pašvaldībām būtu ieteicams nodrošināt fizioterapeita, ergoterapeita, logopēda un, ja iespējams, arī audiologopēda un masiera pakalpojumus. Speciālisti izteica gatavību dalīties ar pašvaldību darbiniekiem savās uzkrātajās zināšanās, lai palīdzētu izplānot un izveidot kvalitatīvus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus un piemērotu infrastruktūru.

Dienas turpinājumā apmeklējām Rīgas Sociālo dienestu, lai iepazītos ar labās prakses piemēriem darbā ar cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem. Rīga piedāvā plašu pakalpojumu klāstu cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem – gan dienas aprūpes centrus, gan specializētās darbnīcas un grupu dzīvokļus. Šos pakalpojumus plāno izveidot arī  vairākas Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldības.

Rīgas kolēģi dalījās pieredzē par individuāli izstrādātajām sociālās rehabilitācijas programmām cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem. Individuālo programmu priekšrocība ir iespēja izvēlēties nevis tos pakalpojumus, kas ir pieejami, bet gan meklēt katram cilvēkam atbilstošāko atbalsta risinājumu. Šo risinājumu pašvaldība iepērk no ārējiem pakalpojumu sniedzējiem un, lai arī sākotnējās izmaksas ir lielas, ilgtermiņā šāda pieeja ir ne vien efektīvāka, bet arī ekonomiski izdevīgāka. Sniedzot nepieciešamo atbalstu cilvēkam ar garīga rakstura traucējumiem, cilvēks var strādāt, aprūpēt sevi un savus bērnus. Rīgā arvien vairāk iedzīvotāju no pabalstu saņēmējiem kļūst par sociālo pakalpojumu saņēmējiem, kas ir pozitīvs rādītājs.

Brauciena pirmo dienu noslēdzām ar BKUS filiāles “Gaiļezers” apmeklējumu, kurā devāmies uz pakalpojumu “Atelpas brīdis”, lai izvaicātu par gados uzkrāto pieredzi. Pēc apmeklējuma secinājām, ka šo pakalpojumu nodrošināt par noteikto valsts izcenojumu ir problemātiski, kā arī kvalitatīva  speciālistu komanda ir jāveido daudzu gadu garumā.

Otro brauciena dienu uzsākām ar rehabilitācijas centra “Līgatne” apskati un speciālistu informāciju par pieejamajiem pakalpojumiem bērniem un cilvēkiem ar funkcionāliem un garīga rakstura traucējumiem. Centrā ir pieejams fizioterapeits, ergoterapeits, audiologopēds, hidroterapija, dejas un kustību terapeits, kā arī mākslas terapeits. Rehabilitācijas centra “Līgatne” pakalpojumi galvenokārt domāti  cilvēkiem ar kustību traucējumiem, pēc dažādām traumām un saslimšanām, tomēr atsevišķi pakalpojumi piemēroti arī bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem.

Pieredzes apmaiņas brauciena noslēguma daļā projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja Ina Miķelsone  informēja sadarbības partnerus par kārtību, kādā veicami Vidzemes DI plāna grozījumi, sniedza pārskatu par bērnu ar funkcionāliem traucējumiem un cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem vērtēšanas procesu, kā arī izteica atzinību pašvaldībām, kuras aktīvi strādā, lai cilvēki saņemtu nepieciešamos pakalpojumus un atbalstu.

Diskusijas sadaļā aicinājām biedrības “Cerību spārni” vadītāju Evu Viļķinu dalīties pieredzē, attīstot pakalpojumus cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un sociālo uzņēmējdarbību. E.Viļķina savā prezentācijā uzsvēra, ka, attīstot kvalitatīvus sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus, samazinās pabalstu saņēmēju skaits, kā arī palielinās nodokļu maksātāju skaits.  Saņemot pakalpojumus ģimenei ir iespēja dzīvot pilnvērtīgu dzīvi, jo 97% vecāku, kuru bērniem ir noteikta invaliditāte (gan maziem, gan pieaugušiem) pie pakalpojumu saņemšanas izvēlas strādāt. Tāpat E.Viļķina aicināja domāt par sociālās uzņēmējdarbības attīstību, nodrošinot katra cilvēka spējām atbilstošu iespēju strādāt un saņemt atalgojumu, atbilstoši padarītajam darbam.

Tā kā pašvaldību sociālajiem dienestiem nav uzkrāta liela pieredze darbā ar cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, pārrunājām arī  iespējamo sadarbību ar Latvijas Psihiatru asociācijas Jauno psihiatru sekciju, par kuras darbību informēja Krista Brūna. Pašvaldības vērsa uzmanību uz jautājumiem par informācijas apmaiņu starp psihiatriem un sociālajiem dienestiem, jo lielākoties cilvēks, kuram nepieciešama palīdzība pēc iziešanas no ārstniecības iestādes, nenonāk sociālā dienesta redzeslokā, tādēļ nav iespējas sniegt nepieciešamo atbalstu un pakalpojumus. Tāpat pašvaldības lūdza psihiatrus sniegt detalizētāku informāciju par pacientiem nepieciešamo atbalstu, lai nodrošinātu cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem nepieciešamos sociālos pakalpojumus. Bieži psihiatru atzinumos šāda nozīmīga informācija nav iekļauta un tas apgrūtina kvalitatīvu un cilvēka vajadzībām atbilstoša atbalsta sniegšanu. Savukārt K.Brūna norādīja, ka jaunie speciālisti ir ieinteresēti iesaistīties sabiedrības izglītošanas pasākumos, kā arī uzsvēra, ka psihiatriem bieži vien trūkst informācijas par pašvaldībās pieejamiem  pakalpojumiem, tāpēc informācijas apmaiņa un sadarbība ir ļoti būtiska.

Vairāk informācijas:
Deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja Ina Miķelsone, mob.t 29289487, ina.mikelsone@vidzeme.lv

Sociālo pakalpojumu eksperte Laine Zālīte, mob.t. 26536286, laine.zalite@vidzeme.lv
Informāciju sagatavoja: Naula Dannenberga, projekta “Vidzeme iekļauj” sabiedrisko attiecību speciāliste, mob.t. 26148024, naula.dannenberga@vidzeme.lv