“Augoša pilsēta: Ilgtermiņa lejupslīdes pārvarēšana mazajās pilsētās” (“Re-grow City: Tackling Long Term Decline in Smaller Cities”)
Projekts “Augoša pilsēta” tuvojas noslēgumam
11.05.2021.
Kā zināms, Alūksnes novada pašvaldība ir iesaistījusies Eiropas Savienības starpreģionu sadarbības programmas URBACT III, kas atbalsta projektus ilgtspējīgai pilsētu attīstībai, atbalstītajā projektā “Augoša pilsēta: Ilgtermiņa lejupslīdes pārvarēšana mazajās pilsētās” (Re-grow City: Tackling Long Term Decline in Smaller Cities”). Projekta galvenais sadarbības partneris ir Altenas pilsēta, Vācijā. Projektam noslēdzoties, ir laiks atskatīties uz paveiktajiem darbiem un nākotnes iecerēm.
Projekts lielā mērā ir saistīts ar pieredzes pārnesi – labās prakses aizgūšanu no Altenas un pielāgošanu savā situācijā katrā no projekta dalībpašvaldībām. Daudzu gadu garumā Altena cīnījusies ar tādām pašām problēmām, kas šobrīd skar Latviju un arī Alūksni – vietējo nozaru slēgšana, bezdarba pieaugums, iedzīvotāju skaita samazināšanās, jaunu cilvēku aizbraukšana.
Alūksnes novada pašvaldība, iesaistoties projektā, izvirzīja vairākus mērķus, tostarp aktivizēt mazo uzņēmējdarbību un aizpildīt tukšās telpas pilsētā. To visu bija plānots panākt ar POP-UP metodes palīdzību. Trīs gadu laikā projektam izdevies piesaistīt 15 partnerus no visdažādākajām nozarēm – skaistumkopšanas, viesmīlības, amatniecības un pakalpojumu nozares.
– Mēs esam pierādījums tam, ka spējam īstenot Eiropas līmeņa idejas un pieejas tādā mazā pilsētā kā Alūksne. Ja to varam mēs, tad to var arī citas mazās pilsētas gan Latvijā, gan citur, – iedrošina Alūksnes novada pašvaldības uzņēmējdarbības atbalsta speciāliste Māra Saldābola.
Projekta noslēguma konference paredzēta 18. maijā tiešsaistes platformā ZOOM. Pasākuma laikā vadošie eksperti dalīsies pieredzē un pārdomās par mazo pilsētu attīstību perspektīvā, kā arī visas projektā iesaistītās dalībvalstis prezentēs triju gadu laikā paveikto. Tāpat norisināsies arī darbnīcas, kurās aktualizēs POP-UP jautājumus un nevalstiskā sektora nozīmību un citu pilsētu iespējas pārņemt labo praksi. Noslēguma konferenci varēs piedalīties jebkurš interesents. Pieteikšanās saiti atradīsiet ŠEIT. Pasākums tiks tulkots latviešu valodā.
Sagatavoja: Sanita SPUDIŅA,
Alūksnes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste
Mēru deklarācija
(tulkots no angļu valodas)
30.03.2021.
Deklarācija ir astoņu mazo Eiropas pilsētu iniciatīva, kuru mērķis bija sanākt kopā URBACT sponsorētā programmā, izveidojot Re-Grow city tīklu, lai apmainītos ar zināšanām un veidiem kā cīnīties ar ilgtermiņa lejupslīdi. Jautājumi, ar kuriem saskārāmies, ir būtiski visām mazām un vidēja izmēra pilsētām, kurām ekonomiskā izaugsme ir liels izaicinājums. Tādēļ mēs aicinām pašvaldības, publisko institūciju pārstāvjus un valdību pievienoties mūsu rīcības uzsaukumam nacionālā un Eiropas līmenī, lai atbalstītu mazās un vidējās pilsētas cīņā par ilgtspējīgas nākotnes nodrošināšanu.
Pilsētvides attīstību Eiropā ir stipri ietekmējušas lielās pilsētas, kuras mēdz atspoguļot tādu problēmu kombinācijas, kas būtiski atšķiras no mazo un vidējo pilsētu problēmām. Kamēr lielās pilsētas un to reģioni uzplaukst, piesaistot iedzīvotājus, neskatoties uz pieaugušo problēmu mājokļu pieejamībā un pārvietošanos, mazās pilsētas zaudē iedzīvotājus un savu nozīmi strādājošām ģimenēm un jaunajiem profesionāļiem. Tā kā pašvaldību vietējie nodokļu ieņēmumi samazinās, pakalpojumu relatīvās izmaksas tiem, kas ir palikuši, pakāpeniski pieaug.
Gandrīz divas trešdaļas Eiropas iedzīvotāju dzīvo lauku apvidos un mazās pilsētās, tomēr to ekonomiskā ietekme nav pietiekami spēcīga, lai nodrošinātu, ka Eiropas politika būtu pietiekami jutīga un reaģētu uz specifiskajām problēmām, ar kurām šīs mazās pilsētas saskaras. Eiropas attīstībai ir jāiekļauj sevī kontrastējošs sociālās, ekonomiskās un vides konteksts, kas raksturo Eiropas dalībvalstu daudzveidību. Ar politiskām iniciatīvām, kas veicina dažāda mēroga risinājumus, būtu jāatbalsta jebkura lieluma apdzīvotas vietas. Tikai tad akcepts un atbalsts Eiropas ideāliem tiktu aizsargāts un attīstīts no to iedzīvotāju puses, kuri dzīvo mazās pilsētās.
Veiksmīga pārvaldība ilgtermiņa lejupslīdei nevar tikt atrisināta tikai divus gadus ilgā projektā. Ilgtermiņa lejupslīdes procesa sarežģītība prasa ilgtermiņa un ilgtspējību politikas izmaiņās un praksē, kurai jāaptver visas pašvaldības funkcijas. Galvenais ir iedzīvotāju atbalsts un viņu vēlme saprast? pieņemt? izmaiņas. Šī konteksta ietvaros URBACT Re-Grow city tīklā iesaistīto pilsētu mēri piedāvā šādus priekšlikumus:
- Mazās un vidējās pilsētas nodrošina pievilcīgu un nozīmīgu dzīvojamo fondu un bieži vien nodrošina svarīgus starpreģionālos pakalpojumus un administratīvās funkcijas. Diemžēl, daudzas mazās pilsētas cieš no ilgtermiņa demogrāfiskajām izmaiņām un ekonomiskās lejupslīdes, kas mazina to kapacitāti sniegt nepieciešamos pakalpojumus. Lejupslīdes lejupvērsto spirāli vajag apturēt, atklājot, testējot un finansējot ilgtspējīgas ekonomikas, vides un sociālos risinājumus.
- Apdzīvotās vietās Eiropā lielākoties ir mazāk nekā 50 000 iedzīvotāju, tomēr tās saņem ļoti ierobežotu uzmanību no strukturālajiem politikas instrumentiem. Visas Eiropas pilsētas pieprasa atbalstu tad, kad ir jānodrošina būtiskas sociālās un ekonomiskās funkcijas. Pilsētvides attīstības finansējumam jābūt sadalītam vienmērīgi, un strukturālo fondu programmām vajadzētu būt pieejamām visām pašvaldībām, neskatoties uz to lielumu
- Lai gan gandrīz 50 % no apdzīvotām vietām Eiropā ir sarūkošas, mazās pilsētas nepārtraukti cīnās, lai ietekmētu Eiropas un nacionālos politikas procesus. Deklarācijas parakstu mērķis ir kļūt par mazo un vidēja izmēra pilsētu balsi Eiropā.
- Eiropas iniciatīvām ir jāiesaistās un jāreaģē uz problēmām, uz kurām ir fokusētas mazās un vidējās pilsētas. Šis ir apstiprinājums tam, ka mazām pilsētām trūkst darbinieku, finansējuma un ekspertu, kas ir nepieciešami, lai piekļūtu Eiropas projektiem. Šīs barjeras laika gaitā kopīgiem spēkiem ir jānojauc, sākotnēji vienkāršojot un pazeminot sliekšņus pieejai Eiropas fondu programmām.
- Ir jāīsteno mazo pilsētu jaunās īstermiņa un ilgtermiņa politikas, stratēģijas un projekti, un tie ir jāatbalsta visos valdības līmeņos. Pieejas, kas tika testētas URBACT Re-Grow city tīklā, nav efektīvas, lai vienatnē risinātu cēloņus un sekas ilgtermiņa lejupslīdei. Mēs virzīsimies tālāk uz priekšu, pētot ilgtspējīgas stratēģijas, lai risinātu ilgtermiņa lejupslīdi un dalīsimies iegūtajās zināšanās ar šīs deklarācijas parakstītājiem.
- Ir būtiska savlaicīga iedzīvotāju iesaistīšana problēmas analīzē un lēmumu pieņemšanā. Ir nepieciešams attīstīt un testēt jaunus iesaistes un dalības veidus, kas atbilstu mazo pilsētu prasībām. Tas attīstītos no brīvprātīgo praktiskā ieguldījuma būtisku pakalpojumu sniegšanā līdz stratēģiskas attīstības ietvaru izveidošanai, izmantojot iedzīvotāju vadītas darbnīcas un sanāksmes. Eiropas līmenī būtu jāizvērš holistiska pieeja, lai risinātu problēmas, kas saistītas ar lejupslīdi, un palīdzētu daudzām pilsētām, kuras tā skārusi. Tas ietvertu iespēju uzlabošanu vietējo lēmumu pieņēmēju savstarpējai pieredzes apmaiņai, kā arī empīrisku pētniecību.
- Izveidotais tīkls turpinās dalīties pieredzē cīņā pret pilsētvides lejupslīdi un lūkosies pēc jauniem resursiem, lai piesaistītu plašāka mēroga nacionālās un Eiropas iniciatīvas. Mūsu mērķis ir atvērt Re-grow city tīklu daudzām citām mazām pilsētām, kuras piedzīvo ilgtermiņa “sarukšanu” un lejupslīdi, veicinot labās prakses apmaiņu, lai celtu kapacitāti un piedāvātu savstarpēju atbalstu, nodrošinot resursus cīņā ar lejupslīdi.
Pilsētu sarukšana ir fenomens, kas redzams visā Eiropā. Šī problēma ir jārisina bez kavēšanās. Ir būtiski rast ātru atbildi Eiropas, nacionālā, reģionālā un vietējā līmenī ar pētījumu, politikas, investīciju programmu un vietējo projektu palīdzību. Bezdarbība šajā jautājumā neveicina iedzīvotāju iesaisti politiskajos procesos. Daudzi cilvēki, kuri dzīvo pilsētās, kam raksturīga sarukšana un lejupslīde, neapzinās to, kā viņu dzīves pieredze atsaucas uz politikas prioritātēm. Mēs uzsveram, ka mūsu pilsētām ir centrālā loma mūsu valstīs gan šobrīd, gan nākotnē, un mēs piedāvājam savus priekšlikumus, apņemoties dot savu ieguldījumu Eiropas ilgtspējīgas pilsētvides attīstībā.
POP – UP projekti turpina attīstīties
28.08.2020.
Par spīti neierastajiem apstākļiem šogad valstī un pasaulē, kas saistīti ar COVID-19 izplatību, Alūksnes novada pašvaldība turpina aktīvi īstenot POP-UP projektu. Kamēr gaidāmi jaunumi par nākamo POP-UP uzņēmēju, atskatīsimies uz to, kā veicies divām entuziastiskām uzņēmējām, kuras savas POP-UP idejas uzsāka visgrūtākajā periodā – martā, kad valstī bija noteikta ārkārtējā situācija ar daudziem ierobežojumiem.
Kluba “Cita Opera” gadījumā ārkārtējā situācija nozīmēja pilnīgu biznesa apstāšanos, tādēļ uzņēmēja Linda Vaivode nonāca pie idejas izveidot POP-UP burgernīcu kluba telpās. Linda stāsta, ka bez burgernīcas būtu bijis gandrīz neiespējami turpināt izmaksāt algu darbiniekiem un saglabāt uzņēmumu. Īpaši iecienītas bijušas burgeru piegādes darbavietās vai uz mājām. Lai arī uzņēmuma pamatdarbība palēnām atjaunojas, Linda uzsver, ka burgernīca paliks kā uzņēmuma turpmākās darbības sastāvdaļa, kā arī uzņēmējai jau ir ieceres, kā papildināt burgernīcas sortimentu.
Otra POP-UP uzņēmēja ir Inese Driņina De Echazabal Acosta, kura savu pakalpojumu – mīksto mēbeļu ķīmiskā tīrīšana uzsāka laikā, kad reti kurš vēlējās uzņemt viesus savās mājās. Savukārt lielu popularitāti klientu vidū ieguva automašīnas sēdekļu ķīmiskā tīrīšana. Inese priecājas par jau iegūto stabilo klientu loku un ir pārliecināta, ka vislabākā reklāma ir tieši klientu atsauksmes. Uzņēmēja plāno neapstāties un turpināt iesākto, jo ziema nav šķērslis mašīnu salonu un mīksto mēbeļu tīrīšanai.
Abas uzņēmējas ir gandarītas par iespēju sadarbībā ar pašvaldību realizēt savas biznesa idejas, kuras ir pierādījušas to dzīvotspēju. Lai projektu varētu turpināt realizēt, pašvaldība aicina atsaukties tukšo telpu īpašniekus un izvērtēt savas iespējas iznomāt telpas. Telpu jautājums ir aktuāls ne tikai projekta uzņēmējiem, bet ikvienam, kurš vēlas uzsākt uzņēmējdarbību. Sadarbojoties dažādām iesaistītajām pusēm, ir iespējams veidot pilsētas centru dzīvu un aktīvu, lai tajā valdītu ekonomiska rosība.
Alūksnes novada pašvaldība ir iesaistījusies Eiropas Savienības starpreģionu sadarbības programmā URBACT III, kas atbalsta projektus ilgtspējīgai pilsētu attīstībai.Projekts “Augoša pilsēta: Ilgtermiņa lejupslīdes pārvarēšana mazajās pilsētās” (Re-grow City: Tackling Long Term Decline in Smaller Cities”). Projekta galvenais sadarbības partneris Altenas pilsēta, Vācijā.
Sanita Spudiņa,
Alūksnes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste
URBACT projekta partneri tiekas Ungārijā
23.01.2020.
Visi iesaistītie projekta partneri kopā ar ekspertiem
No 15. līdz 17. janvārim Alūksnes novada pašvaldības pārstāvji viesojās Ungārijas pilsētā Nyirbator, lai tiktos ar projekta “Augoša pilsēta: Ilgtermiņa lejupslīdes pārvarēšana mazajās pilsētās” partneriem no Itālijas, Grieķijas, Portugāles, Slovēnijas un Vācijas. Tikšanās galvenais mērķis bija visu iesaistīto partneru vidus termiņa izvērtējums.
Uz tikšanos bija ieradušies visi projekta partneri, lai iepazītos ar tā gaitu katrā no partnerpilsētām. Tā kā šis projekts ir sadalīts divos virzienos, tikšanās ļāva labāk izprast gan nevalstiskā sektora darbību, gan POP – UP kustības attīstību.
Tikšanās laikā no ekspertu puses tika saņemts projekta vidus termiņa izvērtējums, pārrunājot projekta progresu, līdz šim paveikto un turpmākās ieceres. Apspriesti organizatoriskie jautājumi par projekta rezultātu demonstrēšanas pasākumu 2020. gada jūnijā. Sanāksmes noslēgumā Ungārijas URBACT eksperts pastāstīja par vietas izveides (Placemaking) principiem, iespējām un rādīja labās prakses piemērus.
Jau vairākkārt esam stāstījuši, ka Alūksnes novada pašvaldība īsteno iepriekšminēto projektu un apgūst Vācijas pilsētas Altenas labās prakses pieredzi POP – UP koncepta īstenošanā.
POP – UP apzīmē uz īsu brīdi atvērtu veikalu, restorānu, bāru vai citu iestādi. Šāda koncepta veikali, restorāni nav ekskluzīvi aprīkoti, tiem nav īpaša interjera, tas ir vienkārši pašu spēkiem uz īsu brīdi radīts interjers. POP – UP kustība var atdzīvināt pamestus pilsētas nostūrus, piešķirot tiem īpašu nokrāsu, atvilinot turp apmeklētājus. Cilvēkiem jāatceras, ka došanos uz POP – UP veikalu, galeriju, restorānu, tirgu vai kinoteātri nav ieteicams atlikt, jo nav zināms, vai rīt tas tur vēl būs.
Atgādinām, ka Alūksnē, Dārza ielā 10, 2019. gada 21. novembrī atklāja pirmo POP – UP salonu, kurā strādā divas uzņēmējas – Madara Zaķe un Juliana Gruntej, kas sniedz šūšanas un skaistumkopšanas pakalpojumus.
Uzņēmējdarbības atbalsta speciāliste Māra Saldābola prezentē secinājums pēc vienas no darbnīcām
Sagatavoja: Sanita PĀSA,
Alūksnes novada pašvaldības
sabiedrisko attiecību speciāliste
Alūksnē atklāts pirmais pop-up salons
22.11.2019.
Alūksnē, Dārza ielā 10, 21. novembrī atklāja pirmo pop-up salonu, kurā strādā divas uzņēmējas – Madara Zaķe un Juliana Gruntej, kas sniegs šūšanas un skaistumkopšanas pakalpojumus.
Ideja par pop-up salonu īstenota, Alūksnes novada pašvaldībai iesaistoties Eiropas Savienības starpreģionu sadarbības programmas URBACT III, kas atbalsta ilgtspējīgu pilsētu attīstību, projektā “Augoša pilsēta: Ilgtermiņa lejupslīdes pārvarēšana mazajās pilsētās” (Re-grow City: Tackling Long Term Decline in Smaller Cities”) un apgūstot Vācijas pilsētas Altenas labās prakses pieredzi pop-up koncepta īstenošanā.
Pop-up ir uz īsu brīdi vai sezonas laiku atvērts veikals, restorāns, galerija vai nomas vieta. Pop-up kustība var atdzīvināt pamestus pilsētas nostūrus, piešķirot tiem īpašu nokrāsu, aizvedot turp apmeklētājus. Pop-up idejas pamatā ir neieguldīt lielus finansiālus līdzekļus telpu labiekārtojumā, mārketinga aktivitātēs un dizaina izveidē.
TIEK MEKLĒTAS TELPAS POP-UP AKTIVITĀTĒM!
23.07.2019.
Alūksnes novada pašvaldība aicina iedzīvotājus un uzņēmējus piedāvāt savas telpas un īpašumus uzņēmējdarbībai, lai sniegtu iespēju jaunajiem vai esošajiem uzņēmējiem izmantot telpas POP-UP aktivitātēm.
Pop-up jeb “īslaicīgs bizness” ir plaši pazīstams biznesa veids pasaulē, bet mazāk Latvijā. Īslaicīgā biznesa mērķis ir pārbaudīt jaunā biznesa ilgtspēju, mērķauditorijas interesi un jaunu klientu piesaiste. Pop–up ideja pamatā ir neieguldīt lielus finansiālos līdzekļus telpu labiekārtojumā, mārketinga aktivitātēs un dizaina izveidē. Šāds biznesa modelis dod iespēju jaunajiem uzņēmējiem izmēģināt savu biznesu un veiksmes gadījumā to turpināt arī pēc pop-up.
Telpu īpašniekiem šī ir iespēja palīdzēt veidot pilsētas vizuālo tēlu, veidojot pilsētvidi ar dzīvību tukšajās telpās un skatlogos. Tā ir iespēja iegūt pastāvīgus telpu īrniekus pop-up aktivitāšu laikā. Ņemot vērā pop-up pamatdomu, telpu īpašnieki var piedāvāt dažāda vizuālā noformējuma un dizaina telpas Alūksnes pilsētas centrā.
Par telpu piedāvājumiem sazināties ar Uzņēmējdarbības atbalsta speciālisti Māru SALDĀBOLU zvanot uz 25425222 vai rakstot uz mara.saldabola@aluksne.lv
Alūksnes novada pašvaldība ir iesaistījusies Eiropas Savienības starpreģionu sadarbības programmā URBACT III, kas atbalsta projektus ilgtspējīgai pilsētu attīstībai.Projekts “Augoša pilsēta: Ilgtermiņa lejupslīdes pārvarēšana mazajās pilsētās” (Re-grow City: Tackling Long Term Decline in Smaller Cities”). Projekta galvenais sadarbības partneris Altenas pilsēta, Vācijā.
Rosina diskusiju par pop-up metodes iespējām uzņēmējdarbības veicināšanai Alūksnē
19.03.2019.
Turpinot uzsākto darbību URBACT projektā, pārņemot Vācijas pilsētas Altenas pieredzi vietējās ekonomikas veicināšanai, Alūksnes novada pašvaldība 14. martā bija aicinājusi uz tikšanos interesentus, lai iepazīstinātu ar pop-up metodi un diskutētu par iespējām to ieviest Alūksnē.
Tikšanos vadīja URBACT projekta “Augoša pilsēta: Ilgtermiņa lejupslīdes pārvarēšana mazajās pilsētās” (“Re-growCity”) vadītāja Kristīne Lāce un pašvaldības uzņēmējdarbības atbalsta speciāliste Māra Saldābola. Speciālistes iepazīstināja ar pop-up metodi mazajā uzņēmējdarbībā citur pasaulē, un kopā ar dalībniekiem centās rast idejas tās izmantošanai Alūksnē.
URBACT programmas ietvaros Eiropas pašvaldības veido starptautiskus tīklus savstarpējai pieredzes apmaiņai un labās prakses tālāknodošanai, kas veicina to teritoriju attīstību un izaugsmi pozitīvu izmaiņu virzienā. Programmas mērķis ir nodot un pielāgot URBACT Labās prakses apbalvojumu saņēmušo pilsētu pieredzi citām pilsētām.
Alūksnes novada pašvaldība kopā ar Portugāles, Spānijas, Ungārijas, Slovēnijas, Grieķijas, Itālijas pilsētām ir iesaistījusies minētajā URBACT programmas projektā “Augoša pilsēta”, kura vadošais partneris ir Vācijas pilsēta Altena. Daudzu gadu garumā Altena cīnījusies ar tādām pašām problēmām, kas šobrīd skar Latviju un arī Alūksni – vietējo nozaru slēgšana, bezdarba pieaugums, iedzīvotāju skaita samazināšanās, jaunu cilvēku aizbraukšana. Šobrīd Altena ir pilsēta ar 18 tūkstošiem iedzīvotāju, taču laika posmā no 1975. gada līdz 2014. gadam tā bija zaudējusi 14 tūkstošus iedzīvotāju. Līdz ar to Altenā ir nācies risināt sarukšanas problēmu un mēģināt atdzīvināt pilsētu ar minimālu ārējo resursu izmantošanu. Viens no veidiem, kā Altena to risinājusi, ir pop-up tirdzniecības vietu attīstība, un šīs idejas pieredzi projekta ietvaros vēlas apgūt Alūksnes novada pašvaldība.
Pasaulē pop-up kustība zināma jau vairākus gadus, un tās nosaukums apzīmē uz īsu brīdi atvērtu veikalu, restorānu, bāru vai citu iestādi. Šāda koncepta veikali, restorāni nav ekskluzīvi aprīkoti, tiem nav īpaša interjera, tas ir vienkārši pašu spēkiem uz īsu brīdi radīts interjers. Pop-up kustība var atdzīvināt pamestus pilsētas nostūrus, piešķirot tiem īpašu nokrāsu, atvilinot turp apmeklētājus. Cilvēkiem jāatceras, ka došanos uz pop–up veikalu, galeriju, restorānu, tirgu vai kinoteātri nav ieteicams atlikt, jo nav zināms, vai rīt tas tur vēl būs.
Tirgzinību speciālisti norāda, ka šis var būt teicams veids, kā pārbaudīt jauna veikala atrašanās vietas veiksmīgumu, pirms ieguldīt naudu pastāvīgu telpu izveidē. Uzņēmēji šādi var izmēģināt jaunus produktus vai pakalpojumus.
Projektā Alūksnē plānots attīstīt šādas idejas – pēc pop-up metodes principa veidot Amatnieku centra darbību šaursliežu dzelzceļa stacijas ēkā un organizēt īslaicīgas izklaides un tūrisma pakalpojumu tirdzniecības vietas saskaņā ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem.
Tikšanās otrajā daļā speciālistes organizēja darba grupas, kurās tika meklēti konkrēti priekšlikumi, kā ieviest pop-up metodi gan iepriekšminētajās idejās, gan, lai risinātu tukšo telpu problēmu pilsētā. Tikšanās uzņēmējdarbības atbalsta centrā noslēdzās ar skaidrāku izpratni par to, kas ir pop-up metode, un iezīmējās tie darbības virzieni, kas būtu aktuāli vietējiem iedzīvotājiem. Speciālistes aicināja turpināt domāt par veidiem, kā attīstīt savas biznesa idejas, un nepieciešamības gadījumā solīja dot padomus. Arī turpmāk plānotas šāda veida tikšanās, tādēļ aicinām sekot līdzi aktuālajai situācijai Alūksnes novada pašvaldības mājaslapā www.aluksne.lv.
Sanita PĀSA,
Alūksnes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste
Apgūs Vācijas pilsētas Altenas pieredzi vietējās ekonomikas atdzīvināšanā
Projekta dalībnieki strādāja vadošā eksperta Hansa Šlappa (Hans Schlappa) vadībā (Evitas Aplokas foto)
Alūksnes novada pašvaldība ir iesaistījusies Eiropas Savienības starpreģionu sadarbības programmā URBACT III, kas atbalsta projektus ilgtspējīgai pilsētu attīstībai. 31. janvārī un 1. februārī Alūksnē notika programmas atbalstītā projekta “Augoša pilsēta: Ilgtermiņa lejupslīdes pārvarēšana mazajās pilsētās” (Re-grow City: Tackling Long Term Decline in Smaller Cities”) partneru darba sanāksme.
Programmas ietvaros pašvaldības veido starptautiskus tīklus savstarpējai pieredzes apmaiņai un labās prakses tālāknodošanai, kas veicina to teritoriju attīstību un izaugsmi pozitīvu izmaiņu virzienā. Katrā sadarbības tīklā kāda pašvaldība dalās ar savu labo pieredzi. Projekta “Augoša pilsēta: Ilgtermiņa lejupslīdes pārvarēšana mazajās pilsētās” labās prakses pilsēta ir Altena Vācijā, kas atzīta par labās prakses piemēru, jo vairāku gadu garumā, stratēģiski plānojot, ir risinājusi problēmas un izmantojusi esošo potenciālu pilsētā un apkārtnē. Par pilsētas attīstības mērķiem Altenā noteikti inovatīva pilsētas attīstība un pilsoniskās sabiedrības attīstība, strukturāli pielāgojot to situācijai.
Daudzu gadu garumā Altena cīnījusies ar tādām pašām problēmām, kas šobrīd skar Latviju un arī Alūksni – vietējo nozaru slēgšana, bezdarba pieaugums, iedzīvotāju skaita samazināšanās, jaunu cilvēku aizbraukšana. Šobrīd Altena ir pilsēta ar 18 tūkstošiem iedzīvotāju, taču laika posmā no 1975. gada līdz 2014. gadam tā bija zaudējusi 14 tūkstošus iedzīvotāju. Līdz ar to Altenā ir nācies risināt sarukšanas problēmu un mēģināt atdzīvināt pilsētu ar minimālu ārējo resursu izmantošanu.
Projekts ir saistīts ar pieredzes pārnesi – labās prakses aizgūšanu no Altenas un pielāgošanu savā situācijā katrā no projekta dalībpašvaldībām. Projektā kopā ar Alūksnes novada pašvaldību piedalās: Idrija (Slovēnija), Melgaco (Portugāle), Manresa (Spānija), Nyirbator (Ungārija) un Igoumenitsa (Grieķija). Šis tīkls atbalstīs partnerus, lai atdzīvinātu sabiedriskos pakalpojumus un ekonomiku, atjaunotu pilsētvides struktūru un attīstītu pilsonisko sabiedrību ilgtermiņa lejupslīdes kontekstā.
– Darba sanāksmes laikā projekta dalībnieki galveno uzmanību pievērsa mazo un vidējo pilsētu brīvo darbavietu un iekšpilsētu atjaunošanai. Vadošajam partnerim Altenai ir vairāki piemēri, kur radīti jauni ilgtspējīgi uzņēmumi, izmantojot novatorisku sadarbību ar vietējiem dalībniekiem, tostarp tūrisma, viesmīlības un mazumtirdzniecības uzņēmumiem. Katram projekta partnerim būs jāizstrādā labās prakses Pārneses plāns, kas kalpos kā pamatdokuments mācību tīkla laikā. Pirmajā tikšanās dienā pārrunājām projekta progresu, veicām pirmās iestrādnes Pārneses plāna saturā, koncentrējoties uz pārneses specifiku, kā arī izvirzījām turpmākos mērķus un plānu nākamajiem trim mēnešiem. Otrajā tikšanās dienā partneri devās apmeklēt iespējamās vietas Alūksnē, lai izpētītu pop-up veikalu metodes izmantošanas iespējas, jo tieši šo virzienu esam izvēlējušies kā vienu no iespējām, lai stiprinātu vietējo mazo uzņēmējdarbību, – stāsta projekta vadītāja Kristīne Lāce.
“Re-growCity” ir viens no 23 sadarbības tīklu projektiem labās prakses pārnesei Eiropā. Labās prakses pārneses projektos no Latvijas pilsētām piedalās Rīga (divos projektos), Jūrmala un Alūksne.
Evita Aploka,
Alūksnes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste