|
|
Projekta ieviešanas laiks:
Projekta “Vidzeme iekļauj” ieviešanas laiks ir līdz 2023.gada 31.decembrim.
Projekta budžets:
Projekta “Vidzeme iekļauj” kopējās izmaksas ir 11 579 801,00 EUR, tai skaitā 85% (9 842 830,85 EUR) līdzfinansē Eiropas Sociālais fonds.
Projekta numurs. (Vienošanās Nr. 9.2.2.1/15/I/003)
“Vidzeme iekļauj” aicina bērnus uz kopīgu noslēguma pasākumu
27.11.2023.
Vidzemes plānošanas reģions aicina ikvienu ģimeni, kurā aug bērns ar invaliditāti, pievienoties īpašā “Vidzeme iekļauj” noslēguma pasākumā. Piecos pasākumos dažādās vietās Vidzemē decembrī tiks aizvadītas kopīgas jautras, muzikālas un saliedējošas aktivitātes.
Pasākuma laikā dalībniekus priecēs koncerts “Pa pēdām”, savukārt īpašu un iesaistošu muzikālu kopdarbu būs sarūpējis bundzinieks un perkusionists Reinis Reķis. Dalībnieki iesaistīsies jautrā kopīgā eksperimentā, lai izzinātu ieguvumus, kas laika gaitā rasti projektā. Rūpējoties par to, lai mirkļi paliek atmiņā ne tikai projekta komandai, bet ikvienam bērnam un ģimenei, organizators sarūpējis pārsteigumu emociju iemūžināšanai.
Pasākumu plāns:
5. decembrī no plkst. 14.00-17.00 bērniem no Cēsu novada (norises vieta: Priekuļu kultūras nams, Selekcijas iela 6A, Priekuļi).
7. decembrī no plkst. 14.00-17.00 bērniem no Madonas un Varakļānu novada (norises vieta: Madonas pilsētas kultūras nams, Raiņa iela 12, Madona).
8. decembrī no plkst. 14.00-17.00 bērniem no Gulbenes un Alūksnes novada (norises vieta: Gulbenes novada jauniešu centrs “Bāze”, Brīvības iela 22, Gulbene).
11. decembrī no plkst. 14.00-17.00 bērniem no Smiltenes un Valkas novada (norises vieta: Smiltenes kultūras centrs, Gaujas iela 1, Smiltene).
12. decembrī no plkst. 14.00-18.00 bērniem no Valmieras novada (norises vieta: Kocēnu kultūras nams, Alejas iela 3, Kocēni).
Pieteikšanās, rakstot e-pastā ina.mikelsone@vidzeme.lv. Vietu skaits ir ierobežots, tādēļ aicinām nekavēties ar pieteikumu.
Jau ziņots, šogad noslēdzas deinstitucionalizācijas projekts “Vidzeme iekļauj”, tādēļ decembra sākumā Vidzemes plānošanas reģions organizē virkni pasākumu gan reģiona pašvaldību pārstāvjiem un sociālo pakalpojumu sniedzējiem, gan pieaugušajiem un bērniem ar invaliditāti. Pasākumos atskatīsies uz deinstitucionalizācijas procesā paveikto, radītajām izmaiņām cilvēku ar invaliditāti dzīves kvalitātes uzlabošanā, dažādu pakalpojumu sniedzēju veiksmēm un izaicinājumiem, kā arī vēlreiz aktualizēs nepieciešamību pēc valsts atbalsta sociālo pakalpojumu nodrošināšanas izmaksu segšanai.
Pasākumi notiks deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros. Tā mērķis ir Vidzemes plānošanas reģionā palielināt ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. Vairāk: http://www.vidzeme.lv/lv/projekti/vidzeme_ieklauj/info/
Informāciju sagatavoja:
Ieva Upeniece
Vidzemes plānošanas reģions
Bērnu vecāki interesējas par sociālo pakalpojumu saturu un apjomu turpmāk
09.11.2023.
Gatavojoties deinstitucionalizācijas projektu noslēgumam, Vidzemes plānošanas reģions kopīgi ar pašvaldību pārstāvjiem aicināja uz sarunām bērnu ar funkcionāliem traucējumiem vecākus, lai pārspriestu saņemto atbalstu, kā arī turpmāk nepieciešamos pakalpojumus.
Kopš deinstitucionalizācijas projektu uzsākšanas reģionos 2016. gadā, Vidzemes plānošanas reģiona īstenotā projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros nodrošināti nozīmīgi pakalpojumi gan pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem, gan bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. Pēc projekta uzsākšanas tā budžets ir palielināties vairāk nekā divkārši, kas lielā mērā ļāva palielināt arī saņemamo pakalpojumu apjomu un klāstu bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. Ja sākotnēji bija plānots projektā iesaistīt 356 bērnus ar invaliditāti, šobrīd ir apzināti 717 bērnu vajadzības pēc pakalpojumiem un tie sniegti vairāk nekā 500 bērniem Vidzemē.
Sarunās Valmierā, Madonā, Gulbenē, Cēsīs un Alūksnē bērnu vecākus interesēja dažādu pakalpojumu saturs, taujājot, piemēram, par pakalpojumiem, ko nodrošinās dienas aprūpes centri bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. Tāpat vecāki interesējās par pakalpojumiem pašiem vecākiem, piemēram, atbalsta grupām. Daļa vecāku izcēla, ka, viņuprāt, vienas no svarīgākajām terapijām, kas būtu jānodrošina arī turpmāk, ir ABA terapija, mākslu terapiju, kanisterapija, kā arī psihologa pakalpojumi.
Vecāki pauda neapmierinātību par to, ka pašvaldībām nav pienākums nodrošināt medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus, piemēram, fizioterapiju, ārstnieciskās masāžas, jo nepieciešamība pēc tiem ir ļoti liela. Īpaši svarīgi tas ir bērniem, kuriem ir sarežģīti pierast pie jauniem speciālistiem un kuri ilgstoši apmeklē kādu konkrētu speciālistu, taču šis speciālists nesniedz valsts apmaksātus medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus.
Dažu bērnu, kuriem noteikta īpašas kopšanas nepieciešamība, vecāki izcēla pārlieku mazo atalgojumu asistentiem, aprūpētājiem. Tāpat vecāki vēlējās uzzināt, kā atrast profesionālus asistentus, aprūpētājus, uzsverot, ka šādu speciālistu pieejamība būtu jānodrošina pašvaldībai. Projekta “Vidzeme iekļauj” pārstāvji skaidroja, ka daļēji asistentu un aprūpētāju trūkumu var kompensēt, pēc būtības izmantojot jaunizveidotos pakalpojumus. Piemēram, tā vietā, lai bērns saņemtu aprūpētāja pakalpojumus, ir iespējams izmantot dienas aprūpes centru pakalpojumu, kur bērns ir pieskatīts, aprūpēts, kā arī socializējas ar citiem bērniem.
Vecāki pauda, ka nereti trūkst informācijas par pieejamajiem pakalpojumiem un būtu nepieciešams organizēt līdzīgas tikšanās ar sociālo dienestu pārstāvjiem vai citām iesaistītajām organizācijām (piemēram, rehabilitācijas centriem, slimnīcām), lai cilvēki būtu informēti par pakalpojumu saņemšanas iespējām.
Šobrīd pašvaldībās tiek izstrādāti saistošie noteikumi, kas turpmāk noteiks saņemamo pakalpojumu klāstu, to saņemšanas un apmaksas kārtību no 2024. gada. Lai arī tik nozīmīgu atbalstu, kā tas bija projekta laikā, saņemt nebūs iespējams, tomēr ikviena pašvaldība sava budžeta iespēju robežās turpmāk plāno atbalsta pasākumus bērniem ar funkcionāliem traucējumiem.
Diskusijas notika deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros. Tā mērķis ir Vidzemes plānošanas reģionā palielināt ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. Vairāk: http://www.vidzeme.lv/lv/projekti/vidzeme_ieklauj/info/
Informāciju sagatavoja:
Ieva Upeniece
Vidzemes plānošanas reģions
“Vīru brokastis” – iespēja saredzēt sociālā darba lomu plašāk
03.10.2023.
Kopš pavasara Vidzemes plānošanas reģions īstenojis vairāku pasākumu kopumu – “Vīru brokastis”, tajos pulcējot sociālā darba speciālistus – vīriešus, kuri ikdienā strādā ar cilvēkiem ar invaliditāti. Aktivitātes kalpojušas par platformu vērtīgai pieredzes apmaiņai par šobrīd sociālajā darbā aktuālo un jaunu kontaktu dibināšanai, kas lietderīgi turpmākajā darbā.
Katrs no trim pasākumiem tematiski veltīts dažādām tēmām, kur vienā no tiem runāts par komandas nozīmi sociālo pakalpojumu sniegšanā, citā – par kvalitatīvu produktu radīšanu kopīgi ar cilvēkiem ar invaliditāti. Savukārt noslēdzošajā pasākumā “Vīru brokastis” runāts par sociālo uzņēmējdarbību kā vienu no veidiem, kā specializētajās darbnīcās ražotos produktus realizēt.
Dienas aprūpes centrā un specializētajās darbnīcās Gulbenes novadā notikušajā pasākumā ar savu stāstu par sociālā uzņēmuma dibināšanu dalījās uzņēmuma SIA “4 vēji” vadītājs Arnis Vējš. Uzņēmumā kopā ar Daudzfunkcionālā sociālo pakalpojumu centra “Laipa” dalībniekiem piedāvā sagatavot dažādus produktus – ziepes, to komplektus dāvanām, keramikas krūzes, bļodas un citus rokdarbus. Produkti ir roku darbs, ko specializētajā darbnīcā un sociālā uzņēmuma ražotnē izgatavo cilvēki ar invaliditāti.
- Vējš dalījās pārdomās par sociālā uzņēmuma vadīšanu. Viņš uzsvēra, ka, iesaistot nodarbinātībā cilvēkus ar garīga rakstura traucējumiem, iespējams sasniegt labus rezultātus, bet būtiska ir elastība – sapratne un spēja ievērot, kā arī ņemt vērā katra individuālās spējas un prasmes, darba tempu un citus faktorus.
Ikvienā no pasākumiem “Vīru brokastis” dalībnieki darbojās praktiski un arī noslēdzošais pasākums nebija izņēmums. Tā laikā rekordātri tapa pamatīgas koka šūpoles, ko turpmāk izmantos sociālo pakalpojumu Gulbenē iedzīvotāji.
Gulbenes specializēto darbnīcu koka darbnīcu nodarbību vadītājs Elmārs Liniņš, kurš ikdienā strādā ar cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, mācot viņiem amata prasmes, piedalījies visos pasākumos un saka, ka ļoti vērtīgi bijis uzzināt par līdzīgu pakalpojumu darbību. “Iespēja aprunāties un uzzināt dažādos skatījumus no citiem vīriem, kuri strādā šādās darbnīcās, bija visvērtīgākais. Ikdienā darbojamies šeit un reizēm pat nezinām to mērogu, kādi un cik daudz dažādu šādu vajadzīgu pakalpojumu ir apkārt. Uzzinājām, kā citur darbs tiek organizēts, kāda ir ikdiena. Interesanti bija uzzināt, kādus produktus gatavo citās darbnīcās. Man šobrīd nav tik saistoša sociālās uzņēmējdarbības tēma, jo es pats neredzu iespēju to attīstīt bez kādas jau esošas un peļņu nesošas pamatdarbības formas, savukārt patika idejas par labu produktu ražošanu. Pirmajā nodarbībā kopīgi veidojām pārvietojamas augu kastes, saredzu, ka mēs varētu tādas līdzīgas izveidot.”
Pasākumos piedalījās dažādi speciālisti – gan pašvaldību sociālo dienestu pārstāvji, sociālo pakalpojumu vadītāji, gan specializēto darbnīcu nodarbību vadītāji. Papildus ikvienā pasākumā aicināti līdzdarboties bija sociālo pakalpojumu izmantotāji – cilvēki ar invaliditāti.
Jau ziņots, “Vīru brokastis” organizētas, lai stiprinātu vīriešu lomu sociālā darba jomā, kā arī veicinātu vērtīgu gūtās pieredzes apmaiņu sociālo pakalpojumu sniegšanā cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem. Sociālā darba joma ir viena no tām, kur vīriešu speciālistu īpatsvars ir nesalīdzināmi mazāks, salīdzinot ar sieviešu skaitu. Tomēr gan Vidzemē, gan citviet Latvijā ir sociālā darba speciālisti, kuri daļu savas ikdienas, papildus pamatdarbam, vai visu laiku un profesionālo darbību velta darbam ar cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, tajā skaitā, strādājot sabiedrībā balstītos sociālajos pakalpojumos.
Pasākumi notika deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros. Tā mērķis ir Vidzemes plānošanas reģionā palielināt ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. Vairāk: http://www.vidzeme.lv/lv/projekti/vidzeme_ieklauj/info/
Informāciju sagatavoja:
Ieva Upeniece
Vidzemes plānošanas reģions
Projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros atbalstu pašvaldībām sociālo pakalpojumu izmaksu segšanai sniegs līdz novembra sākumam
26.09.2023.
Lai nodrošinātu iespēju sniegt nozīmīgus sociālos pakalpojumus ilgākā laika periodā, Vidzemes plānošanas reģions projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros saņēmis papildu finansējumu teju 850 tūkstošu apmērā, lai palīdzētu pašvaldībām segt to uzņemtās saistības par sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu nodrošināšanu cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem.
Ņemot vērā pašvaldību uzņemtās saistības, kas pārsniedza projekta budžeta iespējas, līdzekļi dažādu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu segšanai – grupu dzīvokļu, dienas aprūpes centru, specializēto darbnīcu, kā arī sociālās aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšanai būtu pietiekami līdz šī gada augustam. Balstoties uz esošajām pašvaldību vajadzībām, Vidzemes plānošanas reģions vērsās Labklājības ministrijā ar lūgumu rast papildu finansējumu, lai pašvaldības varētu nodrošināt uzņemto saistību izpildi no projekta līdzekļiem dažus mēnešus ilgāk – līdz novembrim.
Jau ziņots, ka 2023. gada sākumā, apvienojot ministriju, pašvaldību pārstāvjus un politiķus, kā arī sociālo pakalpojumu sniedzējus, Vidzemes plānošanas reģions aizsāka plaša mēroga diskusiju par deinstitucionalizācijas procesa ilgtspēju, beidzoties Eiropas Savienības fondu finansējumam šogad. Diskusijas mērķis bija rosināt atbildīgās ministrijas pēc iespējas ātrāk uzsākt darbu pie sociālo pakalpojumu finansēšanas modeļa izstrādes, kā arī paredzēt valsts budžeta līdzekļus sociālo pakalpojumu līdzfinansēšanai. Īpaši svarīgi tas ir tādēļ, ka līdz ar šī gada decembri pašvaldībām jau ir jārod finansējums deinstitucionalizācijas projektu ietvaros izveidoto sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu nodrošināšanai. Tomēr jautājums par sociālo pakalpojumu finansēšanas modeļa izstrādi, kā arī valsts budžeta līdzekļu nodrošināšanu deinstitucionalizācijas procesa ietvaros izveidoto pakalpojumu līdzfinansēšanai nav atrisināts, līdz ar to kārtību, kādā mērā un kā šie pakalpojumi turpmāk tiks nodrošināti, noteiks pašvaldību budžeta iespējas.
Kopš deinstitucionalizācijas projektu uzsākšanas reģionos 2016. gadā, Vidzemes plānošanas reģiona īstenotā projekta “Vidzeme iekļauj” budžets ir palielināties vairāk nekā divkārši. Skaidrojot apgūtā finansējuma nozīmīgo pieaugumu, projekta vadītāja I. Miķelsone uzsver dažādās izmaiņas, kas lielā mērā balstītas cilvēku vajadzībās. “Sākotnēji bija plānots projektā iesaistīt 356 bērnus ar funkcionāliem traucējumiem, bet šobrīd esam apzinājuši 717 bērnu vajadzības pēc pakalpojumiem un sniedzam pakalpojumus vairāk nekā 500 bērniem. Tāpat – bija plānots izvērtēt 208 pieaugušo ar garīga rakstu traucējumiem vajadzības, bet esam noskaidrojuši vairāk nekā 600 cilvēku vajadzības pēc pakalpojumiem un sniedzam atbalstu vairāk nekā 360 cilvēkiem. Būtiskas izmaiņas ir notikušas arī saņemamo pakalpojumu klāstā un apjomā, ko esam rosinājuši kopīgi ar pārējiem plānošanas reģioniem.”
Ir palielinājies saņemamo pakalpojumu apjoms un klāsts bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. Sākotnēji bija plānots, ka bērni varēs saņemt psihologa, logopēda, rehabilitologa, fizioterapijas, reitterapijas, hidroterapijas pakalpojumus. Veicot izmaiņas normatīvajos aktos, vēlāk tika noteikts, ka bērni var saņemt ne vairāk kā četrus pakalpojumus un ne vairāk kā 10 katra pakalpojuma sniegšanas reizes. Tomēr, uzklausot cilvēku vajadzības, šie ierobežojumi tika atcelti.
Papildus, projekta sākumā bija plānots, ka katrs pieaugušais varēs saņemt pakalpojumus divus gadus, bet arī šis ierobežojums ir atcelts, tādējādi projekta ietvaros radot iespēju ilgāku laiku sniegt atbalstu cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem.
Deinstitucionalizācijas ietvaros radītie pakalpojumi ir nozīmīgi cilvēku ar invaliditāti un viņu tuvinieku dzīves kvalitātei. Vidzemes plānošanas reģiona apkopotā informācija par deinstitucionalizācijas procesa radītajām izmaiņām tiem cilvēkiem, kuri projekta ietvaros saņem sociālos pakalpojumus, parāda, ka cilvēki ir kļuvuši sabiedriski aktīvāki, daļa strādā, apmeklē pasākumus, kļuvuši brīvāki, izpaužot savas domas, aizstāvot viedokli, uzlabojušās komunikācijas prasmes. Tāpat nozīmīgas izmaiņas tas ievieš viņu ģimenes locekļu dzīvē. Lai aprūpētu tuvinieku ar invaliditāti, bieži viņu ģimenes locekļi ir ierobežoti iespējā, piemēram, strādāt. Deinstitucionalizācijas process sniedz ievērojamu atbalstu, lai tuvinieki varētu atgriezties darba dzīvē un būt sociāli aktīvi.
Aktivitātes notiek deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros. Tā mērķis ir Vidzemes plānošanas reģionā palielināt ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. Vairāk: http://www.vidzeme.lv/lv/projekti/vidzeme_ieklauj/info/
Informāciju sagatavoja: Ieva Upeniece
Vidzemes plānošanas reģions
Novadītas pēdējās integrējošās nometnes bērniem ar invaliditāti projektā “Vidzeme iekļauj”
Vidzemes plānošanas reģiona īstenotā deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros šovasar notika noslēdzošās integrējošās nometnes ģimenēm, kurās aug bērns ar funkcionāliem traucējumiem. Kopš projekta uzsākšanas 2016. gadā organizētas pavisam 15 nometnes, veltot šim mērķim vairāk nekā 141 tūkstoti eiro.
Šogad aizvadītās vasaras nometnes bērniem ar funkcionāliem traucējumiem kopā ar ģimenēm Skangaļu muižā un vēlāk tūrisma un atpūtas centrā “Ezernieki” pulcēja 77 dalībniekus. Projektā “Vidzeme iekļauj” rasta iespēja tajās iesaistīt arī bērnus no Valsts sociālās aprūpes centriem, sekmējot to, ka arī bērni, kuri palikuši bez vecāku gādības, var pavadīt laiku ģimeniskā vidē, iegūt jaunus draugus, piedalīties interesantās un noderīgās aktivitātēs.
Nometņu aktivitātes paredz jaunu prasmju attīstīšanu bērniem, kā arī ne mazāk nozīmīgi – atbalstu un iedrošinājumu vecākiem vai aprūpes personām. Kā ierasts, arī šogad katra nometne ilga četras dienas, kuru laikā notika virkne dažādu aktivitāšu – gan individuālas, gan grupu nodarbības, diskusijas, atbalsta grupas vecākiem, fizioterapeita, socializācijas nodarbības, kā arī dažādas radošās nodarbības bērniem, deju terapija un spēles.
Nometņu organizatori aicināja sagatavoties parādīt savas ģimenes “superspēju” vai iesaistīt citus kādā kopīgā aktivitātē. Tika nospēlēta pirmizrāde pašas ģimenes izdomātai lugai, tāpat dalībnieki dziedāja, vadīja spēles, rotaļas, kas ģimenēs iegājušās paaudžu paaudzēs, mazākie nometnes dalībnieki rādīja savas iecienītākās deju kustības.
Līdz šim vecāki visvairāk nometnēs novērtējuši sniegto iespēju izrauties no ierastā, pabūt citā – brīvā un nepiespiestā vidē, kā arī iepazīties ar citām ģimenēm, dalīties pieredzē un atbalstā, padomos. Vecāki izceļ nometnē saņemto iedrošinājumu attīstīties un darboties. Tāpat arī novērtētas dažādas speciālistu konsultācijas un terapijas. Savukārt nometņu organizatori atzīst, ka tās ir iedvesmojošas abās pusēs – ik reizi tas ir jauns piedzīvojums gan dalībniekiem, gan komandai.
“Nometņu laikā ģimenes sadraudzējušās un daudzi turpina sazināties arī pēc tām. Milzīgs gandarījums radīt ikvienam nometnes dalībniekam iespēju atpūsties un draudzēties, palīdzēt pieņemt situāciju un doties tālāk, stiprināt attiecības brāļu un māsu starpā. Neizsakāms prieks dzirdēt smieklus un līdz sirds dziļumiem sāpīgi redzēt raudam, kaut arī šīs asaras ir dziedējošas. Kopā būšana ārpus ierastās ikdienas ir tas, kas nepieciešams šīm ģimenēm arī turpmāk, tāpēc ļoti ceru, ka arī pēc projekta beigām būs iespēja organizēt līdzīgas nometnes,” uzsver projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja Ina Miķelsone.
“Vidzeme iekļauj” komanda pateicas visām ģimenēm – ikvienam bērnam un vecākam par ieinteresētību, gaidām, uzticēšanos, piedalīšanos, būšanu kopā, kas padarīja iespējamu šādu nometņu organizēšanu gadu no gada.
Nometnes organizētas Vidzemes plānošanas reģiona īstenotā deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros. Vairāk: http://www.vidzeme.lv/lv/projekts_vidzeme_ieklauj
Ieva Bīviņa
Vidzemes plānošanas reģiona
Sabiedrisko attiecību speciāliste
Sociālā darba speciālisti apspriež čempionu cienīgu produktu izveidi specializētajās darbnīcās
04.08.2023.
Lai sekmētu pārdomātu produktu izveidi specializētajās darbnīcās un dienas aprūpes centros, kur darbojas cilvēki ar invaliditāti, Vidzemes plānošanas reģions jau otro reizi vienkopus aicināja sociālā darba speciālistus. Pasākumā “Vīru brokastis” pakalpojumā cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem Amatas pagasta Spārē piedalījās un pieredzē dalījās vairāk nekā 20 speciālistu.
Pasākuma ideja radīta projektā “Vidzeme iekļauj”, lai stiprinātu vīriešu lomu sociālā darba jomā, kā arī veicinātu pieredzes apmaiņu sociālo pakalpojumu sniegšanā cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem. Otrais pasākums pulcēja dažādu amatu meistarus, sociālā darba speciālistus, lai pārrunātu čempionu cienīgu produktu radīšanu specializētajās darbnīcās un dienas aprūpes centros.
Katrā šādā darbnīcā top unikāli izstrādājumi, tādēļ vīri dalījās pieredzē un diskutēja par to, kā radīt vērtīgu, ar papildu pievienoto vērtību produktu, neaizmirstot par sociālās rehabilitācijas mērķiem. Produktu izveides galvenais uzdevums ir pilnveidot cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem prasmes specializētajās darbnīcās un dienas aprūpes centros. Tomēr, kā pierādījuši vairāki sociālo pakalpojumu sniedzēji, ja produkti ir pārdomāti un kvalitatīvi, šie izstrādājumi ir pieprasīti. Cilvēki labprāt tos iegādājas un iesaka arī citiem, dodot iespēju cilvēkiem ar invaliditāti strādāt un veidot noderīgas lietas.
Pasākumā par atbalsta sniegšanu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu nodrošināšanā grupu dzīvokļos un darbu specializētajās darbnīcās pakalpojumā Spārē pastāstīja flīžu mozaīkas tehnikas darbnīcas vadītājs Jānis Saučuks. Praktiskā pieredzē ar klātesošajiem dalījās arī uzņēmuma SIA “Ewart Woods” vadītājs Maksims Jekimovs, kurš pastāstīja par produktu dizaina plānošanu un pārdošanu.
Demonstrējot izstrādājumus, dalībnieki savstarpēji apsprieda kopīgi ar cilvēkiem ar invaliditāti radīto, pastāstot, kādas ir ar to veidošanu saistītās dilemmas, problēmas vai vienkārši pārdomas. Līdzi atvesto produktu klāstā bija gan rokām darinātas sveces, koka izstrādājumi – dēlīši, šķīvji, galda organizatori, gan dažādi izstrādājumi no māla un citi produkti.
Vīri arī šoreiz rādīja prasmes darbā ar koku, dienas laikā izveidojot teju 20 pārnēsājamus solus, ko turpmāk ikdienā izmantos Spāres sociālā pakalpojuma iedzīvotāji. Papildus aktīvam darbam klātesošie izdzirdēja stāstu par biznesa attīstīšanu un baudīja maltīti Ērika Dreibanta un kolēģu izpildījumā.
“Vīru brokastis” apmeklēja sociālā darba speciālisti no Rūjienas, Naukšēniem, Gulbenes, Cēsīm, Siguldas, Jelgavas, Rīgas un Valmieras.
Sociālā darba joma ir viena no tām, kur vīriešu speciālistu īpatsvars ir nesalīdzināmi mazāks, salīdzinot ar sieviešu skaitu. Tomēr gan Vidzemē, gan citviet Latvijā ir sociālā darba speciālisti, kuri daļu savas ikdienas, papildus pamatdarbam, vai visu laiku un profesionālo darbību velta darbam ar cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, tajā skaitā, strādājot sabiedrībā balstītos sociālajos pakalpojumos. Tie ir gan dažādu amatu meistari, kuri vada nodarbības kokapstrādes, mālu un citās specializētajās darbnīcās, gan citi sociālā darba speciālisti, kuri strādā sociālajā dienestā vai sociālajos pakalpojumos.
Pasākumi notiek deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros. Tā mērķis ir Vidzemes plānošanas reģionā palielināt ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. Vairāk: http://www.vidzeme.lv/lv/projekti/vidzeme_ieklauj/info/
Informāciju sagatavoja:
Ieva Bīviņa
Vidzemes plānošanas reģiona
Sabiedrisko attiecību speciāliste
Vidzemes sociālo pakalpojumu sniedzēji papildina zināšanas Strenču psihoneiroloģiskajā slimnīcā
05.07.2023.
Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar Strenču psihoneiroloģiskās slimnīcas speciālistiem īstenoja informatīvus pasākumus sociālo pakalpojumu sniedzējiem. Divu apmācību cikla ietvarā nodarbībās piedalījās vairāk nekā 30 grupu dzīvokļu darbinieku, lai gūtu padziļinātas zināšanas par darbu ar cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem dažādās krīzēs.
Ikdienā grupu dzīvokļu darbinieki ir tie, kuri ir visciešākajā saskarē ar to iedzīvotājiem, tādēļ viņu darbā būtiski ir spēt atpazīt cilvēka uzvedību, lai nenokļūtu līdz krīzes stāvoklim. Šajos pasākumos kopīgi ar slimnīcas speciālistiem pievērsta uzmanība tam, kā atpazīt un izprast dažādās emocijas, risināt agresijas situācijas, atpazīt pirms agresijas izpausmes, vadīt situāciju, pielietot agresijas mazināšanas metodes, kā arī komunikācijas metodes.
Pasākumus vadīja pieredzējuši speciālisti, kuri ikdienā strādā Strenču psihoneiroloģiskajā slimnīcā ar pacientiem. Ārste – psihiatre Inga Bauska stāstīja par slimību izpausmēm un uzvedību pacientiem ar noteiktām diagnozēm. Savukārt par pirms agresijas pazīmēm runāja psihiatre Ieva Everte. Viņa iepazīstināja ar universālo emociju spektru (bailes, dusmas, riebums, pārsteigums, prieks, skumjas, nicinājums) un dalījās padomos, kā atpazīt šīs emocijas cilvēka uzvedībā, žestos, mīmikā. Tāpat ārste ieteica pieeju, kā rīkoties situācijās, kad novērojamas pirms agresijas pazīmes.
Klīniskais kapelāns un grupu terapeits apmācībā Andris Reiters stāstīja par cilvēka pamatemocijām. Atklājot lekciju, viņš citēja ārstes A. Zikusas pausto – “laipnību uztver pat agresīvs pacients”, papildus uzsverot cieņu kā vienu no pamata elementiem darbā ar jebkuru cilvēku. Ārsts – narkologs Edvīns Krastiņš stāstīja par komunikāciju ar agresīviem un iereibušiem klientiem un dalījās savā līdzšinējā pieredzē, kā tās labāk risināt.
Savukārt slimnīcas fizioterapeites Alise Janševska un Zanda Amoliņa runāja par pašu darbinieku emocionālo pašsaglabāšanos caur fiziskajām aktivitātēm. Viņas uzsvēra stresu un izdegšanu darba vietā, piebilstot, ka profesionālā izdegšana visbiežāk rodas darbiniekiem, kuri savā ikdienā strādā ar cilvēkiem. Pasākumu laikā klātesošie iepazinās ar dažādām tehnikām un metodēm, elpošanas, muskuļu relaksācijas vingrinājumiem, kas palīdz atbrīvot sasprindzinājumu ķermenī, samazināt trauksmi un nomierināt.
Šādus informatīvos pasākumus īstenot ierosināja Vidzemes plānošanas reģions projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros, balstoties uz Vidzemē izveidoto grupu dzīvokļu darbinieku līdzšinējo pieredzi un izrietošajiem jautājumiem par to, kā visefektīvāk nodrošināt atbalstu situācijās, kas saistītas ar grupu dzīvokļu iedzīvotājiem nepieciešamo psihiatrisko palīdzību. Tiekoties un pārspriežot esošās problēmas un bažas, slimnīcas vadība un ārsti pauda atbalstu un motivāciju īstenot informatīvus pasākumus.
Līdz šim Vidzemes pašvaldībās deinstitucionalizācijas procesa ietvaros izveidota nozīmīga infrastruktūra cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, lai veicinātu viņu patstāvīgu dzīvi, tajā pašā laikā nodrošinot speciālistu atbalstu ikdienas dzīvē. Šobrīd šādi grupu dzīvokļi izveidoti Valmierā, Valkā, Cēsīs, Rūjienā, Mazsalacā, Drustu pagastā, Amatas pagasta Spārē, Tirzā, kur pakalpojumus saņem vairāk nekā 100 cilvēki. Papildus pakalpojumu uzsāk sniegt grupu dzīvoklis Madonā, savukārt pakalpojumi vēl tiek veidoti Smiltenē un Vaidavā.
Tuvojoties projekta “Vidzeme iekļauj” noslēgumam, kas īsteno un koordinē deinstitucionalizācijas procesu sadarbībā ar Vidzemes pašvaldībām, vēl tiek organizētas dažādas apmācības sociālo pakalpojumu darbiniekiem, bērnu ar funkcionāliem traucējumiem vasaras nometnes. Tāpat noris intensīvs darbs ar ministriju un pašvaldībām, lai aktualizētu deinstitucionalizācijas ilgtspēju pēc projekta noslēguma, kas radījis bažas ne vienai vien pašvaldībai.
Aktivitātes notiek deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros. Tā mērķis ir Vidzemes plānošanas reģionā palielināt ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. Vairāk: http://www.vidzeme.lv/lv/projekti/vidzeme_ieklauj/info/
Ieva Bīviņa
Vidzemes plānošanas reģiona
Sabiedrisko attiecību speciāliste
“Vīru brokastis” Vidzemē vēl nebijušā pasākumā pulcē sociālā darba speciālistus vīriešus
26.06.2023.
Lai stiprinātu vīriešu lomu sociālā darba jomā, kā arī veicinātu vērtīgu gūtās pieredzes apmaiņu sociālo pakalpojumu sniegšanā cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, Vidzemes plānošanas reģions aizsācis nebijušu vairāku pasākumu kopumu – “Vīru brokastis”.
Sociālā darba joma ir viena no tām, kur vīriešu speciālistu īpatsvars ir nesalīdzināmi mazāks, salīdzinot ar sieviešu skaitu. Tomēr gan Vidzemē, gan citviet Latvijā ir sociālā darba speciālisti, kuri daļu savas ikdienas, papildus pamatdarbam, vai visu laiku un profesionālo darbību velta darbam ar cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, tajā skaitā, strādājot sabiedrībā balstītos sociālajos pakalpojumos. Tie ir gan dažādu amatu meistari, kuri vada nodarbības kokapstrādes, mālu un citās specializētajās darbnīcās, gan citi sociālā darba speciālisti, kuri strādā sociālajā dienestā vai sociālajos pakalpojumos.
Domājot par šo speciālistu nozīmīgā darba izcelšanu sabiedrībai kopumā, kā arī pašu speciālistu motivēšanu, savstarpēju saliedēšanu un turpmāku sadarbību, aprīļa izskaņā Smiltenes novada Drustu pagasta Gatartas specializētajās darbnīcās cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem “Kārkli” dots pieteikums pirmajam no turpmāk plānotajiem pasākumiem ar tematisko ietvaru par vīrieša lomu un nozīmi sociālo pakalpojumu sniegšanā, par vienotas komandas nozīmi atbalsta sniegšanā cilvēkiem ar invaliditāti.
“Vīru brokastu” atklāšanā iedvesmas vārdus par vīriešu lomu, strādājot un palīdzot cilvēkiem ar invaliditāti sociālajos pakalpojumos, deva pasākuma vadītājs, radio un televīzijas raidījumu vadītājs, kā arī zemessargs Gustavs Terzens. Savukārt par atbalsta sniegšanu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu nodrošināšanā grupu dzīvokļos un specializētajās darbnīcās “Kārkli” klātesošajiem pastāstīja pakalpojumu vadītājs Aivars Damroze un kokapstrādes specializēto darbnīcu vadītājs Mārtiņš Dzerkalis. Savukārt “Gatavo dabā” koncepta radītājs Latvijā un entuziasts – šefpavārs Renārs Purmalis dalījās savā pieredzē komandu saliedēšanā, papildus uzburot vairāku kārtu maltīti zem klajas debess.
Pasākumu apmeklēja sociālā darba speciālisti no Rūjienas, Naukšēniem, Gulbenes, Madonas, Cēsīm, Valkas, Jelgavas, Ogres un Valmieras. “Vīru brokastu” laikā vīri lika lietā savas prasmes praktiskā darbā, kopīgi ar “Kārklu” iedzīvotājiem izgatavojot pārvietojamas paaugstinātās dārza augu kastes blakus esošā sociālās aprūpes centra senioru vajadzībām. Papildus darba dunā vīri dalījās savā pieredzē par darbu ar cilvēkiem ar invaliditāti. Galvenie pārrunājamie jautājumi bija saistīti ar pakalpojumu saņēmēju motivēšanu, dažādu ikdienas situāciju risināšanu, kā arī uzsvērta nepieciešamība prasmju apguves procesā nepazaudēt sociālās rehabilitācijas mērķus, t.i. – palīdzēt cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem saskaņā ar katram individuāli nepieciešamo atbalstu.
Ņemot vērā speciālistu ieinteresētību, Vidzemes plānošanas reģions projektā “Vidzeme iekļauj” turpmāk plāno vēl vairākus pasākumus sociālā darba speciālistiem vīriešiem. Pirmajā pasākumā pārspriežot vienotas komandas nozīmi sociālo pakalpojumu un atbalsta sniegšanā cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, turpmāk paredzēts runāt par to, kā radīt nepieciešamus, kvalitatīvus un konkurētspējīgus produktus vai pakalpojumus specializētajās darbnīcās, kur savas prasmes pilnveido cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem. Tāpat plānots īstenot praktisku pasākumu par to, kādas ir iespējas realizēt specializētajās darbnīcās saražoto produkciju vai pakalpojumus.
Aktivitātes notiek deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros. Tā mērķis ir Vidzemes plānošanas reģionā palielināt ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. Vairāk: http://www.vidzeme.lv/lv/projekti/vidzeme_ieklauj/info/
Informāciju sagatavoja:
Ieva Bīviņa
Vidzemes plānošanas reģiona
Sabiedrisko attiecību speciāliste
Vidzemes plānošanas reģions uzsācis plašu diskusiju par deinstitucionalizācijas procesa ilgtspēju pašvaldībās
14.02.2023.
Apvienojot ministriju, pašvaldību pārstāvjus un politiķus, kā arī sociālo pakalpojumu sniedzējus, Vidzemes plānošanas reģions pasākumā “Zīmējam nākotni” janvāra izskaņā aizsāka plaša mēroga diskusiju par deinstitucionalizācijas (DI) procesa attīstību pašvaldībās, beidzoties Eiropas savienības (ES) fondu finansējumam 2023. gadā. Šobrīd oficiālā vēstulē Vidzemes plānošanas reģions rosina atbildīgās ministrijas pēc iespējas ātrāk uzsākt darbu pie sociālo pakalpojumu finansēšanas modeļa izstrādes, kā arī paredzēt valsts budžeta līdzekļus sociālo pakalpojumu līdzfinansēšanai.
Šogad noslēdzas būtisks sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu izveides un ieviešanas jeb DI procesa posms, kā ietvaros kopš 2016. gada pašvaldībās izveidota apjomīga pakalpojumu infrastruktūra cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. Šo gadu gaitā izdevumi par pakalpojumu sniegšanu kompensēti no ES fondu līdzekļiem, savukārt, sākot jau ar 2023. gada nogali, pašvaldībām būs jāparedz būtiski līdzekļi šo DI procesa ietvaros izveidoto sabiedrībā balstīto sociālo pakalpojumu nodrošināšanas izmaksu segšanai. DI procesam uzsākoties, pašvaldības uzņēmās saistības pakalpojumu nodrošināšanai nākotnē, bet šobrīd pasaules notikumu dēļ šīs saistības pieaugušas pat trīskārtīgi (t.i. – algu pieaugums, resursu cenu pieaugums u.c.).
Tā kā šobrīd nav izstrādāts valstī vietots DI pakalpojumu finansēšanas modelis turpmākajam, Vidzemes plānošanas reģions aktualizē virkni jautājumu saistītus ar sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanu pašvaldībās, tajā skaitā finansēšanas modeli un finansējuma avotu. Šo kopā ar citiem jautājumiem un priekšlikumiem Vidzemes plānošanas reģions ir iesniedzis Labklājības ministrijai.
Vēstulē atbildīgajām ministrijām Vidzemes plānošanas reģions rosina pārskatīt šobrīd spēkā esošos normatīvos aktus saistībā ar ierobežojumiem pakalpojumu sniegšanai pašvaldībās sabiedrībā balstītu pakalpojumu sniegšanai izveidotās infrastruktūras lietošanā.
Papildus Vidzemes plānošanas reģions aicina risināt jautājumus par valsts atbalstu pašvaldībām atbalsta sniegšanā personām, kuras ir pārtraukušas saņemt valsts finansēto ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā, un pārcēlušās uz patstāvīgu dzīvi pašvaldībā. Lielākajai daļai cilvēku, kuri pārcēlušies uz patstāvīgu dzīvi sabiedrībā, ir nepieciešami vairāki sociālie pakalpojumi, visbiežāk tie ir grupu dzīvokļu un dienas aprūpes centru vai specializēto darbnīcu pakalpojumi, kā arī dažādas individuālās konsultācijas un atbalsta grupu pakalpojumi. Vidzemes plānošanas reģions aicina Labklājības ministriju pārskatīt un palielināt valsts atbalsta pašvaldībām par sociālo pakalpojumu nodrošināšanu dzīvesvietā noteikto apmēru.
Tāpat Vidzemes plānošanas reģions aicina rast risinājumu iespējā realizēt specializētajās darbnīcās saražoto produkciju, kā arī stiprināt sadarbību starp Veselības ministriju un Labklājības ministriju, lai sekmētu deinstitucionalizācijas procesa ilgtspēju, īpaši attiecībā uz veselības aprūpes un medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu pieejamības un apmaksas kārtību.
DI ietvaros radītie pakalpojumi ir izšķiroši cilvēku ar invaliditāti un viņu tuvinieku dzīves kvalitātei. Vidzemes plānošanas reģiona veiktā aptauja par DI procesa radītajām izmaiņām tiem cilvēkiem, kuri projekta ietvaros saņem sociālos pakalpojumus – uzsāk patstāvīgu dzīvi grupu mājas dzīvoklī, apmeklē dienas aprūpes centru vai specializētās darbnīcas, vai izmanto citus piedāvātos pakalpojumus, parāda, ka cilvēki ir kļuvuši sabiedriski aktīvāki, daļa strādā, apmeklē pasākumus, kļuvuši brīvāki, izpaužot savas domas, aizstāvot viedokli, uzlabojušās komunikācijas prasmes. Tāpat nozīmīgas izmaiņas tas ievieš viņu ģimenes locekļu dzīvē. Lai aprūpētu tuvinieku ar invaliditāti, bieži viņu ģimenes locekļi ir ierobežoti iespējā, piemēram, strādāt. DI process sniedz ievērojamu atbalstu, lai tuvinieki varētu atgriezties darba dzīvē un būt sociāli aktīvi.
Diskusijas notika deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros. Tā mērķis ir Vidzemes plānošanas reģionā palielināt ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. Vairāk: http://www.vidzeme.lv/lv/projekti/vidzeme_ieklauj/info/
Informāciju sagatavoja:
Ieva Bīviņa
Vidzemes plānošanas reģiona
Sabiedrisko attiecību speciāliste
Vidzemes plānošanas reģions īstenojis apmācību ciklu bērnu sociālās aprūpes centru darbiniekiem
02.12.2022.
Piesaistot jomas profesionāļus, Vidzemes plānošanas reģions īstenojis apmācību ciklu bērnu sociālās aprūpes centru (BSAC) darbiniekiem Vidzemē, lai sniegtu atbalstu sarežģītajā iestāžu reorganizācijas procesā, pārejot uz ģimeniskai videi atbilstošākiem apstākļiem bez vecāku aprūpes esošajiem bērniem.
Apmācības organizētas kā daļa no plašāka pasākumu kopuma deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros un tajās piedalījās Smiltenes novada Bērnu un ģimenes atbalsta centra, Madonas novada bērnu un jauniešu ārpusģimenes aprūpes un atbalsta centra “Ozoli”, Valmieras SOS bērnu ciemata, kā arī Grašu bērnu ciemata darbinieki.
Nodarbību tēmas nereti noteica paši apmācību dalībnieki un tās bija saistītas ar viņu aktuālākajiem ikdienas jautājumiem darbā ar bērniem. Kopā septiņu nodarbību laikā katrā runāts par dažādiem jautājumiem, kā arī uzmanība pievērsta praktiskiem treniņiem un simulācijām.
Aizvadītas nodarbības par pusaudža vecumposmu un tam raksturīgajām iezīmēm, kā arī bērnu tiesību jautājumiem. To laikā runāts par pusaudžu psiholoģiskajām iezīmēm, pienākumiem, pozitīva pašvērtējuma un neatkarības veicināšanu, savstarpējo komunikāciju starp pieaugušo un jaunieti, kā arī citiem saistītiem jautājumiem.
Nodarbībā par bērniem ar autiskā spektra traucējumiem (AST) ar aprūpes centru darbiniekiem pārrunāts, kā ievērot un atpazīt traucējumus, pie kādiem speciālistiem vērsties, kā ikdienā darboties ar bērniem ar AST, tāpat arī par konfliktu risināšanu. Izskanēja daudz detalizētu jautājumu un piemēru, kas izriet no darbinieku līdzšinējās pieredzes, kurus bija iespējams apspriest ar pieaicinātajiem speciālistiem.
Aizvadīta nodarbība par atkarību jautājumiem, pārspriežot dažādos atkarību veidus, sākot ar zināmākajiem līdz specifiskākiem. Papildus aizvadītas nodarbības par bērnu emocionālajām vajadzībām un attiecību veidošanu, kā arī emociju un uzvedības traucējumiem. Tāpat arī pieaugušo emocionālajām vajadzībām. Tā kā šo darbinieku ikdiena ir saistīta ar paaugstinātu slodzi, izdegšanu un virkni citu faktoru, caur praktiskām aktivitātēm nodarbībās runāts tieši par darbinieku sajūtām, izmēģinot arī apzinātības treniņu emociju vadīšanai.
Nodarbībā par seksualitātes jautājumiem aplūkots, kā vienkārši un uzskatāmi runāt ar bērniem par higiēnu, seksualitāti, kā mācīt ievērot robežas, uzsverot, cik svarīgi mācīt prasmes, balstoties uz nākotnes vajadzībām.
“Jaunais, gribam mēs to vai negribam, ienāk mūsu ikdienā. Varbūt vēl nav šodien, bet kas to zina, kā būs rīt. Pirmo reizi, tā jau konkrēti iz dzīves, lektore no “Papardes Zieda” stāstīja par jauniešiem, kuri maina dzimumu, par viņu garo ciešanu ceļu, pasaules attieksmi. Līdz šim par to es tā pat nebiju domājusi, jo tas jau kaut kur aiz trejdeviņiem kalniem. Mani ļoti uzrunāja šī tēma, tagad es pavisam savādāk attiekšos pret šiem cilvēkiem. Jā, mums vēl daudz jāmācās ne tikai teorijas, praktikas, bet galvenokārt cilvēka cienīgas attieksmes,” apmācību noslēgumā vērtēja sociālās aprūpes un rehabilitācijas centra “Ozoli” vadītāja Sarmīte Pabērza.
Šo apmācību nodrošināšanai Vidzemes plānošanas reģions piesaistīja speciālistus no Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas, biedrības “Papardes zieds”, “Brīnummāja”, “Esi brīvs”, “Autisma centra” un centra “Dardedze”.
Deinstitucionalizācijas process nosaka, ka nepieciešamais atbalsts bērniem jāsniedz, iespējami tuvinot to ģimeniskai videi. Tas savukārt paredz bērnu, kuri palikuši bez vecāku gādības, aprūpes organizēšanu nelielās grupās, atbilstoši katra bērna vajadzībām ģimeniskai videi pietuvinātos apstākļos un mājoklī, kas līdzinās ģimenes mājoklim. Šādi ģimeniskai videi pietuvināti pakalpojumi no jauna izveidoti Valkas (pakalpojumu sniedz Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācija) un Gulbenes novados (pakalpojumu sniegšanu plānots uzsākt 2023.gadā), bet reorganizēti Madonas novadā, kur ģimeniskā vidē pakalpojumus turpina sniegt bērnu un jauniešu ārpusģimenes aprūpes un atbalsta centrs “Ozoli”.
Apmācības bērnu sociālas aprūpes centru speciālistiem notika deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros. Tā mērķis ir Vidzemes plānošanas reģionā palielināt ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. Vairāk: http://www.vidzeme.lv/lv/projekti/vidzeme_ieklauj/info/
Informāciju sagatavoja:
Ieva Bīviņa
Vidzemes plānošanas reģiona
Sabiedrisko attiecību speciāliste
Vidzemnieki iepazīst sociālos pakalpojumus savā apkārtnē
07.10.2022.
Vidzemes iekļaujošās nedēļas laikā, kad ikviens varēja apmeklēt un kopīgi darboties kādā no pašvaldībās izveidotajiem dienas aprūpes centriem, grupu dzīvokļiem un specializētajām darbnīcām cilvēkiem ar invaliditāti, aizvadīti 17 dažāda mēroga pasākumi, pulcējot vairāk nekā 500 darbīgu un ieinteresētu cilvēku.
Pasākumi notika Madonas, Cēsu, Valmieras, Alūksnes, Smiltenes un Valkas novados. Kopīgi ar atpazīstamiem dažādu amatu meistariem un entuziastiem tur aizvadītas meistarklases un darbnīcas, kurās savas prasmes un entuziasmu tālāk nodeva SIA “Ēdiendaris” dibinātāji – pavāru pāris Ēriks un Danija, uzņēmuma APLUSB.design mākslinieces, kafejnīcas “Rūsa” un Mākslas telpas “MALA” pārstāves Alise Ķīnasta, Elīna Krēsliņa un Monika Spiridona, metālmākslinieks un juvelieris Juris Leitāns, māksliniece Līga Dzene no radošās mājas “Mežsētas”, amatniece Sandra Valaine, zīmola “ZĪLE” dibinātāja Aiva Zīle, grafiti pazinējs un lietpratējs, karikatūru meistars Kristaps Auzenbergs, spēkavīrs un sporta entuziasts Didzis Zariņš, SIA “Vaidavas Keramiste” pārstāvji un daudzi citi dažādu arodu pratēji.
Šāds pasākumu kopums notika pirmo reizi un to organizēja Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar pašvaldībām un nevalstiskajām organizācijām, lai veicinātu izpratni par sabiedrībā balstītiem sociālajiem pakalpojumiem cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem.
Vairāku gadu garumā pašvaldības intensīvi strādā pie tā, lai attīstītu vietējo infrastruktūru un sociālos pakalpojumus, kas veicinātu cilvēku ar invaliditāti pilnvērtīgu dzīvi un arī iekļaušanu. Tomēr ne visi sabiedrības pārstāvji zina un izprot, kas noris viņu apkārtnē. Iekļaujošās nedēļas laikā caur dažādām kopīgām un radošām nodarbēm gan bērni, gan pieaugušie varēja uzzināt vairāk.
“No katra paša ir atkarīga viņa vēlme vai nevēlēšanās pieņemt to, kas nav pazīstams, saprotams, šķiet savāds vai dažiem pat nepareizs. Dažkārt cilvēki veido savus priekštatus, pat nezinot apstākļus, procesus un iemeslus. Šis un turpmākie šādi pasākumi kalpo par pamudinājumu iepazīt līdz šim nezināmo – atnākt, aprunāties, kopīgi padarboties ar cilvēkiem, saprast un līdz ar to būt pieņemošākiem pret ikvienu no apkārtējiem,” uzsver projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja Ina Miķelsone.
Vidzemes iekļaujošā nedēļa rosinājusi arī tās dalībniekus domāt, kā viņi varētu iesaistīties un, iespējams, pat dalīties ar savām īpašajām prasmēm. Vairāki no pasākumu apmeklētājiem izrādīja interesi darboties arī turpmāk, kopīgi uzcepot piparkūkas vai veidojot dažādus rokdarbus.
Plānots, ka līdzīgi pasākumi tiks īstenoti arī nākamajā gadā. Vairāk par pasākumiem var uzzināt Vidzemes iekļaujošās nedēļas mājas lapā: ieklauj.vidzeme.lv.
Deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” mērķis ir Vidzemes plānošanas reģionā palielināt ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. Vairāk Vidzemes plānošanas reģiona mājas lapā.
Ieva Bīviņa
Vidzemes plānošanas reģiona
Sabiedrisko attiecību speciāliste
Pirmo reizi – Vidzemes iekļaujošā nedēļa ar pasākumiem ikvienam
No 26. septembra līdz 1. oktobrim pirmo reizi Vidzemē notiks virkne pasākumu Iekļaujošās nedēļas ietvarā, kad ikviens iedzīvotājs aicināts uz kopīgu darbošanos jaunizveidotajos dienas aprūpes centros, grupu dzīvokļos un specializētajās darbnīcās reģiona pašvaldībās.
Nedēļas garumā dažādās vietās Vidzemē plānoti vairāk nekā 15 dažāda formāta un tematikas pasākumi, tostarp praktiskās darbnīcas, meistarklases un diskusijas.
Smilšu kino, māla apstrādes, šūšanas, pleķošanas, grafiti, burgeru gatavošanas meistarklases, dabas materiālu paklāju veidošana, sveču liešana, ziepju darbnīca, labdarības tirdziņš, tikšanās ar uzņēmējiem un demokrātiskas sarunas par iekļaujošu sabiedrību – tā ir tikai daļa no pasākumiem, kuros būs iespēja līdzdarboties kopīgi ar šo pakalpojumu dalībniekiem.
Informāciju par katru no notikumiem aicinām aplūkot vietnē ieklauj.vidzeme.lv. Pasākumi ir bez maksas. Daļai no tiem ir nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās.
Šo aktivitāšu mērķis ir vērst plašākas sabiedrības uzmanību uz līdz šim paveikto sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu izveidē pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kas noris valstī īstenotā deinstitucionalizācijas procesa ietvaros. Vidzemē to sadarbībā ar pašvaldībām īsteno šī pasākuma iniciators – Vidzemes plānošanas reģions.
Vidzemes iekļaujošās nedēļas pasākumi notiks dažādās vietās Madonas, Gulbenes, Cēsu, Valmieras, Alūksnes, Smiltenes un Valkas novadā. Tos sadarbībā ar Vidzemes plānošanas reģionu un pašvaldībām organizē arī biedrības ”Dēms”, “Cerību spārni”, “Latvijas Samariešu apvienība”, “Drustu acs”, “Latvijas Sarkanais Krusts” Vidzemes komiteja, nodibinājums “Alūksnes un Apes novada fonds”, “Latvijas Evanģēliski luteriskās Baznīcas Diakonijas centrs” kopienas centrs “Baltā ūdensroze” un SIA “Terra Opemele”.
Vidzemes iekļaujošo nedēļu kā pasākumu kopumu organizē Vidzemes plānošanas reģions projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros sadarbībā ar pašvaldībām un nevalstiskajām organizācijām. Projekta mērķis ir Vidzemes plānošanas reģionā palielināt ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. Vairāk Vidzemes plānošanas reģiona mājas lapā.
Informāciju sagatavoja:
Ieva Bīviņa
Vidzemes plānošanas reģiona
Sabiedrisko attiecību speciāliste
Pirmo reizi Vidzemē – no 26. septembra līdz 1. oktobrim pasākumi Iekļaujošās nedēļas ietvarā vairākās Vidzemes pašvaldībās, kad ikviens aicināts uz kopīgu darbošanos deinstitucionalizācijas procesā izveidotajos sabiedrībā balstītajos sociālajos pakalpojumos – dienas aprūpes centros, grupu dzīvokļos, specializētajās darbnīcās.
Pasākumi nedēļas garumā, lai būtu kopā un lauztu pieņēmumus – tikšanās ar uzņēmējiem, demokrātiskas sarunas par iekļaujošu sabiedrību, kopīgas kulinārijas, māla, pleķošanas meistarklases un virkne citu pasākumu.
“Vidzeme iekļauj” integrējošo nometņu dalībnieki novērtē sapratni un iedrošinājumu
16.08.2022.
Vidzemes plānošanas reģiona īstenotā projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros šovasar teju 39 ģimenes no Vidzemes, kurās aug bērns ar funkcionāliem traucējumiem, piedalījās integrējošās nometnēs “TuTePatās”. Ik gadu šīs nometnes ir vecāku un bērnu gaidītas, un atzinīgi novērtētas, arī šis gads nav izņēmums.
Integrējošo nometņu aktivitāšu mērķis ir jaunu un vispusīgu prasmju attīstīšana bērniem, atbalsts un iedrošinājums vecākiem, kā arī tādas vides radīšana, kas sniedz iespēju ģimenēm izrauties no ikdienas. Nodarbības tiek organizētas visai ģimenei kopā, kā arī atsevišķi bērniem un vecākiem – kā radošās aktivitātes, kur ikvienam ir iespēja atrast savu vietu un nodarbošanos.
Kā uzsver nodibinājuma “Latvijas Bērnu atbalsta fonds” pārstāve un nometnes “TuTePatās” vadītāja Zaiga Mainiece, kura jau otro gadu vada šo nometni: “Katra nometne ir atšķirīga, īpaša un jauns piedzīvojums gan dalībniekiem, gan komandai. Īpašāku to padara cilvēki – šie stiprie vecāki, zinātkārie bērni un komanda, kas ir gatava būt blakus un mācīties. Katrā nometnē ir kas savādāks – luga, deja vai spēļu laiks kopā. Tā ir iespēja izkāpt ārpus komforta zonas, kādam sevi pārvarēt, bet kādam vienkārši ļauties mirklim.”
Viņa teic – vecāki visvairāk novērtē sajūtu, ka esi starp savējiem, tevi saprot un pieņem tieši tādu, kāds esi. Līdzīgi emocijās pēc nometnes dalās arī četrus gadus vecās Emīlijas mamma, sakot: “Pateicos par četrām brīnumjaukām dienām, par katru smaidu, atklāsmēm, sapratni, iejūtību, empātiju, padomiem, iedrošinājumu un pārliecību nepadoties. Šajās dienās patiesi baudījām nepiespiestu atmosfēru, kurā mēs kā vecāki un arī mūsu īpašais bērns jutāmies brīvi no sabiedrības klišejām, negācijām, “citādiem” skatieniem uz mūsu īpašo bērnu. Šeit es varēju “novilkt” to mēteli, kuru man nākas “uzģērbt”, izejot parastā sabiedrībā ar mūsu meitu. Šo empātiju, šķiet, sapratīs tikai tie, kuriem ir citādie bērniņi.”
Sveķu pamatskolā Gulbenes novadā vasaras laikā ik mēnesi notika kopumā trīs nometnes, pulcējot ap 120 dalībnieku. Nometnēs bērni un vecāki varēja piedalīties mākslas un mūzikas terapijā, vecāku meditācijā – burbuļmeditācijā, mandalu, karikatūru zīmēšanā. Bērniem notika stafetes, Knop Knop meistarklases (flīsa konstruktori, kas palīdz attīstīt mazo motoriku), spēles un rotaļas sadarbības un sociālo prasmju attīstīšanai. Ik rīts sākās ar rīta rosmi un diena noslēdzās ar vakara sarunām, ko kā vērtīgāko nereti izceļ vecāki.
Nometnes organizētas Vidzemes plānošanas reģiona īstenotā deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros. Vairāk: http://www.vidzeme.lv/lv/projekts_vidzeme_ieklauj
Informāciju sagatavoja:
Ieva Bīviņa
Vidzemes plānošanas reģiona
Sabiedrisko attiecību speciāliste
Sadarbībā ar režisoru Kārli Anitenu top video stāsti par jauniem pakalpojumiem Vidzemes pašvaldībās cilvēkiem ar invaliditāti
09.05.2022.
Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar režisoru un scenāristu Kārli Anitenu uzsāk video stāstu izveidi par Vidzemes pašvaldībās izveidotajiem sabiedrībā balstītiem sociālajiem pakalpojumiem pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem.
Video stāstu mērķis ir informēt par iesākto deinstitucionalizācijas procesu un izveidotajiem pakalpojumiem cilvēkiem ar invaliditāti – grupu dzīvokļu mājām, dienas aprūpes centriem un specializētajām darbnīcām. Tā kā jaunizveidotie pakalpojumi ir atšķirīgi un paredz pakāpenisku pāreju no dzīves institūcijās uz pēc iespējas lielāku patstāvību un pašnoteikšanos, daļai cilvēku trūkst informācijas par tiem, atbilstību viņu vai viņu tuvinieku vajadzībām.
Kā uzsver Vidzemes plānošanas reģiona īstenotā projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja Ina Miķelsone, būtiski ir ne tikai veidot infrastruktūru, kas šobrīd pašvaldībās sekmīgi notiek, bet kliedēt neziņu, iedrošināt, aicināt cilvēkus šos jaunizveidotos pakalpojumus izmantot. “Daudzi no cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem visu savu dzīvi pavadījuši ļoti savrupi, par viņiem rūpes uzņēmušies tuvinieki, tāpēc pakalpojumu izmantošanas uzsākšanas posms daudziem ir sarežģīts. Ar šo informatīvo video palīdzību vēlamies sniegt ieskatu šo pakalpojumu būtībā un iedrošināt tuviniekus uzticēties pakalpojumu sniedzējiem.”
Sadarbībā ar Kārli Anitenu, kurš viesosies visos izveidotajos pakalpojumos pieaugušajiem, tiks veidoti stāsti, kas caur stāstu galvenajiem varoņiem atklās viņu ikdienu, tuvinieku pārdomas, kā arī apkārtējās sabiedrības skatījumu uz daļēji nezināmo vai neierasto saskarsmē ar cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem.
Pirmais stāsts par Smiltenes novada Drustu pagasta “Kārklos” izveidotajiem pakalpojumiem pieaugušajiem atklāj Vadima pārdomas, no aprūpes nama pārceļoties daudz patstāvīgākā dzīvē grupu dzīvoklī.
Video iespējams noskatīties: https://youtu.be/BaslpH5yoSA
Izveidotie pakalpojumi cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kā arī ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem ir daļa no deinstitucionalizācijas procesa, kas Vidzemē tiek īstenots kopš 2016. gada Alūksnes, Cēsu, Gulbenes, Madonas, Smiltenes, Valkas, Valmieras un Varakļānu novada pašvaldībās.
Video izveidoti deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros. Tā mērķis ir Vidzemes plānošanas reģionā palielināt ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. Vairāk: http://www.vidzeme.lv/lv/projekti/vidzeme_ieklauj/info/
Vidzemes plānošanas reģions apkopojis paveikto deinstitucionalizācijas procesa īstenošanā
25.03.2022.
Lai analizētu Vidzemē īstenoto deinstitucionalizācijas procesu – izveidotos un vēl topošos sabiedrībā balstītos sociālos pakalpojumus pieaugušajiem un bērniem, Vidzemes plānošanas reģions sagatavojis detalizētu pārskatu par paveikto.
Tajā apkopota informācija par pakalpojumu attīstību ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem, bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem.
Būtiskākie izaicinājumi, ar ko saskaras pašvaldības deinstitucionalizācijas procesa īstenošanā, saistīti ar sarežģījumiem pakalpojumu infrastruktūras būvniecībā, tāpat arī ar grūtībām dažādu nepieciešamo speciālistu piesaistē sociālo pakalpojumu nodrošināšanai.
Papildus vērojams, ka daļa jaunizveidoto pakalpojumu joprojām pilnībā netiek izmantoti. Iemesli tam ir dažādi – daļai cilvēku trūkst informācijas par to specifiku, atbilstību viņu vai viņu tuvinieku vajadzībām. Tāpat izskanējušas bažas par pietiekama finansējuma nepieciešamību ne tikai no pašvaldības, bet arī no valsts puses, lai turpinātu uzturēt šobrīd deinstitucionalizācijas procesā sasniegto arī pēc 2023. gada, kad noslēgsies projekts “Vidzeme iekļauj”.
Analizējot ārpusģimenes aprūpē esošo bērnu skaita izmaiņas kopš deinstitucionalizācijas procesa uzsākšanas 2016. gadā, secināms, ka kopumā pakāpeniski samazinās to bērnu skaits, kas ilgstoši dzīvo bērnu sociālās aprūpes centros (BSAC), tāpat samazinājies arī BSAC skaits. 2017. gadā Vidzemē darbojās 9 BSAC, kuros kopumā uzturējās 198 bērni, savukārt līdz 2021. gada decembrim slēgtas 5 iestādes. Šobrīd deinstitucionalizācijas procesa ietvaros Gulbenes, Madonas un Valkas novados izveidota infrastruktūra ģimeniskai videi pietuvināta pakalpojuma sniegšanai.
2021. gadā Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldībās dzīvoja kopumā 932 bērni ar funkcionāliem traucējumiem – par 15 vairāk nekā 2016. gadā. Līdz 2021. gada beigām dažādus projektā pieejamos pakalpojumus saņēmuši 360 bērni ar funkcionāliem traucējumiem. Visvairāk pakalpojumu sniegti bērniem Valmieras, Cēsu un Gulbenes novados.
Kopš projekta sākuma Vidzemes plānošanas reģions kompensējis pašvaldībām izdevumus par pakalpojumu sniegšanu bērniem ar funkcionāliem traucējumiem 594597,97 EUR apmērā. Pašvaldību griezumā lielākās kompensāciju saņēmējas ir Valmieras, Smiltenes un Cēsu pašvaldības.
Saskaņā ar Vidzemes plānošanas reģiona izstrādātajā deinstitucionalizācijas plānā sniegto informāciju, 2021. gadā Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldībās dzīvoja 3 173 pieaugušie ar garīga rakstura traucējumiem. Salīdzinot ar 2016. gadu, Vidzemē esošajās iestādēs pieaugušo ar garīga rakstura traucējumiem skaits ir samazinājies par 255 jeb 30%. Lielākoties tas skaidrojams ar cilvēku pārvietošanu uz citām ilgstošas sociālās aprūpes iestādēm. No valsts sociālās aprūpes centriem uz patstāvīgu dzīvi sabiedrībā pārcēlušies 28 cilvēki.
Līdz 2021. gadam projekta “Vidzeme iekļauj” nodrošinātos pakalpojumus saņēmuši 179 cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem. Visvairāk tie sniegti Valmieras, Cēsu un Madonas novados. Vidzemes plānošanas reģions kompensējis pašvaldībām izdevumus par pakalpojumu sniegšanu personām ar garīga rakstura traucējumiem 624169,73 EUR apmērā.
Vairākās pašvaldībās sekmīgi realizēti infrastruktūras projekti un izveidoti virkne pakalpojumu (grupu dzīvokļi, dienas aprūpes centri un specializētās darbnīcas pakalpojumi cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem) – Alūksnes, Amatas, Gulbenes, Naukšēnu, Lubānas, Priekuļu, Raunas un Valkas novada pašvaldībās (norādītas pašvaldības pirms administratīvi teritoriālās reformas, kad tika uzsākta deinstitucionalizācijas plāna īstenošana).
Papildus Vidzemes plānošanas reģions veica aptauju, lai noskaidrotu, kādas izmaiņas vai dzīves kvalitātes uzlabojumus uzsāktais deinstitucionalizācijas process radījis tiem cilvēkiem, kuri projekta ietvaros saņem sociālos pakalpojumus – uzsāk patstāvīgu dzīvi grupu mājas dzīvoklī, apmeklē dienas aprūpes centru vai specializētās darbnīcas, vai izmanto citus piedāvātos pakalpojumus. Daļa no rezultātiem rāda, ka cilvēki ir kļuvuši sabiedriski aktīvāki, daļa strādā, apmeklē pasākumus, kļuvuši brīvāki, izpaužot savas domas, aizstāvot viedokli, uzlabojušās komunikācijas prasmes. Savukārt bērniem ir lielāka iespēja iekļauties sabiedriskajā dzīvē. Savlaicīgi un nepārtraukti rehabilitācijas pakalpojumi dod iespēju ne tikai uzlabot veselības stāvokli, bet arī apmeklēt bērnudārzu un skolu.
Ar ziņojuma rezultātiem šonedēļ arī iepazīstināta projekta “Vidzeme iekļauj” vadības grupa, kurā pārstāvētas tās pašvaldības, kas projekta ietvaros īsteno deinstitucionalizācijas procesu – Alūksnes, Cēsu, Gulbenes, Madonas, Smiltenes, Valkas, Valmieras un Varakļānu novada pašvaldības.
Ar detalizētu informāciju par Vidzemes pašvaldību sniegtajiem pakalpojumiem iespējams iepazīties ikvienam: ŠEIT
Aktivitātes tiek īstenotas deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros. Tā mērķis ir Vidzemes plānošanas reģionā palielināt ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. Vairāk: http://www.vidzeme.lv/lv/projekti/vidzeme_ieklauj/info/
Informāciju sagatavoja:
Ieva Bīviņa
Vidzemes plānošanas reģiona
Sabiedrisko attiecību speciāliste
Jaunizveidotā “Vidzeme iekļauj” vadības grupa analizē deinstitucionalizācijas procesa īstenošanu pašvaldībās
Pirmo tikšanos aizvadījusi Vidzemes plānošanas reģiona īstenotā projekta “Vidzeme iekļauj” jaunā vadības grupa, kurā pārstāvētas tās pašvaldības, kas projekta ietvaros īsteno deinstitucionalizācijas procesu ar mērķi nodrošināt sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus. Tajā pārskatīts līdz šim paveiktais, kā arī diskutēts par izaicinājumiem, ar kuriem saskaras pašvaldības pakalpojumu izveidē.
Vidzemē kopumā ir 3233 pieaugušie ar garīga rakstura traucējumiem. No tiem šobrīd projektā “Vidzeme iekļauj” individuālo vajadzību izvērtējums veikts 510 cilvēkiem no kopumā 568 plānotajiem līdz projekta noslēgumam 2023. gadā. Pašvaldībās pakalpojumus saņēmuši 179 pieaugušie, kas ir 41 % no plānotā līdz 2023. gadam. Šie cilvēki saņem dienas aprūpes centra, specializēto darbnīcu, aprūpes mājās, individuālo konsultāciju vai īslaicīgas sociālās aprūpes jeb “atelpas brīža” pakalpojumus.
Savukārt no 929 bērniem ar funkcionāliem traucējumiem (kuriem noteikta invaliditāte un, kuri dzīvo ģimenē) Vidzemē, projektā šobrīd individuālās vajadzības izvērtētas 600 bērniem no 640 plānotajiem. Šobrīd dienas aprūpes centra, sociālās rehabilitācijas (tajā skaitā bērna vecākiem), sociālās aprūpes vai “atelpas brīža” pakalpojumus kopā saņēmis 361 bērns jeb 72% no plānotajiem līdz 2023. gadam tajās pašvaldībās, kas īsteno deinstitucionalizācijas procesu.
No projekta līdzekļiem pakalpojumu nodrošināšanai pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem kompensēti 624 107 EUR, savukārt pakalpojumiem bērniem ar funkcionāliem traucējumiem – 594 597 EUR.
Iepazīstoties ar Vidzemes plānošanas reģiona apkopoto informāciju par aktuālo situāciju un līdz šim pašvaldībās sniegtajiem pakalpojumiem pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, tajā skaitā izveidoto infrastruktūru (piemēram, dienas aprūpes centriem, grupu dzīvokļu mājām, specializētajām darbnīcām), secināms, ka sasniegtie rādītāji mēdz krasi atšķirties starp pašvaldībām.
Kā uzsver projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja Ina Miķelsone, iemesls atšķirīgai situācijai pašvaldībās ir gan salīdzinoši sarežģītā šādu pakalpojumu plānošana, jautājumi, kas skar infrastruktūras objektu būvniecību, ar Covid-19 pandēmiju saistīti jautājumi, gan arī administratīvi teritoriālā reforma: “Būvniecībā ir vērojams gan izmaksu pieaugums, gan arī novērojamas salīdzinoši daudz projektēšanas kļūdas. Tajās pašvaldībās, kurās izmaiņas ieviesa administratīvi teritoriālā reforma, šobrīd liels resurss jāvelta jaunās struktūras izveidei, saistošo noteikumu izstrādei, notiek darbinieku izvērtēšanas process, kas dažkārt saistīts ar darbinieka aiziešanu, ņemot vērā pašvaldības piedāvājumu. Arī epidemioloģiskā situācija ietekmē pakalpojumu nodrošināšanu, jo ir cilvēki, kuri baidās saņemt pakalpojumu šajos apstākļos, kā arī ne visi pakalpojumu sniedzēji piekrīt vakcinēties, kā rezultātā jāpārtrauc darbs.”
Deinstitucionalizācijas projekta vadības grupā iesaistīti pa vienam pārstāvim no Alūksnes, Cēsu, Madonas, Gulbenes, Smiltenes, Valkas, Valmieras un Varakļānu novada pašvaldībām. Tās pārstāvju uzdevums turpmāk būs uzraudzīt un arī sekmēt pakalpojumu izveidi minētajās pašvaldībās, sniedzot nepieciešamo atbalstu to sociālajiem dienestiem un citām saistītām institūcijām, lai sekmīgi īstenotu deinstitucionalizācijas procesu saskaņā ar sākotnēji projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros izstrādāto plānu.
Šādas sanāksmes turpmāk plānots īstenot regulāri, lai pārrunātu projektu progresu, nepieciešamo atbalstu un Vidzemes plānošanas reģiona iesaisti, kā arī veicinātu savstarpēju pieredzes apmaiņu starp pašvaldībām.
Plašākā informācija par pašvaldībās sniegtajiem pakalpojumiem pieejama publikācijā Vidzemes plānošanas reģiona mājas lapā.
Aktivitātes tiek īstenotas deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros. Tā mērķis ir Vidzemes plānošanas reģionā palielināt ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem.
Vairāk: http://www.vidzeme.lv/lv/projekti/vidzeme_ieklauj/info/
Informāciju sagatavoja:
Ieva Bīviņa
Vidzemes plānošanas reģiona
Sabiedrisko attiecību speciāliste
“Vidzeme iekļauj” integrējošās nometnes arī šovasar priecējušas bērnus un viņu ģimenes
27.08.2021.
Neskatoties uz tobrīd spēkā esošiem ierobežojumiem klātienes pasākumiem, Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar nodibinājumu “Latvijas Bērnu atbalsta fonds” šovasar rada iespēju īstenot trīs vasaras nometnes bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un viņu ģimenēm. Jau ceturto gadu šīs nometnes ir veids, kā to dalībniekiem uz brīdi mainīt ierasto vidi, radošā un nepiespiestā gaisotnē pabūt kopā ar saviem ģimenes locekļiem, kā arī apgūt jaunas prasmes.
Katra nometne ilga četras dienas, Sveķu pamatskolā kopumā pulcējot vairāk nekā 100 dalībnieku no Vidzemes – bērnus ar funkcionāliem traucējumiem un viņu mammas, tētus, brāļus, māsas un vecvecākus.
Nometnes programma piedāvāja nodarbības dažādu prasmju attīstīšanai gan bērniem, gan viņu vecākiem. Šo dienu laikā notika kanisterapijas un montesori nodarbības, rotaļnodarbības, tauriņpieskārienu masāžas pieredzes apgūšana vecākiem, mūzikas terapija. Tāpat bija padomāts par radošām aktivitātēm, piemēram “labo domu burciņas” veidošanu, stafetēm un citām nodarbēm, lai kopīgi varētu darboties bērni un viņu vecāki. Nometnes noslēgumā organizatori bija sagādājuši īpašu pārsteigumu – burbuļu šovu, kas aizrāva ne vien mazākos dalībniekus, bet arī viņu vecākus.
Dalībnieki īpaši novērtēja iespēju nometnē satikt citas ģimenes un tā iegūt jaunus draugus, tāpat arī iespēju dalīties ar savu un izdzirdēt citu vecāku pieredzes stāstus. Augsti novērtētas tika piedāvātās nodarbības, sevišķi lekcija par tauriņpieskārienu masāžu. Tāpat vecāki atzinību pauda par iespēju piedalīties nodarbībās, kas paredzētas gan kopā ar bērniem, gan atsevišķi.
“Pats svarīgākais, lai katram ir vismaz viena pozitīva lieta, emocija, sajūta, ko paņemt no nometnes līdzi. Ikvienam vecākam ir nepieciešams atbalsts un uzmundrinājums, katram ir sava unikālā pieredze, ar ko dalīties. Klausoties un esot kopā ar citiem līdzīgā situācijā esošiem, mums ir iespēja salīdzināt, izvērtēt un ieklausīties, kas der mums, kas neder, kā reaģē citi un, ko es varu darīt savādāk,” izceļot iespēju vecākiem šādās nometnēs savā starpā apmainīties pieredzētajā, uzsver šī gada nometņu vadītāja Zaiga Kozlovska, nodibinājuma “Latvijas Bērnu atbalsta fonds” pārstāve. “Pateicos ikkatram vecākam un bērnam par emociju gammu, atvērtību un spēku, kas ir viņos. Ļoti ceru, ka šī nometne deva spēku doties tālāk un ieraudzīt, ka neesi viens! Kopā mēs esam spēks!”
Nometnes organizētas Vidzemes plānošanas reģiona īstenotā deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros. Vairāk: http://www.vidzeme.lv/lv/projekts_vidzeme_ieklauj
Informāciju sagatavoja: Ieva Bīviņa, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, ieva.bivina@vidzeme.lv.
Kur bērni ar funkcionāliem traucējumiem saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumus projektā “Vidzeme iekļauj”
07.05.2021.
Informējot ģimenes, kurās aug bērni ar funkcionāliem traucējumiem par projekta “Vidzeme iekļauj” gaitu, projektā paveikto un gaidāmo 2021. gada 15. aprīlī tika organizēta tiešsaistes saruna “Pēcpusdienas saruna par deinstitucionalizāciju”, kurā bija aicināts piedalīties ikviens interesents.
Saruna norisinājās Zoom platformā, kā arī tai bija iespējams sekot līdzi projekta “Vidzeme iekļauj” Facebook lapā, kurā joprojām ir pieejams sarunas ieraksts: https://www.facebook.com/vidzemeieklauj/videos/726774564681157 .
Pēcpusdienas sarunas laikā vecāki izteica vēlmi uzzināt vairāk par pieejamo pakalpojumu klāstu, kuru iespējams saņemt projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros. Ņemot vērā, ka sociālās rehabilitācijas pakalpojumu klāsts ir ļoti plašs, tad esam apkopojuši tos pakalpojumus un pakalpojumu sniedzējus, kurus projektā “Vidzeme iekļauj” iesaistītās ģimenes ir izvēlējušās līdz šim. Ceram, ka šis saraksts būs noderīgs ģimenēm gan konkrēta pakalpojuma sniedzēja atrašanā, gan paplašinās zināmo pakalpojumu loku.
Projekta “Vidzeme iekļauj” vadītājas Inas Miķelsones gatavotajā prezentācijā ir iespēja iepazīties ar galvenajiem pamatnosacījumiem dalībai projektā “Vidzeme iekļauj” un projekta attīstības gaitu attiecībā pret bērniem ar funkcionāliem traucējumiem.
Jautājumiem: Deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja Ina Miķelsone, mob.t 29289487, ina.mikelsone@vidzeme.lv
Sociālo pakalpojumu eksperte Laine Zālīte, mob.t. 26536286, laine.zalite@vidzeme.lv
Informāciju sagatavoja: Naula Dannenberga, projekta “Vidzeme iekļauj” sabiedrisko attiecību speciāliste, mob.t. 26148024, naula.dannenberga@vidzeme.lv
| Kur Vidzemes bērni saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumus projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros? (informācija apkopota uz 2021. gada aprīli) | |||||
| Pakalpojums | Pakalpojuma sniedzējs | Mājaslapa | Adrese | Kontakttālrunis | E-pasts |
| ABA terapija | |||||
| Latvijas SOS – bērnu ciematu asociācija | https://ej.uz/sosbernuciemati | Ganību iela 3, Valmiera | 29991155 | marita1232@inbox.lv | |
| Laila Aksjoņenko | https://ej.uz/autismsberniem | Juglas iela 20, Rīga | 26152337 | autisma.kabinets@bkus.lv | |
| Biedrība “Mēs saviem bērniem” | https://www.facebook.com/messaviemberniem/ | Saieta laukums 1, Madona | 28601768 | saviemberniem@inbox.lv | |
| Audiologopēds | |||||
| Rehabilitācijas centrs “Poga” | http://www.centrspoga.lv/ | Sēlpils iela 2c, Rīga | 24968968, 28452200 | poga@centrspoga.lv | |
| Vidzemes slimnīca | https://vidzemesslimnica.lv | Jumaras iela 195, Valmiera | 64202603, 64202601 | ambulatora.registratura@vidzemesslimnica.lv | |
| Latvijas SOS – bērnu ciematu asociācija | https://ej.uz/sosbernuciemati | Ganību iela 3, Valmiera | 26422666 | elitaupe@inbox.lv | |
| Logopēds | |||||
| Biedrība “Brīnummāja” | http://www.brinummaja.lv/ | Bērzaines iela 16, Cēsis | 26425851 | ||
| SIA “Tavai un Manai Veselībai” | https://www.tmveselibai.lv/?fbclid=IwAR0Z6yth7q3kOX8WzIDkNrnyIqavgp0yJWoo-4XwW8sCZY0qXVViVqeNdq8 | Purva iela 2A, Gulbene, | 26 557 20 | info@tmveselibai.lv | |
| Rehabilitācijas centrs Līgatne | https://rehcentrsligatne.lv/ | Skaļupes, Līgatnes nov. | 64161917, 26431450 | registrators.rehcentrs@gmail.com | |
| Biedrība “Mēs saviem bērniem” | https://www.facebook.com/messaviemberniem/ | Saieta laukums 1, Madona | 28601768 | saviemberniem@inbox.lv | |
| Vidzemes slimnīca | https://vidzemesslimnica.lv | Jumaras iela 195, Valmiera | 64202603, 64202601 | ambulatora.registratura@vidzemesslimnica.lv | |
| Ārstnieciskā masāža, vispārējā masāža | |||||
| Oļesja Genriha-Kauliņa | – | Skaņkalnes iela 20, Skaņkalnes pag., Mazsalacas nov. | 26328141 | olesjagenriha@inbox.lv | |
| Sarmīte Akmentiņa | https://aluksnespoliklinika.lv/arsti/arsts/id/43 | Vidus iela 1, Alūksne | 29383329 | sakmentina@inbox.lv | |
| SIA “Valdzinājums” | https://www.kalsnava.lv/sia-valdzinajums-skaistumkopsanas-salons?pcversion=ok | Vesetas iela 9, Jaunkalsnava, Madonas nov. | 64826513 | ||
| Vidzemes slimnīca | https://vidzemesslimnica.lv | Jumaras iela 195, Valmiera | 64202603, 64202601 | ambulatora.registratura@vidzemesslimnica.lv | |
| SIA “Tavai un Manai Veselībai” | https://www.tmveselibai.lv/?fbclid=IwAR0Z6yth7q3kOX8WzIDkNrnyIqavgp0yJWoo-4XwW8sCZY0qXVViVqeNdq8 | Purva iela 2A, Gulbene | 26557120 | info@tmveselibai.lv | |
| Vidzemes Olimpiskais centrs, SIA | https://www.sportaveselibascentrs.lv/fizioterapija-un-sporta-rehabilitacija/ | Rīgas iela 91, Valmiera | 29721191 | svc@valmieraspeldbaseins.lv | |
| Rehabilitācijas centrs Līgatne | https://rehcentrsligatne.lv/ | Skaļupes, Līgatnes nov. | 64161917, 26431450 | registrators.rehcentrs@gmail.com | |
| Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība | https://www.slimnicuapvieniba.lv/lv/ | Upes iela 1, Gulbene vai Vidzemes iela 2, Balvi, | 64472809 (Gulbene), 64507001 (Balvi) | ||
| Valmieras veselības centrs | http://vvc.lv/specilisti-un-pakalpojumi | Bastiona iela 24, Valmiera | 28692800, 25103508, 64232318 | ||
| Ineses Prauliņas masiera prakse | – | Dārza iela 15 – 3, Smiltene | 26705015 | InesePraulina@inbox.lv | |
| Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīca | https://smiltene.lv/sabiedriba/veselibas-aprupe/arstniecibas-iestades/sarkana-krusta-smiltenes-slimnica/ambulatora-nodala-poliklinika/ | Dakteru ielā 14, Smiltene, | 64772534, 26468349. | registratura@smiltenesslimnica.lv. | |
| Hidroterapija un citas ūdens procedūras | |||||
| Rehabilitācijas centrs Līgatne | https://rehcentrsligatne.lv/ | Skaļupes, Līgatnes nov. | 64161917, 26431450 | registrators.rehcentrs@gmail.com | |
| Vidzemes Olimpiskais centrs, SIA | https://www.sportaveselibascentrs.lv/kermena-estetika/ | Rīgas iela 91, Valmiera | 29721191 | svc@valmieraspeldbaseins.lv | |
| Vidzemes slimnīca | https://vidzemesslimnica.lv | Jumaras iela 195, Valmiera | 64202603, 64202601 | ambulatora.registratura@vidzemesslimnica.lv | |
| Valmieras veselības centrs | http://vvc.lv/specilisti-un-pakalpojumi | Bastiona iela 24, Valmiera | 28692800, 25103508, 64232318 | ||
| SIA “Tavai un Manai Veselībai” | https://www.tmveselibai.lv/?fbclid=IwAR0Z6yth7q3kOX8WzIDkNrnyIqavgp0yJWoo-4XwW8sCZY0qXVViVqeNdq8 | Purva iela 2A, Gulbene | 26557120 | info@tmveselibai.lv | |
| Fizioterapija | |||||
| Baiba Strodāne | – | Jāņkalna iela 19, Alūksne | 29392676 | baiba.strodane@inbox.lv | |
| Kristīne Šmagre | – | Pils iela 1, Alūksne | |||
| Siguldas slimnīca | https://www.siguldasslimnica.lv/lv | Lakstīgalas iela 13, Sigulda | 67973973 | slimnica@apollo.lv | |
| Vidzemes slimnīca | https://vidzemesslimnica.lv | Jumaras iela 195, Valmiera | 64202603, 64202601 | ambulatora.registratura@vidzemesslimnica.lv | |
| Biedrība “Mēs saviem bērniem” | https://www.facebook.com/messaviemberniem/ | Saieta laukums 1, Madona | 28601768 | saviemberniem@inbox.lv | |
| Biedrība “Brīnummāja | http://www.brinummaja.lv/ | Bērzaines iela 16, Cēsis | 26425851 | ||
| Cēsu klīnika | https://www.cesuklinika.lv/ | Palasta iela 15, Cēsis | 20238111 | info@cesuklinika.lv | |
| Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība | https://www.slimnicuapvieniba.lv/lv/ | Upes iela 1, Gulbene vai Vidzemes iela 2, Balvi, | 64472809 (Gulbene), 64507001 (Balvi) | ||
| Ingvilda Stībele | https://www.gulbenesbjss.lv/fizioterapija | Skolas iela 10A, Gulbene | 29376380 | sports@gulbene.lv | |
| Justīne Boka | – | Purva iela 2A, Gulbene | 26479197 | dzjaste@inbox.lv | |
| SIA “Tavai un Manai Veselībai” | https://www.tmveselibai.lv/?fbclid=IwAR0Z6yth7q3kOX8WzIDkNrnyIqavgp0yJWoo-4XwW8sCZY0qXVViVqeNdq8 | Purva iela 2A, Gulbene | 26557120 | info@tmveselibai.lv | |
| SIA “Laba prakse Cesvaine” | http://www.fizioterapeitiem.lv/vecuma-grupas/berni/article/49-sia-laba-prakse | Augusta Saulieša iela 9, (1. stāvs), Cesvaine | 22311462, 28351449 | ||
| Valmieras veselības centrs | http://vvc.lv/specilisti-un-pakalpojumi | Bastiona iela 24, Valmiera | 28692800; 25103508; 64232318 | ||
| M.Klauča fizioterapijas prakse | – | Rīgas iela 57A, Viļāni | 22103828 | maris.klaucs@inbox.lv | |
| Krista Kupča | – | Madonas novads | 26578655 | kupca.krista@gmail.com | |
| Madonas slimnīca | https://www.madonasslimnica.lv/ | Rūpniecības iela 38, Madona | 64860586 | slimnica@madonasslimnica.lv | |
| Annija Kaufmane | – | Gulbenes novads | 26632473 | annija.kaufmane@gmail.com | |
| Daira Lāce | – | Valdemāra iela 26 (336. kabinets), Rūjiena | 25436702 | ||
| Concordia LL, SIA | https://concordiall.lv/ | Vienības gatve 109, Rīga un Maskavas iela 40, Rīga | 27740933 | info.concordiall@gmail.com | |
| Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīca | https://smiltene.lv/sabiedriba/veselibas-aprupe/arstniecibas-iestades/sarkana-krusta-smiltenes-slimnica/ambulatora-nodala-poliklinika/ | Dakteru ielā 14, Smiltene | 64772534, 26468349. | registratura@smiltenesslimnica.lv. | |
| Kanisterapija | |||||
| Biedrība “Brīnummāja | http://www.brinummaja.lv/ | Bērzaines iela 16, Cēsis | 26425851 | ||
| Latvijas SOS – bērnu ciematu asociācija | https://ej.uz/sosbernuciemati | Ganību iela 3, Valmiera | 26052365 | blackimp@inbox.lv | |
| Biedrība “Mēs saviem bērniem” | https://www.facebook.com/messaviemberniem/ | Saieta laukums 1, Madona | 28601768 | saviemberniem@inbox.lv | |
| Montessori | |||||
| Biedrība “Brīnummāja | http://www.brinummaja.lv/ | Bērzaines iela 16, Cēsis | 26425851 | ||
| Latvijas SOS – bērnu ciematu asociācija | https://ej.uz/sosbernuciemati | Ganību iela 3, Valmiera | 29991155 | marita1232@inbox.lv | |
| Biedrība “Mēs saviem bērniem” | https://www.facebook.com/messaviemberniem/ | Saieta laukums 1, Madona | 28601768 | saviemberniem@inbox.lv | |
| Vidzemes slimnīca | https://vidzemesslimnica.lv | Jumaras iela 195, Valmiera | 64202603, 64202601 | ambulatora.registratura@vidzemesslimnica.lv | |
| Mūzikas terapija | |||||
| Biedrība “Brīnummāja | http://www.brinummaja.lv/ | Bērzaines iela 16, Cēsis | 26425851 | ||
| Latvijas SOS – bērnu ciematu asociācija | https://ej.uz/sosbernuciemati | Ganību iela 3, Valmiera | 28281842 | shilo.muzika@gmail.com | |
| Biedrība “Mēs saviem bērniem” | https://www.facebook.com/messaviemberniem/ | Saieta laukums 1, Madona | 28601768 | saviemberniem@inbox.lv | |
| Vita Krūmiņa | https://muzikasterapija.lv/project/vita-krumina/ | Madonas novads | 26512375 | vita.krumina@inbox.lv |
|
| Maija Diļevka | https://login.muzikasterapija.lv/user/maijaestere/ | Valmiera | 28281842 | dilevkas@gmail.com | |
| Deju un kustību terapija | |||||
| Zanda Lauva | https://purinuskola.weebly.com/zanda-lauva.html | Beātes ielā 10, Valmiera | 26357358 | zanda.lauva@gmail.com | |
| Vizuāli plastiskās mākslas terapija | |||||
| Latvijas SOS – bērnu ciematu asociācija | https://ej.uz/sosbernuciemati | Ganību iela 3, Valmiera | 29115335 | baiba.lezdina@gmail.com | |
| Dace Visnola | https://visnola.wordpress.com/ | Sigulda un Rīga | 29488445 | visnoladace@gmail.com | |
| Laura Danilāne | https://arttherapy.lv/lv/praktizejosie-makslas-terapeiti/laura-danilane | Rīga, Jūrmala, Madona, Liepa | 26526975 | laura.danilane@gmail.com | |
| Iveta Jermolājeva | https://arttherapy.lv/lv/praktizejosie-makslas-terapeiti/iveta-jermolajeva | Cēsis, Runas iela 3 | 28858141 | iveta.jermolajeva@gmail.com | |
| Centrs Valdardze | http://www.centrsvaldardze.lv/?lang=lv | Raiņa iela 9F, Valmiera | 28334442 | valdardze@inbox.lv | |
| Tomatis terapija | |||||
| Biedrība “Brīnummāja | http://www.brinummaja.lv/ | Bērzaines iela 16, Cēsis | 26425851 | ||
| Lillija Kirsanova | https://www.tomatislatvia.com/copy-of-a-tomatis-centrs-riga | Ainažu iela 6, Rīga | 27 058 979 | tomatislatvia@gmail.com | |
| Valmieras veselības centrs | http://vvc.lv/specilisti-un-pakalpojumi | Bastiona iela 24, Valmiera | 28692800, 25103508, 64232318 | ||
| Psihologs | |||||
| Dace Gailīte | http://www.wp.theraplay.org/latvia/apmaciti-praktiki/ | Smiltene, Valmiera | 29115207 | ||
| Rehabilitācijas centrs Līgatne | https://rehcentrsligatne.lv/ | Skaļupes, Līgatnes nov. | 64161917, 26431450 | registrators.rehcentrs@gmail.com | |
| Iveta Gargurne | – | Purva iela 2a, Gulbene; Poruka iela 2, Madona |
26310765 | gargurne@inbox.lv | |
| Ruta Abramova | http://www.gimenespsihoterapija.lv/psihoterapeiti/ruta-abramova/ | Ābeļu iela 8, Gulbene | 26567513 | rutaabramova@inbox.lv | |
| Inga Jurševska | http://www.kpa.lv/biedri/visi-biedri/jursevska-inga/ | Cēsis | 29284884 | inga.cesis@gmail.com | |
| Iveta Lukjanova | – | Valmieras iela 7-3, Cēsis | 29342058 | ivetalukjanova@gmail.com | |
| Kristīne Kiriloviča | – | Valmiera | 29616822 | Kristine.Kirilovica@sosbca.lv | |
| Kognitīvi biheiviorālās terapijas nodarbība | |||||
| Kristīne Kiriloviča | – | Valmiera | 29616822 | Kristine.Kirilovica@sosbca.lv | |
| ForBrain terapija | |||||
| Biedrība “Brīnummāja | http://www.brinummaja.lv/ | Bērzaines iela 16, Cēsis | 26425851 | ||
| Ergoterapija | |||||
| Rehabilitācijas centrs “Poga” | http://www.centrspoga.lv/ | Sēlpils iela 2c, Rīga | 24968968, 28452200 | poga@centrspoga.lv | |
| Biedrība “Mēs saviem bērniem” | https://www.facebook.com/messaviemberniem/ | Saieta laukums 1, Madona | 28601768 | saviemberniem@inbox.lv | |
| Rehabilitācijas centrs Līgatne | https://rehcentrsligatne.lv/ | Skaļupes, Līgatnes nov. | 64161917, 26431450 | registrators.rehcentrs@gmail.com | |
| Olga Gluza | – | Mārupes iela 14A, Rīga | 29897651 | olga.tkachik@gmail.com | |
| Vidzemes slimnīca | https://vidzemesslimnica.lv | Jumaras iela 195, Valmiera | 64202603, 64202601 | ambulatora.registratura@vidzemesslimnica.lv | |
| Therasuit | |||||
| Rehabilitācijas centrs “Poga” | http://www.centrspoga.lv/ | Sēlpils iela 2c, Rīga | 24968968, 28452200 | poga@centrspoga.lv | |
| Geo terapija | |||||
| Rehabilitācijas centrs “Poga” | http://www.centrspoga.lv/ | Sēlpils iela 2c, Rīga | 24968968, 28452200 | poga@centrspoga.lv | |
| Neirologs | |||||
| Rehabilitācijas centrs “Poga” | http://www.centrspoga.lv/ | Sēlpils iela 2c, Rīga | 24968968, 28452200 | poga@centrspoga.lv | |
| Sensorās istabas nodarbība | |||||
| Biedrība “Brīnummāja | http://www.brinummaja.lv/ | Bērzaines iela 16, Cēsis | 26425851 | ||
| Silto smilšu terapija | |||||
| Biedrība “Brīnummāja | http://www.brinummaja.lv/ | Bērzaines iela 16, Cēsis | 26425851 | ||
| Latvijas SOS – bērnu ciematu asociācija | https://ej.uz/sosbernuciemati | Ganību iela 3, Valmiera | 29220362 | dace.valge@inbox.lv | |
| Smilšu spēles terapija | |||||
| Ruta Abramova | http://www.gimenespsihoterapija.lv/psihoterapeiti/ruta-abramova/ | Ābeļu iela 8, Gulbene | 26567513 | rutaabramova@inbox.lv | |
| Biedrība “Mēs saviem bērniem” | https://www.facebook.com/messaviemberniem/ | Saieta laukums 1, Madona | 28601768 | saviemberniem@inbox.lv | |
| Dace Gailīte | http://www.wp.theraplay.org/latvia/apmaciti-praktiki/ | Smiltene, Valmiera | 29115207 | ||
| Inese Taube | http://www.taubesprakse.lv/ | Beātes iela 62, Valmiera | 26139284 | inesetaube@inbox.lv | |
| Osteopāts | |||||
| Rehabilitācijas centrs “Poga” | http://www.centrspoga.lv/ | Sēlpils iela 2c, Rīga | 24968968, 28452200 | poga@centrspoga.lv | |
| Vidzemes slimnīca | https://vidzemesslimnica.lv | Jumaras iela 195, Valmiera | 64202603,64202601 | ambulatora.registratura@vidzemesslimnica.lv | |
| Anda Polna | – | Pils iela 1, Sigulda | 29139091 | ||
| Rehabilitologs | |||||
| Rehabilitācijas centrs Līgatne | https://rehcentrsligatne.lv/ | Skaļupes, Līgatnes nov. | 64161917, 26431450 | registrators.rehcentrs@gmail.com | |
| Sāls istabas terapija | |||||
| Rehabilitācijas centrs Līgatne | https://rehcentrsligatne.lv/ | Skaļupes, Līgatnes nov. | 64161917, 26431450 | registrators.rehcentrs@gmail.com | |
| Reitterapija | |||||
| Nacionālais rehabilitācijas centrs “Vaivari” | https://www.nrcvaivari.lv/lv/reitterapija-un-arstnieciska-jasana | Asaru prospekts 61, Jūrmala | 29415916, 28327517 | nfo@nrc.lv | |
| Aļona Antončika | http://reitterapija.blogspot.com/p/kontakti.html | 29110454 | |||
| Scenar procedūra | |||||
| Scenar Baltic, SIA | https://www.scenar.lv/kontakti | Pils iela 1, Sigulda | 27060705 | info@scenar-baltic.lv | |
| Traumatalogs-ortopēds | |||||
| Bērnu klīniskā universitātes slimnīca | https://www.bkus.lv/lv/content/poliklinika-0 | Vienības gatve 45, Rīga | 80708866 | poliklinika@bkus.lv | |
| Bioakustiskā korekcija | |||||
| Autisma atbalsta punkts Rēzeknē | https://www.autismsrezekne.lv/lv/ | 18. novembra iela 16, Rēzekne | 26184413, 26006394 | edavs@inbox.lv | |
| Fizioterapija ar G-EO | |||||
| Rehabilitācijas centrs “Poga” | http://www.centrspoga.lv/ | Sēlpils iela 2c, Rīga | 24968968, 28452200 | poga@centrspoga.lv | |
| BOWEN terapija | |||||
| Vasariņas SK | – | Valmieras 9, Cēsis | 29843722 | sanstra@inbox.lv | |
| Haloterapija | |||||
| Rehabilitācijas centrs Līgatne | https://rehcentrsligatne.lv/ | Skaļupes, Līgatnes nov. | 64161917, 26431450 | registrators.rehcentrs@gmail.com | |
| Smadzeņu mikropolarizācija | |||||
| Svētās Sofijas bērnu centrs | https://www.deti-hospis.com/lv/ | Tērbatas iela, 83B, Rīga | 25660365, 27849002 | detihospis@gmail.com | |
| Uztura speciālists | |||||
| Valmieras veselības centrs | http://vvc.lv/specilisti-un-pakalpojumi | Bastiona iela 24, Valmiera | 28692800, 25103508, 64232318 | ||
| Traumatalogs | |||||
| Valmieras veselības centrs | http://vvc.lv/specilisti-un-pakalpojumi | Bastiona iela 24, Valmiera | 28692800, 25103508, 64232318 | ||
Negaidīt no cilvēka neiespējamo
24.02.2021.
Uz ielas pretī nāk sieviete, kura stumj bērnu ratus, bet tajos esošais bērns ir aptuveni desmit gadus vecs. Ķermenis salīcis, kājas pret pārējo ķermeni nesamērīgi tievas. Bērns smejas un skaļi spiedzošām skaņām cenšas komunicēt ar pasauli. Garāmgājēji novērš skatienus, kāds uz brīdi uzsmaida bērna mammai, kāds pāriet ielas otrā pusē, jo ir mācīts neskatīties uz citādo.
Ģimenēs, kurās aug bērns ar funkcionāliem traucējumiem, ikdienu apgrūtina ne vien rehabilitācijas procedūras, asistenta nodrošināšana bērnam un vides pieejamības problēmas, bet arī sabiedrības neizpratne par bērna ar funkcionāliem traucējumiem piederību sabiedrībai. Vecāku vēlme, lai bērna dzīvē satiktie cilvēki aiz funkcionāliem traucējumiem ierauga bērnu un viņa vajadzības, bieži paliek nesadzirdēta, nesaredzēta un nesaprasta.
Lai mazinātu sabiedrībā esošo stigmu par bērniem ar funkcionālām traucējumiem un sniegtu zināšanas, šī gada 19. februārī Vidzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros tika organizētas apmācības vispārējo pakalpojumu sniedzējiem. Apmācības notika ZOOM platformā un tajās piedalījās 25 dalībnieki no desmit Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldībām. Aktīvākie apmācību dalībnieki pārstāvēja izglītības nozari.
“Tas, ka mums rada trauksmi kaut kas nepazīstams un citāds, ir normāli. Tā ir mūsu smadzenes daļa, kas tā noreaģē, bet ne vienmēr kaut kas uzreiz ir jādara. Trauksme raisa vēlmi iesaistīties vai dusmas, kas ir aizsargreakcija. Kā piedzīvot to, ka neko nevar darīt? Nevis aizmukt, izvairīties, bet izdzīvot bezspēcības laiku? Pieņemšana. Pieņemšana ir sadarbība. Nav viena vispārīgā metode, pareizais veids, kā komunicēt ar šādiem bērniem un viņu ģimenēm. To nevar vienā pieejā iemācīties un tad lietot. Pareizais veids veidojas, kad iemācāmies būt iejūtīgāki, vairāk spējīgi nevis komunicēt no pareizās pozīcijas (kas būtu ļoti augstprātīgi), bet vairāk nostāties līdzās, būt gataviem līdzpārdzīvot. Un galvenais atslēgas vārds ir cieņa!”- tā, iedrošinot dalībniekus, pauda lektore Mg.psych., mg.sc.sal., sertificēta psiholoģe, mākslas terapeite, supervizore Ilze Dreifelde.
Apmācību laikā dalībnieki strādāja darba grupās, kurās diskutēja par tādām tēmām, kā neizpratne, iesaiste, uzmanības pievēršana un komunikācijas grūtības ar bērnu, kuram ir funkcionāli traucējumi un viņa ģimeni. “Man ikdienā nav saskarsme ar bērniem, kuriem ir īpašas vajadzības. Šodiena man pilnīgi noteikti ir kas jauns un liek aizdomāties par šiem bērniem,” – pārdomās dalījās kāda bibliotēkas darbiniece. “Bijām dalībnieki no dažādām sfērām un tas ļāva mums uz lietām paskatīties no dažādiem skatu punktiem,”– tā pēc diskusijām secināja viena no dalībniecēm.
Apmācību noslēgumā dalībniekiem bija brīnišķīga iespēja noklausīties iedrošinošu dzīvesstāstu, kurā dalījās audžumamma Elīna Bataraga. Elīnas ģimenē aug audžumeita, kurai ir smagi funkcionāli traucējumi. “Ir ok, ja bērnam nekad nebūs amata un viņš nekad nestrādās. Jānomet tas plīvurs, ka visi ir salīdzināmi. Mirklis, kad es atmetu ideju, ka man audžumeitu ir “jāsalabo” bija sāpīgs, bet tas nesa milzu atvieglojumu,”– dalījās E.Bataraga. Audžumamma uzsvēra, ka ikvienam ir iespēja palīdzēt īpašajiem bērniem, atbalstot viņa vecākus. Viens vecākam pateikts teikums var mainīt ļoti daudz, Elīna aicina to izmantot, lai celtu: ”Īpašo bērnu vecāki ir vienlaikus ļoti stipri un ļoti trausli. Viņi var cīnīties par savu bērnu, kā lauvas, bet jebkurš negatīvs komentārs par bērnu spēj sagraut vecāku. Ir viegli saskatīt trūkumus un grūtības, bet, lai ieraudzītu stiprās puses, ir nepieciešama piepūle!”
Jautājumiem: Deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja Ina Miķelsone, mob.t 29289487, ina.mikelsone@vidzeme.lv
Sociālo pakalpojumu eksperte Laine Zālīte, mob.t. 26536286, laine.zalite@vidzeme.lv
Informāciju sagatavoja: Naula Dannenberga, projekta “Vidzeme iekļauj” sabiedrisko attiecību speciāliste, mob.t. 26148024, naula.dannenberga@vidzeme.lv
Vairāk par deisntitucionalizācijas projektu “Vidzeme iekļauj”
Esi vienkāršs un cilvēki tieksies pie tevis
06.01.2021.
Lai cilvēks ar garīga rakstura traucējumiem veiksmīgi iekļautos sabiedrībā, ir būtiski nodrošināt nodarbinātības iespējas atbilstoši cilvēka spējām un vajadzībām, gan cilvēkam, kurš dzīvo ģimenē, gan cilvēkam, kurš dzīvo grupu dzīvokļa pakalpojumā, tāpēc Vidzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plāns paredz dienas aprūpes centru un specializēto darbnīcu izveidi pilngadīgiem cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem. Vidzemes plānošanas reģionā dienas aprūpes centrus pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem veido 13 pašvaldības, bet specializētās darbnīcas veido 10 pašvaldības.
Cilvēkam ar smagākiem funkcionāliem traucējumiem piemērotāka ir darbošanās dienas aprūpes centrā, kur nodrošina nepieciešamo aprūpi, sniedz atbalstu un attīsta nepieciešamās vai saglabā esošās prasmes. Ja funkcionālie traucējumi ir vieglāki, bet algota darba veikšanai vēl jāattīsta darba prasmes, tad piemērots ir specializēto darbnīcu pakalpojums – sveču liešana, dārzkopības iemaņu apgūšana, ēst gatavošana, darbs ar mālu, ādas apstrādes, kokapstrādes u.c. iemaņas. Pieredze rāda, ka specializētās darbnīcas palīdz cilvēkiem uzsākt darba attiecības vai atgriezties darba tirgū, jo tajās apgūst ne tikai amata prasmes, bet arī sociālās iemaņas.
“Esmu ļoti priecīga, ka man šogad no 5. oktobra ir iespēja apmeklēt dienas centru. Man ļoti patīk, ka dienas centrā ir visādas nodarbības. Katru nedēļu, kas cits. Man ļoti patīk, ka pirmdienās ir vingrošana un dejošana. Tas palīdz manai veselībai. Man ļoti patīk, ka var uzdziedāt. Un taisīt visādus darbiņus. Galvenais, ka dienas centrā ir jauks kolektīvs un jauki darbinieki. Paldies par visu. Par mīlestību un siltumu, ko izstaro jauki cilvēki dienas centrā!” pārdomās dalās dienas aprūpes centra “Stropiņš” apmeklētāja.
Valmieras dienas aprūpes centra “Stropiņš” un specializēto darbnīcu vadītāja Agnese Valdēna uzsver, ka cilvēkam, apmeklējot dienas aprūpes centru vai specializētās darbnīcas pakalpojumus, paplašinās redzesloks. Dienas aprūpes centra apmeklētājiem tiek organizētas ekskursijas, radošas nodarbes un, pats svarīgākais, pilnveidotas socializēšanās prasmes – cilvēks kļūst patstāvīgāks un spējīgāks iekļauties un līdzdarboties sabiedriskajos procesos. Šo pakalpojumu vērtība ir individuālajā pieejā katram apmeklētājam. Arī dienas aprūpes centrā “Stropiņš” tiek īstenota individuāla pieeja – rasts laiks nelielai sarunai, jokam vai kāda darbiņa kopīgai paveikšanai ar katru apmeklētāju. Arī brīvajā laikā darbinieki cenšas piemeklēt katram interesējošo nodarbi.
“Man patīk centriņā dejošana, mūzika un radošās nodarbības pie Līgas un Ritas, arī pastaigas ārā,” stāsta dienas aprūpes centra “Stropiņš” apmeklētāja.
Dienas aprūpes centra un specializēto darbnīcu pakalpojums ir liels atbalsts ģimenēm, kuras rūpējas par tuvinieku ar garīga rakstura traucējumiem, sniedzot iespēju ģimenes locekļiem atgriezties darba tirgū, zinot, ka tuvinieks ir drošībā un viņam tiek nodrošināta saturīga laika pavadīšana. Arī cilvēkiem, kuri dzīvo grupu dzīvokļos, ir svarīgs konkrēts dienas ritms un nodarbinātība, kas palīdz veiksmīgāk iekļauties sabiedrībā.
Vīrietis, kurš specializētajās darbnīcās apgūst kokapstrādes prasmes, stāsta: ”Patīk kokapstrādē dedzināšana, patīk būt kopā ar Līgu. Patīk, ka varu strādāt priekš veikaliņa.”
“Kopš ir specializētās darbnīcas, man patīk darboties,” dalās specializēto darbnīcu apmeklētājs.
Specializētajās darbnīcās veidotie kokapstrādes produkti tiek pārdoti sociālā uzņēmuma “Čaklās bites bode” veikalā. Katrs pārdotais izstrādājums ir apliecinājums, ka funkcionālie traucējumi nav šķērslis, lai radītu, iesaistītos un apgūtu jaunas prasmes.
Jautājot dienas aprūpes centra “Stropiņš” un specializēto darbnīcu vadītājai par motivāciju strādāt šādā pakalpojumā, A.Valdēna teic: “Man patīk tas patiesums. Nekas netiek sarežģīts, valda vienkāršība, kas dod vieglumu. Ir tāds teiciens – esi vienkāršs un cilvēki tieksies pie tevis! Te tas ir abpusēji. Ja dienas beigās mēs ejot mājas apskaujamies vai paspiežam viens otram roku, tad man liekas, ka diena ir izdevusies! ”
Jautājumiem: Deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja Ina Miķelsone, mob.t 29289487, ina.mikelsone@vidzeme.lv
Sociālo pakalpojumu eksperte Laine Zālīte, mob.t. 26536286, laine.zalite@vidzeme.lv
Informāciju sagatavoja: Naula Dannenberga, projekta “Vidzeme iekļauj” sabiedrisko attiecību speciāliste, mob.t. 26148024, naula.dannenberga@vidzeme.lv
Tiesības dzīvot pilnvērtīgu dzīvi
25.11.2020.
Lai arī Valmierā jau ilgāk nekā gadu veiksmīgi darbojas grupu dzīvokļa pakalpojums cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, un drīzumā šādu pakalpojumu sāks nodrošināt vēl 11 pašvaldībās Vidzemē, joprojām vietējo kopienu līmenī notiek asas diskusijas par pašvaldību plāniem. Atbildot uz iedzīvotāju bažām par to, ka kaimiņos uz patstāvīgu dzīvi pavisam drīz apmetīsies cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem Inga Brente-Mieze, Valmieras grupu dzīvokļu vadītāja norāda: “Pieņemu, ka līdzcilvēki ir nevis pret pakalpojuma izveidi, bet gan drīzāk tā pauž savu piesardzību attiecībā uz visu jauno un nezināmo, kas ir dabiska pretreakcija. Tomēr to iespējams mainīt, izglītojot sabiedrību. Manuprāt, mums katram ir tiesības dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Katram ir tiesības izvēlēties, kur dzīvot un kā dzīvot. Deinstitucionalizācija nav tikai par pakalpojumiem, bet tā parāda, cik inteliģenta ir sabiedrība, kā sabiedrībā cirkulē informācija un cik daudz virsroku ņem stereotipi, kas ir nevis pieredzē, bet stāstos balstīti.“
Valmierā grupu dzīvokļos uz patstāvīgu dzīvi apmetušies jau 15 cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem un psihiskām saslimšanām. Cilvēki ir pārcēlušies gan no valsts sociālā aprūpes centra, gan no vecāku mājām, izvēloties dzīvot patstāvīgu pilngadīga cilvēka dzīvi. Pamatā cilvēki dzīvo istabās pa vienam, bet ir arī divi pāri, viens no tiem kopā pārcēlās no valsts sociālās aprūpes centra un grupu dzīvoklī tupina dzīvot kopā. I.Brente-Mieze atskatoties uz aizvadīto gadu to raksturo, kā ļoti darbīgu, kurā iemītnieki ir apguvuši daudz jauna. Daļa ir uzsākuši darba attiecības, pārējie dienu aizvada dienas aprūpes centrā vai specializētajās darbnīcās, kur apgūst jaunas prasmes. Protams, ka mēdz gadīties pa kādam strīdam, bet nav tādu, ko paši vai ar sociālā darba speciālista vai atbalsta personāla palīdzību nespētu atrisināt.
Blakus ēkai, kurā atrodas grupu dzīvokļi, Valmieras pilsētas pašvaldība piešķīrusi nelielu zemes gabalu, kurā iemītnieki iekopuši dārzu. Vasarā tajā audzētas gan puķes priekam, gan dārzeņi, kuri prasmīgi iekonservēti ziemai.
“Manuprāt, šeit ir jābūt tai vietai, kur personas ar garīga rakstura traucējumiem (arī ar psihiskiem traucējumiem) beidzot var un drīkst paši noteikt savu dzīvi, kur darboties un organizēties tā, kā paši to vēlētos. Darbinieku pienesums šeit ir tikai sadzīves vai darba prasmju attīstīšanā vai pilnveidošanā, kā arī darbinieki raugās, lai grupu dzīvokļos dzīvojošie, organizējot savu ikdienu, nepadraud sevi vai citus,” skaidro I.Brente-Mieze.
“Salīdzinot ar iepriekšējo dzīvesvietu, tagad esmu cilvēcīgos apstākļos. Mācos cept kūkas, pīrāgus. Sen nebiju krāsojusi olas Lieldienās. Iemācījos “saprasties” ar veļasmašīnu. Pateicoties tam, ka tagad man ir arī darbs, cenšos veidot uzkrājumus, lai varētu iegādāties lietas kas nepieciešamas patstāvīgai dzīvei. Esmu spērusi pirmos solīšus veselības labā. Mācos apgūt to ko nesaprotu datorā,” stāsta Ilona, Valmieras grupu dzīvokļa iemītniece.
Dainis, Valmieras grupu dzīvokļa iemītnieks stāsta: “Sāku aprast ar to, ka pašam jāprot plānot sava ikdiena. Cenšos pagatavot sev ēdienu. Iemācījos mazgāt veļu. Arī istabu cenšos turēt kārtībā. Strādāju.”
“Pagājušā gada novembrī sāku dzīvot Valmierā grupu dzīvoklī. Patīkami pārsteidz šis pakalpojums – izremontētas telpas, ir mēbeles un pat sadzīves tehnika. Šajā pakalpojumā iekļauti arī aprūpētāju pakalpojumi, gadījumā, ja tādi ir nepieciešami. Ļoti padomāts, lai iemītnieki šeit ērti justos. Pakalpojumā ietvertas izmaksas par telpu uzkopšanas inventāru, higiēnas preces. Dzīvošana šajā projektā ir ideāls variants, kā uzsākt patstāvīgu dzīvi cilvēkiem ar invaliditāti un zemiem ienākumiem,” Valmieras grupu dzīvokļa iemītniece Anna (vārds mainīts).
I.Brente-Mieze atzīst, ka liela daļa no cilvēkiem, kas apmetušies Valmieras grupu dzīvoklī, ir spējīgi dzīvot patstāvīgi vai ar nelielu atbalstu.
Jānorāda, ka statistikas dati liecina – Latvijā pieaug to personu skaits, kam ir garīga rakstura traucējumi vai psihiskas saslimšanas. (Saskaņā ar Vidzemes plānošanas reģiona (turpmāk -VPR) deinstitucionalizācijas plānā sniegto informāciju 2016. gadā 2 931 persona jeb 15,3% no personām ar invaliditāti VPR pašvaldībās bija personas ar 1. un 2. grupas invaliditāti ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem. 2019. gadā personu ar 1. un 2. grupas invaliditāti un psihiskiem un uzvedības traucējumiem skaits bija pieaudzis par 302 personām, kopumā aptverot 3 233 personas jeb 14,8% no kopējā personu ar invaliditāti skaita.) Jāsecina, ka pieaug arī nepieciešamība pēc dažādiem sabiedrībā balstītiem sociāliem pakalpojumiem cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem.
Grupu dzīvokļu izveide ir daļa no deinstitucionalizācijas procesa Latvijā, tie tiek veidoti 48 pašvaldībās, dodot iespēju saņemt šo pakalpojumu vairāk nekā 600 cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem. Plānots, ka līdz 2023. gada beigām Vidzemes plānošanas reģiona teritorijā būs izveidoti vēl 11 grupu dzīvokļi, sniedzot iespēju vēl 155 cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem uzsākt patstāvīgu dzīvi.
Vairāk par deinstitucionalizācijas projektu “Vidzeme iekļauj” Vidzemes plānošanas reģionā: www.vidzeme.lv
Jautājumiem: Deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja Ina Miķelsone, mob.t 29289487, ina.mikelsone@vidzeme.lv
Sociālo pakalpojumu eksperte Laine Zālīte, mob.t. 26536286, laine.zalite@vidzeme.lv
Informāciju sagatavoja: Naula Dannenberga, projekta “Vidzeme iekļauj” sabiedrisko attiecību speciāliste, mob.t. 26148024, naula.dannenberga@vidzeme.lv
Sociālajiem pakalpojumiem ir jābūt balstītiem cilvēka vajadzībās
05.11.2020.
Deinstitucionalizācijas projektu ietvaros plānots, ka ap 700 institūcijās dzīvojošo cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem līdz 2023. gadam no valsts sociālās aprūpes centriem (turpmāk – VSAC) pārcelsies uz dzīvi sabiedrībā. Šobrīd pašvaldības veido jaunus sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem – grupu dzīvokļus, specializētās darbnīcas un dienas aprūpes centrus. Šo pakalpojumu izveide ir nepieciešama ne tikai tādēļ, lai cilvēki no VSAC varētu pārcelties uz dzīvi sabiedrībā, bet arī lai mazinātu risku šobrīd sabiedrībā dzīvojošo cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem nokļūšanai institūcijās, sniedzot iespēju cilvēkiem dzīvot ģimeniskā vidē un saņemt nepieciešamo atbalstu.
Sniedzot atbalstu un papildus zināšanas VSAC “Vidzeme” filiāles “Rūja” un filiāles “Valka” darbiniekiem cilvēka ar garīga rakstura traucējumiem sagatavošanai dzīvei sabiedrībā, Vidzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros oktobra mēnesī norisinājās četru dienu apmācības par sabiedrībā balstītu pakalpojumu sniegšanu cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem. Apmācības vadīja biedrības “Rīgas pilsētas “Rūpju bērns”” un biedrības “Papardes zieds” speciālisti, runājot gan par cilvēkam nepieciešamo atbalstu patstāvīgas dzīves uzsākšanā, nodarbinātību, vides pielāgošanu, gan par seksualitātes un reproduktīvās veselības jautājumiem.
Iepazīstinot mācību dalībniekus ar Vidzemes plānošanas reģionā topošajiem pakalpojumiem cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja Ina Miķelsone, uzsvēra arī VSAC darbinieku lomu deinstitucionalizācijas procesa īstenošanā. “Jūsu iesaiste pirms cilvēks ir atstājis VSAC ir ļoti nozīmīga, ne tikai, lai palīdzētu apgūt sadzīvē nepieciešamās prasmes, bet arī palīdzot cilvēkam izveidot atbalsta sistēmu ārpus institūcijas, kopā saprotot, kurš būs cilvēka ģimenes ārsts, sociālā dienesta darbinieks pašvaldībā, psihiatrs. Jau šobrīd jūs varat palīdzēt cilvēkam apzināt šīs personas, kopā aizdoties uz nākamo dzīvesvietu un iepazīt apkārtni.”
Dalībniekiem savas iekšējās “normāli” robežas izvērtēt izaicināja biedrības “Rīgas pilsētas “Rūpju bērns”” valdes loceklis Māris Grāvis runājot par normalizācijas principiem sniedzot pakalpojumus cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem. M.Grāvis uzsvēra: ”Nereti jomās, kur paši nespējam sevi disciplinēt, to sagaidām no cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, esot pret viņiem prasīgāki, nekā pret sevi.” M.Grāvis aicināja mācību dalībniekus apdomāt, ko viņi jau šobrīd var darīt, lai tuvinātu cilvēku ikdienu sabiedrībā balstītam pakalpojumam, mainot mazas ikdienas darbības un ļaujot cilvēkiem iespēju robežās veidot savu dienu. Stāstot par pakalpojumiem, kurus sniedz biedrība “Rīgas pilsētas “Rūpju bērns””, M.Grāvis vērsa uzmanību uz to, cik svarīgs ir pakalpojumu kopums, lai sniegtu atbalstu cilvēkam ar garīga rakstura traucējumiem, nepietiek tikai ar grupu dzīvokļu pakalpojumu vai dzīvojamo platību, ir jādomā, kā cilvēku nodarbināt. “Dienas aprūpes centri un specializētās darbnīcas ir labi, bet ne līdz galam” – sacīja M. Grāvis, norādot, ka daļa cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem var strādāt. Lai rādītu piemēru citiem uzņēmējiem, kopā ar domubiedriem izveidots sociālais uzņēmums “RB cafe”, kurā nodarbina arī cilvēkus ar garīga rakstura traucējumiem.
”Pēc Māra stāstītā mainījās mans priekšstats par to, kurš VSAC iemītnieks spēj dzīvot sabiedrībā. “Rūpju bērns” veiksmīgi nodrošina pakalpojumus arī cilvēkiem ar smagiem garīga rakstura traucējumiem. Līdz šim uz dzīvi sabiedrībā gatavojām cilvēkus ar vieglākiem funkcionāliem traucējumiem.” – pēc apmācībām pārdomās dalījās kāda dalībniece.
Strādājot dienas aprūpes centrā ar jauniešiem, kuriem ir intelektuālās attīstības traucējumi un slimnīcā ar bērniem, kuriem ir funkcionāli traucējumi, ergoterapeits Lotārs Freivalds uzsver, ka vides pielāgošana cilvēka vajadzībām var palīdzēt uzturēt cilvēkam esošās prasmes vai stimulēt jaunu prasmju apgūšanu. Pareizi pielāgota vide var mazināt funkcionālo traucējumu radītās grūtības. Ar nelielu atbalstu no aprūpētāja puses var ietekmēt svarīgus procesus cilvēka ķermenī, piemēram, sēdinot cilvēku ēšanas laikā vai novietojot radio tā, lai cilvēkam klausoties mūziku, tiktu “izaicināta” tā auss, kura cietusi pēc insulta. Pakalpojumā cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem jāļauj dalībniekiem iesaistīties galda klāšanā, ēdiena gatavošanā un trauku mazgāšanā, tā attīstot izpratni par lietu kārtību un veicinot sadzīves prasmju apgūšanu. ”Sociālajiem pakalpojumiem ir jābūt balstītiem cilvēka vajadzībās un viņš ir jāgatavo tādiem vides apstākļiem, kādos viņam reāli būs jādzīvo. Nav vērts stundām mācīt nolaist tualetes podā ūdeni, ja cilvēks dzīvos mājā, kurā ir sausā tualete. Tā pat, nav vajadzības mocīt sevi un klientu, liekot cilvēkam mācīties sasiet kurpju auklas, jo mūsdienās ir apavi ar līmējamiem klipšiem. Jāmāca reālajai videi nepieciešamās prasmes.” – uzsvēra ergoterapeits L.Freivalds.
Kopā ar biedrības “Papardes zieds” speciālistēm Ingu Safinu, kura ir izglītības un skolu psihologs, klīniskais un veselības psihologs un supervizori, psihoterapeiti Diānu Indzeri tika kliedēti mīti par seksualitātes un reproduktīvās veselības jautājumiem. Izspēlējot lomu spēles un pilnveidojot savas komunikāciju prasmes par seksualitāti darbā ar cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, mācību dalībnieki saņēma gan praktiskus padomus esošo situāciju risināšanā, gan stiprināja robežu nospraušanas prasmes, diskutēja par dažādības pieņemšanu, seksuālo orientāciju un apguva metodes, ar kādām palīdzēt cilvēkam ar garīga rakstura traucējumiem apzināties un realizēt savu seksualitāti.
Apmācību noslēgumā psihiatre Karīna Konstantinova sniedza informāciju par psihiskās palīdzības pieejamību Latvijā, savukārt klīniskais psihologs Krišjānis Zaremba runāja par VSAC darbiniekiem ļoti aktuālām tēmām – darbs ar agresīvu klientu un komunikācijas prasmes darbā ar cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem. K.Zaremba vērsa uzmanību uz pozitīvas motivēšanas nozīmi darbā ar cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un kritikas mazināšanu, jo kritika bieži ir agresīvas uzvedības cēlonis. Sabiedrība kopumā vairāk izceļ neizdošanos un kļūdas, kuru ir stipri mazāk par paveikto un sasniegumiem. Koncentrējoties uz otra stiprajām pusēm tiek pozitīvi veicināta vēlme censties darīt labāk.
Vairāk informācijas:
Deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja Ina Miķelsone, mob.t 29289487, ina.mikelsone@vidzeme.lv
Sociālo pakalpojumu eksperte Laine Zālīte, mob.t. 26536286, laine.zalite@vidzeme.lv
Informāciju sagatavoja: Naula Dannenberga, projekta “Vidzeme iekļauj” sabiedrisko attiecību speciāliste, mob.t. 26148024, naula.dannenberga@vidzeme.lv
Atbalsts bērniem ar funkcionāliem traucējumiem Vidzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas projektā “Vidzeme iekļauj”
31.07.2020.
Vidzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros bērnam ar funkcionāliem traucējumiem, kuram ir noteikta invaliditāte un ir sagatavots individuālais atbalsta plāns, ir iespēja saņemt individuālajā atbalsta plānā norādītos pakalpojumus līdz 100 pakalpojuma reizēm bērna pilnvērtīgas attīstības un dzīves kvalitātes veicināšanai pie vecāku izvēlēta speciālista. Gadījumā, ja vecākam nav zināms speciālists, pie kura bērnam saņemt nepieciešamo pakalpojumu, tad pašvaldības sociālais dienests sniedz konsultatīvo atbalstu, piedāvājot tuvāk esošos speciālistus, kuri ir reģistrēti sociālo pakalpojumu sniedzēju, ārstniecības iestāžu, ārstniecības personu reģistros vai psihologu reģistrā.
Projektā atbalstu iespējams saņemt arī bērna ar funkcionāliem traucējumiem vecākam vai audžuvecākam, kura bērnam ir sagatavots individuālais atbalsta plāns. Vecākiem pieejamais atbalsts ir psihologa, rehabilitologa, fizioterapeita konsultācijas vai izglītojošas atbalsta grupu nodarbības. Pakalpojumus var saņemt viens vai abi bērna vecāki, kopā nepārsniedzot 20 pakalpojuma reizes par katru ģimenē esošo bērnu, kuram ir noteikta invaliditāte.
Bērniem, kuriem ir izsniegts VDEĀVK atzinums par īpašās kopšanas nepieciešamību ir pieejams sociālās aprūpes pakalpojums. Lai saņemtu pakalpojumu vecākam jāvēršas savas pašvaldības sociālajā dienestā ar iesniegumu. Sociālās aprūpes pakalpojumu iespējams saņemt arī tiem bērniem, kuriem nav sagatavots individuālais atbalsta plāns projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros. Vienlaikus jāņem vērā, ka bērnam ir jābūt deklarētam pašvaldībā, kura piedalās deinstitucionalizācijas projektā.
Deinstitucionalizācijas projekta ietvaros plānots apmaksāt arī “atelpas brīža” pakalpojumu un dienas aprūpes centra pakalpojumus, tomēr šobrīd šo pakalpojumu pieejamība projekta ietvaros ir ierobežota, jo trūkst pakalpojumu sniedzēju. Pozitīvi ir tas, ka ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzfinansējumu tuvāko gadu laikā pašvaldības ne tikai Vidzemes plānošanas reģionā, bet arī citos reģionos, plāno izveidot un attīstīt šos pakalpojumus, lai sniegtu atbalstu ģimenēm, kurās aug bērni ar funkcionāliem traucējumiem.
Vairāk informācijas par projektu:
Projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja Ina Miķelsone, mob.t. 29289487, ina.mikelsone@vidzeme.lv
Sociālo pakalpojumu eksperte Laine Zālīte, mob.t. 26536286, laine.zalite@vidzeme.lv
Informāciju sagatavoja: Naula Dannenberga, projekta “Vidzeme iekļauj” sabiedrisko attiecību speciāliste, mob.t. 26148024, naula.dannenberga@vidzeme.lv
Lielāks atbalsts Vidzemes ģimenēm, kurās aug bērns ar funkcionāliem traucējumiem
10.07.2020.
Īstenojot deinstitucionalizācijas procesu Vidzemes plānošanas reģionā, projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros tiek uzsākta trešā individuālo vajadzību un atbalsta plānu izstrādes kārta bērniem ar funkcionāliem traucējumiem (bērnam ir noteikta invaliditāte un bērns dzīvo ģimenē), kuru veiks Nodibinājums “Centrs Valdardze”. Vidzemes plānošanas reģionā trešajā izvērtēšanas kārtā ir plānots sagatavot atbalsta plānus 120 bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kuriem ir noteikta invaliditāte. Šobrīd no Vidzemes plānošanas reģionā esošajām pašvaldībām ir saņemti 80 bērnu likumisko pārstāvju iesniegumi. Bērnu individuālo vajadzību izvērtēšanas un atbalsta plānu izstrādei var pieteikt arī audžuvecāks, šo procesu saskaņojot ar bāriņtiesu. Lai pieteiktu bērnu dalībai projektā, likumiskajam pārstāvim ir jāvēršas savas pašvaldības sociālajā dienestā un jāraksta iesniegums par dalību projektā.
Dalība projektā sniedz iespēju bērnam ar funkcionāliem traucējumiem saņemt līdz 100 sociālās rehabilitācijas pakalpojuma reizēm bērna dzīves kvalitātes uzlabošanai pie vecāku izvēlēta speciālista. Atbalstu projektā var saņemt arī bērna vecāki vai audžuvecāki, ja bērns dzīvo audžuģimenē.
Līdz šim projektā “Vidzeme iekļauj” individuālo vajadzību izvērtēšana un atbalsta plāna izstrāde veikta 440 bērniem, bet pakalpojumus saņēmuši 244 bērni ar funkcionāliem traucējumiem un 68 bērnu likumiskie pārstāvji. Daļa bērnu, kuriem iepriekšējās atbalsta plāna izstrādes kārtās ir sagatavots individuālais atbalsta plāns, ir sasnieguši pilngadību vai pārcēlušies uz dzīvi citos plānošanas reģionos, kur turpina saņemt atbalstu.
Vairāk informācijas:
Projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja Ina Miķelsone, mob.t. 29289487, ina.mikelsone@vidzeme.lv
Sociālo pakalpojumu eksperte Laine Zālīte, mob.t. 26536286, laine.zalite@vidzeme.lv
Informāciju sagatavoja: Naula Dannenberga, projekta “Vidzeme iekļauj” sabiedrisko attiecību speciāliste, mob.t. 26148024, naula.dannenberga@vidzeme.lv
Ieguldījums stiprās ģimenēs
30.06.2020.
Vidzemes plānošanas reģiona tematiskajā izdevumā Deinstitucionalizācija Vidzemē skatāms apkopojums pašvaldību paveiktajiem un plānotajiem darbiem sociālo pakalpojumu atbalsta sistēmas izveidē pašvaldībās, lai cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem, bērni ar funkcionāliem traucējumiem un bērni ārpusģimenes aprūpē saņemtu sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus.
Katrs apstiprinātais infrastruktūras projekts, katrs sniegtais pakalpojums bērnam vai pieaugušajam ar funkcionāliem traucējumiem ir pašvaldības ieguldījums stiprās ģimenēs, to uzsver arī Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietniece Līga Sausiņa – Tas, ko mēs esam ieguldījuši šajā pakalpojumā, visnotaļ atnāk atpakaļ. Tas nāk atpakaļ caur vecākiem, kuri ir darba tirgū, caur to, ka šīs ģimenes nav pabalstu saņēmēji, bet ir nodokļu maksātāji.
Projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja Ina Miķelsone, uzrunājot izdevuma lasītājus, teic – Sabiedrība joprojām nesaprot deinstitucionalizācijas procesa jēgu un bieži rēķina tikai absolūtos skaitļos – cik mums izmaksā sniegt pakalpojumus cilvēkiem ar invaliditāti. Šobrīd, kad liela daļa sabiedrības piespiedu kārtā esam apguvuši pašizolācijas un “paliec mājās” noteikumus, varam mazliet labāk saprast tos cilvēkus, kuriem tā ir ikdiena viņu vai viņu tuvinieku veselības stāvokļa dēļ. Es ticu, ka, iemācoties sadzīvot ar šodienas izaicinājumiem, mēs kļūsim par iejūtīgāku, pretimnākošāku un atbildīgāku sabiedrību. Vienkārši runājot – mēs kļūsim par labākiem cilvēkiem.
Deinstitucionalizācijas projekts “Vidzeme iekļauj” tiek īstenots jau ceturto gadu un tajā atbalsts ticis sniegts 244 bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un 68 bērnu vecākiem, kā arī 96 cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem. Projekta mērķis ir veicināt sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu nodrošināšanu, sniedzot atbalstu ģimenēm, kurās dzīvo cilvēks ar funkcionāliem traucējumiem.
Vairāk informācijas par projektu:
Projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja Ina Miķelsone, mob.t. 29289487, ina.mikelsone@vidzeme.lv
Sociālo pakalpojumu eksperte Laine Zālīte, mob.t. 26536286, laine.zalite@vidzeme.lv
Informāciju sagatavoja: Naula Dannenberga, projekta “Vidzeme iekļauj” sabiedrisko attiecību speciāliste, mob.t. 26148024, naula.dannenberga@vidzeme.lv
Veikts Vidzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plāna 2017. – 2020. gadam ieviešanas progresa izvērtējums
06.04.2020.
Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) projekta “Vidzeme iekļauj” komanda, sadarbībā ar Vidzemes pašvaldībām, veikusi VPR deinstitucionalizācijas plāna 2017.-2020. gadam (turpmāk – DI plāns) ieviešanas progresa izvērtējumu.
Izvērtējuma veikšanas procesā secināts, ka periodā no 2016.gada jūnija līdz 2019. gada decembrim ir pozitīvi mainījusies sadarbības partneru attieksme pret deinstitucionalizācijas procesu kopumā. Savukārt, kā lielākos ieguvumus cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, sadarbības partneri izceļ iegūto drošības sajūtu un jaunas prasmes, kas uzlabo cilvēku dzīves kvalitāti. Bērnu ar funkcionāliem traucējumiem vecāki ir novērojuši uzlabojumus bērna attīstībā, bet pašiem vecākiem ir mazinājusies nolemtības sajūta, kā arī ir novērojama aktīvāka vecāku socializēšanās.
Izvērtējums uzskatāmi parāda projekta mērķa grupas pieaugumu VPR pašvaldībās, kas apstiprina nepieciešamību pēc jaunu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu izveides reģionā un deinstitucionalizācijas procesa turpmāko ieviešanu.
Vidzemes plānošanas reģiona DI plāna izvērtējums pieejams šeit: http://jauna.vidzeme.lv/upload/VPR_DI_izvertejums.pdf
Vairāk informācijas par projektu “Vidzeme iekļauj”:
ESF projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja Ina Miķelsone, mob.t. 29289487, ina.mikelsone@vidzeme.lv
Sociālo pakalpojumu eksperte Laine Zālīte, mob.t. 26536286, laine.zalite@vidzeme.lv
Informāciju sagatavoja:
Naula Dannenberga, ESF projekta “Vidzeme iekļauj” sabiedrisko attiecību speciāliste, mob.t. 26148024, naula.dannenberga@vidzeme.lv
Katra inovācija kādam reiz bija sapnis
29.02.2020.
“Šī ir konference par cilvēkmīlestību. Atcerieties, ka vispirms ir cilvēks un tikai tad infrastruktūra!”- ar šādiem vārdiem Vidzemes plānošanas reģiona administrācijas vadītāja Guna Kalniņa – Priede 25.februārī atklāja konferenci “Inovatīvi sociālie pakalpojumi”, kuru Vidzemes Inovāciju nedēļas ietvaros koncertzālē “Valmiera” organizēja projekta “Vidzeme iekļauj” komanda. Konference pulcēja sociālo pakalpojumu sniedzējus, NVO, veselības jomas un pašvaldību pārstāvjus ne vien no Vidzemes reģiona, bet arī no Liepājas, Rīgas un Jelgavas, lai kopā dalītos pieredzē, diskutētu un iedvesmotos ieviest inovācijas sociālo pakalpojumu jomā. Konferences organizatori vēlējās veicināt visu “spēlētāju” – pašvaldību pārstāvju, ministrijas, veselības jomas speciālistu un NVO pārstāvju – sadarbību, veidojot jēgpilnus sociālos pakalpojumus, kas apmierina klienta vajadzības un pēc iespējas ir piemēroti katram individuāli.
BKUS klientu apkalpošanas nodaļas vadītājs Kaspars Grosu savā prezentācijā uzsvēra, ka visbiežāk inovācijas rodas, saplūstot kopā vairākām industrijām, tādējādi radot jaunus pakalpojumus, produktus vai risinājumus kādai problēmai. “Visas inovācijas ir sākotnēji pārkāpušas likumu, bet pēcāk likums tām pielāgojās.”- sacīja K.Grosu.
Diskutējot par to, kā būtu jāveido sociālie pakalpojumi, lielisku piemēru minēja “Rīgas pilsētas “Rūpju bērns” ” valdes priekšsēdētājs Māris Grāvis: ”Ja es veidotu dienas centra pakalpojumu cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem izejot no tā, kas patīk man, un tā, kas manuprāt ir veselīgi un forši, nevis jautājot cilvēkiem, kuriem šis pakalpojums tiek veidots, tad visi dienas centra apmeklētāji katru dienu spēlētu basketbolu. Taču nedomāju, ka šādam dienas centram būtu daudz apmeklētāju – vai ne?”
Konferences eksperti bija vienisprātis, ka izdevīgāk un ilgtspējīgāk ir veidot individualizētu pakalpojumu cilvēkam, nevis visaptverošu pakalpojumu visiem. Latvijas Samariešu apvienības direktors Andris Bērziņš sacīja: “Pašvaldības uzdevums ir redzēt atsevišķus “kokus”, bet rūpēties par visa “meža” sistēmu! Katra inovācija kādam kādreiz bija sapnis. Nevajag baidīties inovēt, bet ir jāspēj nodefinēt pakalpojuma saturu un lietotāju, citādi veidojot kaut ko nekonkrētu ir līdzīgi, kā ieiet veikalā un nezināt vai tev vajadzīgs piens vai kefīrs.”
Jāatceras gan, ka inovēt un ieviest inovācijas sociālo pakalpojumu jomā nevar, ja inovācijām nav labas “augsnes”, vienotas politikas, kas to atbalsta. Lai inovācijas sociālo pakalpojumu jomā attīstītos, procesā jāiesaistās ne vien sociālo dienestu darbiniekiem un sociālo pakalpojumu sniedzējiem, bet arī lēmējvarai. Rīgas domes Labklājības departamenta Sociālās pārvaldes priekšnieks, direktora vietnieks, Rīgas Stradiņu Universitātes Docētājs Mārtiņš Moors uzsvēra: “Nevajag aizmirst, ka inovācijām jābūt arī finanšu jomā un politikas veidošanā! Tāpat, ja vēlamies pārorganizēt pakalpojuma būtību un inovēt, tad procesā ir jāiesaista 100% visi organizācijas darbinieki – no apkopēja līdz direktoram.”
Konferences noslēgumā dalībniekiem īpašu pārsteigumu sagādāja Camphill ciemata “Rožkalni” iedzīvotāji un draugi, demonstrējot teatrālu uzvedumu, kas veidots pēc J.V. Gētes pasakas “Zaļā čūska un brīnumskaistā Lilija”. Pasaka stāsta par brīnumainām pārvērtībām, kas iespējamas un notiek katrā no mums, katra cilvēka dvēsele piedzīvo pārvērtības un reiz ir spējīga uz mīlestību un upurēšanos. Izrāde noslēdzās ar vārdiem – “Arī viņš atradīs vietu starp mums!” , kas lieliski izgaismoja konferences vēsti – veidosim tādus sociālos pakalpojumus, kuri palīdz ikvienam iekļauties un būt “starp mums”.
Informāciju sagatavoja:
Naula Dannenberga, ESF projekta “Vidzeme iekļauj” sabiedrisko attiecību speciāliste, mob.t. 26148024, naula.dannenberga@vidzeme.lv
Iedzīvotājiem ērtāka komunikācija
21.10.2019.
No šī gada oktobra informācija par deinstitucionalizācijas projektu “Vidzeme iekļauj” kļūst vēl pieejamāka sabiedrībai. Sociālo tīklu vietnē Facebook izveidota lapa “Vidzeme iekļauj”, kurā atrodama informācija par pakalpojumiem un to saņemšanas kārtību gan cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, gan bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un viņu vecākiem. Papildus projekta aktualitātēm, lapā būs lasāma noderīga informācija par sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem un pakalpojumu sniedzējiem Vidzemes reģionā.
Sociālo pakalpojumu eksperte Laine Zālīte:“ Šis projekts ir ļoti dinamisks un visu aktuālo informāciju nav iespējams nodot cilvēkam tieši tajā brīdī, kad šī informācija cilvēkam ir nepieciešama. Mēs visi pamanām to informāciju, kura mums ir konkrētajā brīdī aktuāla, tāpēc esam izveidojuši projekta informācijas krātuvi, kura ir publiski pieejama. Caur Facebook lapu, ceram sasniegt ģimenes, kurās ir cilvēks ar funkcionāliem traucējumiem, lai tās rastu atbildes par pieejamajiem pakalpojumiem projektā un to saņemšanas kārtību.”
Lai skaidrotu nepieciešamību pēc sabiedrībā balstītiem sociālajiem pakalpojumiem, Facebook lapā “Vidzeme iekļauj” būs lasāmi cilvēku stāsti par to, kā pakalpojumu saņemšana dzīvojot ģimenē, nevis institūcija, ietekmē dzīves kvalitāti, veselību un palīdz iekļauties sabiedrībā.
Eiropas Sociālā fonda deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros pilngadīgiem cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un viņu vecākiem ir iespēja saņemt sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, lai veicinātu iekļaušanos sabiedrībā un uzlabotu savu dzīves kvalitāti. Projekts ir daļa no deinstitucionalizācijas procesa valstī, tā mērķi nodrošināt sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus, lai cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem nepieciešamo atbalstu saņemtu ģimeniskā vidē, nevis institūcijās. Projekts noris no 2015.gada decembra līdz 2023.gada decembrim.
Vairāk informācijas:
ESF projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja Ina Miķelsone, mob.t. 29289487, ina.mikelsone@vidzeme.lv
Sociālo pakalpojumu eksperte Laine Zālīte, mob.t. 26536286, laine.zalite@vidzeme.lv
Informāciju sagatavoja: Naula Dannenberga, ESF projekta “Vidzeme iekļauj” sabiedrisko attiecību speciāliste, mob.t. 26148024, naula.dannenberga@vidzeme.lv
Deinstitucionalizācijas horizonts. Vai sasniedzams?
07.10.2019.
Vidzemē, tāpat kā visā Latvijā, turpinās deinstitucionalizācijas process, kas paredz institucionālās aprūpes samazināšanu valstī un cilvēkiem nepieciešamo pakalpojumu nodrošināšanu ģimeniskā vidē, jeb sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu nodrošināšanu. Būtiska procesa daļa ir jaunu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu izveide pašvaldībās. Lai izvērtētu deinstitucionalizācijas procesa progresu Vidzemē, septembra beigās Vidzemes plānošanas reģions organizēja tikšanos ar Vidzemes pašvaldību sociālo dienestu, attīstības nodaļu un valsts sociālās aprūpes centru speciālistiem.
Lai deinstitucionalizācijas process Vidzemē būtu iespējams, 15 Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldības plāno veidot sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstu. Šādi pakalpojumi būs neatsverams atbalsts ikvienam cilvēkam ar funkcionāliem traucējumiem. Dienas aprūpes centri bērniem ar funkcionāliem traucējumiem dos iespēju vecākiem atgriezties darba tirgū, atstājot bērnu profesionālu speciālistu uzraudzībā. Tikpat būtiski reģionā ir veidot sociālās rehabilitācijas centrus bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, lai tādi pakalpojumi kā psihologs, Montessori nodarbības, smilšu terapija u.c. ir pieejami tuvāk dzīvesvietai.
Būtiskākais pakalpojums, lai cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem varētu dzīvot sabiedrībā, ir grupu dzīvokļa pakalpojums. Šis pakalpojums vienlīdz svarīgs un nepieciešams gan cilvēkiem, kuri šobrīd dzīvo institūcijās, gan ārpus institūcijām dzīvojošiem cilvēkiem patstāvīgas dzīves uzsākšanai. Pozitīvi, ka Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldības apzinās šī pakalpojuma izveides aktualitāti un virza to kā vienu no galvenajām prioritātēm, veidojot sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamo infrastruktūru. Tāpat pašvaldības veidos dienas aprūpes centrus un specializētās darbnīcas cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, lai palīdzētu cilvēkiem saglabāt esošās un apgūt jaunas prasmes, pēc iespējām arī iekļauties darba tirgū.
Šobrīd daudzu Vidzemes pašvaldību ERAF projektu realizācijas veiksme atkarīga no iespējas saņemt Valsts kases aizdevumus. Šo problēmu aktualizējušas gan pašvaldības, gan Vidzemes plānošanas reģions, gan Latvijas Pašvaldību savienība, tāpēc 2019. gada 1. oktobrī Ministru kabinetā izskatīts informatīvais ziņojums un atbalstīts ziņojumā piedāvātais risinājums aizdevumu piešķiršanai prioritārā kārtā informatīvajā ziņojumā minētajiem projektiem, tai skaitā deinstitucionalizācijas plānu īstenošanas investīciju projektiem. Tas vieš cerību, ka pašvaldību plānotais attiecībā uz atsevišķu pakalpojumu izveidi jau 2020. gadā piepildīsies. Visas Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldības ir apņēmības pilnas turpināt iesāktos procesus, lai nodrošinātu sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus saviem iedzīvotājiem.
Tas, ka dažāda veida pakalpojumi vidzemniekiem ir nepieciešami, liecina Eiropas Sociālā fonda (turpmāk – ESF) projekta “Vidzeme iekļauj” sasniegtais. Tajā piedalās visas 26 Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldības, un līdz šim pašvaldības šī projekta ietvaros nodrošinājušas sociālās rehabilitācijas pakalpojumus teju 200 bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kā arī 46 bērnu vecākiem. Bērni, kuriem projekta ietvaros sagatavots individuālais atbalsta plāns, izmantojuši iespēju saņemt dažādus pakalpojumus – smilšu, mūzikas, mākslas terapijas, Montessori nodarbības, hidroterapiju, fizioterapiju, ABA, Tomatis, TheraSuit un G-EO System gaitas rehabilitāciju, citus pakalpojumus. Projekta ietvaros sociālās aprūpes pakalpojumu saņem 35 bērni, kuriem ir VDEĀVK ir noteicis īpašas kopšanas nepieciešamību. Savukārt 54 cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem nodrošināti sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi, galvenokārt tie bijuši mākslas, mūzikas terapijas un fizioterapijas pakalpojumi. Salīdzinoši nelielais pakalpojumu saņēmēju skaits skaidrojams ar sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu ierobežoto pieejamību, tāpēc svarīgi pēc iespējas ātrāk izveidot pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo infrastruktūru.
INFORMĀCIJA PAR PROJEKTA “VIDZEME IEKĻAUJ” PROGRESU
Vairāk informācijas:
ESF projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja Ina Miķelsone, mob.t. 29289487, ina.mikelsone@vidzeme.lv
Sociālo pakalpojumu eksperte Laine Zālīte, mob.t. 26536286, laine.zalite@vidzeme.lv
Informāciju sagatavoja: Naula Dannenberga, ESF projekta “Vidzeme iekļauj” sabiedrisko attiecību speciāliste, mob.t. 26148024, naula.dannenberga@vidzeme.lv
Vidzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas vadības grupas sanāksme
20.05.2019.
Projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros 2019.gada 14. maijā notika Vidzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas (turpmāk- DI) vadības grupas sanāksme, kurā piedalījās arī tās Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldības, kuras projekta ietvaros veido infrastruktūru, lai nodrošinātu sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus.
Projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja Ina Miķelsone informēja sanāksmes dalībniekus par projekta progresu, problēmām un turpmākajām darbībām, kas saistītas ar DI ieviešanu Vidzemes plānošanas reģionā.
Šogad projektā tika veikta Centrālās finanšu un līguma aģentūras pārbaude, kuras laikā saņemts pozitīvs novērtējums par dokumentu un procesu kārtību projektā “Vidzeme iekļauj”. Vidzemes plānošanas reģions pateicas visiem sadarbības partneriem par precīzu un kvalitatīvu darbu.
Atskatoties uz projektā “Vidzeme iekļauj” līdz šim paveikto, secināts, ka viena no lielākajām problēmām ir kritisks sociālo pakalpojumu sniedzēju trūkums Vidzemes plānošanas reģionā. Šāda situācija veicina sociālo pakalpojumu cenu kāpumu un nenodrošina veselīgu konkurenci starp pakalpojuma sniedzējiem.
2009. gadā projekta komanda kā prioritāti izvirzījusi cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem, kuri atrodas valsts sociālās aprūpes centrā, pāreju uz dzīvi sabiedrībā. Šobrīd Vidzemes pašvaldības aktīvi strādā pie pakalpojumu sniegšanai nepieciešamās infrastruktūras izveides, vairākās pašvaldībās pakalpojumi būs pieejami jau šogad. Projektā “Vidzeme iekļauj” plānots apmācīt un nodrošināt sociālā mentora pakalpojumu cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, kuri vēlas pāriet no valsts sociālās aprūpes iestādes uz dzīvi sabiedrībā. Sociālais mentors atbalstu sniegs viena gada garumā, uzsākot atbalsta sniegšanu jau tad, kad cilvēks vēl atrodas sociālās aprūpes centrā. Sociālā mentora galvenais uzdevums būs būt blakus cilvēkam, kopā apmeklēt tuvākos veikalus, aptiekas, palīdzēt atrast ģimenes ārstu, sociālo dienestu u.c. ikdienā nepieciešamas vietas, lai cilvēkam, pārejot uz dzīvi sabiedrībā, apkārtējā vide ir zināma un viņš tajā nejūtas apjucis. Šāds atbalsts samazinās risku slimības saasinājumiem un sociālai atstumtībai, veicinās vēlmi integrēties sabiedrībā un veicinās iespēju cilvēkam uzsākt patstāvīgu dzīvi.
Lai nodrošinātu kvalitatīvu pakalpojuma ieviešanu, Vidzemes plānošanas reģions piedāvā veikt kopīgu iepirkumu sociālā mentora pakalpojumam visu Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldību vajadzībām. Vidzemes plānošanas reģiona DI vadības grupa vienojās par atbalstu šādai pieejai, jo kopīgs sociālā mentora pakalpojuma iepirkums taupītu pašvaldību administratīvos resursus, nodrošinātu vienmērīgu pakalpojuma pārklājumu reģionā un sekmētu iespēju atrast katram cilvēkam atbilstošāko mentoru.
Sanāksmes laikā vadības grupa tika informēta, ka Apes novads atteicies veidot infrastruktūru DI projektā. DI vadības grupa vienojās par Apes novadam paredzēto finanšu pārdali starp Smiltenes un Alūksnes pašvaldībām, jo indikatīvi tās būs pašvaldības, uz kurām pakalpojumu saņemt dosies Apes novada iedzīvotāji.
Vidzemes plānošanas reģiona DI vadības grupas priekšsēdētāja vietnieks un Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētāja vietnieks Gints Kukainis vērsa pašvaldību pārstāvju un projekta komandas uzmanību uz šī brīža situāciju Valsts kasē, norādot, ka izveidojusies rinda uz aizdevumiem pašvaldību investīciju projektiem, taču finanšu līdzekļi Valsts kasē ir izsmelti. Tas rada risku vairākām pašvaldībās nespēt izveidot plānoto infrastruktūru DI projekta ietvaros, jo pašvaldību budžetos nepieciešamo līdzekļu nav. DI vadības grupa un Vidzemes plānošanas reģions vienojās sagatavot un nosūtīt vēstuli atbildīgajām iestādēm, lai vērstu uzmanību uz šī brīža situāciju Valsts kasē un to, ka aizdevuma atteikumu gadījumā vairākas Vidzemes pašvaldības nespēs īstenot projektā plānoto.
Neskatoties uz grūtībām, kas saistītas ar DI procesa ieviešanu, pašvaldības tomēr ir apņēmības pilnas veidot plānotos pakalpojumus, apzinoties projekta mērķa grupas vajadzības un atbalsta nepieciešamību. Jāpatur prātā, ka nākotnē tie pakalpojumi, kas šobrīd tiek veidoti pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem, būs nepieciešami arī daļai bērnu ar funkcionāliem traucējumiem.
Vairāk informācijas par projektu “Vidzeme iekļauj” :
Deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja Ina Miķelsone, mob.t 29289487, ina.mikelsone@vidzeme.lv
Sociālo pakalpojumu eksperte Laine Zālīte, mob.t. 26536286, laine.zalite@vidzeme.lv
Informāciju sagatavoja: Naula Dannenberga, projekta “Vidzeme iekļauj” sabiedrisko attiecību speciāliste, mob.t. 26148024, naula.dannenberga@vidzeme.lv
2018. gads ir bijis izaicinājumu un darba pilns projekta Nr. 9.2.2.1/15/I/003 „Vidzeme iekļauj” komandai un sadarbības partneriem.
Vidzemes plānošanas reģions vairākkārt ir rosinājis grozīt Ministru Kabineta noteikumus, lai deinstitucionalizācijas projektu īstenotu efektīvāk un lai projekta pēctecība būtu veiksmīga gan pašvaldībām, gan cilvēkiem, kuri projekta ietvaros saņem pakalpojumus.
Lai veicinātu ārpusģimenes aprūpi, Vidzemes plānošanas reģiona teritorijā tika organizēti četri sarunu vakari “bērns bērnu namā un es”, uz kuriem tika aicināti potenciālie audžuvecāki, adoptētāji un aizbildņi, kā arī ikviens, kurš kādreiz ir domājis par to, kā jūtas bērns bērnu namā. Sarunu vakaros savā pieredzē dalījās jau esošie audžuvecāki, adoptētāji un aizbildņi, lai iedrošinātu tos, kas par šādu soli vēl domā, un ļautu ieskatīties pašu pieredzētajā. Tāpat notikusi divu dienu nometne pusaudžiem vecumā no 14-17 gadiem un potenciālajiem audžuvecākiem, aizbildņiem vai adoptētājiem.
2018.gadā noslēgusies individuālo atbalsta plānu sagatavošana bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, līdz ar to kopumā individuālie atbalsta plāni sastādīti 430 bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, no tiem 2018.gadā 100 bērni ir saņēmuši sociālās rehabilitācijas pakalpojumus projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros.
Saņemtie pakalpojumi un izvēlētie pakalpojuma sniedzēji ir ļoti dažādi, jo tie ir atbilstoši katra bērna individuālajām vajadzībām. Vecāki izvēlas gan pamata vajadzības, tādas kā ergoterapeits, fizioterapeits, gan tādus pakalpojumus, kā Tera spēle, ABA terapija un Marte Meo. Aktīvi izmantota arī rehabilitācija centrā “Poga” un lielu atsaucību guvusi vizuāli plastiskās mākslas terapija.
Projekts piedāvā atbalstu arī bērnu ar funkcionāliem traucējumu vecākiem- līdz divdesmit pakalpojuma reizēm. Šo atbalstu 2018.gadā ir izmantojuši trīspadsmit vecāki, apmeklējot izglītojošas atbalsta grupas, psihologu, fizioterapeitu un rehabilitologu.
Arī 282 pieaugušiem cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem līdz 2018.gada beigām ir izstrādāti individuālie atbalsta plāni, savukārt sociālās rehabilitācijas pakalpojumus Vidzemes plānošanas reģionā 2018. gadā saņēma 42 cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem.
Visvairāk ir izmantotas speciālistu konsultācijas un individuālā atbalsta pakalpojums. Tāpat 2 pieaugušie ar garīga rakstura traucējumiem saņēmuši Dienas aprūpes centra pakalpojumu, 1 – īslaicīgas sociālās aprūpes un 1 -grupu dzīvokļa pakalpojumu. Nelielais pakalpojumu saņēmēju skaits skaidrojams ar to, ka Vidzemē joprojām ir ļoti maz sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem. Ar aktīvu pašvaldības atbalstu viens cilvēks 2018. gada laikā ir uzsācis patstāvīgu dzīvi ārpus Valsts sociālās aprūpes centra.
2019.gads ir sācies ar aktīvu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu izmantošanu un tas liecina, ka pakalpojumu saņemšanas kārtība ir kļuvusi saprotamāka.
Īpašu paldies projekta “Vidzeme iekļauj” komanda saka pašvaldību sociālajiem dienestiem, kuri ir vistuvāk katram klientam un dara ļoti daudz, lai ikviens, kam tas nepieciešams, saņemtu atbilstošus pakalpojumus.
Plānošanas reģionu un pašvaldību paveikto deinstitucionalizācijas procesa ietvaros atzinīgi novērtējusi arī Labklājības ministrija: “Paveiktais ir veicinājis ne tikai snieguma ietvara uzraudzības rādītāju izpildi, bet arī, nodrošinot sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, sniedz palīdzību un atbalstu Latvijas neaizsargātākajām sabiedrības grupām un lauž aizspriedumus un aplamus stereotipus par šo cilvēku spējām sekmīgi iekļauties sabiedrībā. Esam patiesi gandarīti, ka ar savu nesavtīgo darbu veicināt humānas, iekļaujošas un mūsdienīgas sabiedrības veidošanos.”
Vidzemes plānošanas reģiona projekta “Vidzeme iekļauj” komanda ikvienam novēl pozitīvām emocijām piesātinātu, kvalitatīvām pārmaiņām bagātu 2019.gadu!
Patiesā deinstitucionalizācija sākas ikviena sirdī un domāšanā!
Vairāk informācijas:
Deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja Ina Miķelsone, mob.t 29289487, ina.mikelsone@vidzeme.lv
Sociālo pakalpojumu eksperte Laine Zālīte, mob.t. 26536286, laine.zalite@vidzeme.lv
Informāciju sagatavoja: Naula Dannenberga, projekta “Vidzeme iekļauj” sabiedrisko attiecību speciāliste, mob.t. 26148024, naula.dannenberga@vidzeme.lv
Sniegotā janvāra dienā devāmies uz Smilteni pie ģimenes psihoterapeites, psiholoģes Daces Gailītes, kura projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros sniedz pakalpojumus bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un viņu vecākiem.
Šoreiz Dacei jautājām par kādu visnotaļ jautru spēļu terapijas metodi- teraspēli (Theraplay metode), par kuru saņēmām labas atsauksmes no ģimenes, kura projekta ietvaros ir izmantojusi šo pakalpojumu.
Dace, kāds ir teraspēles mērķis un kādos gadījumos un kuram teraspēle būtu ieteicama?
Teraspēle palīdz veselīgas piesaistes veicināšanai starp vecāku un bērnu. Īpaši šī metode ir ieteicama bērniem ar autismu un bērniem ar traumatisku pieredzi. Ļoti iedarbīgi teraspēles elementi ir, strādājot ar audžuvecākiem un uzņemtajiem bērniņiem, kuriem nav veidojusies veselīga piesaiste ar pieaugušo. Šī ir fantastiska metode, kurā ar vienkāršām rotaļām uzlabojam savstarpējās attiecības.
Vai terapija ir piemērota bērniem ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem?
Deinstitucionalizācijas projekta ietvaros bija gadījums, kad mamma izmantoja piedāvāto psihologa pakalpojumu vecākiem un nāca uz konsultācijām viena. Konsultāciju laikā mamma saprata, ka arī bērnam ir nepieciešams psihologa atbalsts. Bērnam ir smagi funkcionāli traucējumi un bērns ir pilngadīgs. Bērnam ir ļoti liela iekšēja trauksme un liela jūtība uz smaržām, pieskārieniem, skaņām. Bērns nerunā un ir ļoti ierobežots kustībās, tāpēc izmantojām teraspēles elementus, kurus var veikt mamma. Izvēlējāmies dažādus materiālus-frotē dvieli, vati u.c. Mamma rotaļājoties masēja rociņas, pēdas, tādā veidā atrodot to materiālu, kurš bērnam ir patīkams. Mammai par pārsteigumu, ļoti iedarbīga bija aijāšana un dziedāšana. Ikdienas rūpes par bērnu, kurš ir guļošs, paņem ļoti daudz enerģijas un laika. Lai arī mamma bērnu ikdienā aprūpē, daudz ceļ un masē, lai nerastos izgulējumi, tomēr mamma neiedomājās, ka aijāšana klēpī un dziedāšana, fantastiski noņem trauksmi. Teraspēles metodi var izmantot darbā ar bērniņiem, kuriem ir funkcionāli traucējumi – gan kustību ierobežojumi, gan intelektuālas attīstības traucējumi, jo nodarbības var pielāgot katram individuāli. .
Kā notiek pats process? Vai varat aprakstīt kādu no nodarbību seansiem?
Vispirms es izstāstu vecākiem ko darīsim, piemēram, ka būs vates piciņas uz grīdas un rāpojot ir jāsapūš visas vienā stūrī. Pēc izstāstīšanas, brīdi palīdzu vecākam strukturēt nodarbību un pēc tam atstāju telpu. Nodarbība tiek filmēta un nofilmēto pārrunājam ar vecāku divatā. Tādā veidā vecāks ļoti bieži no malas ierauga to, ko nav pamanījis ikdienā-gan labas lietas, gan to, ko vajadzētu darīt citādāk. Vecāki gan bieži baidās no filmēšanas, bet, skatoties ierakstus, vecāks ierauga cik bieži, patiesībā, viņš spēj uzmundrināt savu bērnu, ar kādu mīļu skatienu bērns skatās uz savu vecāku…
Viens no teraspēles pamatiem ir struktūra. Vecāks terapijā ir vadošais, viņam ir jāmācās strukturēt aktivitāti, veidojot “nodarbības rāmīti”. Vecākam ir jāliek robežas. Mūsdienās ir daudz trauksmainu bērnu, jo vecāki neuzņemas atbildību vadīt savus bērnus. Un vadīt nav tas pats, kas valdīt pār bērnu. Otra teraspēles pamatvērtība ir gādība-tā ir tā čubināšanās, glāsti un pieskārieni, ko diemžēl mēs ikdienā skrienot aizmirstam. Noliekam ēst un saģērbjam. Un tad ir iesaistīšana – vecāks, vadot procesu, iesaista bērnu rotaļā vai veicamajā uzdevumā. Kopīga darbošanās ir daļa no veselīgas piesaistes veidošanas.
Tad mēs ar vēlmi nodrošināt saviem bērniem visu, kas nepieciešams un ko viņiem sirds kāro, esam pazaudējuši pamatus veselīgai piesaistei?
Tieši tā! Skrienot esam pazaudējušies. Tā kopā būšana ir pamatu pamats. Pieskārieni, gādība. Ir izaugusi vesela paaudze, kura nesaņēma gana daudz pieskārienu no saviem vecākiem un šiem vecākiem ir grūti nodot saviem bērniem to, ko paši bērnībā nav saņēmuši.
Vai teraspēles elementi palīdz piesaistes atjaunošanai, uzlabošanai starp pusaudžiem un vecākiem?
Pusaudži gan ir visdistancētākie, bet, ja vecāks vada un izrāda iniciatīvu, tad arī pusaudži atveras un iesaistās.
Vai ir vecāki, kuriem pašiem ir grūti nodoties šai kopīgajai rotaļai? Ir dažādas ģimenes un reizēm jau tāda kopīga rotaļāšanās “nav pieņemama” ģimenes attiecībās.
Ir daļa cilvēku, kuri ir izauguši bez pieskārieniem, samīļošanās un dauzīšanās ar vecākiem. Likumsakarīgi, ka šiem cilvēkiem ir grūti rotaļāties ar saviem bērniem, ja viņi paši bērnībā to nav saņēmuši. Ir bijuši vecāki, kuri saka:”Es te nemērkaķošos!”
Praksē ir bijis gadījums, kad teraspēles elementus izmantoju strādājot ar sievieti, kura ir cietusi no smagas vardarbības un viņai jebkuri pieskārieni bija trauksme. Bija no jauna jāmācās, kas ir “labie pieskārieni”, jāmāca savai psihei un ķermenim, kā uz tiem reaģēt.
Vai teraspēli var apmeklēt vecāks ar vairākiem bērniem vienlaicīgi?
Ideālā variantā būtu, ja nāk abi vecāki un bērns. Ir bijusi prakse, kad nāk abi vecāki un dvīnīši un vecāki terapijas seansa laikā mainās, bet pamatā ir nepieciešams kontakts “viens pret viens”, ko sniedz teraspēle, tāpēc ir svarīgi, lai bērnam ir nedalīta uzmanība.
Vai ir cilvēki, kuriem nav ieteicama teraspēle?
Bija mamma, kurai pašai ir autiskā spektra traucējumi un viņai pieskārieni ir nepatīkami un izraisa trauksmi, līdz ar to viņai šo teraspēles metodi nav iespējams izmantot, jo viņa nespēj strukturēt nodarbību un sniegt pieskārienus bērnam.
Vai vecākiem tiek uzdoti mājas darbi, kuri jāturpina praktizēt mājās?
Tas ir labi, ja vecāks terapijas seansa laikā gūto pieredzi “pārnes” uz mājām, piemēram, “tauriņu buča”, kad vecāks ar skropstām noglauda bērnam vaidziņu, vai masē pēdiņas un rociņas pirms miega. Pieskārieni ir teraspēles pamats. Un tas viss ir bez naudas, jo vecāks ir galvenā “rotaļlieta”, šīs metodes izmantošana ikdienā mājas neprasa finansiālu ieguldījumu vai speciālu vidi.
Kādos gadījumos vēl Jūs ieteiktu teraspēli?
Es savā praksē teraspēli modificēju, apvienojot ar citām terapijas metodēm. Strādājot bērnu dārzā esmu veidojusi palīdzības grupas ar teraspēles elementiem trauksmainiem un agresīviem bērniem. Strādājām uz agresivitātes mazināšanu un otra bērna sadzirdēšanu. Ļoti labi der hiperaktīviem bērniem. Un tā labā lieta, ka vecāki šo visu var darīt mājās.
Sanāk, ka teraspēles pamats ir kopīga rotaļāšanās un pieskārieni!
Jā, šīs terapijas metodes būtība ir priekpilna bērnība un jautrība ar savu bērnu. Vecāki, kuri atnāk ar vienu bērniņu un apgūst šo metodi, to izmanto arī ar pārējiem bērniem mājās, jo nereti tieši tas bērns, kurš ģimenē nav ar īpašām vajadzībām vai uzvedības traucējumiem, tiek apdalīts. Gudri vecāki, lai uzlabotu piesaisti arī ar citiem bērniem ģimenē, šos uzdevumus ievieš kā mazos ikdienas rituālus. Bērna šūpošana segā, bučas uz deguna, šūpošana klēpī, kopīgu darbu darīšana- tas viss ir veselīgas piesaistes pamatā!
Theraplay ir bērna un ģimenes terapija, kura izveido un uzlabo piesaisti, pašvērtējumu, uzticēšanos citiem un priekpilnu iesaistīšanos. Tā ir balstīta dabīgajos un veselīgajos bērna un vecāka mijiedarbības veidos, ir personiska, fiziska un jautra. Theraplay mijiedarbība koncentrējas uz četrām pamata kvalitātēm, kuras atrodamas vecāka-bērna attiecībās: Struktūra, Iesaistīšana, Gādība un Izaicinājums. Theraplay sesijas rada aktīvu un emocionālu saikni starp bērnu un vecāku vai aprūpētāju.
Terapijā terapeits vada vecāku un bērnu rotaļīgās, jautrās spēlēs, attīstību rosinošās aktivitātēs un maigās, gādīgās aktivitātēs. Jau pati mijiedarbības forma palīdz vecākam regulēt sava bērna uzvedību un paust bērnam mīlestību, prieku un drošību. Tas palīdz bērnam justies droši, aprūpētam, kontaktā, piederīgam un vērtīgam.
(Informācija no http://www.wp.theraplay.org/latvia/ )
TERASPĒLE IETEICAMA:
* JA VECĀKIEM IR GRŪTĪBAS BĒRNA AUDZINĀŠANĀ UN NEPIECIEŠAMS VEICINĀT POZITĪVAS SAVSTARPĒJĀS ATTIECĪBAS;
* JA BĒRNAM IR IZVEIDOJUSIES NEDROŠA PIESAISTE – BĒRNS NETIC SEV, CITIEM, PASAULEI;
* JA BĒRNAM IR GRŪTĪBAS REGULĒT EMOCIJAS;
* JA BĒRNS IR AGRESĪVS, DUSMĪGS, GRŪTI KONTAKTĒJAS AR CITIEM, IR PĀRLIEKU AKTĪVS VAI ARĪ PRETOJAS VISAM JAUNAJAM;
* JA BĒRNAM IR AUTISMS VAI AUTISKĀ SPEKTRA TRAUCĒJUMI;
* BĒRNIEM, KURI ZAUDĒJUŠI EMOCIONĀLU SAIKNI AR VECĀKIEM;
* AUDŽUĢIMENĒM UN ADOPTĒTIEM BĒRNIEM;
* JA BĒRNS IR PĀRCIETIS TRAUMU.
Vairāk par Theraplay metodi un apmācītajiem praktiķiem:
Theraplay Latvia mājaslapā- http://www.wp.theraplay.org/latvia/
Latvijas radio raidījuma “Ģimenes studija.” arhīvā.
Audzini ar prieku! Spēļu terapija kā palīgs sapratnes veidošanā starp vecākiem un bērniem- http://www.latvijasradio.lsm.lv
Vairāk informācijas:
Deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja Ina Miķelsone, mob.t 29289487, ina.mikelsone@vidzeme.lv
Sociālo pakalpojumu eksperte Laine Zālīte, mob.t. 26536286, laine.zalite@vidzeme.lv
Informāciju sagatavoja: Naula Dannenberga, projekta “Vidzeme iekļauj” sabiedrisko attiecību speciāliste, mob.t. 26148024, naula.dannenberga@vidzeme.lv
Meklēt cilvēka vajadzībām atbilstošāko risinājumu
Mūsdienās, pēc statistikas datiem, vidēji katram divdesmitajam cilvēkam mūsu valstī ir garīga rakstura traucējumi, kas sevī ietver garīgas attīstības traucējumus vai psihisku saslimšanu. Latvijā turpinās deinstitucionalizācijas process, kura mērķis ir ikvienam iedzīvotājam dot iespēju dzīvot sabiedrībā, arī cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem.
Sabiedrība arvien ir jāizglīto un jāveicina izpratne par to, ka daļai aprūpes iestādēs esošo cilvēku dzīve institūcijā ir jānomaina uz dzīvi ārpus institūcijas, ja tiek nodrošināti cilvēka vajadzībām atbilstoši sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi. Šādi pakalpojumi ir nepieciešami arī cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, kuri jau šobrīd dzīvo sabiedrībā. Ir būtiski veidot iekļaujošu vidi un pakalpojumus cilvēkiem, kuriem ikdienā ir nepieciešams atbalsts. Veidojot daudzveidīgus, vajadzībām atbilstošus pakalpojumus, cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem tuviniekiem ir iespēja strādāt, mācīties vai citādi realizēt sevi, uzticot rūpes par savu tuvinieku profesionāļiem.
Lai mācītos no citu pieredzes, šī gada 13.-14. septembrī projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros, Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldību sociālie darbinieki devās pieredzes apmaiņas braucienā uz Rīgu un Līgatni. Brauciena mērķis bija iepazīstināt dalībniekus ar sociālo pakalpojuma attīstīšanas pieredzi un iespējām gan cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, gan bērniem ar funkcionāliem traucējumiem.
Brauciena pirmajā dienā viesojāmies rehabilitācijas centrā “POGA”. Centrs radās, ņemot vērā nepietiekamo valsts atbalstu cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, kuriem nepieciešama rehabilitācija. Centrs savu pastāvēšanu un darbību nodrošina ar ziedojumu palīdzību. Kā paši darbinieki saka- “POGA” ir vieta, kur vecākus un bērnus mīl un saprot.
Šobrīd pašvaldības strādā pie projektu pieteikumu sagatavošanas sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūras attīstībai, tāpēc dalībniekus interesēja jautājums par to, kādus pakalpojumus centra “POGA” darbinieku ieskatā būtu nepieciešams attīstīt topošajos sociālās rehabilitācijas centros. Centra darbinieki uzsver, ka būtiski ir regulāri izpildīt speciālistu uzdotos mājasdarbus, kuri izstrādāti katram klientam individuāli. Tas nepieciešams, lai intensīvajā rehabilitācijas kursā panākto progresu būtu iespējams saglabāt un attīstīt. Šī iemesla dēļ centra darbinieki īpaši priecātos par sadarbību ar pašvaldību sociālās rehabilitācijas centriem, kuri varētu būt uzturošās rehabilitācijas sniedzēji. Centra darbinieki norādīja, ka deinstucionalizācijas ietvaros pašvaldībām būtu ieteicams nodrošināt fizioterapeita, ergoterapeita, logopēda un, ja iespējams, arī audiologopēda un masiera pakalpojumus. Speciālisti izteica gatavību dalīties ar pašvaldību darbiniekiem savās uzkrātajās zināšanās, lai palīdzētu izplānot un izveidot kvalitatīvus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus un piemērotu infrastruktūru.
Dienas turpinājumā apmeklējām Rīgas Sociālo dienestu, lai iepazītos ar labās prakses piemēriem darbā ar cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem. Rīga piedāvā plašu pakalpojumu klāstu cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem – gan dienas aprūpes centrus, gan specializētās darbnīcas un grupu dzīvokļus. Šos pakalpojumus plāno izveidot arī vairākas Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldības.
Rīgas kolēģi dalījās pieredzē par individuāli izstrādātajām sociālās rehabilitācijas programmām cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem. Individuālo programmu priekšrocība ir iespēja izvēlēties nevis tos pakalpojumus, kas ir pieejami, bet gan meklēt katram cilvēkam atbilstošāko atbalsta risinājumu. Šo risinājumu pašvaldība iepērk no ārējiem pakalpojumu sniedzējiem un, lai arī sākotnējās izmaksas ir lielas, ilgtermiņā šāda pieeja ir ne vien efektīvāka, bet arī ekonomiski izdevīgāka. Sniedzot nepieciešamo atbalstu cilvēkam ar garīga rakstura traucējumiem, cilvēks var strādāt, aprūpēt sevi un savus bērnus. Rīgā arvien vairāk iedzīvotāju no pabalstu saņēmējiem kļūst par sociālo pakalpojumu saņēmējiem, kas ir pozitīvs rādītājs.
Brauciena pirmo dienu noslēdzām ar BKUS filiāles “Gaiļezers” apmeklējumu, kurā devāmies uz pakalpojumu “Atelpas brīdis”, lai izvaicātu par gados uzkrāto pieredzi. Pēc apmeklējuma secinājām, ka šo pakalpojumu nodrošināt par noteikto valsts izcenojumu ir problemātiski, kā arī kvalitatīva speciālistu komanda ir jāveido daudzu gadu garumā.
Otro brauciena dienu uzsākām ar rehabilitācijas centra “Līgatne” apskati un speciālistu informāciju par pieejamajiem pakalpojumiem bērniem un cilvēkiem ar funkcionāliem un garīga rakstura traucējumiem. Centrā ir pieejams fizioterapeits, ergoterapeits, audiologopēds, hidroterapija, dejas un kustību terapeits, kā arī mākslas terapeits. Rehabilitācijas centra “Līgatne” pakalpojumi galvenokārt domāti cilvēkiem ar kustību traucējumiem, pēc dažādām traumām un saslimšanām, tomēr atsevišķi pakalpojumi piemēroti arī bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem.
Pieredzes apmaiņas brauciena noslēguma daļā projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja Ina Miķelsone informēja sadarbības partnerus par kārtību, kādā veicami Vidzemes DI plāna grozījumi, sniedza pārskatu par bērnu ar funkcionāliem traucējumiem un cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem vērtēšanas procesu, kā arī izteica atzinību pašvaldībām, kuras aktīvi strādā, lai cilvēki saņemtu nepieciešamos pakalpojumus un atbalstu.
Diskusijas sadaļā aicinājām biedrības “Cerību spārni” vadītāju Evu Viļķinu dalīties pieredzē, attīstot pakalpojumus cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un sociālo uzņēmējdarbību. E.Viļķina savā prezentācijā uzsvēra, ka, attīstot kvalitatīvus sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus, samazinās pabalstu saņēmēju skaits, kā arī palielinās nodokļu maksātāju skaits. Saņemot pakalpojumus ģimenei ir iespēja dzīvot pilnvērtīgu dzīvi, jo 97% vecāku, kuru bērniem ir noteikta invaliditāte (gan maziem, gan pieaugušiem) pie pakalpojumu saņemšanas izvēlas strādāt. Tāpat E.Viļķina aicināja domāt par sociālās uzņēmējdarbības attīstību, nodrošinot katra cilvēka spējām atbilstošu iespēju strādāt un saņemt atalgojumu, atbilstoši padarītajam darbam.
Tā kā pašvaldību sociālajiem dienestiem nav uzkrāta liela pieredze darbā ar cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, pārrunājām arī iespējamo sadarbību ar Latvijas Psihiatru asociācijas Jauno psihiatru sekciju, par kuras darbību informēja Krista Brūna. Pašvaldības vērsa uzmanību uz jautājumiem par informācijas apmaiņu starp psihiatriem un sociālajiem dienestiem, jo lielākoties cilvēks, kuram nepieciešama palīdzība pēc iziešanas no ārstniecības iestādes, nenonāk sociālā dienesta redzeslokā, tādēļ nav iespējas sniegt nepieciešamo atbalstu un pakalpojumus. Tāpat pašvaldības lūdza psihiatrus sniegt detalizētāku informāciju par pacientiem nepieciešamo atbalstu, lai nodrošinātu cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem nepieciešamos sociālos pakalpojumus. Bieži psihiatru atzinumos šāda nozīmīga informācija nav iekļauta un tas apgrūtina kvalitatīvu un cilvēka vajadzībām atbilstoša atbalsta sniegšanu. Savukārt K.Brūna norādīja, ka jaunie speciālisti ir ieinteresēti iesaistīties sabiedrības izglītošanas pasākumos, kā arī uzsvēra, ka psihiatriem bieži vien trūkst informācijas par pašvaldībās pieejamiem pakalpojumiem, tāpēc informācijas apmaiņa un sadarbība ir ļoti būtiska.
Vairāk informācijas:
Deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja Ina Miķelsone, mob.t 29289487, ina.mikelsone@vidzeme.lv
Sociālo pakalpojumu eksperte Laine Zālīte, mob.t. 26536286, laine.zalite@vidzeme.lv
Informāciju sagatavoja: Naula Dannenberga, projekta “Vidzeme iekļauj” sabiedrisko attiecību speciāliste, mob.t. 26148024, naula.dannenberga@vidzeme.lv