Vidzeme iekļauj

Vidzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas vadības grupas sanāksme

20.05.2019.

Projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros 2019.gada 14. maijā notika Vidzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas (turpmāk- DI) vadības grupas sanāksme, kurā piedalījās arī tās Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldības, kuras projekta ietvaros veido infrastruktūru, lai nodrošinātu sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus.

Projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja Ina Miķelsone informēja sanāksmes dalībniekus par projekta progresu, problēmām un turpmākajām darbībām, kas saistītas ar  DI ieviešanu Vidzemes plānošanas reģionā.

Šogad projektā tika veikta Centrālās finanšu un līguma aģentūras pārbaude, kuras laikā saņemts pozitīvs novērtējums par dokumentu un procesu kārtību projektā “Vidzeme iekļauj”.  Vidzemes plānošanas reģions pateicas visiem sadarbības partneriem par precīzu un kvalitatīvu darbu.

Atskatoties uz  projektā “Vidzeme iekļauj” līdz šim paveikto, secināts, ka viena no lielākajām problēmām ir kritisks sociālo pakalpojumu sniedzēju trūkums Vidzemes plānošanas reģionā. Šāda situācija veicina sociālo pakalpojumu cenu kāpumu un nenodrošina veselīgu konkurenci starp pakalpojuma sniedzējiem.

2009. gadā projekta komanda kā prioritāti izvirzījusi cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem, kuri atrodas valsts sociālās aprūpes centrā, pāreju uz dzīvi sabiedrībā. Šobrīd Vidzemes pašvaldības aktīvi strādā pie pakalpojumu sniegšanai nepieciešamās infrastruktūras izveides, vairākās pašvaldībās pakalpojumi būs pieejami jau šogad. Projektā “Vidzeme iekļauj” plānots apmācīt un nodrošināt sociālā mentora pakalpojumu cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, kuri vēlas pāriet no valsts sociālās aprūpes iestādes uz dzīvi sabiedrībā. Sociālais mentors atbalstu sniegs viena gada garumā, uzsākot atbalsta sniegšanu jau tad, kad cilvēks vēl atrodas sociālās aprūpes centrā. Sociālā mentora galvenais uzdevums būs būt blakus cilvēkam, kopā apmeklēt tuvākos veikalus, aptiekas, palīdzēt atrast ģimenes ārstu, sociālo dienestu u.c. ikdienā nepieciešamas vietas, lai cilvēkam, pārejot uz dzīvi sabiedrībā, apkārtējā vide ir zināma un viņš tajā nejūtas apjucis. Šāds atbalsts samazinās risku slimības saasinājumiem un sociālai atstumtībai, veicinās vēlmi integrēties sabiedrībā un veicinās iespēju cilvēkam uzsākt patstāvīgu dzīvi.

Lai nodrošinātu kvalitatīvu pakalpojuma ieviešanu, Vidzemes plānošanas reģions piedāvā veikt kopīgu iepirkumu sociālā mentora pakalpojumam visu Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldību vajadzībām.  Vidzemes plānošanas reģiona DI vadības grupa vienojās par atbalstu šādai pieejai, jo kopīgs sociālā mentora pakalpojuma iepirkums taupītu pašvaldību administratīvos resursus, nodrošinātu vienmērīgu pakalpojuma pārklājumu reģionā un sekmētu iespēju atrast katram cilvēkam atbilstošāko mentoru.

Sanāksmes laikā vadības grupa tika informēta, ka Apes novads atteicies veidot infrastruktūru DI projektā. DI vadības grupa vienojās par Apes novadam paredzēto finanšu pārdali starp Smiltenes un Alūksnes pašvaldībām, jo indikatīvi tās būs pašvaldības, uz kurām pakalpojumu saņemt dosies Apes novada iedzīvotāji.

Vidzemes plānošanas reģiona DI vadības grupas priekšsēdētāja vietnieks un Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētāja vietnieks Gints Kukainis vērsa pašvaldību pārstāvju un projekta komandas uzmanību uz šī brīža situāciju Valsts kasē, norādot, ka izveidojusies rinda uz aizdevumiem pašvaldību investīciju projektiem, taču finanšu līdzekļi Valsts kasē ir izsmelti. Tas rada risku vairākām pašvaldībās nespēt izveidot plānoto infrastruktūru DI projekta ietvaros, jo pašvaldību budžetos nepieciešamo līdzekļu nav. DI vadības grupa un Vidzemes plānošanas reģions vienojās sagatavot un nosūtīt  vēstuli atbildīgajām iestādēm, lai vērstu uzmanību uz šī brīža situāciju Valsts kasē un to, ka aizdevuma atteikumu gadījumā vairākas Vidzemes pašvaldības nespēs īstenot projektā plānoto.

Neskatoties uz grūtībām, kas saistītas ar DI procesa ieviešanu, pašvaldības tomēr ir apņēmības pilnas veidot plānotos pakalpojumus, apzinoties projekta mērķa grupas vajadzības un atbalsta nepieciešamību. Jāpatur prātā, ka nākotnē tie pakalpojumi, kas šobrīd tiek veidoti pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem, būs nepieciešami  arī daļai  bērnu ar funkcionāliem traucējumiem.

Vairāk informācijas par projektu “Vidzeme iekļauj” : 

Deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja Ina Miķelsone, mob.t 29289487, ina.mikelsone@vidzeme.lv

Sociālo pakalpojumu eksperte Laine Zālīte, mob.t. 26536286, laine.zalite@vidzeme.lv 

Informāciju sagatavoja: Naula Dannenberga, projekta “Vidzeme iekļauj” sabiedrisko attiecību speciāliste, mob.t. 26148024, naula.dannenberga@vidzeme.lv


2018. gads ir bijis izaicinājumu un darba pilns projekta Nr. 9.2.2.1/15/I/003 „Vidzeme iekļauj” komandai un sadarbības partneriem.

 

Vidzemes plānošanas reģions vairākkārt ir rosinājis grozīt Ministru Kabineta noteikumus, lai deinstitucionalizācijas projektu īstenotu efektīvāk un lai projekta pēctecība būtu veiksmīga gan pašvaldībām, gan cilvēkiem, kuri projekta ietvaros saņem pakalpojumus.

Lai veicinātu ārpusģimenes aprūpi, Vidzemes plānošanas reģiona teritorijā tika organizēti četri sarunu vakari “bērns bērnu namā un es”, uz kuriem tika aicināti potenciālie audžuvecāki, adoptētāji un aizbildņi, kā arī ikviens, kurš kādreiz ir domājis par to, kā jūtas bērns bērnu namā. Sarunu vakaros savā pieredzē dalījās jau esošie audžuvecāki, adoptētāji un aizbildņi, lai iedrošinātu tos, kas par šādu soli vēl domā, un ļautu ieskatīties pašu pieredzētajā. Tāpat notikusi divu dienu nometne pusaudžiem vecumā no 14-17 gadiem un potenciālajiem audžuvecākiem, aizbildņiem vai adoptētājiem.

2018.gadā noslēgusies  individuālo atbalsta plānu sagatavošana bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, līdz ar to kopumā individuālie atbalsta plāni sastādīti 430 bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, no tiem  2018.gadā 100 bērni ir saņēmuši sociālās rehabilitācijas pakalpojumus projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros.

Saņemtie pakalpojumi un izvēlētie pakalpojuma sniedzēji ir ļoti dažādi, jo tie ir atbilstoši katra bērna individuālajām vajadzībām. Vecāki izvēlas gan pamata vajadzības, tādas kā ergoterapeits, fizioterapeits, gan tādus pakalpojumus, kā Tera spēle, ABA terapija un Marte Meo. Aktīvi izmantota arī rehabilitācija centrā “Poga” un lielu atsaucību guvusi vizuāli plastiskās mākslas terapija.

Projekts piedāvā atbalstu arī bērnu ar funkcionāliem traucējumu vecākiem- līdz divdesmit pakalpojuma reizēm. Šo atbalstu 2018.gadā ir izmantojuši trīspadsmit vecāki, apmeklējot izglītojošas atbalsta grupas, psihologu, fizioterapeitu un rehabilitologu.

Arī 282 pieaugušiem cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem līdz 2018.gada beigām ir izstrādāti individuālie atbalsta plāni, savukārt sociālās rehabilitācijas pakalpojumus  Vidzemes plānošanas reģionā 2018. gadā saņēma 42 cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem.

Visvairāk ir izmantotas speciālistu konsultācijas un individuālā atbalsta pakalpojums. Tāpat 2 pieaugušie ar garīga rakstura traucējumiem saņēmuši Dienas aprūpes centra pakalpojumu, 1 – īslaicīgas sociālās aprūpes un 1 -grupu dzīvokļa pakalpojumu. Nelielais pakalpojumu saņēmēju skaits skaidrojams ar to, ka Vidzemē joprojām ir ļoti maz sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem.  Ar aktīvu pašvaldības atbalstu viens cilvēks 2018. gada laikā ir uzsācis patstāvīgu dzīvi ārpus Valsts sociālās aprūpes centra.

2019.gads ir sācies ar aktīvu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu izmantošanu un tas liecina, ka pakalpojumu saņemšanas kārtība ir kļuvusi saprotamāka.

Īpašu paldies projekta “Vidzeme iekļauj” komanda saka pašvaldību sociālajiem dienestiem, kuri ir vistuvāk katram klientam un dara ļoti daudz, lai ikviens, kam tas nepieciešams, saņemtu atbilstošus pakalpojumus.

Plānošanas reģionu un pašvaldību paveikto deinstitucionalizācijas procesa ietvaros atzinīgi novērtējusi arī Labklājības ministrija: “Paveiktais ir veicinājis ne tikai snieguma ietvara uzraudzības rādītāju izpildi, bet arī, nodrošinot sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, sniedz palīdzību un atbalstu Latvijas neaizsargātākajām sabiedrības grupām un lauž aizspriedumus un aplamus stereotipus par šo cilvēku spējām sekmīgi iekļauties sabiedrībā. Esam patiesi gandarīti, ka ar savu nesavtīgo darbu veicināt humānas, iekļaujošas un mūsdienīgas sabiedrības veidošanos.”

Vidzemes plānošanas reģiona projekta “Vidzeme iekļauj” komanda ikvienam novēl pozitīvām emocijām piesātinātu, kvalitatīvām pārmaiņām bagātu 2019.gadu!

Patiesā deinstitucionalizācija sākas ikviena sirdī un domāšanā!

Vairāk informācijas:
Deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja Ina Miķelsone, mob.t 29289487, ina.mikelsone@vidzeme.lv
Sociālo pakalpojumu eksperte Laine Zālīte, mob.t. 26536286, laine.zalite@vidzeme.lv
Informāciju sagatavoja: Naula Dannenberga, projekta “Vidzeme iekļauj” sabiedrisko attiecību speciāliste, mob.t. 26148024, naula.dannenberga@vidzeme.lv

 


Sniegotā janvāra dienā devāmies uz Smilteni pie ģimenes psihoterapeites, psiholoģes Daces Gailītes, kura projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros sniedz  pakalpojumus bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un viņu vecākiem.

Šoreiz Dacei jautājām par kādu visnotaļ jautru spēļu terapijas metodi- teraspēli (Theraplay metode), par kuru saņēmām labas atsauksmes no ģimenes, kura projekta ietvaros ir izmantojusi šo  pakalpojumu.

Dace, kāds ir teraspēles mērķis un kādos gadījumos un kuram teraspēle būtu ieteicama?

Teraspēle palīdz veselīgas piesaistes veicināšanai starp vecāku un bērnu. Īpaši šī metode ir ieteicama bērniem ar autismu un bērniem ar traumatisku pieredzi. Ļoti iedarbīgi teraspēles elementi ir, strādājot ar audžuvecākiem un uzņemtajiem bērniņiem, kuriem nav veidojusies veselīga piesaiste ar pieaugušo. Šī ir fantastiska metode, kurā ar vienkāršām rotaļām uzlabojam savstarpējās attiecības.

Vai terapija ir piemērota bērniem ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem?

Deinstitucionalizācijas projekta ietvaros bija gadījums, kad mamma izmantoja piedāvāto psihologa pakalpojumu vecākiem un nāca uz konsultācijām viena. Konsultāciju laikā mamma saprata, ka arī bērnam ir nepieciešams psihologa atbalsts. Bērnam ir smagi funkcionāli traucējumi un bērns ir pilngadīgs. Bērnam ir ļoti liela iekšēja trauksme un liela jūtība uz smaržām, pieskārieniem, skaņām. Bērns nerunā un ir ļoti ierobežots kustībās, tāpēc izmantojām teraspēles elementus, kurus var veikt mamma. Izvēlējāmies dažādus materiālus-frotē dvieli, vati u.c. Mamma rotaļājoties masēja rociņas, pēdas, tādā veidā atrodot to materiālu, kurš bērnam ir patīkams. Mammai par pārsteigumu, ļoti iedarbīga bija aijāšana un dziedāšana. Ikdienas rūpes par bērnu, kurš ir guļošs, paņem ļoti daudz enerģijas un laika. Lai arī mamma bērnu ikdienā aprūpē, daudz ceļ un masē, lai nerastos izgulējumi, tomēr mamma neiedomājās, ka aijāšana klēpī un dziedāšana, fantastiski noņem trauksmi. Teraspēles metodi var izmantot darbā ar bērniņiem, kuriem ir funkcionāli traucējumi – gan kustību ierobežojumi, gan intelektuālas attīstības traucējumi, jo nodarbības var pielāgot katram individuāli. .

Kā notiek pats process? Vai varat aprakstīt kādu no nodarbību seansiem?

Vispirms es izstāstu vecākiem ko darīsim, piemēram, ka būs vates piciņas uz grīdas un rāpojot ir jāsapūš visas vienā stūrī. Pēc izstāstīšanas, brīdi palīdzu vecākam strukturēt nodarbību un pēc tam atstāju telpu. Nodarbība tiek filmēta un nofilmēto pārrunājam ar vecāku divatā. Tādā veidā vecāks ļoti bieži no malas ierauga to, ko nav pamanījis ikdienā-gan labas lietas, gan to, ko vajadzētu darīt citādāk. Vecāki gan bieži baidās no filmēšanas, bet, skatoties ierakstus, vecāks ierauga cik bieži, patiesībā, viņš spēj uzmundrināt savu bērnu, ar kādu mīļu skatienu bērns skatās uz savu vecāku…

Viens no teraspēles pamatiem ir struktūra. Vecāks terapijā ir vadošais, viņam ir jāmācās strukturēt aktivitāti, veidojot “nodarbības rāmīti”. Vecākam ir jāliek robežas. Mūsdienās ir daudz trauksmainu bērnu, jo vecāki neuzņemas atbildību vadīt savus bērnus. Un vadīt nav tas pats, kas valdīt pār bērnu. Otra teraspēles pamatvērtība ir gādība-tā ir tā čubināšanās, glāsti un pieskārieni, ko diemžēl mēs ikdienā skrienot aizmirstam. Noliekam ēst un saģērbjam. Un tad ir iesaistīšana – vecāks, vadot procesu, iesaista bērnu rotaļā vai veicamajā uzdevumā. Kopīga darbošanās ir daļa no veselīgas piesaistes veidošanas.

Tad mēs ar vēlmi nodrošināt saviem bērniem visu, kas nepieciešams  un ko viņiem sirds kāro, esam pazaudējuši pamatus veselīgai piesaistei?

Tieši tā! Skrienot esam pazaudējušies. Tā kopā būšana ir pamatu pamats. Pieskārieni, gādība. Ir izaugusi vesela paaudze, kura nesaņēma gana daudz pieskārienu no saviem vecākiem un šiem vecākiem ir grūti nodot saviem bērniem to, ko paši bērnībā nav saņēmuši.

Vai teraspēles elementi palīdz piesaistes atjaunošanai, uzlabošanai starp pusaudžiem un vecākiem?

Pusaudži gan ir visdistancētākie, bet, ja vecāks vada un izrāda iniciatīvu, tad arī pusaudži atveras un iesaistās.

Vai ir vecāki, kuriem pašiem ir grūti nodoties šai kopīgajai rotaļai? Ir dažādas ģimenes un reizēm jau tāda kopīga rotaļāšanās “nav pieņemama” ģimenes attiecībās.

Ir daļa cilvēku, kuri ir izauguši bez pieskārieniem, samīļošanās un dauzīšanās ar vecākiem. Likumsakarīgi, ka šiem cilvēkiem ir grūti rotaļāties ar saviem bērniem, ja viņi paši bērnībā to nav saņēmuši. Ir bijuši vecāki, kuri saka:”Es te nemērkaķošos!”

Praksē ir bijis gadījums, kad teraspēles elementus izmantoju strādājot ar sievieti, kura ir cietusi no smagas vardarbības un viņai jebkuri pieskārieni bija trauksme. Bija no jauna jāmācās, kas ir “labie pieskārieni”, jāmāca savai psihei un ķermenim, kā uz tiem reaģēt.

Vai teraspēli var apmeklēt vecāks ar vairākiem bērniem vienlaicīgi?

Ideālā variantā būtu, ja nāk abi vecāki un bērns. Ir bijusi prakse, kad nāk abi vecāki un dvīnīši un vecāki terapijas seansa laikā mainās, bet pamatā ir nepieciešams kontakts “viens pret viens”, ko sniedz teraspēle, tāpēc ir svarīgi, lai bērnam ir nedalīta uzmanība.

Vai ir cilvēki, kuriem nav ieteicama teraspēle?

Bija mamma, kurai pašai ir autiskā spektra traucējumi un viņai pieskārieni ir nepatīkami un izraisa trauksmi, līdz ar to viņai šo teraspēles metodi nav iespējams izmantot, jo viņa nespēj strukturēt nodarbību un sniegt pieskārienus bērnam.

Vai vecākiem tiek uzdoti mājas darbi, kuri jāturpina praktizēt mājās?

Tas ir labi, ja vecāks terapijas seansa laikā gūto pieredzi “pārnes” uz mājām, piemēram, “tauriņu buča”, kad vecāks ar skropstām noglauda bērnam vaidziņu, vai masē pēdiņas un rociņas pirms miega. Pieskārieni ir teraspēles pamats. Un tas viss ir bez naudas, jo vecāks ir galvenā “rotaļlieta”, šīs metodes izmantošana ikdienā mājas neprasa finansiālu ieguldījumu vai speciālu vidi.

Kādos gadījumos vēl Jūs ieteiktu teraspēli?

Es savā praksē teraspēli modificēju, apvienojot ar citām terapijas metodēm. Strādājot bērnu dārzā esmu veidojusi palīdzības grupas ar teraspēles elementiem trauksmainiem un agresīviem bērniem. Strādājām uz agresivitātes mazināšanu un otra bērna sadzirdēšanu. Ļoti labi der hiperaktīviem bērniem. Un tā labā lieta, ka vecāki šo visu var darīt mājās.

Sanāk, ka teraspēles pamats ir kopīga rotaļāšanās un pieskārieni!

Jā, šīs terapijas metodes būtība ir priekpilna bērnība un jautrība ar savu bērnu. Vecāki, kuri atnāk ar vienu bērniņu un apgūst šo metodi, to izmanto arī ar pārējiem bērniem mājās, jo nereti tieši tas bērns,  kurš ģimenē nav ar īpašām vajadzībām vai uzvedības traucējumiem, tiek apdalīts. Gudri vecāki, lai uzlabotu piesaisti arī ar citiem bērniem ģimenē, šos uzdevumus ievieš kā mazos ikdienas rituālus. Bērna šūpošana segā, bučas uz deguna, šūpošana klēpī, kopīgu darbu darīšana- tas viss ir veselīgas piesaistes pamatā!

Theraplay ir bērna un ģimenes terapija, kura izveido un uzlabo piesaisti, pašvērtējumu, uzticēšanos citiem un priekpilnu iesaistīšanos. Tā ir balstīta dabīgajos un veselīgajos bērna un vecāka mijiedarbības veidos, ir personiska, fiziska un jautra. Theraplay mijiedarbība koncentrējas uz četrām pamata kvalitātēm, kuras atrodamas vecāka-bērna attiecībās: Struktūra, Iesaistīšana, Gādība un Izaicinājums. Theraplay sesijas rada aktīvu un emocionālu saikni starp bērnu un vecāku vai aprūpētāju.

Terapijā terapeits vada vecāku un bērnu rotaļīgās, jautrās spēlēs, attīstību rosinošās aktivitātēs un maigās, gādīgās aktivitātēs. Jau pati mijiedarbības forma palīdz vecākam regulēt sava bērna uzvedību un paust bērnam mīlestību, prieku un drošību. Tas palīdz bērnam justies droši, aprūpētam, kontaktā, piederīgam un vērtīgam.

(Informācija no http://www.wp.theraplay.org/latvia/ )

TERASPĒLE IETEICAMA: 

* JA VECĀKIEM IR GRŪTĪBAS BĒRNA AUDZINĀŠANĀ UN NEPIECIEŠAMS VEICINĀT POZITĪVAS SAVSTARPĒJĀS ATTIECĪBAS;
* JA BĒRNAM IR IZVEIDOJUSIES NEDROŠA PIESAISTE – BĒRNS NETIC SEV, CITIEM, PASAULEI;
* JA BĒRNAM IR GRŪTĪBAS REGULĒT EMOCIJAS;
* JA BĒRNS IR AGRESĪVS, DUSMĪGS, GRŪTI KONTAKTĒJAS AR CITIEM, IR PĀRLIEKU AKTĪVS VAI ARĪ PRETOJAS VISAM JAUNAJAM;
* JA BĒRNAM IR AUTISMS VAI AUTISKĀ SPEKTRA TRAUCĒJUMI;
* BĒRNIEM, KURI ZAUDĒJUŠI EMOCIONĀLU SAIKNI AR VECĀKIEM;
* AUDŽUĢIMENĒM UN ADOPTĒTIEM BĒRNIEM;
* JA BĒRNS IR PĀRCIETIS TRAUMU.

Vairāk par Theraplay metodi un apmācītajiem praktiķiem:

Theraplay Latvia mājaslapā- http://www.wp.theraplay.org/latvia/

Latvijas radio raidījuma “Ģimenes studija.” arhīvā.

Audzini ar prieku! Spēļu terapija kā palīgs sapratnes veidošanā starp vecākiem un bērniem- http://www.latvijasradio.lsm.lv

Vairāk informācijas:

Deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja Ina Miķelsone, mob.t 29289487, ina.mikelsone@vidzeme.lv

Sociālo pakalpojumu eksperte Laine Zālīte, mob.t. 26536286, laine.zalite@vidzeme.lv 

Informāciju sagatavoja: Naula Dannenberga, projekta “Vidzeme iekļauj” sabiedrisko attiecību speciāliste, mob.t. 26148024, naula.dannenberga@vidzeme.lv


Meklēt cilvēka vajadzībām atbilstošāko risinājumu

 

Mūsdienās, pēc statistikas datiem, vidēji katram divdesmitajam cilvēkam mūsu valstī ir garīga rakstura traucējumi, kas sevī ietver garīgas attīstības traucējumus vai psihisku saslimšanu. Latvijā turpinās deinstitucionalizācijas process, kura mērķis ir ikvienam iedzīvotājam dot iespēju dzīvot sabiedrībā, arī cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem.

Sabiedrība arvien ir jāizglīto un jāveicina izpratne par to, ka daļai  aprūpes iestādēs esošo cilvēku dzīve institūcijā  ir jānomaina uz dzīvi ārpus institūcijas, ja tiek nodrošināti cilvēka vajadzībām atbilstoši sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi. Šādi pakalpojumi ir nepieciešami arī cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, kuri jau šobrīd dzīvo sabiedrībā. Ir būtiski veidot iekļaujošu vidi un pakalpojumus cilvēkiem, kuriem ikdienā ir nepieciešams atbalsts. Veidojot daudzveidīgus, vajadzībām atbilstošus pakalpojumus, cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem tuviniekiem ir iespēja strādāt, mācīties vai citādi realizēt sevi, uzticot rūpes par savu tuvinieku profesionāļiem.

Lai mācītos no citu pieredzes, šī gada 13.-14. septembrī projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros, Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldību sociālie darbinieki devās pieredzes apmaiņas braucienā uz Rīgu un Līgatni. Brauciena mērķis bija iepazīstināt dalībniekus ar sociālo pakalpojuma attīstīšanas pieredzi un iespējām gan cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, gan bērniem ar funkcionāliem traucējumiem.

Brauciena pirmajā dienā viesojāmies rehabilitācijas centrā “POGA”. Centrs radās, ņemot vērā nepietiekamo valsts atbalstu cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, kuriem nepieciešama rehabilitācija. Centrs savu pastāvēšanu un darbību nodrošina ar ziedojumu palīdzību. Kā paši darbinieki saka- “POGA” ir vieta, kur vecākus un bērnus mīl un saprot.

Šobrīd pašvaldības strādā pie projektu pieteikumu sagatavošanas sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūras attīstībai, tāpēc dalībniekus interesēja jautājums par to, kādus pakalpojumus centra “POGA” darbinieku ieskatā būtu nepieciešams attīstīt topošajos sociālās rehabilitācijas centros. Centra darbinieki uzsver, ka būtiski ir regulāri izpildīt speciālistu uzdotos mājasdarbus, kuri izstrādāti katram klientam individuāli. Tas nepieciešams, lai intensīvajā rehabilitācijas kursā panākto progresu būtu iespējams saglabāt un attīstīt. Šī iemesla dēļ  centra darbinieki īpaši priecātos par sadarbību ar pašvaldību sociālās rehabilitācijas centriem, kuri varētu būt  uzturošās rehabilitācijas sniedzēji. Centra darbinieki norādīja, ka deinstucionalizācijas ietvaros pašvaldībām būtu ieteicams nodrošināt fizioterapeita, ergoterapeita, logopēda un, ja iespējams, arī audiologopēda un masiera pakalpojumus. Speciālisti izteica gatavību dalīties ar pašvaldību darbiniekiem savās uzkrātajās zināšanās, lai palīdzētu izplānot un izveidot kvalitatīvus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus un piemērotu infrastruktūru.

Dienas turpinājumā apmeklējām Rīgas Sociālo dienestu, lai iepazītos ar labās prakses piemēriem darbā ar cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem. Rīga piedāvā plašu pakalpojumu klāstu cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem – gan dienas aprūpes centrus, gan specializētās darbnīcas un grupu dzīvokļus. Šos pakalpojumus plāno izveidot arī  vairākas Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldības.

Rīgas kolēģi dalījās pieredzē par individuāli izstrādātajām sociālās rehabilitācijas programmām cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem. Individuālo programmu priekšrocība ir iespēja izvēlēties nevis tos pakalpojumus, kas ir pieejami, bet gan meklēt katram cilvēkam atbilstošāko atbalsta risinājumu. Šo risinājumu pašvaldība iepērk no ārējiem pakalpojumu sniedzējiem un, lai arī sākotnējās izmaksas ir lielas, ilgtermiņā šāda pieeja ir ne vien efektīvāka, bet arī ekonomiski izdevīgāka. Sniedzot nepieciešamo atbalstu cilvēkam ar garīga rakstura traucējumiem, cilvēks var strādāt, aprūpēt sevi un savus bērnus. Rīgā arvien vairāk iedzīvotāju no pabalstu saņēmējiem kļūst par sociālo pakalpojumu saņēmējiem, kas ir pozitīvs rādītājs.

Brauciena pirmo dienu noslēdzām ar BKUS filiāles “Gaiļezers” apmeklējumu, kurā devāmies uz pakalpojumu “Atelpas brīdis”, lai izvaicātu par gados uzkrāto pieredzi. Pēc apmeklējuma secinājām, ka šo pakalpojumu nodrošināt par noteikto valsts izcenojumu ir problemātiski, kā arī kvalitatīva  speciālistu komanda ir jāveido daudzu gadu garumā.

Otro brauciena dienu uzsākām ar rehabilitācijas centra “Līgatne” apskati un speciālistu informāciju par pieejamajiem pakalpojumiem bērniem un cilvēkiem ar funkcionāliem un garīga rakstura traucējumiem. Centrā ir pieejams fizioterapeits, ergoterapeits, audiologopēds, hidroterapija, dejas un kustību terapeits, kā arī mākslas terapeits. Rehabilitācijas centra “Līgatne” pakalpojumi galvenokārt domāti  cilvēkiem ar kustību traucējumiem, pēc dažādām traumām un saslimšanām, tomēr atsevišķi pakalpojumi piemēroti arī bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem.

Pieredzes apmaiņas brauciena noslēguma daļā projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja Ina Miķelsone  informēja sadarbības partnerus par kārtību, kādā veicami Vidzemes DI plāna grozījumi, sniedza pārskatu par bērnu ar funkcionāliem traucējumiem un cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem vērtēšanas procesu, kā arī izteica atzinību pašvaldībām, kuras aktīvi strādā, lai cilvēki saņemtu nepieciešamos pakalpojumus un atbalstu.

Diskusijas sadaļā aicinājām biedrības “Cerību spārni” vadītāju Evu Viļķinu dalīties pieredzē, attīstot pakalpojumus cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un sociālo uzņēmējdarbību. E.Viļķina savā prezentācijā uzsvēra, ka, attīstot kvalitatīvus sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus, samazinās pabalstu saņēmēju skaits, kā arī palielinās nodokļu maksātāju skaits.  Saņemot pakalpojumus ģimenei ir iespēja dzīvot pilnvērtīgu dzīvi, jo 97% vecāku, kuru bērniem ir noteikta invaliditāte (gan maziem, gan pieaugušiem) pie pakalpojumu saņemšanas izvēlas strādāt. Tāpat E.Viļķina aicināja domāt par sociālās uzņēmējdarbības attīstību, nodrošinot katra cilvēka spējām atbilstošu iespēju strādāt un saņemt atalgojumu, atbilstoši padarītajam darbam.

Tā kā pašvaldību sociālajiem dienestiem nav uzkrāta liela pieredze darbā ar cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, pārrunājām arī  iespējamo sadarbību ar Latvijas Psihiatru asociācijas Jauno psihiatru sekciju, par kuras darbību informēja Krista Brūna. Pašvaldības vērsa uzmanību uz jautājumiem par informācijas apmaiņu starp psihiatriem un sociālajiem dienestiem, jo lielākoties cilvēks, kuram nepieciešama palīdzība pēc iziešanas no ārstniecības iestādes, nenonāk sociālā dienesta redzeslokā, tādēļ nav iespējas sniegt nepieciešamo atbalstu un pakalpojumus. Tāpat pašvaldības lūdza psihiatrus sniegt detalizētāku informāciju par pacientiem nepieciešamo atbalstu, lai nodrošinātu cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem nepieciešamos sociālos pakalpojumus. Bieži psihiatru atzinumos šāda nozīmīga informācija nav iekļauta un tas apgrūtina kvalitatīvu un cilvēka vajadzībām atbilstoša atbalsta sniegšanu. Savukārt K.Brūna norādīja, ka jaunie speciālisti ir ieinteresēti iesaistīties sabiedrības izglītošanas pasākumos, kā arī uzsvēra, ka psihiatriem bieži vien trūkst informācijas par pašvaldībās pieejamiem  pakalpojumiem, tāpēc informācijas apmaiņa un sadarbība ir ļoti būtiska.

Vairāk informācijas:

Deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja Ina Miķelsone, mob.t 29289487, ina.mikelsone@vidzeme.lv

Sociālo pakalpojumu eksperte Laine Zālīte, mob.t. 26536286, laine.zalite@vidzeme.lv

Informāciju sagatavoja: Naula Dannenberga, projekta “Vidzeme iekļauj” sabiedrisko attiecību speciāliste, mob.t. 26148024, naula.dannenberga@vidzeme.lv