Programmas mājaslapa www.latruscbc.eu
“630 verstis pilnas sajūtām/ Sajūtu verstis”/ “630 Versts Full of Feelings/Versts of Feelings”
Noslēdzas unikāls pārrobežu sadarbības projekts
08.12.2021.
14. novembrī ir noslēdzies pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020. gadam atbalstītais projekts Nr.LV-RU-008 “630 verstis pilnas sajūtām/ Sajūtu verstis”/ “630 Versts Full of Feelings/Versts of Feelings”.
Novembrī saziņas platformā ZOOM tiešsaistē notika projekta noslēguma pasākums, ņemot vērā pašreizējos epidemioloģiskos apstākļus. Noslēguma konferencē Alūksnes novada pašvaldības projektu vadītāja Santa Supe sniedza pārskatu par projekta aktivitāšu īstenošanu un arī projektā iesaistīto partneru pārstāvji informēja par paveikto projektā.
Šī pārrobežu projekta mērķis bija radīt jaunu tūrisma piedāvājumu, piedāvājot izbaudīt 630 sajūtu pilnas verstis. Projekta laikā radītais maršruts apvieno objektus, kas sniedz apmeklētājiem dažādu sajūtu gammu, iespēju sajust, līdzdarboties, piedzīvot, izbaudīt, ieraudzīt unikālo pierobežas tūrisma piedāvājumu, vēstures, dabas un cilvēka mijiedarbību cauri gadsimtiem.
Kā zināms, Alūksnē šis projekts sniedza iespēju atsegt Jaunās pils Klavieru un Ērģeļu istabu sienu un griestu gleznojumus un atgriezt šīm telpām to senatnīgo veidolu, restaurēt 19. gadsimta flīģeli, izveidot jaunu tūrisma piedāvājumu – trošu nobraucienu pār Alūksnes ezeru. Tāpat ar šī projekta atbalstu šovasar notika sajūtu ceļojums “Daba runā uz cilvēku” Alūksnes muižas parkā pilsētas svētkos, pie Tūrisma informācijas centra uzstādīts digitāls āra stends tūrisma informācijas ieguvei.
Pavlovskas pils parkā restaurēta pārceltuve pār Rožu paviljona dīķi, iegādāts aprīkojums velomaršruta izveidei, restaurēts vēsturisks 1799. gada ceļotāja atlass un izveidota digitalizēta ekspozīcija par to. Izborskas muzejā izveidoti jauni mārketinga materiāli, izvietotas videonovērošanas kameras pie tūristu apmeklētā objekta – Slovenskas avotiem, izveidota ekspozīcija sadarbībā ar Pavlovsku par restaurēto ceļotāja atlasu.
Latvijas Piļu un Muižu asociācijas biedri – Litenes muiža, Varakļānu muižas pils, Krāslavas muiža, Lūznavas muiža, Preiļu muižas pils komplekss un Arendoles muiža, kas piedalījās projektā, arī veikuši esošā tūrisma piedāvājuma papildinājumus, akcentējot dažādas īpašas, katrā objektā izbaudāmās sajūtas.
Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Dzintars Adlers, sveicot visus projektā iesaistītos noslēguma konferencē, uzsvēra, ka projektā izdevies paveikt daudz, tomēr žēl, ka pandēmijas dēļ projekta augļus nav iespējams baudīt plašākam tūristu lokam. Viņš pauda pārliecību, ka labi sāktā sadarbība jāturpina, jo ir daudz jaunu ideju, ko kopā īstenot.
Programmas sekretariāta pārstāve Jeļena Makarova atzina, ka šis bijis unikāls projekts, kas sevī apvienoja kultūrvēsturisko aspektu, organisku mūsdienu interneta komunikāciju tehnoloģiju piesaisti, tādā veidā paplašinot iespējas izzināt piedāvājumu. Viņa atgādināja, ka šis projekts nav radies tukšā vietā, tas izveidojies, attīstoties sadarbībai pēc pirmā Pavlovskas un Alūksnes projekta “Divas ainavu parku pērles” un papildinoties ar jauniem partneriem. J. Makarova uzsvēra, ka tieši tāds arī ir pārrobežu sadarbības programmas mērķis – lai sadarbība attīstītos un paplašinātos.
Šī publikācija tapusi ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild Alūksnes novada pašvaldība un tas neatspoguļo Eiropas Savienības uzskatus.
Programmas mājaslapa www.latruscbc.eu
Evita Aploka,
Alūksnes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste
Atklāti Alūksnes Jaunās pils restaurētie mūzikas saloni
02.08.2021.
Alūksnes Jaunajā pilī pēc restaurācijas atklāti divi mūzikas saloni – Klavieru un Ērģeļu istabas, kā arī notikusi multimediālās ekspozīcijas “Helēnas dziedājums” un interaktīvās ekspozīcijas “Leģendas stāsts” pirmatskaņošana.
Alūksnes Jaunās pils būvniecība datēta ar laika posmu no 1859. līdz 1863. gadam, kad Alūksnes muižā saimniekoja Aleksandrs Jozefs fon Fītinghofs. Pils celta vēlās Tjūdoru neogotikas stilā un ir viens no ievērojamākajiem šī arhitektūras stila pieminekļiem Latvijā. Ēkas parādes fasāde ar centrālajām telpām un atpūtas terasi vērsta uz gleznaino ezeru un ainavisko muižas parku. Virs pils galvenās ieejas zem torņa redzams Fītinghofu dzimtas ģerbonis, bet iekštelpas sevī slēpj dažādu arhitektūras stilu mākslinieciskos sienu un griestu gleznojumus.
Mūzikas saloni, kas pēc restaurācijas darbiem atkal atvēruši durvis apmeklētājiem, priecē un pārsteidz ar iluzoriem gleznojumiem, okera ierāmējumu, smalkiem rakstiem rotātām melnām durvīm, gleznojumiem ar grifiem. Visas šīs detaļas, kas atklājušās Alūksnes Jaunās pils Klavieru un Ērģeļu istabu restaurācijas darbu laikā, pastiprina jau iepriekš izteiktos vēsturnieku secinājumus, ka barons Aleksandrs fon Fītinghofs bijis progresīvs un realizējis oriģinālas un pārdrošas idejas gan pils iekštelpās, gan muižas parkā.
Restaurēto salonu atklāšanas pasākumā Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Dzintars Adlers uzsvēra novada bagātības – cilvēkus, dabas vērtības un kultūrvēstures mantojumu. Viņš pateicās visiem, kas iesaistīti abu Jaunās pils telpu restaurācijā – projekta autorei arhitektei Inārai Caunītei, restauratoru komandai, Alūksnes muzeja kolektīvam, pārrobežu sadarbības projekta “630 verstis pilnas sajūtām” vadītājai Santai Supei un visiem citiem, pateicoties kuru palīdzībai un iesaistei, divas Alūksnes Jaunās pils telpas atguvušas savu krāšņumu.
Barona un baroneses fon Fītinghofu pavadībā, kuru tēlos iemiesojās Alūksnes muzeja direktore Diāna Pelaka un muzeja speciālists Didzis Eglītis, atklāšanas pasākuma dalībnieki vēra restaurēto pils telpu durvis.
Klavieru un Ērģeļu istabu restaurāciju veica Bauskas novada Rundāles pagasta Gunāra Grīnfelda individuālais restaurācijas uzņēmums “ROKAJS”, telpu oriģinālās apdares atsegšanas un konservācijas projektu izstrādāja un autoruzraudzību nodrošināja SIA “Arhitektes Ināras Caunītes birojs”.
Restauratoru uzdevums bija noņemt krāsu uzslāņojumus, lai atsegtu oriģinālos gleznojumus, konservēt un daļēji restaurēt tos. Darbs nebija vienkāršs, jo oriģinālo gleznojumu saglabātības stāvoklis bija trausls, vietumis tie savulaik bojāti, ierīkojot elektrības vadus. Klavieru istabā sienas rotā krāšņi iluzorie sienu gleznojumi ar grifiem, savukārt telpas durvis, kas ved uz vestibilu, zem pārkrāsojuma slāņiem slēpušas smalku zīmējumu uz tumša fona. Restaurētas durvis starp Klavieru un Ērģeļu istabām, savukārt durvis Klavieru istabas austrumu sienā pārceltas to vēsturiskajā vietā. Ērģeļu istabā nojaukta padomju laikos būvētā starpsiena, kas sadalīja telpu divās daļās, vēsturiskā vietā atjaunotas durvis uz blakus zāli. Atjaunota sienu apakšējo un augšējo daļu greznojusī koka panelējuma imitācija, kas apakšējā daļā kombinēta ar koka līstēm un nosedzošo profilu augšā. Klavieru istabu pēc restaurācijas rotā elektrificēta neogotikas stila formās veidota 30 sveču lustra. Interjera veidošanā atbalstījis mākslas zinātnieks Dainis Bruģis un interjera priekšmetu restaurācijas firma “Intarsija”.
Restaurāciju piedzīvojis arī vēsturiskais Alūksnes muzeja krājumos uzglabātais Leipcigas firmas “J.Blüthner” izgatavotais koncertflīģelis, kas būvēts ap 1853.-1854. gadu. Pēc restaurācijas un atjaunošanas Ugāles ērģeļbūves darbnīcā pie izcilā ērģeļbūves meistara Jāņa Kalniņa, flīģelis atguvis savu sākotnējo muzikālo un estētisko kvalitāti un atkal skanēja atklāšanas pasākumā.
Atklāšanas dienā atskaņotais jaundarbs “Helēnas dziedājums” veltīts Marienburgas pēdējai baronesei Helēnai un turpmāk tiks atskaņots multimediālajā ekspozīcijā Alūksnes Jaunās pils restaurētajā Klavieru istabā. Tā dzejprozas autore ir Andra Ugāre (Manfelde), bet mūzikas autors – Artis Gāga, skaņdarbu ieskaņojuši un atklāšanas dienā izpildīja Sniedze Kaņepe (balss), Artis Gāga (saksofons), Pēteris Ozoliņš (čells) un Māris Žagars (klavieres). Savukārt interaktīvo ekspozīciju “Leģendas stāsts”, kas stāsta par Fītinghofu dzimtu, radījuši SIA “Overly”.
Alūksnes Muižas parkā piektdienas pēcpusdienā un vakarā notika sajūtu ceļojums “Daba runā uz cilvēku”, kas apmeklētājiem pastaigu pa parku ļāva apvienot ar dabas ainavu un mazās arhitektūras formu skicēšanu, tējas baudīšanas rituālu, muzikālu ceļojumu klasiskās mūzikas pasaulē. Līdz ar tumsas iestāšanos parkā iemirdzējās gaismas taka ar maģisku gaismas un dabas saspēli un kā kulminācija tam bija ebru mākslas performances mākslinieces Andas Kolosovas izpildījumā, kad zīmējumi projicējās ūdens ekrānā, radot nebijušu sintēzi starp dabu, cilvēku un mūsdienu tehnoloģijām.
Šī publikācija tapusi ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild Alūksnes novada pašvaldība un tas neatspoguļo Eiropas Savienības uzskatus.
Programmas mājaslapa www.latruscbc.eu
Evita APLOKA,
Alūksnes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste
No Krāslavas līdz Alūksnei izveidots unikāls pierobežas tūrisma maršruts “630 Sajūtu verstis”
15.06.2021.
Kopš šīs vasaras, dabas un kultūras cienītāji ir aicināti apmeklēt vietas, kur vēstures elpa savijās ar Eiropas ārējo pierobežu, jaunā tūrisma maršrutā “630 sajūtu verstis”, kas tapis pārrobežu sadarbības projektā “630 verstis pilnas sajūtām/ Sajūtu verstis”. Maršruts no Krāslavas līdz Alūksnei, apvienojot vienā sajūtu ceļā vietas, kuras vēl nav daudz tūrisma ceļvežu apdziedātas un ļaužu uzmanības izlutinātas, taču ir neticami skaistas. Dažas no tām zina vien retais, un tās sola izjust pirmatklājēja prieku, kā arī vietējo cilvēku viesmīlību un šarmu.
“Vairāk kā pirms trīs gadiem, strādājot pie projekta idejas, mēs vēlējāmies parādīt, ka ārpus jau populāriem tūrisma galamērķiem, kā Sigulda, Vecrīga, Jūrmala – arī Latvijas un Krievijas pierobežā ir atrodami brīnišķīgi un apskates vērti objekti. Šo divu gadu laikā ir papildināti un uzlaboti deviņu galveno mūsu projektā iesaistīto objektu piedāvājumi, lai paspilgtinātu viesošanās pieredzi un dāvātu paliekošas atmiņas. Ar aizrautību un vēlmi radīt ko jaunu esam izcēluši kultūrvēsturisko mantojumu un dabas skaistumu 630 sajūtu verstu garumā. Verstis sevī ietver kultūras un vēstures mantojuma pamatīgumu, savukārt vieglumu tam visam piešķir radoši un sirsnīgi cilvēki, kas rūpējas, lai ikkatrs ceļotājs jūtas mīļi gaidīts,” stāsta Alūksnes novada pašvaldības projektu vadītāja Santa Supe.
Jaunais tūrisma piedāvājums Latvijas teritorijā ietver romantisko Krāslavu, skaisto Arendoli, daudzveidīgos Preiļus, iedvesmojošo Lūznavu, leģendām bagātos Varakļānus, pārsteidzošo Liteni un elpu aizraujošo Alūksni. Maršrutā iekļauti interesantākie tūrisma piedāvājumi, kas viesiem ļaus iepazīt pierobežas teritoriju un justies kā jaunatklājējam, jo šie objekti nav tūristu pārpludināti, te var izbaudīt harmoniskas pastaigas, līdzdarboties, uzkavēties un atpūsties. Ceļojuma laikā ir iespēja satikt vietējos- izcilākos maltīšu gatavotājus un viesmīlīgākos naktsmītņu saimniekus – viss, kas nepieciešams pilnvērtīgai atpūtai.
Projektā ir uzlabots esošais tūrisma piedāvājums deviņos maršruta objektos, radot jaunus, papildinošus pakalpojumus sajūtu paspilgtināšanai, pēc iespējas izmantojot mūsdienu tehnoloģijas. Ceļojuma laikā ir iespēja izmantot mobilo lietotni Versts of Feelings, kur vienuviet atrodams svarīgākais par maršrutā iekļautajām vietām – atrašanās vieta, viesošanās laiki, kontakti. Turklāt tas viss papildināts ar informāciju par interesantākajiem dabas un apskates objektiem tuvākajā apkārtnē, par jaukām vietām, kur ieturēt maltīti un pārnakšņot. Atsevišķā sadaļā atrodama informācija par tuvākajiem tūrisma informācijas centriem. Īpašs pārsteigums lietotājiem būs virtuālais stāstnieks – katrā no vietām tas atdzīvosies un pastāstīs neaizmirstamu leģendu, ja aizbrauksi turp un noskenēsi uz molberta izvietoto attēlu. Lietotne pieejama gan iPhone, gan Android ierīcēs latviešu, krievu un angļu valodā.
Ņemot vērā Covid-19 izplatību, “630 verstis pilnas sajūtām/ Sajūtu verstis” aicina rūpīgi izvērtēt nepieciešamību apmeklēt publiskas vietas, kā arī, dodoties dabā, izmeklēt atbilstošāko pastaigu maršrutu, šajā laikā saudzējot gan sevi, gan citus.
Santa Supe
Alūksnes novada pašvaldība
Šī publikācija tapusi ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild Alūksnes novada pašvaldība un tas neatspoguļo Eiropas Savienības uzskatus.
Programmas mājaslapa www.latruscbc.eu
Videokonferencē tūrisma nozare dalās pieredzē par kultūras tūrisma attīstību digitalizācijas laikmetā
04.06.2021.
25. maijā ar pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020. gadam finansiālu atbalstu projektā “630 verstis pilnas sajūtām” notika konference “Kultūras mantojuma un kultūras tūrisma attīstība digitalizācijas laikmetā”.
Lai gan sākotnēji šī konference bija paredzēta klātienē, tomēr pandēmija šajos plānos ieviesa savas korekcijas, tādēļ pasākums notika video formātā, izmantojot digitālo tehnoloģiju piedāvātās iespējas arī šajā – izglītošanās procesā. Videokonference bija pulcējusi teju 100 tūrisma nozares profesionāļus un interesentus no Alūksnes novada un dažādām citām Latvijas vietām.
Konferences dalībniekiem dzirdēja tūrisma nozares labāko speciālistu stāstījumu par to, kā mūsdienu digitalizācijas laikā veidot un piedāvāt tūristiem saistošu piedāvājumu, izmantojot stāstus un iedarbojoties uz maņām, lai radītu spilgtu emocionālu sajūtu piedzīvojumu, par kultūras mantojuma lomu un iekļaušanos tūrisma nozarē. Videokonferences dalībnieki klausījās arī veiksmīgu Latvijas un Krievijas tūrisma un kultūras mantojuma nozares objektu pārstāvju pieredzes stāstus par to, kā radīt sajūtu tūrisma piedāvājumu, identificēt un izcelt katra tūrisma objekta unikālo identitāti un veiksmīgi pozicionēt sevi mūsdienu tūrisma tirgū.
Latvijas Universitātes Filozofijas un Socioloģijas institūta vadošā pētniece Aija van der Steina stāstīja par ceļu no tūrisma produkta radīšanas uz neaizmirstama pieredzējuma veidošanu viesiem un par stāstu izmantošanu tūrisma vietu un uzņēmumu mārketingā.
Dizaina biroja “H2E” vadītāja un partnere Dagnija Balode iepazīstināja ar pieredzes dizaina lomu publiskās vides vēstījumu veidošanā, stāstījumu papildinot ar veiksmīgiem piemēriem no Alūksnes pilsētvides.
Mārtiņš Eņģelis, tūrisma kritiķis un pilsētvides pētnieks, domājošs ceļotājs pēc profesijas un aicinājuma konferences dalībniekiem stāstīja par gudrām tendencēm tūrisma produktu veidošanā un mārketingā.
Viena no ceļojumu bloga “Sapņu Medniece” sapnumedniece.lv veidotājiem Alīna Andrušaite dalījās savā pieredzē par to, kas rada ceļotāja sajūtas, cik ilgi tās saglabājas un kuras no tām ir nozīmīgākās.
SIA “Overly”, kas specializējas papildinātās realitātes un interaktīvo risinājumu izstrādē, līdzdibinātājs un vadītājs Ainārs Kļaviņš iepazīstināja ar virtuālās un papildinātās realitātes izmantošanas iespējām un piemēriem muzejos un pasākumos.
Par suitiem, viņu pieredzi kulinārā mantojuma saglabāšanā un kulinārā kultūrtūrisma attīstību suitu kultūrtelpā stāstīja biedrības “Etniskās kultūras centra “Suiti”” vadītāja Dace Martinova.
Pieredzē par kultūras oriģinālpasākumu nozīmi vietas attīstībā, iepazīstinot ar Lūznavas muižas piemēru, stāstīja muižas projektu vadītāja Inga Žirgule.
Šī publikācija tapusi ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild Alūksnes novada pašvaldība un tas neatspoguļo Eiropas Savienības uzskatus.
Programmas mājaslapa www.latruscbc.eu
Tūrisma nozari aicina uz videokonferenci par kultūras mantojuma un kultūrtūrisma attīstību digitalizācijas laikmetā
Skats uz Alūksnes Pilssalu un Alūksnes Jauno pili (Māra Šļivkas foto)
25. maijā tūrisma nozares uzņēmēji, speciālisti, tūrisma objektu apsaimniekotāji un citi interesenti aicināti piedalīties videokonferencē “Kultūras mantojuma un kultūras tūrisma attīstība digitalizācijas laikmetā”.
Konferencē būs iespēja dzirdēt tūrisma nozares labāko speciālistu stāstījumu par to, kā mūsdienu digitalizācijas laikā radīt un piedāvāt tūristiem saistošu piedāvājumu, izmantojot stāstus un iedarbojoties uz maņām, lai radītu spilgtu emocionālu sajūtu piedzīvojumu. Tāpat konferencē tiks skarts jautājums par kultūras mantojuma lomu un iekļaušanos tūrisma nozarē. Videokonferences dalībnieki varēs klausīties arī veiksmīgu Latvijas un Krievijas tūrisma un kultūras mantojuma nozares objektu pārstāvju pieredzes stāstos par to, kā radīt sajūtu tūrisma piedāvājumu, identificēt un izcelt katra tūrisma objekta unikālo identitāti un veiksmīgi pozicionēt sevi mūsdienu tūrisma tirgū.
Piedalīties videokonferencē aicināti tūrisma objektu īpašnieki/ apsaimniekotāji un komersanti, tūrisma speciālisti, projekta partneri, nevalstiskās organizācijas un citi interesenti. Konference notiks ZOOM platformā. Dalībnieku skaits videokonferencē būs ierobežots. Pieteikšanās videokonferencei līdz 23. maijam, aizpildot elektronisko anketu, kas pieejama ŠEIT.
Videokonference notiks pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020. gadam projekta “630 verstis pilnas sajūtām/ Sajūtu verstis”/ “630 Versts Full of Feelings/Versts of Feelings” ietvaros.
Šī publikācija tapusi ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild Alūksnes novada pašvaldība un tas neatspoguļo Eiropas Savienības uzskatus.
Programmas mājaslapa www.latruscbc.eu
Sagatavoja: Evita APLOKA,
Alūksnes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste
Alūksnē būs iespēja tūrisma informāciju iegūt interaktīvā stendā
09.02.2021.
Jaunais interaktīvais stends pie Alūksnes Tūrisma informācijas centra, kurā būs iespējams iegūt plašu informāciju par tūrisma piedāvājumu
Santas SUPES foto
Pie Alūksnes Tūrisma informācijas centra uzstādīts jauns interaktīvs tūrisma informācijas stends, kas iegādāts par pārrobežu sadarbības programmas atbalstītā projekta “630 verstis pilnas sajūtām” līdzekļiem.
Pagaidām gan interesenti stendu vēl nevarēs izmantot, jo informatīvais saturs, kas tajā būs pieejams, pašlaik tiek gatavots.
– Ar jaunā interaktīvā stenda palīdzību varēs piekļūt plašai informācijai par projekta maršrutā esošajiem tūrisma objektiem un piedāvājumu Alūksnes novadā. To varēs izmantot jebkurā nedēļas un diennakts laikā, līdz ar to pilsētas un novada viesi varēs brīvi, neatkarīgi no Tūrisma informācijas centra darba laika, saņemt interesējošo informāciju, – norāda Alūksnes Tūrisma informācijas centra vadītāja Iveta Veļķere.
Stends iegādāts un uzstādīts pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020. gadam projektā “630 verstis pilnas sajūtām/ Sajūtu verstis”/ “630 Versts Full of Feelings/Versts of Feelings”. Interaktīvajā stendā būs pieejama informācija par tūrisma maršrutu “Versts of Feelings” un tajā iekļautajiem apskates objektiem, kuros projekta gaitā radīti jauni tūrisma piedāvājumi. Projektu vada Alūksnes novada pašvaldības projektu vadītāja Santa Supe.
Minētā projekta mērķis ir uzlabot esošo tūrisma piedāvājumu un radīt jaunu maršrutu, kas savienos deviņus projektā iesaistītos tūrisma objektus, sniedzot apmeklētājiem dažādu sajūtu gammu, iespēju sajust, līdzdarboties, piedzīvot, izbaudīt un ieraudzīt unikālo pierobežas tūrisma piedāvājumu, vēstures, dabas un cilvēka mijiedarbību cauri gadsimtiem.
Par maršrutā iekļautajām vietām un objektiem, tūrisma pakalpojumu sniedzēju piedāvājumu vēstīs interaktīva karte, pie kuras arī būs iespējams piekļūt jaunajā stendā. Projektā iesaistītie partneri kopā ar SIA “Karšu izdevniecība “Jāņa Sēta”” un “Overly” izstrādā maršruta mobilo lietotni, kas būs aprīkota ar īpašu papildinātās realitātes vizuālo tēlu – virtuālu stāstnieku, kas lietotāju informēs par sajūtu piedāvājumiem maršrutā. Tiek gatavots arī kopīgs informatīvs buklets un video, apkopojot tūrisma informāciju par sajūtu piedāvājumiem abpus robežai.
Atgādinām, ka Alūksnē minētā projekta īstenošanas laikā pērn tika izveidots sajūtu tūrisma piedāvājums – gaisa trošu nobrauciens no Tempļakalna uz Pilssalu pār Alūksnes ezeru, Alūksnes Jaunajā pilī tiek atsegti un nostiprināti Fortepiano un Ērģeļu istabas sienu un griestu gleznojumi un restaurēts 19. gadsimta flīģelis, kam pēc restaurācijas būs jauns skanējums.
Šī publikācija tapusi ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild Alūksnes novada pašvaldība un tas neatspoguļo Eiropas Savienības uzskatus.
Programmas mājaslapa www.latruscbc.eu
Sagatavoja: Evita APLOKA,
Alūksnes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste
Alūksnē tapis jaunais gaisa trošu nobrauciens
30.06.2020.
Pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020. gadam projekta “630 verstis pilnas sajūtām/ Sajūtu verstis”/ “630 Versts Full of Feelings/Versts of Feelings” ietvaros Alūksnē noslēgusies gaisa trošu nobrauciena izbūve, kas būs jauns un atraktīvs izklaides elements gan vietējiem iedzīvotājiem, gan arī pilsētas viesiem.
Aicinām sekot informācijai, jo plānots, ka jau tuvākajā laikā gaisa trošu nobrauciens sāks darbību. Gaisa trošu nobrauciens jeb zip line sākas Tempļakalnā, kur izbūvēts starta tornis, un noslēdzas piezemēšanās platformā Pilssalā, blakus pludmales zonai. Nepilnus 350 metrus garais nobrauciens pāri ezeram ir diezgan straujš un ātrs, tādēļ asas izjūtas un adrenalīns tā laikā garantēts. Projekta ietvaros iegādāts arī nobraucienam nepieciešamais inventārs gan pieaugušajiem, gan bērniem.
Jaunā tūrisma un izklaides objekta atpazīstamības veicināšanai izveidota arī tā vizuālā identitāte. 12. maijā notika šī objekta nomas tiesību izsolē saskaņā ar 2020. gada 27. februārī domes sēdē pieņemto lēmumu, un nomas tiesības ieguva pretendents SIA “REKTA”.
Gaisa trošu nobrauciena projektu izstrādāja un autoruzraudzību veica ir SIA “Firma L4”, objektu izbūvēja SIA “REKTA”, būvuzraudzību nodrošināja SIA “BBVP”. Nobrauciena izbūves darbus vadīja Alūksnes novada pašvaldības projektu vadītāja Sanita Adlere. Darbu līgumcena ir 165 526,78 EUR bez PVN.
Evita Aploka,
Alūksnes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste
Šī publikācija tapusi ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild Alūksnes novada pašvaldība un tas neatspoguļo Eiropas Savienības uzskatus.
Programmas mājaslapa www.latruscbc.eu
Turpinās plānotie darbi pārrobežu projektā
07.05.2020.
Pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020. gadam projekta “630 verstis pilnas sajūtām/ Sajūtu verstis”/ “630 Versts Full of Feelings/Versts of Feelings” ietvaros Alūksnē noslēgumam tuvojas gaisa trošu nobrauciena izbūve, savukārt Ugāles ērģeļbūves darbnīcā turpinās 19. gadsimta flīģeļa restaurācija.
Gaisa trošu nobrauciens jeb zip line solās būt īpaši asām izjūtām un adrenalīna bagāts – tas sāksies Tempļakalnā un noslēgsies Pilssalā, traucoties lejup ar aptuveni 50 km/h ātrumu, un radot efektu, ka braucējs krīt ezerā. Nobraucienu ar projekta ietvaros iegādāto piemērotu ekipējumu varēs baudīt gan pieaugušie, gan bērni. Tempļakalnā ir izbūvēts tornis, no kura nobrauciens sāksies. Objekta būvnieki ir veikuši testa braucienus, lai pārbaudītu troses, ātrumu, bremzēšanu, lai Pilssalā izbūvētu piezemēšanās platformu. Sekot līdzi kārtībai objektā palīdzēs videonovērošanas kameras.
Darbus šajā objektā plānots pabeigt maijā. Jaunā tūrisma un izklaides objekta atpazīstamības veicināšanai top arī tā vizuālā identitāte. 12. maijā notiks šī objekta – ar inventāru aprīkotas inženierbūves – gaisa trošu ceļa nomas tiesību izsole, pamatojoties uz 2020. gada 27. februārī domes sēdē pieņemto lēmumu.
Gaisa trošu nobrauciena projekta izstrādātājs un autoruzraugs ir SIA “Firma L4”, darbus veic SIA “REKTA”, būvuzraudzību nodrošina SIA “BBVP”. Nobrauciena izbūves darbus vada Alūksnes novada pašvaldības projektu vadītāja Sanita Adlere. Darbu līgumcena ir 165 526,78 EUR bez PVN.
Savukārt Ugālē, SIA “Ugāles ērģeļbūves darbnīca”, pie Latvijā pazīstamā ērģeļbūves meistara Jāņa Kalniņa turpinās vēsturiskā 19. gadsimta flīģeļa restaurācija un atjaunošana, kas pēc atdzimšanas nonāks Alūksnes Jaunajā pilī Fortepiano telpā. Koncertflīģeļa restaurācijas un atjaunošanas izmaksas ir 15 971,02 EUR bez PVN.
Alūksnes muzeja krājumos uzglabātais Leipcigas firmas “J.Blüthner” izgatavotais koncertflīģelis ir uzbūvēts ap 1853.-1854. gadu. Šī laikmeta mūzikas instruments būtiski atšķiras no mūsdienu instrumentiem: tam ir tembrāli bagātāks skanējums, bet tā kopskaņa ir klusāka par moderno flīģeļu skanējumu, līdz ar to tas ļauj mūziķiem autentiskāk interpretēt romantisko klaviermūziku. Flīģelis ir savam vecumam pietiekami labi saglabājies, un tā restaurācija uz sākotnējo tehnisko stāvokli ir iespējama. Bojājumu galvenais cēlonis ir nolietošanās un mitrums. Pēc restaurācijas un atjaunošanas darbu veikšanas, flīģelis atgūs savu sākotnējo muzikālo un estētisko kvalitāti.
Projektu “Sajūtu verstis” vada Alūksnes novada pašvaldības projektu vadītāja Santa Supe.
Alūksnes novada pašvaldības un SIA “Ugāles ērģeļbūves darbnīca” fotomateriāls
Evita Aploka,
Alūksnes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste
Šī publikācija tapusi ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild Alūksnes novada pašvaldība un tas neatspoguļo Eiropas Savienības uzskatus.
Programmas mājaslapa www.latruscbc.eu
Alūksnes Jaunajā pilī atsedz divu telpu vēsturisko apdari
05.02.2020.
Pārrobežu sadarbības projekta “630 verstis pilnas sajūtām” ietvaros Alūksnes Jaunajā pilī turpinās divu 1. stāva telpu – Fortepiano un Ērģeļu istabas sienu un griestu oriģinālās apdares atsegšana un konservācija.
Darbus veic Bauskas novada Rundāles pagasta Gunāra Grīnfelda individuālais restaurācijas uzņēmums “ROKAJS” – monumentālās glezniecības restauratori, vecmeistari Zinaīda Grīnfelde un Gunārs Grīnfelds un restauratores Līga Jansone un Inese Mežkaze. Telpu oriģinālās apdares atsegšanas un konservācijas projektu izstrādāja SIA “Arhitektes Ināras Caunītes birojs”, kas nodrošina arī autoruzraudzību.
– Kad atbraucām šurp un ieraudzījām to, kas jau bija atsegts, likās – cik skaisti! Mūsu uzdevums ir noņemt krāsu uzslāņojumus, atsegt oriģinālos gleznojumus, konservēt un daļēji restaurēt tos. Tas nav vienkārši – oriģinālo gleznojumu saglabātības stāvoklis ir trausls. Daudzviet tos vispirms vajag nostiprināt, lai varētu darbu turpināt, bet tāpat tie ir salīdzinoši labi saglabājušies, labāk nekā bijām gaidījuši. Sliktākā stāvoklī ir abu telpu sienu apakšējā daļa, arī griestu attīrīšana ir viens no grūtākajiem darbiem. Oriģinālie gleznojumi vietām ļoti sakausējušies kopā ar virsū uzklātajiem slāņiem un ir ļoti grūti attīrīt. Dažā dienā var attīrīt daudz, otrā – kvadrātdecimetru. Dažviet sienu gleznojums ir sabojāts, velkot elektrības vadus, taču šo darbu veicēji nebūtu varējuši zināt, kas klāj sienas, jo, piemēram, Ērģeļu istabā sienas pārkrāsotas vismaz 12 reizes, – stāsta monumentālās glezniecības restauratore, vecmeistare Zinaīda Grīnfelde, kurai ir restaurācijas darbu pieredze Rundāles pilī kopš septiņdesmitajiem gadiem.
Šobrīd abās telpās jau attīrīta lielākā daļa sienu. Fortepiano istabā jau iepriekš restauratore Lolita Hermsa bija atsegusi daļu krāšņo, iluzoro sienu gleznojumu ar grifiem un, restauratoriem turpinot darbu, kompozīcija atklājas arī tālāk. Iespējams gan, ka līdzīgs zīmējums nebūs atrodams uz sienas pret bijušo kinozāles telpu. Attīrītas arī Fortepiano telpas durvis, kas zem pārkrāsojuma slāņiem slēpj smalku ziedu zīmējumu uz tumša fona. Vai durvis oriģināli kalpojušas šai telpai, gan vēl ir pētāms jautājums – tā atklāj restauratori. Atsegti arī telpas griesti, domājams, ka to vidū bijis veidojums – rozete, arī katrā griestu stūrī bijuši veidojumi, ko gar malām savienojušas rozā līnijas un profili. Starp Fortepiano un Ērģeļu istabām esošās durvis restaurē Bauskā un pēc restaurācijas tās atgriezīsies savā vietā.
Blakus telpā – Ērģeļu istabā – pirms darbu sākšanas nojaukta padomju laikos izbūvētā starpsiena, kas sadalīja telpu divās daļās. Sienu apakšējo un augšējo daļu greznojusi koka panelējuma imitācija, kas bijusi kombinēta ar īstām koka līstēm un nosedzošo profilu augšā. Vidū atklājas pelēks vientoņa ierāmējums ar divām okerīgām līnijām, kas kalpo augšējās un apakšējās daļas akcentēšanai. Griestus klājuši divi toņi – tumšāks un gaišāks, profilējums un mazi veidojumi katrā stūrī. Sienas gleznojumi atklājas arī aiz radiatoriem, līdz ar to attīrīt un saglabāt šīs daļas būs izaicinājums. Šajā telpā pagājušā gadsimta sākumā strādājuši daiļkrāsotāji – sākotnējais sienu gleznojums aizstāts ar zaļu toni, kas augšdaļā greznots ar ābeļziedu gleznojumiem, akanta lapām un rokajiem. Meistars uz vienas no sienām atstājis liecību: I.Stromberg 9./V.09
– Iluzorie gleznojumi uz sienām ir ļoti profesionāli un smalki, meistari to darījuši ļoti virtuozi, perfekti pārzinot šo īpašo gleznošanas tehniku. Interesanti, ka katra telpa pilī ir greznota atšķirīgā stilā. Citviet pilīs panelējumi ir no koka, bet šeit tieši tas ir interesanti, ka gleznojums kombinēts kopā ar īstu koku, kas vēl pastiprina efektu. Acīmredzot tajā laikā tāda bijusi mode, – spriež restauratore Līga Jansone.
Darbi abās Jaunās pils telpās turpināsies līdz nākamā gada maijam. Šomēnes restauratori iecerējuši īpašās lekcijās iepazīstināt skolēnus un citus interesentus ar informāciju par darbu gaitu.
Darbi notiek pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020. gadam atbalstītā projekta Nr. LV-RU-008 “630 verstis pilnas sajūtām/ Sajūtu verstis”/ “630 Versts Full of Feelings/Versts of Feelings”. Projektu vada Alūksnes novada pašvaldības projektu vadītāja Santa Supe.
Fortepiano un Ērģeļu istabu restaurācijas darbu kopējās izmaksas ir 94 214,94 EUR (bez 21% PVN), tajā skaitā projekta finansējums ir 68 062,96 EUR, atlikusī daļa – no Alūksnes novada pašvaldības budžeta.
Alūksnes novada pašvaldības un IU “ROKAJS” fotomateriāls
Šī publikācija tapusi ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild Alūksnes novada pašvaldība un tas neatspoguļo Eiropas Savienības uzskatus.
Programmas mājaslapa www.latruscbc.eu
Pārrobežu partneri iepazīst Alūksnes novada labo praksi sajūtu piedāvājuma radīšanā
18.09.2019.
No 13. līdz 15. septembrim Alūksnē norisinājās pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020. gadam projekta “630 verstis pilnas sajūtām/ Sajūtu verstis”/ “630 Versts Full of Feelings/Versts of Feelings” otrā tikšanās un pieredzes apmaiņas seminārs, kurā tikās visu iesaistīto pušu pārstāvji.
Projektā iesaistītie partneri – Alūksnes novada pašvaldība un Latvijas Piļu un muižu asociācija no Latvijas, Pavlovskas muzejrezervāts un Izborskas muzejrezervāts no Krievijas uz otro darba grupas tikšanos pulcējās Alūksnes Mākslas skolā, kur sākumā viesi iepazinās ar karšu izdevniecības “Jāņa sēta” projektu vadītāju Visvaldi Gercānu un viņa prezentēto plānotās interaktīvās tūrisma kartes izveides piedāvājumu. Uzņēmums nodrošinās tehnoloģiju platformu, ar kuru strādās visi partneri vienlaicīgi.
Tālākajā tikšanās gaitā katra no iesaistītajām pusēm īsi pastāstīja, ko projekta ietvaros līdz šim ir paveikusi, ar kādām problēmām saskārusies un kādus risinājumus meklējusi. Partneri vienojās par tūrisma maršruta sākotnējās informācijas apjomu, minimālo objektu skaitu un attālumu no iedomātās maršruta līnijas, kurā atlasīt izejas datus. Nākošā partneru tikšanās plānota 2019. gada 27. novembrī Izborskā, kur tiks organizēta konference.
Dienas turpinājumā projekta semināra – “Iepazīsti sajūtas Kultūras mantojuma dienās – labās prakses piemēri Alūksnē” laikā viesiem bija iespēja iepazīties ar Alūksnes muižas parku un tur restaurētajiem publiskajiem objektiem. Ekskursija norisinājās kopā ar restauratoru Juri Pavlovu, kurš dalījās ar restaurācijas procesa izaicinājumiem Alūksnes parkā. Turklāt Alūksnes muzeja demonstrētā labā prakse vadīt ekskursiju pārī tika atzinīgi vērtēta no Krievijas partneru puses, kas varētu tikt izmēģināta arī pie viņiem. Pēcpusdienā seminārs turpinājās “Vides labirintā” kopā ar gidu Aldi Verneru, kas novadīja meistarklasi – Vides interpretācija muzejā un sajūtas, ļaujot iepazīt pārsteidzošo muzeja kolekciju, it īpaši fluorescento akmeņu ekspozīciju.
Sestdien partneri devās uz Viktora Ķirpa Ates muzeju, kur piedalījās meistardarbnīcās un iepazina senos latviešu arodus, kā arī izzināja Viktora Ķirpa Ates muzeja pieredzi, organizējot ikgadējo Ražas svētku pasākumu. Savukārt pēcpusdienā viesi guva ieskatu Eiropas kultūras mantojuma dienu labās prakses piemēros Alūksnē. Projekta semināra ietvaros bija iespēja noklausīties vairākus lektorus, kuri iepazīstināja klausītājus ar Alūksnes Jaunās pils un Muižas parka mazo arhitektūras formu restaurāciju, šo kultūrvēsturisko objektu nozīmību un unikalitāti Latvijas mērogā. Neskatoties uz nemīlīgajiem laikapstākļiem, Alūksnes muižas parka objektu atdzīvošanās, skaistās dekorācijas un akustiskais koncerts ļāva apmeklētājiem izbaudīt mierpilnu vakaru parkā. Svētdien dalībnieki iepazina Alūksnes Bānīša staciju un tās ekspozīcijas izveides stāstu. Pēc tam partneri pulcējās Alūksnes muzejā, kur pārrunāja semināra norisi un turpmākos darbus tuvākajā nākotnē.
Projekta mērķis ir radīt jaunu tūrisma piedāvājumu no Krāslavas līdz Alūksnei Latvijā, kas tālāk turpināsies Krievijas Federācijā līdz Pavlovskai Sanktpēterburgā, piedāvājot izbaudīt 630 sajūtu pilnas verstis. Projekta laikā radītais maršruts apvienos objektus, kas sniedz apmeklētājiem dažādu sajūtu gammu, iespēju sajust, līdzdarboties, piedzīvot, izbaudīt, ieraudzīt unikālo pierobežas tūrisma piedāvājumu, vēstures, dabas un cilvēka mijiedarbību cauri gadsimtiem.
Sanita PĀSA,
Alūksnes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste
Šī publikācija tapusi ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild Alūksnes novada pašvaldība un tas neatspoguļo Eiropas Savienības uzskatus.
Programmas mājaslapa www.latruscbc.eu
Alūksnē Eiropas Kultūras mantojuma dienās aicina iepazīt Muižas parka arhitektūru
21.08.2019.
Putnu paviljons Alūksnes Muižas parkā, Janas Rāgas foto
Eiropas Kultūras mantojuma dienās no 13. līdz 15. septembrim Alūksnē šogad aicina visus interesentus iepazīt un izbaudīt gleznaino Alūksnes Muižas parku un tā izcilās arhitektūras vērtības.
Eiropas Kultūras mantojuma dienas 2019. gadā veltītas restaurācijas nozares sasniegumiem, lai popularizētu labās prakses piemērus – objektus, kuros veikta pētījumos balstīta, kvalitatīva, mūsdienu mantojuma saglabāšanas filozofijai atbilstoša restaurācija. Atsaucoties Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes aicinājumam, Alūksnē kā nozīmīgs piemērs restaurācijā izvirzīts Alūksnes Muižas parks ar tā arhitektūru.
Alūksnes Muižas parks ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Tas kā vienots kultūras pieminekļu ansamblis ir autentisks 18. gadsimta ainavu parka paraugs. Tas ir vēsturiskām mazās arhitektūras formām bagātākais parks Latvijā. Alūksnes novada pašvaldība lielu uzmanību ir pievērsusi parka vēsturisko objektu restaurācijai un atjaunošanai, saskatot to par neatliekamu nepieciešamību kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai nākamajām paaudzēm. Parkā pēdējo gadu laikā notikuši ievērojami atjaunošanas darbi – restaurēts Aleksandra paviljons, barona Fītinghofa Obelisks, atjaunoti vairāki vēsturiski objekti, kas līdz mūsdienām nebija saglabājušies – Pomonas templis, Putnu paviljons, Apaļā un Ovālā strūklaka.
Eiropas Kultūras mantojuma dienu laikā Alūksnes novada pašvaldība uzņems viesos starptautiskā pārrobežu projekta “630 verstis pilnas sajūtām/ Sajūtu verstis”/ “630 Versts Full of Feelings/Versts of Feelings” partnerus seminārā “Iepazīsti sajūtas Alūksnē Eiropas Kultūras mantojuma dienās – labās prakses piemēri”.
Eiropas Kultūras mantojuma dienu programma Alūksnē
Piektdiena, 13. septembris
9:30 – 11:30 Rudens pārgājiens pirmsskolas vecuma bērniem Alūksnes Muižas parkā – mazo arhitektūras formu un augu daudzveidības iepazīšana, materiālu vākšana izpētes darbnīcai “Barona laboratorija”. Pēc nodarbības baronese aicinās uz tējas baudīšanu smalko aprindu gaumē Aleksandra paviljonā
10:00 – 12:00 Lekcija skolēniem “Alūksnes Muižas parka mazo arhitektūras formu restaurācija” un ekskursija pa parku, izmēģinot restaurēšanas procesu kopā ar restauratoru Juri Pavlovu
14:00 – 16:00 Ekskursija – lekcija “Izaicinājums sabiedriski publisko objektu restaurācijā” Alūksnes Muižas parkā restauratora Jura Pavlova un Alūksnes muzeja speciālista vadībā (aktivitāte notiks krievu valodā starptautiskā projekta “630 verstis pilnas sajūtām” ietvaros)
Sestdiena, 14. septembris
15:00 – 17:00 Lekcijas Alūksnes Jaunajā pilī:
“Alūksnes Jaunā pils arhitekta skatījumā”, arhitekte Ināra Caunīte,
“Atklājumi Fortepiano istabas un kāpņu telpas sienu gleznojumu restaurācijas gaitā”, monumentālās glezniecības restauratore – meistare Lolita Hermsa,
“Alūksnes Jaunās pils Vējtvera un Muižas parka Aleksandra paviljona dekoratīvās apdares restaurācija”, monumentāli dekoratīvās tēlniecības un polihromijas restauratore – vecmeistare Zinaida Grīnfelde,
“Alūksnes Muižas parks un tā mazo arhitektūras formu kultūrvēsturiskā izpēte, restaurācija un atjaunošana”, mg. arch. Laimonis Šmits
17:00 – 21:00 Ekskursija Alūksnes Muižas parkā gida pavadībā par parka kultūrvēsturisko mantojumu un tur veiktajiem mazo arhitektūras formu atjaunošanas un restaurācijas darbiem. Ekskursijas sākums pie Alūksnes Jaunās pils pulksten 17:30
19:00 Koncertprogrammā “Visa pasaule ziedos” pie Pomonas tempļa skanēs skaistākās pasaules un latviešu komponistu melodijas jaunās, krāšņās aranžijās. Muzicēs Sabīne Krilova (mecosoprāns), Madara Kalniņa (klavieres), Zane Pakalne (vijole), Aija Linde (alts), Elīza Sestule (čells)
Aicinām ņemt līdzi spilvenus, sedziņas sēdēšanai, kā arī pledus, siltu apģērbu, lai rudens vakara stundā būtu patīkama koncerta baudīšana
Vakara gaitā Alūksnes Muižas parkā apmeklētājus priecēs izgaismoti parka objekti. Putnu paviljonā ar saviem krāšņajiem baložiem pārsteigs novadniece, cirka māksliniece Aija Balode. Aleksandra paviljonā varēs baudīt SIA “JM GRUPA” restorāna sarūpētos karstos dzērienus, uzkodas un Barona kūciņas. Pie Pomonas tempļa floristi veidos rudenīgo ziedu kompozīcijas.
Svētdiena, 15. septembris
Bezmaksas izbraucieni ar plostu “Kaija” un kuģīti “Marienburg”, sniedzot iespēju izzināt Alūksnes kultūrvēsturisko mantojumu no gleznainā Alūksnes ezera puses. Pieteikšanās braucienam Alūksnes muzejā vai pa tālr. 25665538.
11:00 un 13:00 Izbrauciens ar plostu “Kaija”
12:00 un 15:00 Izbrauciens ar kuģīti “Marienburg”
Evita APLOKA,
Alūksnes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste
Šī publikācija tapusi ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild Alūksnes novada pašvaldība un tas neatspoguļo Eiropas Savienības uzskatus.
Programmas mājaslapa www.latruscbc.eu
Alūksne ar partneriem Latvijā un Krievijā īstenos sajūtu tūrisma maršrutu
05.07.2019.
4. jūlijā Alūksnē notika pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020. gadam projekta “630 verstis pilnas sajūtām/ Sajūtu verstis”/ “630 Versts Full of Feelings/Versts of Feelings” atklāšanas pasākums, kurā tikās visu iesaistīto pušu pārstāvji.
Atklāšanas pasākumā projekta partneri informēja par aktivitātēm, kas paredzētas katrā projektā iesaistītajā teritorijā, kā arī pārrunāja pamatprincipus maršruta kartes veidošanai, aktivitāšu laika plānu un citus jautājumus, kas saistīti ar projekta īstenošanu. Vēlāk projekta partneri devās Alūksnes sajūtu iepazīšanā – izbraukumā pa Alūksnes ezeru, kā arī apskatīja muižas parku un viesojās Alūksnes Jaunajā pilī, kur iepazinās ar projektā paredzētajiem plāniem.
Projekta mērķis ir radīt jaunu tūrisma piedāvājumu, piedāvājot izbaudīt 630 sajūtu pilnas verstis. Projekta laikā radītais maršruts apvienos objektus, kas sniedz apmeklētājiem dažādu sajūtu gammu, iespēju sajust, līdzdarboties, piedzīvot, izbaudīt, ieraudzīt unikālo pierobežas tūrisma piedāvājumu, vēstures, dabas un cilvēka mijiedarbību cauri gadsimtiem.
Projektā paredzēts uzlabot esošo tūrisma piedāvājumu deviņos maršruta objektos – radīt jaunus, papildinošus pakalpojumus sajūtu paspilgtināšanai, pēc iespējas izmantojot mūsdienu tehnoloģijas. Piemēram, Alūksnes Jaunajā pilī Fortepiano istabā būs kāds ar skaņu saistīts pārsteigums, Litenes muižā aicinās sajust dzīvi, Lūznavas muižā vērot sikspārņus naktī.
Paredzēts izmantot mūsdienu tehnoloģijas komunikācijā ar tūristiem, kas vēlēsies iepazīties ar maršruta objektiem – izveidos mobilo lietotni ar GPS gidu un katrai vietai pielāgotu vizuālo tēlu, kas informēs par sajūtu piedāvājumiem visās maršruta vietās, interaktīvu karti, kopīgu bukletu, apkopojot tūrisma informāciju par sajūtu piedāvājumiem abpus robežai. Tāpat plānots radīt video par jaunizveidoto maršrutu, prezentēt to starptautiskās tūrisma izstādēs, organizēt sajūtu festivālus Lūznavā, Izborskā, Alūksnē un Pavlovskā, meistarklases tūrisma nozarei, pārrobežu konferences.
Alūksnē izveidos jaunu tūrisma piedāvājumu – trošu nobraucienu no Tempļakalna pussalas uz Pilssalu. Projekta ietvaros atsegs Alūksnes Jaunās pils Fortepiano un Ērģeļu istabas sienu un griestu gleznojumus, tādejādi paplašinot Alūksnes muzejā apskatāmos Jaunās pils telpu interjerus, restaurēs 19. gadsimta flīģeli, radīs skaņas pārsteigumu apmeklētājiem un uzstādīs digitālu, diennakti pieejamu, āra stendu tūrisma informācijas ieguvei.
Latvijas Piļu un Muižu asociācija nodrošinās interaktīvas tūrisma kartes izveidi, piedalīsies tūrisma izstādēs, veiks izveidotā maršruta mārketinga pasākumus un kopīgi ar tās biedriem – Litenes muižu, Varakļānu muižas pili, Krāslavas muižu, Lūznavas muižu, Preiļu muižas pils kompleksu un parku un Arendoles muižu – veiks nelielus esošā tūrisma piedāvājuma papildinājumus katrā no biedru objektiem, akcentējot dažādas izbaudāmās sajūtas tajos.
Kopējais projekta budžets ir 800 000 EUR, t.sk. līdzfinansējums no pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020. gadam 720 000 EUR apmērā. Lai realizētu abus ieplānotos infrastruktūras objektus, Alūksnes novada pašvaldība izlēma ieguldīt lielāku pašu līdzfinansējumu, tādejādi kopējais pašvaldības budžets ir 484 000,00 EUR, no tā programmas finansējums veido 251 999,10 EUR, pašvaldības finansējums 232 000,90 EUR. Projekta īstenošanas termiņš ir 24 mēneši, projektu vada Alūksnes novada pašvaldības projektu vadītāja Santa Supe.
Evita APLOKA,
Alūksnes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste
Evitas Aplokas foto
Šī publikācija tapusi ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild Alūksnes novada pašvaldība un tas neatspoguļo Eiropas Savienības uzskatus.
Programmas mājaslapa www.latruscbc.eu
Sāk īstenot sajūtu tūrisma projektu
20.05.2019.
2019. gada 15. maijā uzsākta pārrobežu projekta īstenošana, kas ļaus Alūksnē radīt jaunus tūrisma piedāvājumus – trošu nobraucienu un oriģinālās apdares atjaunošanu Alūksnes Jaunās pils telpās.
Pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020. gadam ietvaros Alūksnes novada pašvaldība sadarbībā ar partneriem no Latvijas un Krievijas uzsāka projekta Nr. LV-RU-008 “630 verstis pilnas sajūtām/ Sajūtu verstis”/ “630 Versts Full of Feelings/Versts of Feelings” īstenošanu.
Projekta mērķis ir radīt jaunu tūrisma piedāvājumu, piedāvājot izbaudīt 630 sajūtu pilnas verstis. Projekta laikā radītais maršruts apvienos objektus, kas sniedz apmeklētājiem dažādu sajūtu gammu, iespēju sajust, līdzdarboties, piedzīvot, izbaudīt, ieraudzīt unikālo pierobežas tūrisma piedāvājumu, vēstures, dabas un cilvēka mijiedarbību cauri gadsimtiem.
Tā kā objekti neatrodas gluži līdzās jau populārajiem tūrisma galamērķiem, izveidotais maršruts sekmēs vietējās uzņēmējdarbības attīstību. Projektā paredzēts veidot atsevišķus esošā tūrisma objektu piedāvājuma papildinājumus un demonstrēt mūsdienu informācijas tehnoloģiju piedāvājuma pielietojumu gan maršruta atpazīstamības veicināšanai, gan sajūtu radīšanai objektos.
Projekta vadošais partneris ir Alūksnes novada pašvaldība (Latvija), partneri Pavlovskas muzejs (Krievija), Izborskas muzejrezervāts (Krievija), Latvijas Piļu un Muižu asociācija (LPMA) (Latvija). Projekta īstenošanas termiņš – 24 mēneši.
Projektā paredzēts uzlabot esošo tūrisma piedāvājumu deviņos maršruta objektos – radīt jaunus, papildinošus pakalpojumus sajūtu paspilgtināšanai, pēc iespējas izmantojot mūsdienu tehnoloģijas. Piemēram, Alūksnes Jaunajā pilī Fortepiano istabā būs kāds ar skaņu saistīts pārsteigums, Litenes muižā aicinās sajust dzīvi, Lūznavas muižā vērot sikspārņus naktī.
Izveidos maršruta mobilo lietotni ar GPS gidu un katrai vietai pielāgotu vizuālo tēlu, kas informēs par sajūtu piedāvājumiem visās deviņās maršruta vietās, interaktīvu karti, kopīgu bukletu, apkopojot tūrisma informāciju par sajūtu piedāvājumiem abpus robežai. Tāpat plānoti jaunā maršruta publicitātes pasākumi – kopīgs video, dalība starptautiskajās tūrisma izstādēs, sajūtu festivāli (Lūznavā, Izborskā, Alūksnē un Pavlovskā). Tiks organizētas meistarklases par sajūtu izmantošanas iespējām esošajā tūrisma piedāvājumā un rīkotas pārrobežu konferences, kurās pieaicinot jomas ekspertus, vērtēs tūrisma objektu piedāvājumu un apmeklētāju pieprasījuma tendences.
Alūksnē radīs jaunu tūrisma piedāvājumu – trošu nobraucienu no Tempļakalna pussalas uz Pilssalu. Projekta ietvaros atsegs Alūksnes Jaunās pils Fortepiano un Ērģeļu istabas sienu un griestu gleznojumus, tādejādi paplašinot Alūksnes muzejā apskatāmos Jaunās pils telpu interjerus, restaurēs 19. gadsimta flīģeli, radīs skaņas pārsteigumu apmeklētājiem un uzstādīs digitālu, diennakti pieejamu, āra stendu tūrisma informācijas ieguvei.
Latvijas Piļu un Muižu asociācija nodrošinās interaktīvas tūrisma kartes izveidi, piedalīsies tūrisma izstādēs, veiks izveidotā maršruta mārketinga pasākumus un kopīgi ar tās biedriem – Litenes muižu, Varakļānu muižas pili, Krāslavas muižu, Lūznavas muižu, Preiļu muižas pils kompleksu un parku un Arendoles muižu – veiks nelielus esošā tūrisma piedāvājuma papildinājumus katrā no biedru objektiem, akcentējot dažādas izbaudāmās sajūtas tajos.
Kopējais projekta budžets ir 800 000 EUR, t.sk. projekta līdzfinansējums no pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020. gadam 720 000 EUR apmērā. Alūksnes novada pašvaldības budžets – 279 999 EUR. Lai realizētu abus ieplānotos infrastruktūras objektus, Alūksnes novada pašvaldība izlēma ieguldīt lielāku pašu līdzfinansējumu, tādejādi kopējais pašvaldības budžets ir 484 000,00 EUR, no tā programmas finansējums veido 251 999,10 EUR, pašvaldības finansējums 232 000,90 EUR.
Evita Aploka,
Alūksnes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste
Šī publikācija tapusi ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild Alūksnes novada pašvaldība un tas neatspoguļo Eiropas Savienības uzskatus.
Programmas mājaslapa www.latruscbc.eu