“630 verstis pilnas sajūtām/ Sajūtu verstis”/ “630 Versts Full of Feelings/Versts of Feelings”

Šī publikācija ir sagatavota ar Latvijas-Krievijas pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020. gadam finansiālu atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild Alūksnes novada pašvaldība un tā var neatspoguļot Programmas, Programmas dalībvalstu Latvijas un Krievijas, kā arī Eiropas Savienības viedokli.

Programmas mājaslapa www.latruscbc.eu

“630 verstis pilnas sajūtām/ Sajūtu verstis”/ “630 Versts Full of Feelings/Versts of Feelings”


Turpinās plānotie darbi pārrobežu projektā

07.05.2020.

Latvijas-Krievijas pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020. gadam projekta “630 verstis pilnas sajūtām/ Sajūtu verstis”/ “630 Versts Full of Feelings/Versts of Feelings” ietvaros Alūksnē noslēgumam tuvojas gaisa trošu nobrauciena izbūve, savukārt Ugāles ērģeļbūves darbnīcā turpinās 19. gadsimta flīģeļa restaurācija.

Gaisa trošu nobrauciens jeb zip line solās būt īpaši asām izjūtām un adrenalīna bagāts – tas sāksies Tempļakalnā un noslēgsies Pilssalā, traucoties lejup ar aptuveni 50 km/h ātrumu, un radot efektu, ka braucējs krīt ezerā. Nobraucienu ar projekta ietvaros iegādāto piemērotu ekipējumu varēs baudīt gan pieaugušie, gan bērni. Tempļakalnā ir izbūvēts tornis, no kura nobrauciens sāksies. Objekta būvnieki ir veikuši testa braucienus, lai pārbaudītu troses, ātrumu, bremzēšanu, lai Pilssalā izbūvētu piezemēšanās platformu. Sekot līdzi kārtībai objektā palīdzēs videonovērošanas kameras.

Darbus šajā objektā plānots pabeigt maijā. Jaunā tūrisma un izklaides objekta atpazīstamības veicināšanai top arī tā vizuālā identitāte. 12. maijā notiks šī objekta – ar inventāru aprīkotas inženierbūves – gaisa trošu ceļa nomas tiesību izsole, pamatojoties uz 2020. gada 27. februārī domes sēdē pieņemto lēmumu.

Gaisa trošu nobrauciena projekta izstrādātājs un autoruzraugs ir SIA “Firma L4”, darbus veic SIA “REKTA”, būvuzraudzību nodrošina SIA “BBVP”. Nobrauciena izbūves darbus vada Alūksnes novada pašvaldības projektu vadītāja Sanita Adlere. Darbu līgumcena ir 165 526,78 EUR bez PVN.

Savukārt Ugālē, SIA “Ugāles ērģeļbūves darbnīca”, pie Latvijā pazīstamā ērģeļbūves meistara Jāņa Kalniņa turpinās vēsturiskā 19. gadsimta flīģeļa restaurācija un atjaunošana, kas pēc atdzimšanas nonāks Alūksnes Jaunajā pilī Fortepiano telpā. Koncertflīģeļa restaurācijas un atjaunošanas izmaksas ir 15 971,02 EUR bez PVN.

Alūksnes muzeja krājumos uzglabātais Leipcigas firmas “J.Blüthner” izgatavotais koncertflīģelis ir uzbūvēts ap 1853.-1854. gadu. Šī laikmeta mūzikas instruments būtiski atšķiras no mūsdienu instrumentiem: tam ir tembrāli bagātāks skanējums, bet tā kopskaņa ir klusāka par moderno flīģeļu skanējumu, līdz ar to tas ļauj mūziķiem autentiskāk interpretēt romantisko klaviermūziku. Flīģelis ir savam vecumam pietiekami labi saglabājies, un tā restaurācija uz sākotnējo tehnisko stāvokli ir iespējama. Bojājumu galvenais cēlonis ir nolietošanās un mitrums. Pēc restaurācijas un atjaunošanas darbu veikšanas, flīģelis atgūs savu sākotnējo muzikālo un estētisko kvalitāti.

Projektu “Sajūtu verstis” vada Alūksnes novada pašvaldības projektu vadītāja Santa Supe.

Alūksnes novada pašvaldības un SIA “Ugāles ērģeļbūves darbnīca” fotomateriāls
Evita Aploka,

Alūksnes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste

Šī publikācija ir sagatavota ar Latvijas-Krievijas pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020. gadam finansiālu atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild Alūksnes novada pašvaldība un tā var neatspoguļot Programmas, Programmas dalībvalstu Latvijas un Krievijas, kā arī Eiropas Savienības viedokli.

Programmas mājaslapa www.latruscbc.eu


Alūksnes Jaunajā pilī atsedz divu telpu vēsturisko apdari

05.02.2020.

 Pārrobežu sadarbības projekta “630 verstis pilnas sajūtām” ietvaros Alūksnes Jaunajā pilī turpinās divu 1. stāva telpu – Fortepiano un Ērģeļu istabas sienu un griestu oriģinālās apdares atsegšana un konservācija.

Darbus veic Bauskas novada Rundāles pagasta Gunāra Grīnfelda individuālais restaurācijas uzņēmums “ROKAJS” – monumentālās glezniecības restauratori, vecmeistari Zinaīda Grīnfelde un Gunārs Grīnfelds un restauratores Līga Jansone un Inese Mežkaze. Telpu oriģinālās apdares atsegšanas un konservācijas projektu izstrādāja SIA “Arhitektes Ināras Caunītes birojs”, kas nodrošina arī autoruzraudzību.

– Kad atbraucām šurp un ieraudzījām to, kas jau bija atsegts, likās – cik skaisti! Mūsu uzdevums ir noņemt krāsu uzslāņojumus, atsegt oriģinālos gleznojumus, konservēt un daļēji restaurēt tos. Tas nav vienkārši – oriģinālo gleznojumu saglabātības stāvoklis ir trausls. Daudzviet tos vispirms vajag nostiprināt, lai varētu darbu turpināt, bet tāpat tie ir salīdzinoši labi saglabājušies, labāk nekā bijām gaidījuši. Sliktākā stāvoklī ir abu telpu sienu apakšējā daļa, arī griestu attīrīšana ir viens no grūtākajiem darbiem. Oriģinālie gleznojumi vietām ļoti sakausējušies kopā ar virsū uzklātajiem slāņiem un ir ļoti grūti attīrīt. Dažā dienā var attīrīt daudz, otrā – kvadrātdecimetru. Dažviet sienu gleznojums ir sabojāts, velkot elektrības vadus, taču šo darbu veicēji nebūtu varējuši zināt, kas klāj sienas, jo, piemēram, Ērģeļu istabā sienas pārkrāsotas vismaz 12 reizes, – stāsta monumentālās glezniecības restauratore, vecmeistare Zinaīda Grīnfelde, kurai ir restaurācijas darbu pieredze Rundāles pilī kopš septiņdesmitajiem gadiem.

Šobrīd abās telpās jau attīrīta lielākā daļa sienu. Fortepiano istabā jau iepriekš restauratore Lolita Hermsa bija atsegusi daļu krāšņo, iluzoro sienu gleznojumu ar grifiem un, restauratoriem turpinot darbu, kompozīcija atklājas arī tālāk. Iespējams gan, ka līdzīgs zīmējums nebūs atrodams uz sienas pret bijušo kinozāles telpu. Attīrītas arī Fortepiano telpas durvis, kas zem pārkrāsojuma slāņiem slēpj smalku ziedu zīmējumu uz tumša fona. Vai durvis oriģināli kalpojušas šai telpai, gan vēl ir pētāms jautājums – tā atklāj restauratori. Atsegti arī telpas griesti, domājams, ka to vidū bijis veidojums – rozete, arī katrā griestu stūrī bijuši veidojumi, ko gar malām savienojušas rozā līnijas un profili. Starp Fortepiano un Ērģeļu istabām esošās durvis restaurē Bauskā un pēc restaurācijas tās atgriezīsies savā vietā.

Blakus telpā – Ērģeļu istabā – pirms darbu sākšanas nojaukta padomju laikos izbūvētā starpsiena, kas sadalīja telpu divās daļās. Sienu apakšējo un augšējo daļu greznojusi koka panelējuma imitācija, kas bijusi kombinēta ar īstām koka līstēm un nosedzošo profilu augšā. Vidū atklājas pelēks vientoņa ierāmējums ar divām okerīgām līnijām, kas kalpo augšējās un apakšējās daļas akcentēšanai. Griestus klājuši divi toņi – tumšāks un gaišāks, profilējums un mazi veidojumi katrā stūrī. Sienas gleznojumi atklājas arī aiz radiatoriem, līdz ar to attīrīt un saglabāt šīs daļas būs izaicinājums. Šajā telpā pagājušā gadsimta sākumā strādājuši daiļkrāsotāji – sākotnējais sienu gleznojums aizstāts ar zaļu toni, kas augšdaļā greznots ar ābeļziedu gleznojumiem, akanta lapām un rokajiem. Meistars uz vienas no sienām atstājis liecību: I.Stromberg 9./V.09

– Iluzorie gleznojumi uz sienām ir ļoti profesionāli un smalki, meistari to darījuši ļoti virtuozi, perfekti pārzinot šo īpašo gleznošanas tehniku. Interesanti, ka katra telpa pilī ir greznota atšķirīgā stilā. Citviet pilīs panelējumi ir no koka, bet šeit tieši tas ir interesanti, ka gleznojums kombinēts kopā ar īstu koku, kas vēl pastiprina efektu. Acīmredzot tajā laikā tāda bijusi mode, – spriež restauratore Līga Jansone.

Darbi abās Jaunās pils telpās turpināsies līdz nākamā gada maijam. Šomēnes restauratori iecerējuši īpašās lekcijās iepazīstināt skolēnus un citus interesentus ar informāciju par darbu gaitu.

Darbi notiek Latvijas-Krievijas pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020. gadam atbalstītā projekta Nr. LV-RU-008 “630 verstis pilnas sajūtām/ Sajūtu verstis”/ “630 Versts Full of Feelings/Versts of Feelings”. Projektu vada Alūksnes novada pašvaldības projektu vadītāja Santa Supe.

Fortepiano un Ērģeļu istabu restaurācijas darbu kopējās izmaksas ir 94 214,94 EUR (bez 21% PVN), tajā skaitā projekta finansējums ir 68 062,96 EUR, atlikusī daļa – no Alūksnes novada pašvaldības budžeta.

Alūksnes novada pašvaldības un IU “ROKAJS” fotomateriāls

Šī publikācija ir sagatavota ar Latvijas-Krievijas pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020. gadam finansiālu atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild Alūksnes novada pašvaldība un tā var neatspoguļot Programmas, Programmas dalībvalstu Latvijas un Krievijas, kā arī Eiropas Savienības viedokli.


Vietējo teritoriju attīstībai veltītā konference Izborskā

22.11.2019.

20. un 21. novembrī Izborskas muzejrezervātā Krievijā notika starptautiska zinātniski – praktiska konference “Izborska un tās apkārtne: partnerība pārrobežu sadarbībā un vietējo teritoriju attīstība”.

Divu dienu konferences tematika bija veltīta projektā iesaistīto pušu pieredzes iepazīšanai, pārrobežu sadarbības ietekmei uz pierobežas teritoriju kultūras un tūrisma attīstību, dažādiem Izborskas apkārtnes pētījumu tematiem, kā arī citām nozīmīgām ar vēsturi, pētniecību, muzeju darbību un starptautisku sadarbību veltītām tēmām. Kopumā konferences dalībniekiem bija iespēja noklausīties vairāk nekā 40 lektoru prezentācijas, kā arī aplūkot izgaismoto Izborskas cietoksni un apmeklēt meistarklases.

Konferencē lektoru vidū bija arī projekta partneru pārstāvji no Latvijas. Alūksnes muzeja direktore Diāna Pelaka konferences dalībniekus iepazīstināja ar Alūksnes Jaunās pils un parka vēsturiskās vides atjaunošanas projektiem. Latvijas piļu un muižu asociācijas izpilddirektore Aira Andriksone informēja par asociācijas nozīmi mūsdienu mantojuma, kultūras un tūrisma sinerģijas procesos. Par Lūznavas muižu kā romantiskā jūgendstila pērli Latgalē stāstīja Lūznavas pagasta kultūras projektu vadītāja Inga Žirgule. Savukārt par Ārendoles muižu stāstīja tās īpašnieks Arvīds Turlajs.

Konference notika Latvijas-Krievijas pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020. gadam atbalstītā projekta Nr. LV-RU-008 “630 verstis pilnas sajūtām/ Sajūtu verstis”/ “630 Versts Full of Feelings/Versts of Feelings” ietvaros, ko Alūksnes novada pašvaldība īsteno sadarbībā ar partneriem no Latvijas un Krievijas – Latvijas Piļu un muižu asociāciju no Latvijas, Pavlovskas muzejrezervātu un Izborskas muzejrezervātu Krievijā.

Konferenci apmeklēja projektā iesaistīto pušu – Alūksnes novada pašvaldības, Alūksnes muzeja, Alūksnes Tūrisma informācijas centra, Pededzes tautas nama, Latvijas piļu un muižu asociācijas, Lūznavas muižas, Ārendoles muižas pārstāvji. Nākamā konference projekta ietvaros notiks 7. aprīlī Alūksnē.

 

Pārrobežu projekta īstenošana uzsākta 2019. gada maijā. Tā mērķis ir radīt jaunu tūrisma maršrutu, sākot no Krāslavas līdz Alūksnei Latvijā, kas tālāk turpināsies Krievijas Federācijā no Izborskas līdz Pavlovskai, piedāvājot izbaudīt 630 sajūtu pilnas verstis. Projekta laikā radītais maršruts apvienos objektus, kas sniedz apmeklētājiem dažādu sajūtu gammu, iespēju sajust, līdzdarboties, piedzīvot, izbaudīt, ieraudzīt unikālo pierobežas tūrisma piedāvājumu, vēstures, dabas un cilvēka mijiedarbību cauri gadsimtiem.

Projektā paredzēts uzlabot esošo tūrisma piedāvājumu deviņās maršruta vietās – radīt jaunus, papildinošus pakalpojumus sajūtu paspilgtināšanai, pēc iespējas izmantojot mūsdienu tehnoloģijas. Piemēram, Alūksnes Jaunajā pilī Fortepiano istabā būs kāds ar skaņu saistīts pārsteigums, Izborskas muzejs aicinās izjust apkārtnes dabu, Pavlovskas parkā varēs izbaudīt vēsturi un mūsdienas, Litenes muižā aicinās sajust dzīvi, Lūznavas muižā vērot sikspārņus naktī.

Šobrīd turpinās kopīgā pārrobežu maršruta izstrāde – partneri ir atlasījuši saistošākos tūrisma objektus, naktsmītņu un ēdināšanas pakalpojumu sniedzēju piedāvājumus, kas spēj sniegt kvalitatīvu pakalpojumu un produktu ne tikai vietējiem, bet arī ārvalstu tūristiem, piedāvā apmeklētājiem interesantu produktu, iespēju baudīt sajūtas un gūt pozitīvas emocijas. Šobrīd tiek veidota interaktīva karte par maršrutā iekļautajām vietām un objektiem, taps maršruta mobilā lietotne ar īpašu papildinātās realitātes vizuālo tēlu, kas lietotāju informēs par sajūtu piedāvājumiem maršrutā. Taps arī kopīgs informatīvs buklets un video, apkopojot tūrisma informāciju par sajūtu piedāvājumiem abpus robežai. Jauno maršrutu paredzēts prezentēt starptautiskajās tūrisma izstādēs, tiek organizēti sajūtu festivāli Lūznavā, Izborskā, Alūksnē un Pavlovskā. Projekta laikā organizē pārrobežu konferences un meistarklases, īpašu uzmanību pievēršot tam, kā izmantot sajūtas tūrisma piedāvājumā.

Alūksnē šī projekta ietvaros radīs jaunu tūrisma piedāvājumu – gaisa trošu nobraucienu no Tempļakalna pussalas uz Pilssalu, kā arī atsegs Alūksnes Jaunās pils Fortepiano un Ērģeļu istabas sienu un griestu gleznojumus, tādejādi paplašinot apskatāmos Jaunās pils telpu interjerus, restaurēs 19. gadsimta flīģeli, radīs skaņas pārsteigumu apmeklētājiem un uzstādīs digitālu, diennakti pieejamu, āra stendu tūrisma informācijas ieguvei.

Jaunās pils telpu sienu un griestu atjaunošanu veiks IU “Rokajs”, darbus plānots sākt decembrī un pabeigt 19 mēnešu laikā. Savukārt vēsturisko koncertflīģeli “J.Blutner” restaurē SIA “Ugāles ērģeļbūves darbnīca” – instruments jau ir nogādāts darbnīcā Ugāles pagastā. Flīģeļa restaurācija turpināsies gadu.

Lai ierīkotu trošu nobraucienu, pēc SIA “Firma L4” izstrādātā paskaidrojuma raksta SIA “REKTA” izbūvēs gaisa trošu ceļa infrastruktūru, kā arī piegādās un uzstādīs tā funkcionēšanai nepieciešamo aprīkojumu. Šobrīd gaisa trošu ceļam ir izbūvēti pamati, pārējos veicamos darbus turpinās nākamgad, kad to ļaus laika apstākļi. Iecerēts, ka jaunajā tūrisma sezonā trošu nobraucienu varēs izmantot.

Projektu vada Alūksnes novada pašvaldības projektu vadītāja Santa Supe, trošu nobrauciena izbūves darbus vada projektu vadītāja Sanita Adlere.

Šī publikācija ir sagatavota ar Latvijas-Krievijas pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020. gadam finansiālu atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild Alūksnes novada pašvaldība un tā var neatspoguļot Programmas, Programmas dalībvalstu Latvijas un Krievijas, kā arī Eiropas Savienības viedokli.

Programmas mājaslapa www.latruscbc.eu


Pārrobežu partneri iepazīst Alūksnes novada labo praksi sajūtu piedāvājuma radīšanā

18.09.2019.

No 13. līdz 15. septembrim Alūksnē norisinājās Latvijas-Krievijas pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020. gadam projekta “630 verstis pilnas sajūtām/ Sajūtu verstis”/ “630 Versts Full of Feelings/Versts of Feelings” otrā tikšanās un pieredzes apmaiņas seminārs, kurā tikās visu iesaistīto pušu pārstāvji.  

 

Projektā iesaistītie partneri – Alūksnes novada pašvaldība un Latvijas Piļu un muižu asociācija no Latvijas, Pavlovskas muzejrezervāts un Izborskas muzejrezervāts no Krievijas uz otro darba grupas tikšanos pulcējās Alūksnes Mākslas skolā, kur sākumā viesi iepazinās ar karšu izdevniecības “Jāņa sēta” projektu vadītāju Visvaldi Gercānu un viņa prezentēto plānotās interaktīvās tūrisma kartes izveides piedāvājumu. Uzņēmums nodrošinās tehnoloģiju platformu, ar kuru strādās visi partneri vienlaicīgi.

Tālākajā tikšanās gaitā katra no iesaistītajām pusēm īsi pastāstīja, ko projekta ietvaros līdz šim ir paveikusi, ar kādām problēmām saskārusies un kādus risinājumus meklējusi. Partneri vienojās par tūrisma maršruta sākotnējās informācijas apjomu, minimālo objektu skaitu un attālumu no iedomātās maršruta līnijas, kurā atlasīt izejas datus. Nākošā partneru tikšanās plānota 2019. gada 27. novembrī Izborskā, kur tiks organizēta konference.
Dienas turpinājumā projekta semināra – “Iepazīsti sajūtas Kultūras mantojuma dienās – labās prakses piemēri Alūksnē” laikā viesiem bija iespēja iepazīties ar Alūksnes muižas

parku un tur restaurētajiem publiskajiem objektiem. Ekskursija norisinājās kopā ar restauratoru Juri Pavlovu, kurš dalījās ar restaurācijas procesa izaicinājumiem Alūksnes parkā. Turklāt Alūksnes muzeja demonstrētā labā prakse vadīt ekskursiju pārī tika atzinīgi vērtēta no Krievijas partneru puses, kas varētu tikt izmēģināta arī pie viņiem. Pēcpusdienā seminārs turpinājās “Vides labirintā” kopā ar gidu Aldi Verneru, kas novadīja meistarklasi – Vides interpretācija muzejā un sajūtas, ļaujot iepazīt pārsteidzošo muzeja kolekciju, it īpaši fluorescento akmeņu ekspozīciju.

Sestdien partneri devās uz Viktora Ķirpa Ates muzeju, kur piedalījās meistardarbnīcās un iepazina senos latviešu arodus, kā arī izzināja Viktora Ķirpa Ates muzeja pieredzi, organizējot ikgadējo Ražas svētku pasākumu. Savukārt pēcpusdienā viesi guva ieskatu Eiropas kultūras mantojuma dienu labās prakses piemēros Alūksnē. Projekta semināra ietvaros bija iespēja noklausīties vairākus lektorus, kuri iepazīstināja klausītājus ar Alūksnes Jaunās pils un Muižas parka mazo arhitektūras formu restaurāciju, šo kultūrvēsturisko objektu nozīmību un unikalitāti Latvijas mērogā. Neskatoties uz nemīlīgajiem laikapstākļiem, Alūksnes muižas parka objektu atdzīvošanās, skaistās dekorācijas un akustiskais koncerts ļāva apmeklētājiem izbaudīt mierpilnu vakaru parkā. Svētdien dalībnieki iepazina Alūksnes Bānīša staciju un tās ekspozīcijas izveides stāstu. Pēc tam partneri pulcējās Alūksnes muzejā, kur pārrunāja semināra norisi un turpmākos darbus tuvākajā nākotnē.
Projekta mērķis ir radīt jaunu tūrisma piedāvājumu no Krāslavas līdz Alūksnei Latvijā, kas tālāk turpināsies Krievijas Federācijā līdz Pavlovskai Sanktpēterburgā, piedāvājot izbaudīt 630 sajūtu pilnas verstis. Projekta laikā radītais maršruts apvienos objektus, kas sniedz apmeklētājiem dažādu sajūtu gammu, iespēju sajust, līdzdarboties, piedzīvot, izbaudīt, ieraudzīt unikālo pierobežas tūrisma piedāvājumu, vēstures, dabas un cilvēka mijiedarbību cauri gadsimtiem.
Kopējais projekta budžets ir 800 000 EUR, t.sk. līdzfinansējums no Latvijas-Krievijas pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020. gadam 720 000 EUR apmērā.

Sanita PĀSA,
Alūksnes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste

Šī publikācija ir sagatavota ar Latvijas-Krievijas pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020. gadam finansiālu atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild Alūksnes novada pašvaldība un tā var neatspoguļot Programmas, Programmas dalībvalstu Latvijas un Krievijas, kā arī Eiropas Savienības viedokli.

Programmas mājaslapa www.latruscbc.eu


Alūksnē Eiropas Kultūras mantojuma dienās aicina iepazīt Muižas parka arhitektūru

21.08.2019.

Putnu paviljons Alūksnes Muižas parkā, Janas Rāgas foto

Eiropas Kultūras mantojuma dienās no 13. līdz 15. septembrim Alūksnē šogad aicina visus interesentus iepazīt un izbaudīt gleznaino Alūksnes Muižas parku un tā izcilās arhitektūras vērtības.

Eiropas Kultūras mantojuma dienas 2019. gadā veltītas restaurācijas nozares sasniegumiem, lai popularizētu labās prakses piemērus – objektus, kuros veikta pētījumos balstīta, kvalitatīva, mūsdienu mantojuma saglabāšanas filozofijai atbilstoša restaurācija. Atsaucoties Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes aicinājumam, Alūksnē kā nozīmīgs piemērs restaurācijā izvirzīts Alūksnes Muižas parks ar tā arhitektūru.

Alūksnes Muižas parks ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Tas kā vienots kultūras pieminekļu ansamblis ir autentisks 18. gadsimta ainavu parka paraugs. Tas ir vēsturiskām mazās arhitektūras formām bagātākais parks Latvijā. Alūksnes novada pašvaldība lielu uzmanību ir pievērsusi parka vēsturisko objektu restaurācijai un atjaunošanai, saskatot to par neatliekamu nepieciešamību kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai nākamajām paaudzēm. Parkā pēdējo gadu laikā notikuši ievērojami atjaunošanas darbi – restaurēts Aleksandra paviljons, barona Fītinghofa Obelisks, atjaunoti vairāki vēsturiski objekti, kas līdz mūsdienām nebija saglabājušies – Pomonas templis, Putnu paviljons, Apaļā un Ovālā strūklaka.

Eiropas Kultūras mantojuma dienu laikā Alūksnes novada pašvaldība uzņems viesos starptautiskā pārrobežu projekta “630 verstis pilnas sajūtām/ Sajūtu verstis”/ “630 Versts Full of Feelings/Versts of Feelings” partnerus seminārā “Iepazīsti sajūtas Alūksnē Eiropas Kultūras mantojuma dienās – labās prakses piemēri”. Projektā piedalās Pavlovskas muzejs un Izborskas muzejrezervāts (Krievija), kā arī Latvijas Piļu un muižu asociācija kopā ar tās biedriem – Litenes muižu, Varakļānu muižas pili, Krāslavas muižu, Lūznavas muižu, Preiļu muižas pils kompleksu un parku un Arendoles muižu. Projekta mērķis ir uzlabot esošo un radīt jaunu tūrisma piedāvājumu maršrutā no Krāslavas līdz Alūksnei Latvijā, kas tālāk turpināsies Krievijas Federācijā līdz Pavlovskai Sanktpēterburgā.

Eiropas Kultūras mantojuma dienu programma Alūksnē

Piektdiena, 13. septembris

9:30 – 11:30 Rudens pārgājiens pirmsskolas vecuma bērniem Alūksnes Muižas parkā – mazo arhitektūras formu un augu daudzveidības iepazīšana, materiālu vākšana izpētes darbnīcai “Barona laboratorija”. Pēc nodarbības baronese aicinās uz tējas baudīšanu smalko aprindu gaumē Aleksandra paviljonā

10:00 – 12:00 Lekcija skolēniem “Alūksnes Muižas parka mazo arhitektūras formu restaurācija” un ekskursija pa parku, izmēģinot restaurēšanas procesu kopā ar restauratoru Juri Pavlovu

14:00 – 16:00 Ekskursija – lekcija “Izaicinājums sabiedriski publisko objektu restaurācijā” Alūksnes Muižas parkā restauratora Jura Pavlova un Alūksnes muzeja speciālista vadībā (aktivitāte notiks krievu valodā starptautiskā projekta “630 verstis pilnas sajūtām” ietvaros)

Sestdiena, 14. septembris

15:00 – 17:00 Lekcijas Alūksnes Jaunajā pilī:

“Alūksnes Jaunā pils arhitekta skatījumā”, arhitekte Ināra Caunīte,

“Atklājumi Fortepiano istabas un kāpņu telpas sienu gleznojumu restaurācijas gaitā”, monumentālās glezniecības restauratore – meistare Lolita Hermsa,

“Alūksnes Jaunās pils Vējtvera un Muižas parka Aleksandra paviljona dekoratīvās apdares restaurācija”, monumentāli dekoratīvās tēlniecības un polihromijas restauratore – vecmeistare Zinaida Grīnfelde,

“Alūksnes Muižas parks un tā mazo arhitektūras formu kultūrvēsturiskā izpēte, restaurācija un atjaunošana”, mg. arch. Laimonis Šmits

17:00 – 21:00  Ekskursija Alūksnes Muižas parkā gida pavadībā par parka kultūrvēsturisko mantojumu un tur veiktajiem mazo arhitektūras formu atjaunošanas un restaurācijas darbiem. Ekskursijas sākums pie Alūksnes Jaunās pils pulksten 17:30

19:00   Koncertprogrammā “Visa pasaule ziedos” pie Pomonas tempļa skanēs skaistākās pasaules un latviešu komponistu melodijas jaunās, krāšņās aranžijās. Muzicēs Sabīne Krilova (mecosoprāns), Madara Kalniņa (klavieres), Zane Pakalne (vijole), Aija Linde (alts), Elīza Sestule (čells)

Aicinām ņemt līdzi spilvenus, sedziņas sēdēšanai, kā arī pledus, siltu apģērbu, lai rudens vakara stundā būtu patīkama koncerta baudīšana

Vakara gaitā Alūksnes Muižas parkā apmeklētājus priecēs izgaismoti parka objekti. Putnu paviljonā ar saviem krāšņajiem baložiem pārsteigs novadniece, cirka māksliniece Aija Balode. Aleksandra paviljonā varēs baudīt SIA “JM GRUPA” restorāna sarūpētos karstos dzērienus, uzkodas un Barona kūciņas. Pie Pomonas tempļa floristi veidos rudenīgo ziedu kompozīcijas.

Svētdiena, 15. septembris

Bezmaksas izbraucieni ar plostu “Kaija” un kuģīti “Marienburg”, sniedzot iespēju izzināt Alūksnes kultūrvēsturisko mantojumu no gleznainā Alūksnes ezera puses. Pieteikšanās braucienam Alūksnes muzejā vai pa tālr. 25665538.

11:00 un 13:00           Izbrauciens ar plostu “Kaija”
12:00 un 15:00           Izbrauciens ar kuģīti “Marienburg”

Evita APLOKA,
Alūksnes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste

Šī publikācija ir sagatavota ar Latvijas-Krievijas pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020. gadam finansiālu atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild Alūksnes novada pašvaldība un tā var neatspoguļot Programmas, Programmas dalībvalstu Latvijas un Krievijas, kā arī Eiropas Savienības viedokli.

Programmas mājaslapa www.latruscbc.eu


Alūksne ar partneriem Latvijā un Krievijā īstenos sajūtu tūrisma maršrutu

05.07.2019.

4. jūlijā Alūksnē notika Latvijas-Krievijas pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020. gadam projekta “630 verstis pilnas sajūtām/ Sajūtu verstis”/ “630 Versts Full of Feelings/Versts of Feelings” atklāšanas pasākums, kurā tikās visu iesaistīto pušu pārstāvji.

 Projektā piedalās partneri no Latvijas un Krievijas: to vada Alūksnes novada pašvaldība, projektā iesaistījušies arī Pavlovskas muzejs un Izborskas muzejrezervāts no Krievijas, kā arī Latvijas Piļu un muižu asociācija.

Atklāšanas pasākumā projekta partneri informēja par aktivitātēm, kas paredzētas katrā projektā iesaistītajā teritorijā, kā arī pārrunāja pamatprincipus maršruta kartes veidošanai, aktivitāšu laika plānu un citus jautājumus, kas saistīti ar projekta īstenošanu. Vēlāk projekta partneri devās Alūksnes sajūtu iepazīšanā – izbraukumā pa Alūksnes ezeru, kā arī apskatīja muižas parku un viesojās Alūksnes Jaunajā pilī, kur iepazinās ar projektā paredzētajiem plāniem.

Projekta mērķis ir radīt jaunu tūrisma piedāvājumu no Krāslavas līdz Alūksnei Latvijā, kas tālāk turpināsies Krievijas Federācijā līdz Pavlovskai Sanktpēterburgā, piedāvājot izbaudīt 630 sajūtu pilnas verstis. Projekta laikā radītais maršruts apvienos objektus, kas sniedz apmeklētājiem dažādu sajūtu gammu, iespēju sajust, līdzdarboties, piedzīvot, izbaudīt, ieraudzīt unikālo pierobežas tūrisma piedāvājumu, vēstures, dabas un cilvēka mijiedarbību cauri gadsimtiem.

Projektā paredzēts uzlabot esošo tūrisma piedāvājumu deviņos maršruta objektos – radīt jaunus, papildinošus pakalpojumus sajūtu paspilgtināšanai, pēc iespējas izmantojot mūsdienu tehnoloģijas. Piemēram, Alūksnes Jaunajā pilī Fortepiano istabā būs kāds ar skaņu saistīts pārsteigums, Izborskas muzejs aicinās izjust Izborskas dabu, Pavlovskas parkā varēs izbaudīt vēsturi un mūsdienas, Litenes muižā aicinās sajust dzīvi, Lūznavas muižā vērot sikspārņus naktī.

Paredzēts izmantot mūsdienu tehnoloģijas komunikācijā ar tūristiem, kas vēlēsies iepazīties ar maršruta objektiem – izveidos mobilo lietotni ar GPS gidu un katrai vietai pielāgotu vizuālo tēlu, kas informēs par sajūtu piedāvājumiem visās maršruta vietās, interaktīvu karti, kopīgu bukletu, apkopojot tūrisma informāciju par sajūtu piedāvājumiem abpus robežai. Tāpat plānots radīt video par jaunizveidoto maršrutu, prezentēt to starptautiskās tūrisma izstādēs, organizēt sajūtu festivālus Lūznavā, Izborskā, Alūksnē un Pavlovskā, meistarklases tūrisma nozarei, pārrobežu konferences.

Alūksnē izveidos jaunu tūrisma piedāvājumu – trošu nobraucienu no Tempļakalna pussalas uz Pilssalu. Projekta ietvaros atsegs Alūksnes Jaunās pils Fortepiano un Ērģeļu istabas sienu un griestu gleznojumus, tādejādi paplašinot Alūksnes muzejā apskatāmos Jaunās pils telpu interjerus, restaurēs 19. gadsimta flīģeli, radīs skaņas pārsteigumu apmeklētājiem un uzstādīs digitālu, diennakti pieejamu, āra stendu tūrisma informācijas ieguvei.

Pavlovskas pils parkā īstenos nelielu daļu no apjomīga projekta, restaurējot pārceltuvi pār Rožu paviljona dīķi uz Mīlestības salu (sauktu arī par grāfienes Livenas salu), iegādās aprīkojumu velomaršruta izveidei parkā, restaurēs 1799. gada ceļotāja atlasu un izveidos par to digitalizētu ekspozīciju.

Izborskas muzejrezervātā izvietos videonovērošanas kameras un atjaunos muzeja mājaslapu videostraumēšanas funkcijas nodrošināšanai, izveidos ekspozīciju sadarbībā ar Pavlovsku par ceļotāja atlasu.

Latvijas Piļu un Muižu asociācija nodrošinās interaktīvas tūrisma kartes izveidi, piedalīsies tūrisma izstādēs, veiks izveidotā maršruta mārketinga pasākumus un kopīgi ar tās biedriem – Litenes muižu, Varakļānu muižas pili, Krāslavas muižu, Lūznavas muižu, Preiļu muižas pils kompleksu un parku un Arendoles muižu – veiks nelielus esošā tūrisma piedāvājuma papildinājumus katrā no biedru objektiem, akcentējot dažādas izbaudāmās sajūtas tajos.

Kopējais projekta budžets ir 800 000 EUR, t.sk. līdzfinansējums no Latvijas-Krievijas pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020. gadam 720 000 EUR apmērā. Pavlovskas muzeja budžets ir 337 683,50 EUR, Izborskas muzejrezervāta budžets ir 62 317,50 EUR, LPMA budžets veido 120 000 EUR, Alūksnes novada pašvaldības budžets – 279 999  EUR. Lai realizētu abus ieplānotos infrastruktūras objektus, Alūksnes novada pašvaldība izlēma ieguldīt lielāku pašu līdzfinansējumu, tādejādi kopējais pašvaldības budžets ir 484 000,00 EUR, no tā Latvijas-Krievijas programmas finansējums veido 251 999,10 EUR, pašvaldības finansējums 232 000,90 EUR. Projekta īstenošanas termiņš ir 24 mēneši, projektu vada Alūksnes novada pašvaldības projektu vadītāja Santa Supe.

Evita APLOKA,
Alūksnes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste
Evitas Aplokas foto

 

Šī publikācija ir sagatavota ar Latvijas-Krievijas pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020. gadam finansiālu atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild Alūksnes novada pašvaldība un tā var neatspoguļot Programmas, Programmas dalībvalstu Latvijas un Krievijas, kā arī Eiropas Savienības viedokli.

Programmas mājaslapa www.latruscbc.eu


Izborskā organizē sajūtu festivālu

04.06.2019.

Projekta ietvaros 1. jūnijā Izborskas muzejrezervāts organizēja sajūtu festivālu “Isaborg – Izgaršo dzīvo vēsturi”.

Festivālā piedalījās vairāki agrīno viduslaiku vēstures entuziastu klubi no Krievijas un Igaunijas. Tie demonstrēja viduslaiku ikdienas dzīves elementus īpaši izveidotajā apmetnē. Vēlāk turpat, ainaviskajā muzejrezervāta teritorijā, notika viduslaiku cīņu demonstrējumi.

Viesojoties Izborskā, Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Arturs Dukulis un Izborskas muzejrezervāta direktore Natālija Dubrovska noslēdza partnerības līgumu. Projekta vadošā partnera – Alūksnes novada pašvaldības, kā arī Latvijas Piļu un muižu asociācijas pārstāvji tikās ar Izborskas muzejrezervāta vadību, pārrunāja projekta norises gaitu, turpmākos darbus un tuvākos projekta pasākumus.

Evita Aploka,
Alūksnes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste

Šī publikācija ir sagatavota ar Latvijas-Krievijas pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020. gadam finansiālu atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild Alūksnes novada pašvaldība un tā var neatspoguļot Programmas, Programmas dalībvalstu Latvijas un Krievijas, kā arī Eiropas Savienības viedokli.

Programmas mājaslapa www.latruscbc.eu


Latvijas un Krievijas partneri sāk īstenot sajūtu tūrisma projektu

20.05.2019.

2019. gada 15. maijā uzsākta pārrobežu projekta īstenošana, kas ļaus Alūksnē radīt jaunus tūrisma piedāvājumus – trošu nobraucienu un oriģinālās apdares atjaunošanu Alūksnes Jaunās pils telpās.

Latvijas-Krievijas pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020. gadam ietvaros Alūksnes novada pašvaldība sadarbībā ar partneriem no Latvijas un Krievijas uzsāka projekta Nr. LV-RU-008 “630 verstis pilnas sajūtām/ Sajūtu verstis”/ “630 Versts Full of Feelings/Versts of Feelings” īstenošanu.

Projekta mērķis ir radīt jaunu tūrisma piedāvājumu no Krāslavas līdz Alūksnei Latvijā, kas tālāk turpināsies Krievijas Federācijā līdz Pavlovskai Sanktpēterburgā, piedāvājot izbaudīt 630 sajūtu pilnas verstis. Projekta laikā radītais maršruts apvienos objektus, kas sniedz apmeklētājiem dažādu sajūtu gammu, iespēju sajust, līdzdarboties, piedzīvot, izbaudīt, ieraudzīt unikālo pierobežas tūrisma piedāvājumu, vēstures, dabas un cilvēka mijiedarbību cauri gadsimtiem.

Tā kā objekti neatrodas gluži līdzās jau populārajiem tūrisma galamērķiem, izveidotais maršruts sekmēs vietējās uzņēmējdarbības attīstību. Projektā paredzēts veidot atsevišķus esošā tūrisma objektu piedāvājuma papildinājumus un demonstrēt mūsdienu informācijas tehnoloģiju piedāvājuma pielietojumu gan maršruta atpazīstamības veicināšanai, gan sajūtu radīšanai objektos.

Projekta vadošais partneris ir Alūksnes novada pašvaldība (Latvija), partneri Pavlovskas muzejs (Krievija), Izborskas muzejrezervāts (Krievija), Latvijas Piļu un Muižu asociācija (LPMA) (Latvija). Projekta īstenošanas termiņš – 24 mēneši.

Projektā paredzēts uzlabot esošo tūrisma piedāvājumu deviņos maršruta objektos – radīt jaunus, papildinošus pakalpojumus sajūtu paspilgtināšanai, pēc iespējas izmantojot mūsdienu tehnoloģijas. Piemēram, Alūksnes Jaunajā pilī Fortepiano istabā būs kāds ar skaņu saistīts pārsteigums, Izborskas muzejs aicinās izjust Izborskas dabu, Pavlovskas parkā varēs izbaudīt vēsturi un mūsdienas, Litenes muižā aicinās sajust dzīvi, Lūznavas muižā vērot sikspārņus naktī.

Izveidos maršruta mobilo lietotni ar GPS gidu un katrai vietai pielāgotu vizuālo tēlu, kas informēs par sajūtu piedāvājumiem visās deviņās maršruta vietās, interaktīvu karti, kopīgu bukletu, apkopojot tūrisma informāciju par sajūtu piedāvājumiem abpus robežai. Tāpat plānoti jaunā maršruta publicitātes pasākumi – kopīgs video, dalība starptautiskajās tūrisma izstādēs, sajūtu festivāli (Lūznavā, Izborskā, Alūksnē un Pavlovskā). Tiks organizētas meistarklases par sajūtu izmantošanas iespējām esošajā tūrisma piedāvājumā un rīkotas pārrobežu konferences, kurās pieaicinot jomas ekspertus, vērtēs tūrisma objektu piedāvājumu un apmeklētāju pieprasījuma tendences.

Alūksnē radīs jaunu tūrisma piedāvājumu – trošu nobraucienu no Tempļakalna pussalas uz Pilssalu. Projekta ietvaros atsegs Alūksnes Jaunās pils Fortepiano un Ērģeļu istabas sienu un griestu gleznojumus, tādejādi paplašinot Alūksnes muzejā apskatāmos Jaunās pils telpu interjerus, restaurēs 19. gadsimta flīģeli, radīs skaņas pārsteigumu apmeklētājiem un uzstādīs digitālu, diennakti pieejamu, āra stendu tūrisma informācijas ieguvei.

Pavlovskas pils parkā īstenos nelielu daļu no apjomīga projekta, restaurējot pārceltuvi pār Rožu paviljona dīķi uz Mīlestības salu (sauktu arī par grāfienes Livenas salu), iegādās aprīkojumu velomaršruta izveidei parkā, restaurēs 1799. gada ceļotāja atlasu un par to izveidos digitalizētu ekspozīciju.

Izborskas muzejrezervātā izvietos videonovērošanas kameras un atjaunos muzeja mājaslapu videostraumēšanas funkcijas nodrošināšanai, izveidos ekspozīciju sadarbībā ar Pavlovsku par ceļotāja atlasu.

Latvijas Piļu un Muižu asociācija nodrošinās interaktīvas tūrisma kartes izveidi, piedalīsies tūrisma izstādēs, veiks izveidotā maršruta mārketinga pasākumus un kopīgi ar tās biedriem – Litenes muižu, Varakļānu muižas pili, Krāslavas muižu, Lūznavas muižu, Preiļu muižas pils kompleksu un parku un Arendoles muižu – veiks nelielus esošā tūrisma piedāvājuma papildinājumus katrā no biedru objektiem, akcentējot dažādas izbaudāmās sajūtas tajos.

Kopējais projekta budžets ir 800 000 EUR, t.sk. projekta līdzfinansējums no Latvijas-Krievijas pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020. gadam 720 000 EUR apmērā.

Pavlovskas muzeja budžets ir 337 683,50 EUR, Izborskas muzejrezervāta budžets ir 62 317,50 EUR, LPMA budžets veido 120 000 EUR, Alūksnes novada pašvaldības budžets – 279 999  EUR. Lai realizētu abus ieplānotos infrastruktūras objektus, Alūksnes novada pašvaldība izlēma ieguldīt lielāku pašu līdzfinansējumu, tādejādi kopējais pašvaldības budžets ir 484 000,00 EUR, no tā Latvijas-Krievijas programmas finansējums veido 251 999,10 EUR, pašvaldības finansējums 232 000,90 EUR.

Evita Aploka,
Alūksnes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste

Šī publikācija ir sagatavota ar Latvijas-Krievijas pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020. gadam finansiālu atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild Alūksnes novada pašvaldība un tā var neatspoguļot Programmas, Programmas dalībvalstu Latvijas un Krievijas, kā arī Eiropas Savienības viedokli.

Programmas mājaslapa www.latruscbc.eu