“Gaismas ceļš cauri gadsimtiem”


“Gaismas ceļš caur gadsimtiem”

 

Specifiskā atbalsta mērķa 5.5.1. projekts “Gaismas ceļš caur gadsimtiem”
Projekta mērķis – atjaunot un attīstīt septiņus valsts nozīmes kultūras mantojuma objektus – Alūksnes pilsdrupu Dienvidu torni, Paviljonu-rotondu, Mauzoleju, Alūksnes stacijas bagāžas šķūni Alūksnes novadā, Cesvaines pili Cesvaines novadā, Stāmerienas pili Gulbenes novadā un Smiltenes evaņģēliski luterisko baznīcu Smiltenes novadā, saglabājot objektu kultūrvēsturisko vērtību, izmantojot to sociālekonomisko potenciālu, piedāvājot jaunus un inovatīvus pakalpojumus to pilnvērtīgai funkcionēšanai, tādejādi radot kvalitatīvas un daudzveidīgas kultūrvides pieejamību, kas veicinās vietējās kopienas konkurētspēju, reģiona ekonomisko attīstību, piesaistīs tūristus, radīs interesi par vēsturi, lepnumu par vietējo kultūru un tradīcijām.

Projekta galvenās darbības: vēsturiskā apjomā atjaunots Alūksnes pilsdrupu Dienvidu tornis. Atjaunotā torņa trīs stāvos ierīkota inovatīva ekspozīcija par pils vēsturi un sadzīvi cietoksnī. Restaurēts Paviljons – rotonda Tempļa kalna pilskalnā, ierīkots objekta un izbūvēto arhitektūras formu dekoratīvais apgaismojums. Alūksnes muižas parkā restaurēts Mauzolejs, uzstādīta interaktīva projekcija, sniedzot vēstījumu par vietas vēsturi un personībām. Projekta ietvaros veikta Alūksnes stacijas bagāžas šķūņa pārbūve, pieguļošās teritorijas labiekārtošana un vēsturiskā perona atjaunošana. Atjaunotajā stacijas bagāžas šķūnī izveidota multimediāla, apmeklētājus iesaistoša, ekspozīcija par Alūksnes – Gulbenes šaursliežu dzelzceļa tapšanas un darbības vēsturi. Projektā atjaunots Cesvaines pils centrālās daļas jumts, nodrošinot pilnvērtīgu pils telpu izmantošanu. Cesvaines pilī ierīkota ekspozīcija par pils atdzimšanu, un laikmetīgās mākslas izstāde “Šķiedru māksla”. Veikta Stāmerienas pils jumta un fasādes atjaunošana un restaurācija, izveidota ekspozīcija par Stāmerienas pils vēsturi un Volfu dzimtu, atjaunots Smiltenes evaņģēliski luteriskās baznīcas jumts. Baznīcas tornī ierīkots skatu laukums un izveidota ekspozīcija.

Projektā plānotie rezultāti:
– pārbūvēts Alūksnes pilsdrupu Dienvidu tornis;
– restaurēts Paviljons – rotonda;
– restaurēts Mauzolejs;
– pārbūvēts Alūksnes stacijas šķūnis;
– atjaunots Cesvaines pils centrālās daļas jumts;
– veikta Stāmerienas pils jumta un fasādes atjaunošana un restaurācija;
– atjaunots Smiltenes evaņģēliski luteriskās baznīcas jumts;
– izveidota ekspozīcija Alūksnes pilsdrupu Dienvidu tornī;
– ierīkota interaktīva skaņas, video un gaismas projekcija Alūksnes muižas parkā;
– izveidota ekspozīcija Alūksnes stacijas šķūnī;
– ierīkota ekspozīcija Cesvaines pilī;
– izveidota laikmetīgās mākslas izstāde “Šķiedru māksla” Cesvaines pilī;
– izveidota Stāmerienas pils pastāvīgā ekspozīcija;
– izveidota ekspozīcija Smiltenes evaņģēliski luteriskās baznīcas tornī;
– veikta būvuzraudzība;
– veikta autoruzraudzība;
– nodrošināta projekta publicitāte.
Sadarbības projekta ieviešanas rezultātā atjaunoti 7 dabas un kultūras mantojuma objekti, atjaunotajos kultūras un dabas mantojuma objektos jaunradīti 7 pakalpojumi, objektu apmeklējuma skaita pieaugums 2023. gadā 42 000.
Pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai vēsturiskajos parkos izbūvēta jauna infrastruktūra – divas laivu piestātnes Alūksnes ezerā.
Projekta kopējās izmaksas 4 231 668,41 eiro, tai skaitā ERAF līdzfinansējums 1 878 000,00 eiro, attiecināmais pašvaldību budžeta finansējums 217 488,98 eiro, valsts budžeta dotācijas pašvaldībām 89 066,90 eiro, privātās attiecināmās izmaksas 24 855,88 eiro. Pašvaldību un draudzes līdzfinansējums 2 022 256,65 eiro.

Projekta ieviešanas beigu datums: 04.04.2020

Turpinās Dienvidu torņa pārbūve Pilssalā


Alūksnes viduslaiku pilī atjaunots Dienvidu tornis

17.01.2020.

Alūksnes ezera lielākajā salā – Pilssalā ir noslēgusies Livonijas ordeņa Marienburgas (Alūksnes) viduslaiku pils Dienvidu torņa pārbūve, kas notika Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektā “Gaismas ceļš caur gadsimtiem”.

Livonijas ordeņa pils būvniecība Marienburgā jeb Alūksnē uzsākta 1342. gadā, bet Ziemeļu kara laikā 1702. gadā tā tika sagrauta. Projekta autoru SIA “Arhitektoniskās izpētes grupa” atbildīgais objekta autoruzraugs, arhitekts Artūrs Lapiņš uzsver, ka iecere atjaunot Dienvidu torni kā pabeigtu un pastāvīgi darboties spējīgu ēku veidojās 2015. gadā pils attīstības meta izstrādes laikā, un norāda, ka torņa apjoma, tai skaitā jumta, atjaunošana ir būtiska Livonijas ordeņa pils tēla atjaunošanas procesā.

Projektā paveikto atzinīgi vērtē Alūksnes novada pašvaldības projektu vadītāja Sanita Adlere:

– Torņa atjaunošanā esam virzījušies pakāpeniski soli pa solim – vispirms veicot torņa arheoloģisko izpēti, pēc tam izstrādājot būvprojektu un visbeidzot – to īstenojot. Esmu gandarīta redzēt, kā vīzija pakāpeniski kļūst par realitāti.

16. gs. 2. pusē celtā un priekšpils dienvidu stūrī izvietotā, ugunsieročiem piemērotā torņa apjoms un jumts rekonstruēts pēc 17. gs. zīmējuma. Torņa un tā apkārtnes arheoloģiskās izpētes laikā, ko vadīja SIA “ARCHEO” arheologs Uldis Kalējs, paveikti ievērojami darbi – attīrīta pagalma puses siena, atsegta logaila, ieejas durvis tornī un kāpnes, kā arī atrakts pagrabstāvs. Tornī konstatēti vairāki deguma slāņi, iegruvušu pārsegumu fragmenti, kā arī māla izolācijas slānis, kas varētu būt kalpojis zemes stāva telpu aizsardzībai pret ūdens līmeņa celšanos. Pie dienvidaustrumu apkārtsienas atsegti un padarīti apmeklētājiem redzami arī kādas būves pamati un krāsns fragments. Iespējams, ka šīs izpētes rezultāti būs vērā ņemams materiāls Latvijas vēstures pētniekiem.

Livonijas ordeņa pils priekšpils Dienvidu tornis ir vienīgais no senās viduslaiku pils astoņiem torņiem, kas būtiskā vēsturiskā apjomā ir saglabājies līdz mūsdienām. Veicot tā atjaunošanu, tika konservētas esošās oriģinālās torņa akmens mūra ārsienas. SIA “RERE Meistari” projektu vadītājs Andris Sausiņš nosauc daudzos darbus, kurus bija nepieciešams paveikt, lai tornis atgūtu savu vēsturisko veidolu:

– Tā kā torņa augšējā daļa bija zudusi, to papildinājām ar koka karkasu, kas no ārpuses apšūts ar vertikāliem dēļiem. Pēc atjaunošanas Livonijas ordeņa pils tornis var lepoties ar sarkaniem māla kārniņiem klātu konusveida jumtu, kas uzbūvēts no jauna. Strādājot komandā un sadarbojoties ar arhitektu, arheologu, projekta vadītāju un piesaistītajiem speciālistiem, esam centušies saudzīgi pieskarties vēsturiskajam mantojumam un to atjaunot. It īpaši vēlos atzīmēt veiksmīgo sadarbību ar Latvijas amatniecības kameras namdariem, kuri piedalījās koka konstrukciju izstrādē.

Torņa zemes stāvā rekonstruēta velve, pārējie divi stāvi izvietoti bijušā torņa grīdas līmeņos un savienoti ar atklātām iekšējām koka kāpnēm. Atbilstoši oriģinālajiem fragmentiem rekonstruēta vienīgā šaujamlūka, kas vēl bija saglabājusies, bet torņa augšmalā izvietoti logi. Savukārt zemes stāva grīda veidota no turpat tornī atrastajiem autentiskajiem jumta kārniņu fragmentiem.

Tumšajā diennakts laikā Dienvidu torņa senatnīgie mūri ir izgaismoti zaļā, zilā, violetā un sārtā gaismā, tā radot īpašu noskaņu. Pašlaik apmeklētāji torni var aplūkot no ārpuses, bet jaunajā tūrisma sezonā to varēs apskatīt arī no iekštelpas, uzkāpt pa kāpnēm un no torņa baudīt Alūksnes ainavu. Projekta “Gaismas ceļš caur gadsimtiem” ietvaros attīstāmais pakalpojums “Dienvidu torņa ekspozīcija” tiks papildināts arī ar izzinošu ekskursiju pa izveidoto pastaigu taku, kas ved apkārt pils teritorijai.

– Nākotnes ieceres ietver viduslaiku pils apkārtsienas, it īpaši austrumu pusē, konservāciju, iekšpils jeb kastelas marķēšanu, kā arī visa pils kompleksa pārdomātu un informatīvi aktīvu eksponēšanu, – norāda projekta autora SIA “Arhitektoniskās izpētes grupa” atbildīgais objekta autoruzraugs, arhitekts Artūrs Lapiņš.

Saskaņā ar iepirkuma procedūras rezultātiem torņa pārbūvi pēc SIA “Arhitektoniskās izpētes grupa” izstrādātā projekta veica pilnsabiedrība “RERE Meistari 1”, būvuzraudzību nodrošināja uzņēmums SIA “Būvuzņēmums Restaurators”. Projekta vadītāja ir Alūksnes novada pašvaldības projektu vadītāja Sanita Adlere.

Projektu “Gaismas ceļš cauri gadsimtiem” Alūksnes novada pašvaldība īsteno sadarbībā ar Gulbenes un Cesvaines novadu pašvaldībām un Smiltenes evaņģēliski luterisko draudzi Kultūras ministrijas Eiropas Savienības fondu līdzekļu Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” prioritārā virziena “Vides aizsardzības resursu izmantošanas efektivitāte” 5.5.1. specifiskā atbalsta mērķa “Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī ar to saistītos pakalpojumus” ietvaros. Projekta mērķis ir atjaunot un attīstīt septiņus valsts nozīmes kultūras mantojuma objektus – Alūksnes pilsdrupu Dienvidu torni, Paviljonu-rotondu jeb Slavas templi, baronu fon Fītinghofu dzimtas Mauzoleju un Alūksnes Bānīša stacijas bagāžas šķūni Alūksnes novadā, Cesvaines pili Cesvaines novadā, Stāmerienas pili Gulbenes novadā un Smiltenes evaņģēliski luterisko baznīcu Smiltenes novadā.

 

Dienvidu tornis tumšajā diennakts laikā ir izgaismots

Evitas APLOKAS foto

 

Sagatavoja: Evita APLOKA,
Alūksnes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste


Turpinās Dienvidu torņa pārbūve Pilssalā


03.09.2019.

 Alūksnē, Pilssalas teritorijā, turpinās būvniecības darbi Livonijas ordeņa Marienburgas cietokšņa Dienvidu tornī specifiskā atbalsta mērķa 5.5.1. projekta “Gaismas ceļš caur gadsimtiem” ietvaros.

 Dienvidu torni, kas vienīgais no pils astoņiem torņiem līdz mūsdienām saglabājies būtiskā vēsturiskā apjomā, pārbūvēs, konservējot tā esošās oriģinālās akmens mūra ārsienas. Savukārt torņa zudusī daļa līdz plānotajam dzegas augstumam būs papildināta ar koka karkasu, ko no ārpuses apšūs ar vertikāliem dēļiem. Tornim izbūvēs konusveida jumtu, kura segumā izmantos sarkanus klostera tipa kārniņus. Torņa rekonstrukcija ne vien ļaus pasargāt mūrus no tālākas erozijas, bet arī radīs vertikālu akcentu ainavā, kas palīdzēs veidot telpisko izpratni par Livonijas ordeņa pili.

Saskaņā ar iepirkuma rezultātiem Dienvidu torņa pārbūves darbus pēc SIA “Arhitektoniskās izpētes grupa” izstrādātā projekta veic pilnsabiedrība “RERE Meistari 1”, būvuzraudzību nodrošina uzņēmums SIA “Būvuzņēmums Restaurators”.

Projekta “Gaismas ceļš caur gadsimtiem” ietvaros attīstāmais pakalpojums “Dienvidu torņa ekspozīcija” tiks papildināts arī ar izzinošu ekskursiju pa izveidoto pastaigu taku Alūksnes pilsdrupās.

Projektu “Gaismas ceļš cauri gadsimtiem” Alūksnes novada pašvaldība īsteno sadarbībā ar Gulbenes un Cesvaines novadu pašvaldībām un Smiltenes evaņģēliski luterisko draudzi Kultūras ministrijas Eiropas Savienības fondu līdzekļu Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” prioritārā virziena “Vides aizsardzības resursu izmantošanas efektivitāte” 5.5.1. specifiskā atbalsta mērķa “Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī ar to saistītos pakalpojumus” ietvaros. Projekta vadītāja ir Alūksnes novada pašvaldības projektu vadītāja Sanita Adlere.

Evita Aploka,
Alūksnes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste


Alūksnes Bānīša stacijas ekspozīcija Amerikā saņem prestižo SEGD dizaina balvu

12.06.2019.

Makšķerēšanas vietas pie Tempļa kalna

8. jūnijā Amerikā, Ostinā, Teksasas štatā norisinājās ikgadējā SEGD Global Design Awards, kurā Latvijas dizaina biroja “H2E”ekspozīcija Alūksnes Bānīša stacijai ieguva divas balvas – 2019 Global Design Awards/Honor un konkursa galveno balvu Best of Show.

Atzinību no Society for Experiential Graphic Design un balvu Global Design Awards/Honor kategorijā Placemaking and Identity ieguva arī “H2E” radītais vides objekts – makšķernieku soli Alūksnē.

“Iegūt SEGD balvu ir milzīgs gods, bet iegūt tā galveno balvu un par tādu izlolotu un lokālu projektu kā Alūksnes bānīša stacija, vēlreiz apliecina, ka spējam radīt pasaules standartiem aktuālus un augstvērtīgus darbus par mums svarīgām tēmām. Mēs esam gandarīti un saviļņoti par iespēju izstāstīt pasaulei vēl vienu Latvijas stāstu,” pēc balvas saņemšanas pauž Ingūna Elere, dizaina biroja H2E vadošā dizainere.

“H2E” galveno balvu ieguva vairāk nekā 300 darbu konkurencē, kurus iesūtījuši pasaulē vadošie dizaina biroji. Šogad apbalvots 41 darbs, no kuriem veselas 3 balvas aizceļos uz Latviju.

Alūksnes Bānīša stacija ir multimediāla ekspozīcija, kas veltīta unikālai, joprojām regulāri funkcionējošai šaursliežu dzelzceļa līnijai Eiropā un ir vieta kolektīvās atmiņas saglabāšanai. Ekspozīcijas dizaina mērķis bija statiskā telpā radīt virtuālu ceļojumu ar stāstījumu par dzelzceļa vēsturi un tehniskajiem aspektiem, kurā apmeklētājiem tiek piedāvāts caur redzi, dzirdi un smaržu gūt visaptverošu telpisko un vizuālo pieredzi.

Makšķernieku soli Alūksnē ir interpretācija par ezeru piekrastēs sastopamo ūdensaugu purva cūkausi (Calla palustris). Zem platajām lapām iespējams rast aizsegu no saules un lietus ūdeņiem, bet uz zemākajām lapām ir integrēta informācija par ezera zivīm un teikas par Alūksni.

“Ir patiess prieks un lepnums, ka ar savu darbu un dizainu mēs esam ierindojuši Alūksnes pilsētu blakus tādām metropolēm kā Sanfrancisko, Vašingtona un Ņujorka, kas ir mājvieta neskaitāmiem izciliem dizaina paraugiem. Viena pilsēta – divi darbi un trīs balvas vienā gadā – mēs jūtamies patiesi gandarīti,” saka Holgers Elers, dizaina biroja H2E radošais direktors.

SEGD Global Design Awards ir viens no pasaulē prestižākajiem dizaina nozares apbalvojumiem, kas tiek pasniegts jau kopš 1987. gada. SEGD ik gadu apbalvo izcilākos dizaina darbus, kas apvieno saturu un unikālu pieredzi un veidoti ar mērķi veicināt cilvēka un telpas komunikāciju publiskajā vidē.

Darbi Alūksnes Bānīša stacijā norisinājās projekta “Gaismas ceļš caur gadsimtiem” ietvaros, projekta vadītāja – Sanita Adlere. Projektu Alūksnes novada pašvaldība īsteno sadarbībā ar Gulbenes un Cesvaines novadu pašvaldībām un Smiltenes evaņģēliski luterisko draudzi Kultūras ministrijas Eiropas Savienības fondu līdzekļu Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” prioritārā virziena “Vides aizsardzības resursu izmantošanas efektivitāte” 5.5.1. specifiskā atbalsta mērķa “Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī ar to saistītos pakalpojumus” ietvaros.

Sanita Pāsa,
Alūksnes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste


Alūksnes Bānīša stacija Latvijas Arhitektūras gada balvā iegūst sudraba ananasu

 

Pārstāvji no SIA “Arhitektes Ināras Caunītes birojs”, dizaina biroja “H2E” pārstāvji un Alūksnes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Dzintars Adlers un pašvaldības projektu vadītāja Sanita Adlere, kā arī visi nominanti

 Balva ananasa formā pasniegta “Arhitektūras gada balvas 2019” svinīgajā ceremonijā Rīgas cirkā. Latvijas Arhitektūras gada balvas – sudraba ananasus saņēma Alūksnes Bānīša stacija, Lubānas kapličas jaunbūve un starptautiskā divu dienu pilsētplānošanas pasākuma “Mad City Riga 2018” autori.

  Par Latvijas Arhitektūras Lielās gada balvas laureātu, saņemot augstāko apbalvojumu nozarē, šogad atzīta Sāls māja Pāvilostā, savukārt Alūksnes Bānīša stacija saņēma sudraba ananasu un vairākus citus apbalvojumus.

– Šo ēku var lasīt kā stāstu. Tas ir stāsts par kustību, kas virza mūs. Līdzās pievilcīgajai un dinamiskajai funkcijai jāizceļ vēl kāds spēks – ciešās attiecības ar sabiedrību un vietējo iedzīvotāju iesaiste, – par Alūksnes Bānīša staciju komentē žūrija.

Sudraba ananasu par objektu saņēma autori – arhitekti Ināra Caunīte, Jānis Caunītis, Andris Caunītis, SIA “Arhitektes Ināras Caunītes birojs”, inženieri Irēna Boks, Ilmārs Andrējevs-Empelis, Verners Langenfelds, Raimonds Bokta, Aija Gaile, ekspozīcijas koncepcija, dizains, realizācija – Ingūna Elere, Holgers Elers, Mārtiņš Vītols, Charlotte Blödel, Laura Lorence, Aiga Beinaroviča, Dagnija Balode, Evija Lukstiņa, dizaina birojs  “H2E”.

Jau devīto gadu pēc kārtas svinīgās ceremonijas ietvaros tika pasniegta arī bērnu balva Latvijas arhitektūrā “Zirnis”, kuru piešķir izglītības projekta “Skolnieks Pētnieks Pilsētnieks” dalībnieku žūrija. Šajā gadā balvu saņēma Alūksnes Bānīša stacija.  Arī sabiedrības balsojumā portālā “Delfi” šogad lielāko balsu skaitu ieguva Alūksnes Bānīša stacija.

Latvijas Arhitektūras gada balva ir ikgadējs nacionālais arhitektūras konkurss ar mērķi apzināt un popularizēt Latvijas arhitektūras labākos sniegumus un veicināt arhitektūras augstvērtīgu attīstību. Gada balva ir Latvijas arhitektūras gada lielākais notikums, atzīts par valstiski nozīmīgu pasākumu, un pati balva ir augstākais apbalvojums Latvijas arhitektūrā. Latvijas Arhitektūras gada balvu organizē Latvijas Arhitektu savienība.

Alūksnes Bānīša stacijas bagāžas šķūņa pārbūve un ekspozīcijas ierīkošana norisinājās projekta “Gaismas ceļš cauri gadsimtiem” ietvaros, projekta vadītāja – Sanita Adlere. Projektu Alūksnes novada pašvaldība īsteno sadarbībā ar Gulbenes un Cesvaines novadu pašvaldībām un Smiltenes evaņģēliski luterisko draudzi Kultūras ministrijas Eiropas Savienības fondu līdzekļu Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” prioritārā virziena “Vides aizsardzības resursu izmantošanas efektivitāte” 5.5.1. specifiskā atbalsta mērķa “Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī ar to saistītos pakalpojumus” ietvaros.

Sanita Pāsa,
Alūksnes novada pašvaldības
sabiedrisko attiecību speciāliste


Alūksnes Bānīša stacija saņem Latvijas Muzeju biedrība Gada balvu 2019

26.05.2019.

 Multimediālā ekspozīcija “Alūksnes Bānīša stacija” 24. maijā, Starptautiskā Muzeju dienas pasākumā Daugavas muzejā, saņēma Latvijas Muzeju biedrības Gada balvu 2019 nominācijā Gada ekspozīcija (muzejiem līdz 10 darbiniekiem).

Balva izceļ spēju izveidot veiksmīgu ekspozīciju vai ievērojami to uzlabot. Komisija vērtēja novatorismu ekspozīcijas dizainā, scenogrāfijā un interpretācijā, ekspozīcijas aktualitāti un nozīmi vietējā reģionā un plašākā sabiedrībā

Žūrijas komentārs par ekspozīciju “Alūksnes Bānīša stacija”: “Piesaistot izcilus ekspertus, radīts multimediāls piedzīvojums ar iespēju iepazīt dzelzceļa kultūras stāstus jaunā ekspozīcijā, kas atklāta 2018. gada septembrī.  Virtuālais ceļojums laikā bijušajā Alūksnes stacijas bagāžas šķūnī aktualizē Gulbenes-Alūksnes šaursliežu dzelzceļa līnijas kultūrvēsturisko un nozares mantojumu un ir aizraujošs piedzīvojums visām paaudzēm. Ekspozīcijas dizainā interpretētās bagāžas kastes vienlaikus gan kalpo kā apliecinājums kādreizējai uzglabāšanas funkcijai, gan  radoši atklāj vēstures liecības no jauna.”

“Alūksnes Bānīša stacija” ir multimediāla ekspozīcija, kura tika atvērta 2018.gada septembrī vēsturiskajā stacijas bagāžas šķūnī. Ekspozīcijā par Baltijā vienīgo regulāri kursējošos dzelzceļu var atklāt dzelzceļa vēstures faktus, dzirdēt unikālus 10 staciju stāstus, ieraudzīt, kam Bānītis bijis draugs, palīgs, darba vieta un iedvesmas avots.

 

Dace Bumbiere-Augule,
Alūksnes tūrisma informācijas centra vadītājas vietniece


 

Svinīgi atklāts restaurētais baronu fon Fītinghofu dzimtas mauzolejs

06.10.2018.


Aicina uz restaurētā Mauzoleja atklāšanu

01.10.2018.

 Aicinām 5. oktobrī pulksten 19.00 Alūksnes muižas parkā uz restaurētā Fītinghofu dzimtas mauzoleja atklāšanas pasākumu.

Fītinghofu dzimtas mauzolejs ir viens no Alūksnes muižas parka ievērojamākajiem arhitektūras objektiem. Tas atrodas parka tālākajā austrumu stūrī. Mauzolejs ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, kas celts 1831. gadā Paula fon Fītinghofa laikā pēc arhitekta J. V. Krauzes projekta. Celtnē skaidri atainotas ampīra stila norieta iezīmes. Kapliča veidota kā cilindriska centrālbūve, ēkas kupols interjerā simbolizē debesis. Mauzoleja iekštelpā ierīkoti četri diagonāli sakārtoti pusloka logi, lai varētu salasīt uzrakstus uz marmora piemiņas plāksnēm, kas agrāk atradās pie sienas. Zem Mauzoleja grīdas izmūrētajās pagraba telpās atradušās baronu dzimtas kapenes. Uz šejieni tika pārvestas Fītinghofu ģimenes locekļu mirstīgās atliekas no Kapsētas pussalas un pat no Rēveles. Apkārt Mauzolejam izrakts grāvis un šī zeme iesvētīta. Mauzolejā tika apglabāti tuvākie Fītinghofu dzimtas radinieki, attālākie – blakus Mauzolejam. 1900. gadā Mauzoleja centrālā daļa aizbērta. Vēlākā laikā apslēptās mantas meklētāji celtnes telpas vidusdaļā uzlauzuši grīdu un cokola sānu sienas, un kapenes izpostītas.

Šovasar tika veikta Mauzoleja restaurācija Kultūras ministrijas Eiropas Savienības fondu programmā “Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī ar to saistītos pakalpojumus” projektā “Gaismas ceļš cauri gadsimtiem”. Restaurācijas projekta autors – SIA “ARHITEKTA L. ŠMITA DARBNĪCA”, arhitekts Laimonis Šmits. Būvdarbus veica SIA “Būvfirma Inbuv”. Būvdarbus uzraudzīja būvuzraugs Dāvis Priede no AS “Būvuzņēmums Restaurators”. Projektā veikta Mauzoleja restaurācija, saglabājot pilnīgu oriģinālās substances apjomu. Projektā ietvaros veikta jumta konstrukciju un jumta seguma atjaunošana, iesedzot skārda segumu, koka dzegas konstrukciju un krāsojuma restaurācija, ēkas fasādes un iekštelpas restaurācija, ieejas un logu režģu restaurācija, apkārtējās teritorijas labiekārtošana. Projekta ietvaros veikta Mauzoleja un ar to saistītā Alūksnes muižas parka interaktivitāšu koncepcija un projekts. Koncepts balstīts uz parka radītāju Fītinghofu – Šēlu dzimtas gadsimtiem godā turēto ideālu – izglītot un padarīt pievilcīgus tikumus.

Paša Mauzoleja iekštelpas tēls ir visai precīza minētā Didro ideāla vizuāls iemiesojums – četri pusapaļie logi šeit allaž asociējas ar intensīviem gaismas avotiem tumšākā telpā. Tā ir gaisma, kas laužas iekšā apjomā, padarot to gaišāku, dzidrāku, jeb – Didro principiem sekojot: izglītojot un padarot pievilcīgu pašu dzīvi.

Jolanta Baldiņa,
Alūksnes muzeja izglītojošā darba un darbā ar apmeklētājiem speciāliste


Unikāla ekspozīcija atjaunotajā Alūksnes stacijas bagāžas šķūnī

 01.09.2018.

Kopš septembra apmeklētājiem ir atvērta jauna, multimediāla ekspozīcija “Alūksnes Bānīša stacija” pārbūvētajā stacijas bagāžas šķūnī. Tā stāsta par dzelzceļa vēsturi, laikmeta ainām un Bānīti kā palīgu, darba vietu un iedvesmas avotu.

 Ekspozīciju atklāja 31. augustā, klātesot Kultūras un Satiksmes ministriju, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes, Centrālās finanšu un līgumu aģentūras, Gulbenes, Cesvaines un Smiltenes novadu pašvaldību pārstāvjiem, projektētājiem, būvniekiem, dizaineriem un citiem sadarbības partneriem.

– Šaursliežu dzelzceļam ir nozīmīga loma Alūksnes attīstībā, 20. gadsimta sākumā no miesta pārtopot par pilsētu. Tas ir ne tikai vienkāršs satiksmes līdzeklis, tam piemīt arī milzīga kultūrvēsturiska un industriāla vērtība. Alūksnes novada pašvaldībai ir svarīgi saglabāt un atjaunot šādus nozīmīgus objektus, tādēļ arī stacijas šķūnis ir atdzimis, lai mūsdienīgā un interesantā veidā alūksniešiem un viesiem stāstītu par dzelzceļa un līdz ar to arī šīs apkaimes vēsturi. Pateicoties projektam un Eiropas Savienības atbalstam, esam varējuši saglabāt vienu vēsturisku celtni, – uzrunājot klātesošos, uzsvēra Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Arturs Dukulis.

Jaunā ekspozīcija ierīkota Alūksnes Bānīša stacijas bagāžas šķūnī, kura pārbūve ir nozīmīgs notikums Gulbenes-Alūksnes šaursliežu dzelzceļa līnijas kultūrvēsturiskā un industriālā mantojuma saglabāšanā un attīstībā. Šķūņa pārbūves būvprojekta autors ir SIA “Arhitektes Ināras Caunītes birojs”, būvdarbus objektā saskaņā ar iepirkuma procedūras rezultātiem veica uzņēmums SIA “RE RE MEISTARI”, būvuzraudzību nodrošināja AS „Būvuzņēmums Restaurators”, bet atbildīgais autoruzraugs bija Ināra Caunīte.

– Alūksnes Bānīša stacijas šķūnis ir neliels, bet īpašs objekts – ar savu vēsturi un kultūrvēsturisko nozīmi, tāpēc visā restaurācijas darbu gaitā pret ēkas detaļām esam izturējušies ar lielu respektu. Tāpat kā citos objektos, arī šeit maksimāli izmantojām veco pamatu laukakmeņus, vecās koka sijas un spāres. Tika restaurēti autentiskie koka vārti ar vecajām eņģēm un atslēgām, bet fasāžu un iekštelpu apdarei pielietojām arī no citas ēkas aizgūtus vecos apšuvuma dēļus, kas ir analogi oriģinālajiem. Apdarei izmantojām dabīgās lineļļas krāsas un citus videi draudzīgus materiālus. Man ir liels gandarījums, ka šī restaurētā ēka ir būtisks ieguldījums Alūksnes novada un arī Latvijas kultūras mantojumā. Ceru, ka novada iedzīvotāji un šī objekta apmeklētāji to pamanīs un novērtēs, – atklāšanas pasākumā sacīja SIA “RERE Meistari” valdes loceklis Ervīns Koncevičs.

Dizaina biroja “H2E” veidotās ekspozīcijas vizuālā tēla pamats ir unikālā Alūksnes stacijas bagāžas šķūņa arhitektonika, kā arī tā galvenā funkcija – bagāžas novietošana.

– Lai izveidotu interesantu un iesaistošu izstādes dizainu, būtiskākais ir radīt pamatotu, skaidru stāstu, kas sakņojas konkrētās vietas vēsturē un kontekstā. Stāstu, kuru apmeklētājs vēlas piedzīvot, izzināt un līdzdarboties. Šajā ziņā unikālais industriālais mantojums, Gulbenes-Alūksnes Bānītis, ir bijis ļoti pateicīgs objekts. Tas ļāva veidot ekspozīciju kā ceļojumu laikā un telpā, atgādinot, ka jau vairāk nekā 100 gadus tieši dzelzceļš ir savienojis mūs ar Eiropu un pārējo pasauli. Bānīša stāstu veido cilvēki, kuri ar to brauca, brauc, un vēl tikai brauks. Galvenais uzdevums bija parādīt, kas ir būtiskākais, unikālais un neatkārtojamais, ko Alūksnes Bānīša stacija var pavēstīt un kas ir pieejams vienīgi šeit, Alūksnē. Šis darbs ir mūs iedvesmojis un aicinājis lepoties ar vēl vienu atklātu un izgaismotu Latvijas vēstures bagātību. Mēs ceram, ka pēc ekspozīcijas iepazīšanas līdzīgi jutīsies arī alūksnieši un pilsētas viesi, – saka dizaina biroja “H2E” vadošā dizainere Ingūna Elere.

Darbi Alūksnes Bānīša stacijā norisinās projekta “Gaismas ceļš cauri gadsimtiem” ietvaros, projekta vadītāja – Sanita Adlere. Projektu Alūksnes novada pašvaldība īsteno sadarbībā ar Gulbenes un Cesvaines novadu pašvaldībām un Smiltenes evaņģēliski luterisko draudzi Kultūras ministrijas Eiropas Savienības fondu līdzekļu Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” prioritārā virziena “Vides aizsardzības resursu izmantošanas efektivitāte” 5.5.1. specifiskā atbalsta mērķa “Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī ar to saistītos pakalpojumus” ietvaros. Alūksnes stacijas šķūņa pārbūves izmaksas ir 412 758,25 EUR ar PVN, bet multimediālās ekspozīcijas “Alūksnes Bānīša stacija” izmaksas – 162 902,23 EUR ar PVN.

Evitas APLOKAS foto

Evita Aploka,
Alūksnes novada pašvaldības
sabiedrisko attiecību speciāliste


Alūksnē restaurētajā Bānīša stacijas bagāžas šķūnī būs dzelzceļa vēstures ekspozīcija

 

Alūksnē ir noslēgusies Bānīša stacijas bagāžas šķūņa restaurācija un jau no 1. septembra restaurētajā ēkā apmeklētājiem durvis vērs jauna, unikāla ekspozīcija, kas veltīta Baltijā vienīgajam regulāriem pasažieru pārvadājumiem izmantotajam šaursliežu dzelzceļam. Desmit staciju stāstos tā vēstīs par dzelzceļa vēsturi, laikmetu ainām un Bānīti kā palīgu, darba vietu un iedvesmas avotu.

 Alūksnes stacijas bagāžas šķūņa restaurācija ir nozīmīgs notikums, saglabājot un attīstot Gulbenes-Alūksnes šaursliežu dzelzceļa līnijas kultūrvēsturisko un nozares mantojumu. Jaunā ekspozīcija kā virtuāls ceļojums laikā un telpā popularizēs dzelzceļa kultūru kā tradicionālu, bet vienlaikus modernu un ilgtspējīgu dzīvesveida sastāvdaļu.

Šķūņa pārbūves būvprojekta autors ir SIA “Arhitektes Ināras Caunītes birojs”, būvdarbus objektā saskaņā ar iepirkuma procedūras rezultātiem veica uzņēmums SIA “RE RE MEISTARI”, būvuzraudzību nodrošināja AS „Būvuzņēmums Restaurators”, bet atbildīgais autoruzraugs bija Ināra Caunīte.

Pārbūvējot Alūksnes stacijas bagāžas šķūni un nodrošinot kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanu, maksimāli izmantoti atgūstamie materiāli, fasāžu un iekštelpu apdarei pielietoti apšuvuma dēļi, kas ir analogi oriģinālajiem dēļiem. Ēkas pārbūves projektā labiekārtota arī piegulošā teritorija un atjaunots vēsturiskais perons.

Jau drīzumā ēka vērs durvis apmeklētājiem, piedāvājot aplūkot un izdzīvot jauno ekspozīciju. Dizaina biroja “H2E” veidotās ekspozīcijas vizuālā tēla pamats ir unikālā Alūksnes stacijas bagāžas šķūņa arhitektonika, kā arī tā galvenā funkcija – bagāžas novietošana. Ekspozīcija apmeklētājus iepazīstinās ar dzelzceļa vēsturi trijās dimensijās. Eiropas dimensijas stāstā būs attēloti Eiropas dzelzceļa attīstības scenāriji kontekstā ar Alūksnes Bānīti. Lokālās dimensijas stāsts attēlos braucošu un nemitīgi kustībā esošu bānīti ar animācijām un vēstīs par desmit Gulbenes-Alūksnes Bānīša stacijām. Trešās dimensijas stāsts stāstīs par dzelzceļa tehniskajiem aspektiem.

Alūksnes Bānīša stacijas ekspozīcija būs atvērta apmeklētājiem no 2018. gada 1. septembra, kad visā šaursliežu dzelzceļa līnijas Gulbene-Alūksne garumā stacijās Alūksnes un Gulbenes novadā svinēs Bānīša 115.dzimšanas dienu. Ekspozīcija Bānīša svētku dienā būs apskatāma no pulksten 10.00 līdz 18.00 par maksu. No maija līdz oktobrim tā būs atvērta no otrdienas līdz svētdienai ar darba laiku no pulksten 10.00 līdz 18.00. Savukārt no novembra līdz aprīlim to varēs apmeklēt tajās pašās dienās no pulksten 10.00 līdz 17.00. Piesakot apmeklētāju grupas, būs iespējams vienoties par ekspozīcijas apmeklēšanu arī citā laikā.

Darbi Alūksnes Bānīša stacijā norisinās projekta “Gaismas ceļš cauri gadsimtiem” ietvaros, projekta vadītāja – Sanita Adlere. Projektu Alūksnes novada pašvaldība īsteno sadarbībā ar Gulbenes un Cesvaines novadu pašvaldībām un Smiltenes evaņģēliski luterisko draudzi Kultūras ministrijas Eiropas Savienības fondu līdzekļu Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” prioritārā virziena “Vides aizsardzības resursu izmantošanas efektivitāte” 5.5.1. specifiskā atbalsta mērķa “Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī ar to saistītos pakalpojumus” ietvaros.

Evita APLOKA,
Alūksnes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste


Jaunieši piedalās arheoloģiskajos izrakumos Alūksnes Pilssalā

 

Šajā vasarā arheoloģiskie izrakumi ar Alūksnes novada jauniešu līdzdalību norisinās Alūksnes Pilssalā pie pilsdrupu Dienvidu torņa, kas šobrīd tiek atjaunots.

Vieta arheoloģiskajiem izrakumiem šajā vasarā izraudzīta saskaņā ar to, ka projekta “Gaismas ceļš cauri gadsimtiem” ietvaros uzsākta Livonijas ordeņa pils Dienvidu torņa atjaunošana. Dienvidu tornī šobrīd norit mūru konservācijas darbi, lai pasargātu mūrus no tālākas erozijas. Dienvidu tornis tiks atjaunots trijos stāvos. Tornī paredzēts ierīkot mūsdienīgu ekspozīciju, kura apmeklētājiem ļaus iepazīt pils vēsturi un sadzīvi pierobežā.

Izrakumu gaitā šogad izdevies atklāt vienu no Dienvidu priekšpilī bijušajām celtnēm un tās apkures ierīci – akmens krāvuma krāsni. Izpētes darbos atrastas arī daudz dažādas senlietas, piemēram, naži, sirpis, vairāki uzpirksteņi, arbaleta bultas gals u.c. Starp atradumiem ir arī dažādas monētas, no kurām vairākas kaltas laika posmā no 1666. līdz 1686. gadam. Kā interesants atradums izceļams cērtamais ierocis – cirvis.

Dienvidu priekšpils aizsargsienas posma, kuram projekta ietvaros tiek veikti konservācijas darbi, ārpusē ir kāda interesanta lieta – no ķieģeļiem mūrētas ailas pārsedze, kas, iespējams, liecina par kādu nezināmu ieejas vietu priekšpilī. Ailas pārsedze tikai nedaudz paceļas virs apkārtējā zemes līmeņa. Veicot pārbaudes izrakumus sienas otrā pusē, ailas turpinājums gan nav atrasts, līdz ar to jautājums par ailas nozīmi pagaidām palicis neatklāts un intriģējošs.

Arheoloģiskie izpētes darbi turpināsies, kad būs pabeigti virszemes torņa sienu nostiprināšanas darbi.

Arheoloģiskajos izrakumos Alūksnes Pilssalā šogad piedalās 12 Alūksnes novada jaunieši, kuri vasarā izvēlējušies iepazīt arheologa darba ikdienu. Izrakumus vada arheologs Uldis Kalējs.

Sagatavojis: Druvis MUCENIEKS,
Alūksnes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciālists


Septembrī Alūksnē atklās unikālu dzelzceļam veltītu ekspozīciju

 

Šā gada 1. septembrī apmeklētājiem durvis vērs restaurētais Gulbenes – Alūksnes bānīša stacijas bagāžas šķūnis, kurā vēl šobrīd norisinās pēdējie darbi, lai izveidotu īpašu, Baltijā vienīgajam pasažieru pārvadājumiem izmantotajam šaursliežu dzelzceļam veltītu ekspozīciju.

Alūksnes Bānīša stacijas ekspozīcija veidota kā virtuāls ceļojums laikā un telpā. Tās mērķis ir popularizēt dzelzceļa kultūru kā tradicionālu, bet vienlaikus modernu un ilgtspējīgu dzīvesveida sastāvdaļu.

Par dizaina biroja “H2E” veidotās ekspozīcijas vizuālā tēla pamatu kalpo unikālā Alūksnes stacijas bagāžas šķūņa arhitektonika, kā arī tā galvenā funkcija – bagāžas novietošana. Piemēram, dizaineru veidotās bagāžas kastes kļūs par vizuālu apliecinājumu kā vēsturiskajai, tā šodienas funkcijai.

Ekspozīcija apmeklētājus iepazīstinās ar dzelzceļa vēsturi trijās dimensijās. Eiropas dimensijas stāstā būs attēloti Eiropas dzelzceļa attīstības scenāriji kontekstā ar Alūksnes bānīti. Lokālās dimensijas stāsts, kurš attēlos braucošu un nemitīgi kustībā esošu bānīti ar animācijām, vēstīs par desmit Alūksnes bānīša stacijām. Trešās dimensijas stāsts būs veidots kā bagāžas kastes, un stāstīs par dzelzceļa tehniskajiem aspektiem.

Iepazīstot dzīvesstāstus un laikmetu ainas, kā arī fotogrāfijas un videosižetus, apmeklētāji atklās dzelzceļa vēstures faktus, dzirdēs unikālos desmit staciju stāstus, ieraudzīs bānīti kā palīgu, darba vietu un iedvesmas avotu, noslēgumā rodot atbildi tam, ko katram nozīmē bānītis.

Alūksnes bānīša stacijas ekspozīcija būs pieejama apmeklētājiem no 2018. gada 1. septembra. Ekspozīcija no maija līdz oktobrim apmeklētājiem būs pieejama no otrdienas līdz svētdienai ar darba laiku no pulksten 11.00 līdz 18.00. Savukārt no novembra līdz aprīlim to varēs apmeklēt tajās pašās dienās no pulksten 11.00 līdz 17.00. Piesakot apmeklētāju grupas, būs iespējams vienoties par ekspozīcijas apmeklēšanu arī citā laikā.

Darbi Alūksnes bānīša stacijā norisinās projekta “Gaismas ceļš cauri gadsimtiem” ietvaros, projekta vadītāja Sanita Adlere. Projektu Alūksnes novada pašvaldība īsteno sadarbībā ar Gulbenes un Cesvaines novadu pašvaldībām un Smiltenes evaņģēliski luterisko draudzi Kultūras ministrijas Eiropas Savienības fondu līdzekļu Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” prioritārā virziena “Vides aizsardzības resursu izmantošanas efektivitāte” 5.5.1. specifiskā atbalsta mērķa “Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī ar to saistītos pakalpojumus” ietvaros.

Sagatavojis: Druvis MUCENIEKS,
Alūksnes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciālists


Alūksnē atjauno un attīsta valsts nozīmes kultūras mantojuma objektus

 

Lai saglabātu kultūrvēsturisko mantojumu, kā arī rūpētos par tā ilgtspējīgu izmantošanu, pieejamību un tūristu piesaisti, projekta “Gaismas ceļš caur gadsimtiem” ietvaros Alūksnes muižas parkā norisinās Mauzoleja restaurācija, savukārt Alūksnes Pilssalā uzsākta Alūksnes pilsdrupu Dienvidu torņa atjaunošana.

Saskaņā ar projektu Fītinghofu dzimtas Mauzolejam veiks jumta konstrukciju un seguma autentisku atjaunošanu. Objektā restaurēs dzegas koka konstrukciju un krāsojumu, kā arī ēkas fasādi un iekštelpu. Labiekārtota tiks arī objektam piegulošā teritorija, kurā atjaunos celiņu segumu un izgaismos pievadceļu.

Mauzolejā ierīkos arī interaktīvu instalāciju, kas apmeklētājiem ļaus ceļot laikā. Audiovizuālais ceļojums vēstīs par vietas vēsturi, personībām un notikumiem. Izmantojot inovatīvus risinājumus, plānots palielināt apmeklētāju piesaisti un interesi par dabas un kultūrvēstures mantojumu.

Būvniecības darbus objektā saskaņā ar iepirkuma rezultātiem un SIA ”ARHITEKTA L. ŠMITA DARBNĪCA” izstrādāto projektu veic uzņēmums SIA “Būvfirma INBUV”. Būvuzraudzību objektā veic AS „Būvuzņēmums Restaurators”.

Nozīmīgi pārbūves darbi plānoti Alūksnes pilsdrupu Dienvidu tornim, kas vienīgais no pils astoņiem torņiem līdz mūsdienām saglabājies būtiskā vēsturiskā apjomā. Projekta ietvaros torni pārbūvēs, konservējot torņa esošās oriģinālās akmens mūra ārsienas. Torņa zudusī daļa līdz plānotajam dzegas augstumam tiks papildināta ar koka karkasu, ko no ārpuses apšūs ar vertikāliem dēļiem. Tornim izbūvēs konusveida jumtu, kura segumā izmantos sarkanus klostera tipa kārniņus. Torņa rekonstrukcija ne vien ļaus pasargāt mūrus no tālākas erozijas, bet arī radīs vertikālu akcentu ainavā, kas palīdzēs veidot telpisko izpratni par Livonijas ordeņa pili.

Plānots, ka atjaunotajam Dienvidu tornim būs trīs stāvi. Katrā no stāviem paredzēts ierīkot mūsdienīgu ekspozīciju, kura apmeklētājiem ļaus iepazīt pils vēsturi un sadzīvi, kā arī dzīvi pierobežā.

Saskaņā ar iepirkuma rezultātiem Dienvidu torņa pārbūves darbus pēc SIA “Arhitektoniskās izpētes grupa” izstrādātā projekta veiks pilnsabiedrība “RERE Meistari 1”. Būvuzraudzību objektā veiks uzņēmums SIA “Būvuzņēmums Restaurators”.

Projektu “Gaismas ceļš cauri gadsimtiem” Alūksnes novada pašvaldība īsteno sadarbībā ar Gulbenes un Cesvaines novadu pašvaldībām un Smiltenes evaņģēliski luterisko draudzi Kultūras ministrijas Eiropas Savienības fondu līdzekļu Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” prioritārā virziena “Vides aizsardzības resursu izmantošanas efektivitāte” 5.5.1. specifiskā atbalsta mērķa “Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī ar to saistītos pakalpojumus” ietvaros.


Restaurētais Paviljons – Rotonda saņem Latvijas Būvniecības gada balvu

 

(no kreisās) restaurators Juris Pavlovs, Alūksnes novada pašvaldības projektu vadītāja Sanita Adlere, Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Arturs Dukulis, būvuzraugs Dāvis Priede. (Autors: Druvis Mucenieks)

7. martā svinīgā apbalvošanas ceremonijā VEF Kultūras pilī Latvijas Būvniecības gada balvu par 2. vietu nominācijā “Restaurācija” saņēma Paviljons – Rotonda Tempļakalna parkā, Alūksnē.

Restaurācijas projektu izstrādāja SIA “Arhitektoniskās izpētes grupa”, kas savā ilgajā pastāvēšanas laikā apliecinājusi sevi kā vēsturisku ēku izpētes un projektēšanas birojs. Savukārt restaurāciju veica SIA “BŪVFIRMA INBUV” restaurācijas darbu vadītājs, monumentāli dekoratīvās tēlniecības restaurators Juris Pavlovs, kas specializējies vēsturisko būvju konservācijā un restaurācijā, dabīgo un mākslīgo akmens materiālu restaurācijā.

Rotondai veikta ne tikai restaurācija, bet arī tās apkārtējas teritorijas labiekārtošana un objekta izgaismošana. Darbi šajā objektā bija liels izaicinājums projektētājam un Alūksnes novada pašvaldībai, jo rotonda ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis un tā atrodas stāvā kalnā, kura augstums virs tuvumā esošā Alūksnes ezera līmeņa ir ap 30 m. Līdz ar to darbu veikšanai bija jāizvēlas labākais risinājums, lai maksimāli saglabātu pieminekli un saudzētu apkārtējo unikālo teritoriju. Ņemot vērā 2017. gada specifiskos laika apstākļus, objekta atrašanās vietu un citus nosacījumus, restaurācijā pielietoti autentiski tehniskie risinājumi, darbu metodes un roku darbs, kas darbu veikšanas apstākļus pietuvināja vēsturiskajai darbu veikšanas tehnikai, tādējādi iegūstot arī unikālu darba pieredzi.

Alūksnes novada pašvaldība pateicas par sadarbību projekta autoram no SIA “Arhitektoniskās izpētes grupa” Artūram Lapiņam, būvuzņēmējam SIA “Būvfirma Inbuv” un restauratoram Jurim Pavlovam, kā arī būvuzraugam Dāvim Priedem un AS “Būvuzņēmums Restaurators”.

Druvis MUCENIEKS,
Alūksnes novada pašvaldības
sabiedrisko attiecību speciālists 


Ziemassvētku priekšvakarā Alūksnē iemirdzas Tempļakalna rotonda

 

Pirms Ziemassvētkiem ekspluatācijā nodots Paviljons – rotonda jeb Slavas templis, kas izgaismots priecēs pilsētas iedzīvotājus un viesus Tempļa kalna virsotnē.

Restaurējot rotondu un kvalitatīvi pilnveidojot saistīto infrastruktūru, uzlabota iecienītā kultūrvēsturiskā tūrisma objekta pieejamība. Saskaņā ar 2016. gadā izstrādāto un Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas apstiprināto būvprojektu restaurēta rotonda, labiekārtota apkārtējā teritorija, izbūvētas kāpnes un pievadceliņš, kā arī izbūvēts unikālā kultūrvēsturiskā pieminekļa apgaismojums.

Projekta “Gaismas ceļš cauri gadsimtiem” ietvaros Paviljona – rotondas restaurācijas, būvdarbu un izgaismošanas projektu izstrādāja SIA “Arhitektoniskās izpētes grupa” (arhitekts Artūrs Lapiņš), būvdarbus objektā veica SIA “BŪVFIRMA INBUV” (restaurators Juris Pavlovs), arheoloģisko uzraudzību nodrošināja SIA “Archeo”, būvuzraudzību – AS “Būvuzņēmums Restaurators”.
1805. gadā klasicisma stilā celtais Paviljons – rotonda jeb Slavas templis ir būvēts pēc Alūksnes pils īpašnieka barona fon Fītinghofa vēlmes par godu Ziemeļu kara simtgadei. Tas atrodas Tempļa kalna pilskalnā un ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.

Projektu “Gaismas ceļš cauri gadsimtiem” Alūksnes novada pašvaldība īsteno sadarbībā ar Gulbenes un Cesvaines novadu pašvaldībām un Smiltenes evaņģēliski luterisko draudzi Kultūras ministrijas Eiropas Savienības fondu līdzekļu Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” prioritārā virziena “Vides aizsardzības resursu izmantošanas efektivitāte” 5.5.1. specifiskā atbalsta mērķa “Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī ar to saistītos pakalpojumus” ietvaros.

Druvis MUCENIEKS,
Alūksnes novada pašvaldības
sabiedrisko attiecību speciālists 



Alūksnē atjauno kultūrvēsturisko mantojumu (Būs satiksmes ierobežojumi)

 

Projekta “Gaismas ceļš cauri gadsimtiem” ietvaros Alūksnes novada pašvaldība kopā ar sadarbības partneriem no Gulbenes un Cesvaines novadu pašvaldībām, kā arī Smiltenes evaņģēliski luterisko draudzi savos novados atjauno kopumā septiņus valsts nozīmes kultūras mantojuma objektus.

Viens no objektiem, kurā spītējot nelabvēlīgajiem laikapstākļiem, aktīvi norisinās pārbūve, ir Gulbenes-Alūksnes bānīša stacijas bagāžas šķūnis. Šobrīd objektā notiek pamatu pārbūve un stiprināšana. No 16. oktobra līdz 28. oktobrim, sakarā ar ūdensvada un kanalizācijas izbūvi un pieslēgšanu kopējam tīklam, būs slēgta satiksme Viestura ielas posmā no Brīvības ielas. (Shēma pielikumā).

Turpinās Paviljona-rotondas restaurācija Tempļa kalnā, kur plānots labiekārtot arī objekta apkārtni.
Pārbūvējot Alūksnes stacijas bagāžas šķūni un nodrošinot kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanu, maksimāli paredzēts izmantot atgūstamos materiālus, kā arī fasāžu un iekštelpu apdarei pielietot apšuvuma dēļus, kas ir analogi oriģinālajiem dēļiem. Ēkas pārbūves projektā tiks veikta arī pieguļošās teritorijas labiekārtošana un vēsturiskā perona atjaunošana.

Atjaunotajā stacijas bagāžas šķūnī plānots izveidot multimediālu ekspozīciju, kas apmeklētājus iepazīstinās ar šaursliežu dzelzceļa rašanās un darbības vēsturi.  Ekspozīcijas mērķis būs popularizēt dzelzceļa kultūru kā vietējā, tā starptautiskajā līmenī.

Projektu “Gaismas ceļš cauri gadsimtiem” Alūksnes novada pašvaldība īsteno Kultūras ministrijas Eiropas Savienības fondu līdzekļu Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” prioritārā virziena “Vides aizsardzības resursu izmantošanas efektivitāte” 5.5.1. specifiskā atbalsta mērķa “Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī ar to saistītos pakalpojumus” ietvaros.

Projekta laikā Alūksnē atjaunos Alūksnes pilsdrupu Dienvidu torni, Paviljonu-rotondu Tempļa kalnā, Mauzoleju Alūksnes muižas parkā un Alūksnes stacijas bagāžas šķūni. Cesvaines novadā savukārt atjaunos Cesvaines pili, Gulbenes novadā – Stāmerienas pili, bet Smiltenes novadā – Smiltenes evaņģēliski luterisko baznīcu.
Alūksnes stacijas šķūņa pārbūves būvprojekta autors ir SIA “Arhitektes Ināras Caunītes birojs”, būvdarbus objektā veic uzņēmums SIA “RE RE MEISTARI”, būvuzraudzību veic AS „Būvuzņēmums Restaurators”, bet atbildīgais autoruzraugs ir Ināra Caunīte.

Alūksnes stacijas bagāžas šķūņa pārbūves kopējās izmaksas sastāda 399 978,45 EUR, no kuriem Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums ir 326 070,79 EUR, Valsts budžeta dotācija pašvaldībām ir 17 262,57 EUR, bet Alūksnes novada pašvaldības līdzfinansējums ir 56 645,09 EUR.

Druvis MUCENIEKS,
Alūksnes novada pašvaldības
sabiedrisko attiecību speciālists



Alūksnē atjaunos nozīmīgus kultūrvēsturiskos objektus

 

Alūksnē šomēnes sāksies pirmie pašvaldību sadarbības projektā “Gaismas ceļš cauri gadsimtiem” plānotie darbi – Paviljona – rotondas restaurācija Tempļa kalnā un drīzumā arī Gulbenes – Alūksnes bānīša Alūksnes stacijas bagāžas šķūņa atjaunošana.

1805. gadā klasicisma stilā celtais Paviljons – rotonda jeb Slavas templis ir būvēts pēc Alūksnes pils īpašnieka barona fon Fītinghofa vēlmes par godu Ziemeļu kara simtgadei. Tas atrodas Tempļa kalna pilskalnā un ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.

Projektā “Gaismas ceļš cauri gadsimtiem” paredzēts veikt rotondas restaurāciju saskaņā ar 2016. gadā izstrādāto un Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas saskaņoto būvprojektu, kurš ietver arī apkārtējās teritorijas labiekārtošanu, arhitektūras mazo formu izbūvi, kāpņu, pievedceliņa izveidi un rotondas izgaismošanu. Par minēto darbu veikšanu Alūksnes novada pašvaldība iepirkuma procesa rezultātā ir noslēgusi līgumu ar SIA “BŪVFIRMA INBUV”.

Šobrīd rotondas konstruktīvai noturībai ir uzstādīti pagaidu stiprinājumi, tādēļ galvenais restaurācijas darbu uzdevums ir tās saglabāšana un nostiprināšana, veicot trūkstošo akmens daļu atjaunošanu, šuvju attīrīšanu no vecā šuvojuma un jauna šuvojuma iestrādi, grīdas līmeņošanu, granīta plākšņu pārlikšanu, metāla savilču remontēšanu. Līdztekus šiem darbiem plānots ierīkot rotondas izgaismojumu, kas no zemes pie katras kolonnas augšup virzīs vertikālu gaismas staru. Projektā paredzēts veikt arī rotondas apkārtējās teritorijas labiekārtojumu – plakumā pret Pulka telts vietu ierīkos atpūtas laukumu, pievadceliņu, uzstādīs divus granīta solus un izbūvēs granīta kāpnes ar izgaismotiem kāpņu sākuma postamentiem. Rotondas restaurācijas darbu laikā tiks nodrošināta arheoloģiskā uzraudzība. Pašvaldība aicina iedzīvotājus rotondas restaurācijas darbu laikā neplānot pie šī objekta kāzas un citus ģimeņu pasākumus.

Restaurējot rotondu un kvalitatīvi pilnveidojot saistīto infrastruktūru, šis iecienītais kultūrvēsturiskais tūrisma objekts tiks saglabāts, uzlabosies tā pieejamība, un tas būs unikāls ekoloģiski tīras vides un kultūrvēstures apvienojums.

Alūksnes novada pašvaldība šonedēļ plāno noslēgt līgumu arī par Gulbenes – Alūksnes bānīša Alūksnes stacijas bagāžas šķūņa pārbūvi. Šķūņa atjaunošanas darbi sāksies augustā un plānoti astoņu mēnešu garumā. Atklātā iepirkumu konkursa rezultātā tiesības būvēt šo objektu ieguva SIA “RERE MEISTARI”. Paredzēts, ka projekta laikā tiks atjaunots stacijas bagāžas šķūnis, sakārtots apkārtējais perons, uzstādīta vēsturiska stila laterna, laukumam pie šķūņa izveidots jauns segums, uz kura izveidos āra spēli – labirintu bērniem.

Atjaunotajā šķūnī plānots izveidot multimediālu ekspozīciju, kas mūsdienīgā interaktīvā veidā apmeklētājus iepazīstinās ar šaursliežu dzelzceļa tapšanas un darbības vēsturi, popularizēs dzelzceļa kultūru kā dzīvesveida sastāvdaļu vietējā, Latvijas un Eiropas mērogā. Ekspozīcijas koncepciju pēc pašvaldības pasūtījuma izstrādāja SIA “H2E DESIGN”. Būtiski, ka šķūnī būs arī tūrisma objektam nepieciešamās labierīcības. Iepirkuma procedūra par ekspozīcijas izveidi vēl nav noslēgusies.

Šobrīd uzsākta iepirkuma procedūra vēl vienam no projektā paredzētajiem darbiem – laivu piestātņu izbūvei Alūksnes ezerā pie Aleksandra paviljona Alūksnes muižas parkā, kur restaurēs arī no paviljona uz ezera krastu lejup vedošās kāpnes, un 101 pakāpiena Tempļa kalna parkā. Šos darbus plānots veikt rudenī.

Bez jau minētajiem darbiem projektā “Gaismas ceļš cauri gadsimtiem” iecerēta arī Alūksnes muižas parkā esošā Fītinghofu dzimtas mauzoleja restaurācija un Alūksnes viduslaiku pils Dienvidu torņa atjaunošana un ekspozīcijas izveide tā trīs stāvos.

Minētā projekta uzsākšana gan nav notikusi tik ātri, kā bija cerēts, lai gan Alūksnes novada pašvaldība bija pilnā gatavībā to uzsākt jau ātrāk. Eiropas Savienības fondu finansējuma apguve valstī notiek caur šo procesu administrējošām iestādēm un to veiktās projektu dokumentācijas pārbaudes mēdz ieilgt. Arī šoreiz pašvaldībai projektā paredzētos darbus nākas uzsākt vien vasaras otrajā pusē.

Projektu “Gaismas ceļš cauri gadsimtiem” Alūksnes novada pašvaldība īsteno sadarbībā ar Gulbenes un Cesvaines novadu pašvaldībām un Smiltenes evaņģēliski luterisko draudzi Kultūras ministrijas Eiropas Savienības fondu līdzekļu Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” prioritārā virziena “Vides aizsardzības resursu izmantošanas efektivitāte” 5.5.1. specifiskā atbalsta mērķa “Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī ar to saistītos pakalpojumus” ietvaros.

Evita APLOKA,
Alūksnes novada pašvaldības
sabiedrisko attiecību speciāliste