Projekts “Meklējot inovatīvus risinājumus tūrismā” (“Looking for innovative changes in tourism”)

Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programmas “Valsts administrācija” finansējums (apstiprinātais) – EUR 3600 (no tiem 85% jeb EUR 3060 tiks saņemti kā avanss, pēc bankas datu iesniegšanas Ziemeļu Ministru padomes birojam Igaunijā – tas notiek elektroniski, pārējie 15% pēc dokumentu iesniegšanas). Pašvaldības līdzfinansējums – EUR 2656 Projekta mērķis – pieredzes apmaiņas vizītes Somijā (Masku pašvaldībā) un Norvēģijā (Spidebergas pašvaldībā) 3 pašvaldības speciālistiem (tūrisma, IT un ainavu arhitektūras), lai pašvaldības speciālisti gūtu jaunas idejas un darba metodes tūrisma, pilsētvides ainavu veidošanā un IT risinājumu pielietošanā (ar akcentu uz tūrismu). Projekta aktivitātes: 1.Pieredzes apmaiņas brauciens uz Masku pašvaldību (Somijā) 12.09.2016.-15.09.2016. (Laura Mazule, Juris Balandis, Iveta Veļķere) – galvenās tēmas - dabas, kultūrvēsturiskais, zaļais tūrisms, ainavu veidošana pilsētā, digitālie risinājumi un inovācijas, dalīšanās arī ar savu pieredzi Alūksnes novada pašvaldībā (prezentācija). 2.Pieredzes apmaiņas brauciens uz Spidebergas pašvaldību (Norvēģijā) 22.08.2016.-25.08.2016. (Laura Mazule, Juris Balandis, Iveta Veļķere) - galvenās tēmas – zaļais tūrisms un velosipēdu kustības stratēģijas, vadība un digitālie publiskie pakalpojumi, pilsētvides attīstība – pilsētvides ainaviskā attīstība, dalīšanās ar savu pieredzi (prezentācija), vizītes arī uz tuvējām Askim un Marker pašvaldībām. Gūst pieredzi pašvaldībās Norvēģijā un Somijā Evita Aploka, Alūksnes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste  Alūksnes novada pašvaldība ir vadošais partneris Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programmas “Valsts administrācija” finansētajā projektā PA-GRO-901 “Meklējot inovatīvus risinājumus tūrismā” (Nordic-Baltic mobility programme Public administration ,,Looking for innovative changes in tourism”).  Projekta ietvaros šogad augustā pašvaldības speciālisti devās pieredzes apmaiņas braucienā uz Norvēģiju, bet septembrī - uz Somiju. Visās apmeklētajās pašvaldībās Alūksnes novada pārstāvji interaktīvā prezentācijā rādīja un stāstīja par Alūksnes novadu un tā tūrisma piedāvājumu. Norvēģijā pašvaldības speciālisti – ainavu arhitekte Laura Mazule, tūrisma darba organizatore Iveta Veļķere, Informācijas tehnoloģiju nodaļas vadītājs Juris Balandis un domes priekšsēdētāja vietnieks Dzintars Adlers viesojās Spidebergas pašvaldībā, kā arī apmeklēja vairākas citas pašvaldības. Viena no tām – Askima – ir līdzīga Alūksnes novadam pēc iedzīvotāju skaita, taču mazāka teritorijas ziņā un turīgāka, jo pašvaldības budžets desmit reizes pārsniedz mūsu novada budžetu. Attīstīta zaļās enerģijas izmantošana, par ko liecinājis, piemēram, elektromobiļu un to uzlādes vietu daudzums. Daudz tiek izmantotas mūsdienīgas IT tehnoloģijas, apmācības un IKT atbalsts iedzīvotājiem. Pārsteigums bijusi elektronizētā bibliotēka, kurā iedzīvotājiem pieejama pašapkalpošanās ar elektronisku lasītāja karti visu diennakti. Tā kā pieredzes apmaiņas brauciena mērķis bija gūt jaunas idejas un redzēt jau realizētus projektus, kurus būtu iespējams attīstīt un iedzīvināt arī Alūksnes novadā, tas arī izdevies. Dz. Adlers uzsver, ka bijis iespējams ne tikai aizgūt labas idejas, bet arī pārliecināties, ka Alūksnes novada virzība tūrisma jomas attīstībai ir pareiza un mūsu novadā šai ziņā ir milzīgs potenciāls. I. Veļķere norāda, ka Norvēģijas mazās pašvaldības sadarbojas savā starpā un tās vieno tūrisma piedāvājumi. Apciemotajās pašvaldībās nozīmīga loma ir velo tūrisma un tā infrastruktūras attīstībai, veidojot nacionālos maršrutus, iekļaujoties arī starptautiskos projektos, kas virzās cauri vairākām valstīm, kā, piemēram, Euro Velo. Redzējuši arī veiksmīgus piemērus pašvaldības un uzņēmēja sadarbībai, piemēram, piedāvājot tūristiem izbraucienus ar kuģīti, bet Norvēģijā noskatītā ideja par velo remontstaciju jau iekļauta aktuālajā novada projekta pieteikumā. Otrs pieredzes apmaiņas brauciens bija uz Masku reģionu Somijā, kurp devās pašvaldības speciālisti Laura Mazule, Iveta Veļķere un Juris Balandis. Masku reģiona iedzīvotāju skaits ir 10 tūkstoši. Te Alūksnes pašvaldības pārstāvji iepazīstināti ar parku, kas dabas teritorijā izveidots ar Leader projekta finansējumu un ir populārs kā aktīvās atpūtas vieta iedzīvotājiem. Parkā ir iespējams nodarboties ar tādu Somijā populāru sporta un aktīvās atpūtas veidu kā frīsbijgolfs, kā arī izvietots āra galda tenisa aprīkojums, dažādu spēļu laukumi un cita nepieciešamā infrastruktūra. Par sporta popularitāti liecina arī lielie futbola laukumi, tai skaitā pirmais segtais futbola laukums ar mākslīgo segumu, laukums sporta aktivitātēm senioriem. Vizītes laikā apmeklēta arī kāda vietējā muiža, kur sarunās ar muižas harizmātisko dārznieci varējis pārliecināties par to, cik tūrisma pakalpojumā svarīgs ir stāsts un tā stāstītājs. Pašvaldības pārstāvji vērojuši, ka somi ar lielu lepnumu un pietāti attiecas pret kultūrvēsturisko mantojumu, kas tiem saglabājies no “zviedru laikiem”. Vienlaikus pašvaldība vērtē, cik izdevīgi tai ir uzturēt katru kultūrvēsturisko objektu un nepieciešamības gadījumā tos pārdod. Nozīmīgu lomu Masku reģions veltī attīstības plānošanai, definējot mērķus līdz 2020. gadam un būtisku nozīmi tajos piešķirot iedzīvotāju vecuma izmaiņām, nodokļu izmaiņām un sadarbības palielināšanai starp pašvaldībām. Projekta mērķis ir īstenot pieredzes apmaiņas vizītes Somijā (Masku pašvaldībā) un Norvēģijā (Spidebergas pašvaldībā) tūrisma, IT un ainavu arhitektūras jomas pašvaldības speciālistiem, lai gūtu jaunas idejas un darba metodes tūrisma, pilsētvides ainavu veidošanā un IT risinājumu pielietošanā tūrismā. Attēlā: Alūksnes novada pašvaldības pārstāvji vizītē Norvēģijā

---

Īstenots projekts “Zivju resursu aizsardzība Alūksnes novada Veclaicenes pagasta ezeros”

Aiga Mūrniece, Jaunlaicenes, Veclaicenes un Ziemera pagastu pārvalžu teritorijas attīstības speciāliste 27.07.2016. Veclaicenes pagasta pārvalde jūlija sākumā savā rīcībā ir saņēmusi jaunu kvadriciklu, kas tika iegādāts Zivju fonda atbalstītā projekta “Zivju resursu aizsardzības pasākumi, ko veic valsts iestādes vai pašvaldības, kuru kompetencē ir zivju resursu aizsardzība” ietvaros, lai turpmāk maksimāli efektīvi varētu veikt zivju resursu aizsardzību, uzraudzību, saglabāšana un maluzvejniecības samazināšana Veclaicenes pagasta ezeros.  Ar kvadriciklu būs iespējams ātrāk apsekot plašākas teritorijas, lai pārbaudītu gan makšķernieku licences, gan to vai kādā ezerā nav izvietoti nelikumīgi zvejas tīkli, līdz ar to ūdenstilpju uzraudzība tiks nodrošināta arī vietās, kur līdz šim tas nebija tehniski iespējams. Projekta kopējās izmaksas sastāda 8100,01 EUR. Zivju fonda līdzfinansējums ir 80% jeb 6694,22 EUR un Alūksnes novada pašvaldības līdzfinansējums 20% jeb 1620,01 EUR.

---

Alūksnes pilsdrupu konservācija un restaurācija

Piešķir finansējumu pilsdrupu mūra konservācijai

Evita Aploka,

Alūksnes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste

01.10.2014.

     Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija Kultūras pieminekļu izpētes, glābšanas un restaurācijas programmas ietvaros ir atbalstījusi Alūksnes novada pašvaldības iesniegto projektu, kas paredz Livonijas ordeņa pilsdrupu vienas mūra daļas konservāciju un restaurāciju, un piešķīrusi tam 10000 EUR finansējumu.

     Saskaņā ar pašvaldības veiktā iepirkuma „Alūksnes pilsdrupu konservācija un restaurācija” rezultātu, līguma slēgšanas tiesības par minēto darbu veikšanu piešķirtas SIA “AQUA LATVIA” par kopējo summu 36210 EUR. Lai plānotos darbus varētu veikt, 25. septembra sēdē Alūksnes novada dome projekta īstenošanai piešķīra pašvaldības budžeta finansējumu 26210 EUR.

     Pilsdrupas ir kritiskā stāvoklī, tās ietekmē gan laika apstākļi, gan tuvumā augošie krūmi un koki, kas ar saknēm izcilā konstrukcijas. Mūri kļūst nedroši un pamazām zaudē savu izskatu un vēsturisko vērtību. Steidzami glābšanas darbi ir nepieciešami vairākiem pils mūriem. Šobrīd kritiskā stāvoklī ir pils dienvidaustrumu tornis ar savienojošo sienu. Torņa iekšējā daļa ir praktiski sabrukusi, tādēļ pirms torņa konservācijas darbiem ir jāveic savienojošās sienas konservācija un restaurācija.

     Projektā paredzēts veikt konservācijas un restaurācijas darbus minētajai pilsdrupu akmens mūra sienai, kas atrodas pils teritorijas labajā pusē no ieejas estrādē, maksimāli saglabājot un nostiprinot autentisko materiālu, lai nodrošinātu mūra virsmas un konstrukciju stabilitāti un samazinātu iespēju tajā iekļūt ūdenim.

Alūksnes novada vidusskola iesaistās ERASMUS+ projektā

Ilze Līviņa,

Aina Ezeriņa,

Alūksnes novada vidusskola

03.12.2014.

     Vārds „projekti” arvien vairāk un vairāk ienāk mūsu sarunvalodā. Skolas ļoti aktīvi iesaistās dažādos projektos. Jaunu darbības ciklu ir uzsākuši Erasmus+ programmas KA2 Stratēģisko skolu sadarbības projekti.

     Kopā Latvijā apstiprināti 44 skolu sadarbības projekti, no kuriem 30 ir divgadīgie projekti, bet 14 – trīsgadīgie projekti. No Rīgas apstiprināti 14 projekti, Vidzemē - 10, Kurzemē - 9, Latgalē - 7 un Zemgalē - 4 skolu projekti.

     Alūksnes novada vidusskolai ir apstiprināts trīsgadīgs projekts. Alūksnes novada vidusskola ir iesaistījusies Erasmus+ programmas 2.pamatdarbības skolu stratēģiskās partnerības projektā „Skolēnu atskaitīšana no skolas – Arī viens ir daudz!” kopā ar 9 valstīm: Turciju, Angliju, Norvēģiju, Itāliju, Kipru, Grieķiju, Portugāli, Lietuvu un Franciju. Projekts norisināsies no 2014. līdz 2017. gadam.

     Skolēnu atskaitīšana no skolas ir daudzšķautņaina un sarežģīta problēma, kas var rasties personīgo, sociālo, ekonomisko, izglītības vai ģimenes apstākļu dēļ. Skolām ir svarīga loma, lai risinātu šo problēmu. Viens no Eiropas izglītības stratēģijas mērķiem ir līdz 2020. gadam samazināt skolēnu atskaitīšanu no skolas, lai vidējais rādītājs būtu mazāk par 10%. Investīcijas izglītībā palielina jauniešu izredzes darba tirgū. Projekta mērķis ir atrast jaunas metodes, smelties pieredzi no partnervalstīm, lai samazinātu skolēnu atbirumu.

Iesaistās ERASMUS+ projektā

Aina Ezeriņa,

„Erasmus+” projekta vadītāja un koordinatore

03.03.2015.

     Jaunais gads ir sācies un Alūksnes novada vidusskola aktīvi darbojas “Erasmus+” projektā „Skolēnu atskaitīšana no skolas - arī viens ir daudz!”.

     Skolā tika veikta aptauja 8. - 12. klašu grupās, lai noteiktu skolēnus, kuri varētu būt riska grupā. Aptaujā tika akcentēti tādi jautājumi kā skolēnu ieinteresētība mācību procesā, stundu apmeklējums, ārpusskolas nodarbības, savstarpējās attiecības un atmosfēra skolā. Aptaujas rezultātus apkopoja skolēnu komanda kopā ar skolas bibliotekāri Marinu Saveļjevu.

     31. janvārī projekta skolotāju un skolēnu darba grupa analizēja aptaujas rezultātus un izdarīja secinājumus, izvirzot galvenās problēmas, kas skar riska grupas skolēnus. Radās jautājumi, kā skolēnus motivēt mācīties, kā uzlabot mācību rezultātus un novērst kavējumus. Diskusiju rezultātā tika nonākts pie idejas, ka skolēni, kuriem ir augsti akadēmiskie rādītāji, varētu skolotājiem būt palīgi priekšmetu konsultācijās, tādējādi laužot barjeru skolotājs - skolēns. Šādu priekšlikumu izteica paši skolēni. Tā no 9. līdz 20. februārim skolā bija jauni skolotāju palīgi konsultācijās.

     Skolā ir izveidota „Erasmus+” projekta siena, kur atspoguļoti aktuālākie projekta notikumi. Pašreiz aktualitāte ir aptaujas rezultāti. Paralēli aptaujām 8. – 12. klašu skolēni veidoja filmas ar savu redzējumu, kāpēc skolēnus atskaita no skolas, par to iegūstot vērtējumu angļu valodā. Filmas tiks ievietotas projekta blogā: http://oneistoomanyaluksne. blogspot.com/ Tā kā projektā ir paredzēts katrai valstij iesniegt vienu filmu, tika izveidota skolēnu komanda Gata Skaistkalna vadībā, lai, apkopojot labākās idejas no visām iesniegtajām filmām, veidotu jaunu filmu.

     Esam izveidojuši skolēnu komandu (Ģirts Vaskis, Gatis Skaistkalns, Elvīra Barinova), kura dosies uz Itāliju, lai varētu kopā ar citu valstu skolēniem veikt projekta izvirzītos uzdevumus.

Alūksnes novada vidusskola piedalās ERASMUS + projektā

Aina Ezeriņa,

„Erasmus+” projekta vadītāja un koordinatore

03.06.2015.

     Alūksnes novada vidusskola iesaistījusies Erasmus+ KA2 pamatdarbības Stratēģiskās partnerības projektā „High school Drop Outs: One is too many!” (Skolēnu atskaitīšana no skolas – arī viens ir daudz!”).

     Projektā iesaistījušās izglītības iestādes no vairākām valstīs: Turcijas, Apvienotās Karalistes, Itālijas, Kipras, Norvēģijas, Lietuvas, Grieķijas, Latvijas, Bulgārijas, Portugāles.

Ir apritējis viens mācību gads no trijiem, kurā Alūksnes vidusskolas skolotāji un skolēni ir veikuši apjomīgu darbu.

     Projekta sākuma fāzē dalībvalstis izstrādāja projekta logo (katrā dalībvalsts skolā notika logo veidošana un balsojot tika izvēlēts labākais). Skolotāju transnacionālā vizītē Turcijā tika izvēlēts labākais no 10 valstīm un tas bija logo, ko veidoja lietuviešu skola. Facebook. com vietnē projektā tika izveidota grupa gan skolēniem, gan skolotājiem.

     Decembrī notika pirmā partnervalstu tikšanās Turcijā, kur skolas iepazinās savstarpēji un iepazīstināja ar savām valstīm. Skolu pārstāvji apsprieda turpmākos uzdevumus un projekta dalībnieku vizītes un mobilitātes, izvirzīja tuvākos mērķus. Sanāksmē piedalījās Alūksnes novada vidusskolas direktore Ilze Līviņa un projekta koordinatore Aina Ezeriņa.

     Paralēli skolā tika izveidots projekta informatīvais stends par projekta aktivitātēm, blogs: http://oneistoomanyaluksne. blogspot.com/, kā arī projekta siena. Skolā izveidojām arī skolēnu un skolotāju Erasmus+ komandu, kura regulāri satikās un sprieda par veicamajiem uzdevumiem. Viens no tiem bija filmas veidošana, lai parādītu, kā skolēns saskata šo problēmu - izkrišanu no skolas. Kopumā mūsu skolēni izveidoja 10 filmas, visas bija lieliskas un skolēni bija centušies. Labāko filmu no katras valsts prezentējām skolēnu īstermiņa mācību mobilitātē Itālijā.

     Katra skola noskaidroja skolēnus, kas ir riska grupā, veicot aptauju, izanalizējot to. Vēlāk tā tika prezentēta Itālijā. Kā uzlabot skolēnu mācību rezultātus? Veicām eksperimentu: skolēns māca skolēnu konsultāciju laikā. Skolēni - skolotāji guva pieredzi, gatavojās konsultācijām, nostiprināja zināšanas, skolēni, kuri mācījās jutās drošāk ar vienaudžiem, vairāk nekautrējās uzprasīt nezināmos jautājumus.

     Skolā notika gan karjeras dienas, gan ekskursijas uz darbavietām, gan skolēni “ēnoja” – vēroja konkrētas profesijas pārstāvi visu darba dienu, vēlāk dalījās ar pieredzi skolasbiedriem.

     Martā notika skolēnu īstermiņa mācību mobilitāte Itālijā, Lecce. Tajā piedalījās E. Barinova, G. Skaistkalns, Ģ. Vaskis, koordinatore Aina Ezeriņa. Mobilitātes laikā skolēni dzīvoja ģimenēs, mācījās itāļu kultūru un tradīcijas, stāstīja par savējām, Skolēni bija izveidojuši prezentāciju „Kā es jūtos savā skolā?” un visas skolas iepazīstināja ar to. Tāpat skolēni piedalījās mācību stundās, iepazinās ar Lecces vēsturisko mantojumu. Skolēni strādāja jauktās grupās, veidoja plakātus, kuros atspoguļoja projekta tēmu „School Drop Outs” (skolēnu atskaitīšana no skolas), savu redzējumu par to.

     Par projekta gaitu notika prezentācija Rīgā, seminārā „Agrīnās izglītības pamešanas novēršana”, kuru prezentēja koordinatore Aina Ezeriņa. Aprīļa beigās un maija sākumā notika transnacionālā skolotāju sanāksme Apvienotajā Karalistē, Londonā, kur sanāksmē piedalījās skolotāja Sanita Čibala un koordinatore A. Ezeriņa. Sanāksmē notika prezentācijas par gada budžetu, aktivitātēm, kas notikušas skolā, kā arī tika izveidota atskaite par padarīto, apspriestas nākošā gada mobilitātes un sanāksmes, precizēti partnervalstu pienākumi, apspriesti šā gada vēl veicamie uzdevumi. Turcija prezentēja kopējo projekta mājas lapu: http://oneistoomany. net/, kura vēl ir sagatavošanas posmā. Informāciju par projektu var atrast arī Eiropas skolotāju vietnē http://www.etwinning.net/

Alūksnes novada vidusskola turpina īstenot Erasmus+ projektu

Aina Ezeriņa,

Alūksnes novada vidusskolas skolotāja, projekta koordinatore

02.12.2015.

     2015./2016. mācību gads Alūksnes novada vidusskolai ir otrais gads, realizējot Erasmus+ stratēģiskās skolu partnerības projektu “Skolēnu atskaitīšana no skolas: arī viens ir daudz!”.

     Projektā iesaistījušās tādas partnervalstis kā Turcija, Grieķija, Norvēģija, Kipra, Portugāle, Latvija, Lietuva, Apvienotā Karaliste, Itālija, Bulgārija. No 16. līdz 18. oktobrim Lietuvā, Kauņā notika projekta transnacionālā sanāksme, kurā piedalījās Alūksnes novada vidusskolas direktore Ilze Līviņa un skolotāja Aina Ezeriņa.

     Projekta sanāksmes darba kārtība bija ļoti saspringta. Kauņas Jezuītu vidusskolas skolotāji un skolēni prezentēja jezuītu pedagoģiskās izglītības pamatprincipus, kas varētu rosināt skolēnu motivāciju studēt un sasniegt augstākus mērķus. Skolotāji no Lietuvas un Grieķijas dalījās pieredzē un mācību metodēs par to, kā radīt draudzīgu un drošu skolas vidi, kurā būtiska uzmanība tiek pievērsta katram skolēnam, labai izglītībai un savstarpējai sadarbībai. Tāpat Turcijas pārstāvji prezentēja šī gada uzdevumus un aktivitātes.

     Vēlāk visi delegācijas dalībnieki tika sirsnīgi uzņemti pilsētas domē. Kauņas mēra vietnieks Vasilijs Popovs pastāstīja viesiem par pilsētu, tās pastāvīgo atjaunošanas procesu. Izglītības nodaļas vadītājs Antanas Bagdonas sniedza informāciju par Kauņas izglītības iestāžu struktūru, kā arī pauda bažas par atskaitīto skolēnu statistiku: oficiālie dati bieži neatbilst reālajai situācijai. Skolotāji no partnervalstu skolām detalizēti pastāstīja par cēloņiem skolēnu atskaitīšanai savā valstī, identificēja risinājumus šai problēmai.

     Izmantojot faktu, ka Latvija atrodas ļoti tuvu Lietuvai, projekta dalībnieki apmeklēja Latviju. Tā kā iespējas apmeklēt Alūksni bija ierobežotas, partnervalstu skolotāji apmeklēja Rīgas 6. vidusskolu, kas laipni uzņēma viesus, parādīdami dažādas mūzikas mācību stundas. Mūzika ir viens no veidiem, kā panākt augstus skolēnu akadēmiskos rezultātus, kā arī samazināt skolēnu atskaitīšanu no skolas. Partnervalstu skolotāji bija sajūsmināti par skolas radošo atmosfēru, talantīgajiem bērniem un pedagogiem. Paldies visiem Rīgas 6.vidusskolas skolotājiem un direktoram Haraldam Bārzdiņam par dalīšanos pieredzē. Dalībnieki apmeklēja Nacionālo bibliotēku - “Gaismas pili”, iepazinās ar Latvijas vēstures aspektiem Bauskas pilī, Rundāles pilī, kā arī apskatot Vecrīgas skaisto arhitektūru. Smeļoties dažādu Eiropas valstu pieredzi, iepazīstot vēsturi un kultūru, mēs bagātināmies paši un gūstam jaunas, interesantas idejas darbam.

     Nākošais mūsu uzdevums ir izveidot katrā partneru skolā Eiropas Parlamentu, diskutēt par izglītības problēmām, radīt jaunu reformu, kuru skolēniem būs jāaizstāv Portugālē. Paralēli tiks organizētas nodarbības vecākiem, skolēniem par efektīvām mācīšanās formām, lai pēc iespējas vairāk motivētu skolēnus mācību procesam.

Mazpulks Ziemera pagastā – īstā vietā un laikā

Aiga Mūrniece,

Jaunlaicenes, Veclaicenes un Ziemera pagastu pārvalžu teritorijas attīstības speciāliste

01.07.2015.

     Ar šādu projekta nosaukumu biedrība „Alūksnes novada attīstībai” startēja Borisa un Ināras Teterevu fonda projektu konkursā „Nāc un dari! Tu vari!” un saņēma atbalstu attīstīt un paplašināt ārpusskolas aktivitātes, piedāvājot lietderīgu brīvā laika pavadīšanu, kā arī vēsturiskā mantojuma saglabāšanu par Ziemera mazpulka darbību.

     Šobrīd projekts ir realizācijas sākotnējā stadijā un tiek veikts telpas remonts. Tad projekta ietvaros tiks aprīkota un iekārtota nodarbību telpa, kas funkcionēs arī kā vēstures istaba un metodiskais kabinets, kurā notiks dažādas radošās nodarbības, iesaistot vietējos amatniekus, uzņēmējus, pensionārus.

Projektu līdzfinansē: Borisa un Ināras Teterevu fonds, „Latvijas mazpulki”, Ziemera pagasta pārvalde

.

Projekts “Dažādība kā izglītības un kopienas attīstības resurss”

Selga Bībere,

Pededzes pamatskolas direktore, projekta koordinatore

02.12.2015.

     Pededzes pamatskola iesaistījusies Izglītības attīstības centra projektā “Dažādība kā izglītības un kopienas attīstības resurss”. Skolas komanda - skolas administrācijas pārstāvis Selga Bībere, skolotājas Larisa Daņilova, Daiga Bukovska, Ludmila Uglovska, vietējās sabiedrības pārstāvis Daiga Vītola, Pededzes un Mārkalnes pagastu pārvalžu vadītāja – no 24. līdz 26. septembrim piedalījās projekta programmas apguves seminārā Siguldā.

     Projektu (Nr.2013.EEZ/PP/2/ MAC/011/059) finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija aktivitātē 3.5. Programmas aprobācija skolās un kopienās. Pirmajā semināra dienā tikās projekta komanda, programmas eksperti un 15 skolu komandu dalībnieki - Rojas vidusskola, Ventspils 6. vidusskola, Liepājas 7. vidusskola, Dobeles 1. vidusskola, Jelgavas 4. sākumskola, Tukuma 2. vidusskola, Špoģu vidusskola, Pededzes pamatskola, Daugavpils pilsētas Bērnu un jauniešu centrs „Jaunība”, Aglonas vidusskola, Olaines 2. vidusskola, Rīgas Zolitūdes ģimnāzija, Rīgas 15. vidusskola, Babītes vidusskola, Jaunogres vidusskola. Šīs dienas aktuālās tēmas: integrācijas šodiena Latvijā, klātienes diskusijas un imigrantu pieredze Latvijā, identitāte un daudzveidība, migrācija, kopienu loma un dimensija integrācijas procesā. Programmas apguves semināra otrās dienas tēmas: Norvēģijas pieredze imigrantu integrācijā, izaicinājumi imigrantu integrācijai kopienās, pedagoģiskās pieejas daudzkultūru klasēs un daudzveidības vadība. Seminārā piedalījās un savā pieredzē dalījās Anita Lødrup no Norvēģijas. Trešās dienas aktuālās tēmas: labās prakses pieredze imigrantu integrācijā Latvijā un resursi darbam, diskusijas ar imigrantiem, turpmāko soļu plānošana imigrantu integrācijai kopienās.

     Pededzes pamatskolas komanda no šī gada oktobra līdz 2016. gada 1. martam veiks programmas “Dažādība kā izglītības un kopienas attīstības resurss” aprobāciju dažādās auditorijās – mācību priekšmetu metodiskajās apvienībās, skolas metodiskajās komisijās, vecāku sapulcē, Pededzes pagasta pārvaldes un tās struktūrvienību darbinieku sanāksmē, Alūksnes novada pašvaldības sociālās, izglītības un kultūras komitejas sēdē. Jau notikušas vairākas no šīm aktivitātēm.

Skolas komanda ir gandarīta par iespēju piedalīties šādā projektā un saka sirsnīgu paldies projekta apguves semināra komandai par silto atmosfēru un bagāto ideju un materiālu klāstu!

Liepnas pagasta pārvalde projekta „Vides pieejamības uzlabošana Liepnas tautas namam” ietvaros plāno nobruģēt laukumu pie tautas nama un izbūvēt slieksni ar uzbrauktuvi. Šī projekta iespējamās izmaksas domes sēdē apstiprināta līdz 14 174 EUR.

Noslēgta vienošanās par projekta „Uzņēmējdarbībai nozīmīgu ielu un Brūža ēkas rekonstrukcija Alūksnes pilsētā” ieviešanu

Evita Aploka,
Alūksnes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste
03.08.2014. 

     2014. gada 22. jūlijā tika noslēgta vienošanās ar Valsts Reģionālās attīstības aģentūru par projekta Nr.3DP/3.6.2.1.0/14/IPIA/VRAA/003 „Uzņēmējdarbībai nozīmīgu ielu un Brūža ēkas rekonstrukcija Alūksnes pilsētā” ieviešanu. Eiropas Savienība ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda starpniecību projekta ietvaros līdzfinansē Brūža ēkas (Tautas nama) un vairāku ielu (Parka, Dzirnavu, Brūža, Dārza, Vidus un Tirgotāju ielu) rekonstrukciju. 
     Projekta mērķis ir nodrošināt Alūksnes kā reģionālās nozīmes attīstības centra konkurētspējas stiprināšanu, uzņēmējdarbības attīstību un mūsdienu prasībām atbilstošu publisko pasākumu pieejamību, pilnveidojot ielu un vienlaicīgi uzņēmējdarbības atbalsta un kultūras infrastruktūru. 
     Projekta ietvaros tiek veikti Brūža ēkas rekonstrukcijas darbi un tiek būvēta piebūve, kā arī tiks veikti teritorijas labiekārtošanas darbi 16 216 m2 platībā.  Pēc projekta īstenošanas rekonstruētā Brūža ēka vienlaikus tiks izmantota uzņēmējdarbības atbalsta centra, kā arī pašvaldības kultūras iestādes darba nodrošināšanai. Ēkas piebūvē plānots izvietot skatītāju zāli un amatnieku darbnīcas. Telpās norisināsies uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi (forumi, konferences, semināri u.c.), kā arī vairums kultūras pasākumu.


     Saskaņā ar izstrādātajiem tehniskajiem projektiem tiek veikta minēto ielu rekonstrukcija. Rekonstrukcijas ietvaros plānots veikt lietus ūdens kanalizācijas izbūvi, sakaru inženierkomunikācijas pārcelšanu,  kā arī gājēju ietvju un brauktuves pārbūvi. 

     Plānotais projekta īstenošanas ilgums ir 16 mēneši. Projekta kopējās izmaksas ir EUR 5 475 645,10, no kuriem EUR 4 238 434,32 līdzfinansē Eiropas Savienība, EUR 1 072 941,43 ir Alūksnes novada pašvaldības ieguldījums un EUR 164 269,35 ir valsts budžeta dotācija.

Jauns segums vēl sešām ielām centrā

Evita Aploka,
Alūksnes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste

     Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansētā projekta „Uzņēmējdarbībai nozīmīgu ielu un Brūža ēkas rekonstrukcija Alūksnes pilsētā”, līdz ar Alūksnes muižas apbūves brūža (tautas nama) ēkas rekonstrukciju, darbi rit arī sešās ielās pilsētas centrā - Brūža, Parka, Dzirnavu, Vidus, kā arī daļēji Tirgotāju (no Lielā Ezera līdz Vidus ielai) un Dārza (no Jāņkalna līdz Latgales/Tirgotāju ielām) ielās. Būvdarbus veic pilnsabiedrība „MATTHAI LATVIJA UN VELTEN”.

     Minēto sešu ielu rekonstrukcijai tika veiktas divas iepirkuma procedūras, tādēļ pirmajās trīs ielās – Brūža, Parka un Dzirnavu – jau ir paveikts vairāk. Būvuzņēmēji plāno, ka septembrī, ja laika apstākļi darbu veikšanai būs labvēlīgi, jau varēs ieklāt asfaltseguma apakšējo kārtu. Pašlaik te veikta lietusūdens kanalizācijas ierīkošana, apmaļu izbūve, ietvju un automašīnu stāvvietu bruģēšana, apgaismojuma ierīkošana, ielu braucamo daļu pamatnes izbūve un citi darbi.
     Savukārt Vidus, Tirgotāju un Dārza ielās ir nofrēzēts asfalta klājums, atsevišķās vietās uzsākta ietvju bruģēšana. Vidus ielā pirms ielas remontdarbiem strādā AS „Simone”, ierīkojot siltumtrasi. Ielu rekonstrukcijas gaitā šobrīd tiek veikta lietus ūdens kanalizācijas izbūve, demontētas ietvju apmales un betona plātnes, gatavota pamatne ietvēm.
     Būvuzņēmēji norāda, ka Dārza iela, kas ir pietiekami noslogota, transportlīdzekļiem būs izmantojama praktiski visu būvdarbu laiku, izņemot varbūt atsevišķus gadījumus, kad to īslaicīgi vajadzēs slēgt un izmantot apbraucamās ielas. Tomēr, ja vien ir iespējams, arī šobrīd autovadītāji tiek aicināti izvēlēties citas ielas saviem ikdienas braukšanas maršrutiem.

Jaunā ēka ezera krastā aug

Evita Aploka,
Alūksnes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste
01.10.2014.

     Alūksnes ezera krastā ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu rit muižas apbūves kompleksa brūža ēkas (tautas nama) rekonstrukcija projekta „Uzņēmējdarbībai nozīmīgu ielu un Brūža ēkas rekonstrukcija Alūksnes pilsētā” ietvaros. 

     Darbus veic SIA „Arčers”. Uzņēmuma projektu vadītājs Andris Priede norāda, ka šobrīd prioritāra ir jaunā korpusa būvniecība un jumta ieklāšanas darbi vecajai ēkai. Savukārt paralēli rit teritorijas labiekārtošanas darbi vietās, kur tas jau iespējams. Gan skvērā, gan automašīnu stāvlaukumā jau uzmontētas jaunās apgaismes laternas.
     - Pašlaik veiksmīgi sokas automašīnu stāvvietas bruģēšanas darbi, kas paveikti jau gandrīz pilnībā. Lēnāk rit jumta ieklāšana vecajā ēkā, jo, ņemot nost veco jumta segumu, atklājās, ka koka detaļas būs jāmaina daudz lielākā apjomā nekā bija plānots. Diemžēl to iepriekš paredzēt nevarēja, jo tas nebija redzams pirms demontāžas. Ceram, ka laika apstākļi pieturēsies prognozējami, jo no tā atkarīgs darbu temps un tas, vai izdosies oktobra vidū veco ēku dabūt zem jumta, kā esam plānojuši. Tāpat intensīvi veicam mūrēšanas darbus jaunajā ēkas daļā, lai varētu ieliet pirmā stāva pārsegumu. Oktobrī ēkai plānots pieslēgt arī siltumtrasi, tad varēsim veikt iekšdarbus, - stāsta A. Priede. 
     Viņš uzsver, ka pašlaik darbiem traucējumus rada rudenīgie laikapstākļi, kas samazina darba ražību un veicina slimošanu, līdz ar to darbi rit lēnāk.
     Plānotais projekta īstenošanas ilgums ir 16 mēneši. Projekta kopējās izmaksas ir EUR 5 475 645,10, no kuriem EUR 4 238 434,32 līdzfinansē Eiropas Savienība, EUR 1 072 941,43 ir Alūksnes novada pašvaldības ieguldījums un EUR 164 269,35 ir valsts budžeta dotācija.

Alūksnē turpinās brūža ēkas un sešu ielu rekonstrukcija

Evita Aploka,
Alūksnes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste
30.10.2014.

     Alūksnē arvien turpinās Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstītā projekta „Uzņēmējdarbībai nozīmīgu ielu un Brūža ēkas rekonstrukcija Alūksnes pilsētā” īstenošana. Tā laikā nozīmīgas un ilgi gaidītas pārvērtības piedzīvo brūža jeb tautas nama ēka, kā arī sešas ielas pilsētas centra daļā.

     Darbus brūža ēkā veic SIA „Arčers”. Te šobrīd, kā stāsta uzņēmuma projektu vadītājs Andris Priede, ēkas vecajam korpusam ir uzlikts jauns jumta segums, izbūvēta apkures sistēma, tiek veikta jumta un bēniņu pārseguma siltināšana, cokolstāva sienu apmešana, bet jau nākamnedēļ plānots sākt logu montāžu.
     Savukārt jaunajai celtnei gandrīz pilnībā samontētas lielās zāles nesošās jumta konstrukcijas. Būvnieki cer, ka tuvākajās trīs nedēļās tās būs pabeigtas un puse ēkas jau būs apjumta. Jaunās ēkas skatuves daļā vēl jāpabeidz sienas izbūve un jāmontē pārsegums. Saņemti Madonas reģionālās vides pārvaldes tehniskie noteikumi, lai izbūvētu ugunsdzēsības ūdens ņemšanas vietu. Tik, cik atļauj laika apstākļi, vēl tiek veikti labiekārtošanas darbi.
     Šī projekta ietvaros Alūksnē rekonstruē arī 6 ielas – Brūža, Parka, Dzirnavu, Vidus, Tirgotāju (no Vidus līdz Lielā Ezera ielai) un Dārza ielu (no Latgales/Tirgotāju ielu krustojuma līdz Jāņkalna ielai). Šos darbus veic pilnsabiedrība „MATTHAI LATVIJA UN VELTEN”.
     Brūža, Parka un Dzirnavu ielās darbi sākās ātrāk un tur rekonstrukcija šobrīd jau tuvojas noslēgumam. Te vēl tiek veikti pēdējie bruģēšanas darbi, sagatavota augsne, lai pavasarī varētu iesēt zālāju.
     Vidus un Tirgotāju ielās būvnieki izbūvē ielu apmales, brauktuves daļā šķembu apakškārtu, šonedēļ plānots ieklāt arī šķembu virskārtu, kā arī asfalta apakškārtu. Tālāk sāksies darbi pie ietvēm - apmaļu izbūve un seguma pamatnes sagatavošana, ieklājot smilti un šķembas.
     Dārza ielā posmā no krustojuma ar Helēnas ielu līdz Jāņkalna ielai jau ir ieklāta asfaltseguma apakškārta. Tur sāks ietvju apmaļu izbūvi un seguma pamatnes sagatavošanu no smilts un šķembām. Šonedēļ šajā Dārza ielas posmā plānots uzsākt arī jaunās apgaismojuma sistēmas ierīkošanu.
     Lielākie darbi Dārza ielā šobrīd rit tās posmā no Helēnas līdz Tirgotāju/Latgales ielu krustojumam. Te tiek ieguldīta lietusūdens kanalizācija, kuras izbūves laikā diemžēl radušies neparedzēti šķēršļi, jo atrasta vecā siltumtrase, kas nav bijusi uzrādīta inženiertehniskajos dokumentos. Lai varētu turpināt lietusūdens kanalizācijas izbūvi, trasi nepieciešams demontēt. Kad būs pabeigta apakšzemes komunikāciju izbūve, varēs ieklāt šķembu apakškārtu un, ja laika apstākļi vēl to ļaus, arī asfaltseguma apakšējo kārtu.
     Tāpat Dārza ielā tiek izbūvēts krustojums ar Helēnas ielu un Raiņa bulvāri, veidojot jaunu tā konfigurāciju, kad Raiņa bulvāris T-veida krustojumā pieslēgsies Helēnas ielai, tādējādi būtiski uzlabojot satiksmes drošību šajā vietā.
     Projekta kopējās izmaksas ir 5 475 645,10 EUR, no kuriem 4 238 434,32 EUR līdzfinansē Eiropas Savienība, 1 072 941,43 EUR ir Alūksnes novada pašvaldības ieguldījums un 164 269,35 EUR ir valsts budžeta dotācija.

Alūksnē turpinās brūža ēkas un sešu ielu rekonstrukcija

Evita Aploka,
Alūksnes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste
30.10.2014.

     Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstītā projekta „Uzņēmējdarbībai nozīmīgu ielu un Brūža ēkas rekonstrukcija Alūksnes pilsētā” ietvaros ir noslēgušies Brūža, Parka un Dzirnavu ielu remontdarbi.

     Kā zināms, šajā projektā notiek gan brūža jeb tautas nama ēkas, gan arī sešu pilsētas centra daļā esošu ielu rekonstrukcija. Ielu remontdarbus veic pilnsabiedrība „MATTHAI LATVIJA UN VELTEN”.
Ir noslēgušies darbi Brūža, Parka un Dzirnavu ielās, kur pavasarī atliks vien veikt labiekārtošanu un uzklāt horizontālos ielu apzīmējumus. Savukārt Vidus, Tirgotāju (no Vidus līdz Lielā Ezera ielai) un Dārza ielas (no Latgales/Tirgotāju ielu krustojuma līdz Jāņkalna ielai), kur rekonstrukcija tika uzsākta vēlāk, būvnieks ir ieziemojis un no 8. decembra sakarā ar būvniecībai nelabvēlīgiem klimatiskajiem apstākļiem sāksies tehnoloģiskais pārtraukums. Darbus atsākt varēs pavasarī.
     Uzņēmuma pārstāvis Lauris Kņazs informē, ka ielu braucamās daļas un trotuāri Dārza un Vidus ielās, kur nepaguva uzklāt segumu, ir ieziemoti – uzbērtas smiltis vai šķembas, lai būtu izmantojami arī ziemā. Uzņēmējs plāno vienoties ar ielu uzturētājiem par trotuāru un ielu brauktuvju uzturēšanu ziemas sezonā.
     Lai gan plānots tehnoloģiskais pārtraukums, iestājoties labvēlīgiem laikapstākļiem, apgaismojuma ierīkošana Dārza ielā turpināsies, un būvnieks cer, ka decembra otrajā pusē apgaismojums jau darbosies. Lampa, kas atrodas starp Meža un Jāņkalna ielām, šoziem nedarbosies, jo jārok pāri Meža ielai, kuras braucamā daļa jau dziļi sasalusi. Tās pieslēgšana plānota pēc tehnoloģiskā pārtraukuma.
     Sakarā ar nepabeigtajiem remontdarbiem, lai ziemas sezonā varētu uzturēt ielu, būvnieku un ielu uzturētāju priekšlikums bija Vidus ielu uz laiku pārvērst par vienvirziena ielu. Līdz ar to plānots, ka jau tuvākajā laikā tiks uzstādītas attiecīgas ceļa zīmes un Vidus iela būs braucama virzienā no Pils ielas līdz Tirgotāju ielai un virzienā no Helēnas ielas līdz Tirgotāju ielai.

Brūža ēkai – spāru svētki

Evita APLOKA,
Alūksnes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste
22.12.2014.

      Ikvienas celtnes mūžā nozīmīgs brīdis ir spāru svētki. Alūksnes pilsētas Tautas nama jeb brūža ēkas jaunais korpuss šo brīdi sagaidīja 17. decembrī.

     Ceturtdien, 18. decembrī objektu apmeklēja arī pašvaldības pārstāvji, lai kopā ar SIA „Arčers” celtniekiem novērtētu līdz šim paveikto un pārrunātu turpmāk veicamos celtniecības darbus.
     SIA „Arčers” projektu vadītājs Andris Priede uzsver, ka svarīgākie uzdevumi līdz šim brīdim paveikti – gan vecā, gan jaunā ēka ir apjumtas, neskatoties uz to, ka būvniecības procesā atklājās lietas, kas iekavēja darbus. Izdevies arī pieslēgt ēku apkurei, kas ir būtiski, lai varētu ziemas laikā veikt iekšdarbus.



     - Aste ir pārkāpta, vēl suns palicis, - joko projektu vadītājs un stāsta, ka ēkas iekšpusē celtniekus gaida daudz darāmā  - sienu un komunikāciju izbūve, apdares darbi. -Pašlaik jaunās ēkas lielajā zālē rit grīdas sagatavošana, ar konstrukciju izbūvi saistītie darbi, nesen atklājās, ka būs jāmaina viens pārsegums, ir palikuši neliela apjoma betonēšanas darbi, - stāsta A. Priede.
     Uzņēmuma pārstāvis saka paldies Alūksnes novada pašvaldībai, jo, strādājot šajā objektā, varot pārliecināties par to, ka pašvaldībai rūp projekta kvalitatīvs rezultāts.
     Brūža ēkas rekonstrukcija notiek Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstītā projekta „Uzņēmējdarbībai nozīmīgu ielu un Brūža ēkas rekonstrukcija Alūksnes pilsētā” ietvaros. Līdz ar ēkas rekonstrukciju projektā iekļauta arī sešu pilsētas centra ielu rekonstrukcija.
     Projekta kopējās izmaksas ir 5 475 645,10 EUR, no kuriem 4 238 434,32 EUR līdzfinansē Eiropas Savienība, 1 072 941,43 EUR ir Alūksnes novada pašvaldības ieguldījums un 164 269,35 EUR ir valsts budžeta dotācija.

Ņems aizņēmumu projekta neattiecināmajām izmaksām

Evita APLOKA,
Alūksnes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste
12.03.2015.

     9. februārī Alūksnes novada dome pieņēma lēmumu lūgt pašvaldību aizņēmumu un galvojumu kontroles un pārraudzības padomei atļauju ņemt aizņēmumu Valsts kasē Eiropas reģionālās attīstības fonda projekta „Uzņēmējdarbībai nozīmīgu ielu un Brūža ēkas rekonstrukcija Alūksnes pilsētā”  neattiecināmo izmaksu segšanai līdz 641 919 EUR.

     Neattiecināmās izmaksas sevī ietver vairākas pozīcijas. Viena no tām ir ārējo elektrotīklu (transformatora) izbūve un elektromontāžas un vājstrāvas darbi (pārvietojamie projektori, mikrofoni, gaismu pults, LCD televizori un kabeļi šo ierīču pievienošanai). Šos darbus projektā neattiecina Valsts reģionālās attīstības aģentūra, jo transformators pāriet AS „Sadales tīkls” īpašumā, savukārt pārējās iekārtas ir pārvietojamas, kas projektā netiek attiecināts.
     Neattiecināmajās izmaksās arī neparedzētie darbi brūža ēkā, jo rekonstrukcijas laikā atklājās vairāki apstākļi, kurus iepriekš nevarēja konstatēt un kuri būtiski aizkavēja rekonstrukcijas darbus gan finansiālā izteiksmē, gan ieguldītā darba izteiksmē. Kopā par neparedzētajiem darbiem ir sastādīti 13 akti. Projekta ietvaros šos darbus pilnībā nav iespējams apmaksāt sakarā ar Ministru kabineta noteiktajiem ierobežojumiem projekta neparedzēto līdzekļu izlietošanai.
     Tā kā pārvietojamo aprīkojumu VRAA projektā neiekļauj attiecināmajās izmaksās, tad brūža ēkas pārvietojamais aprīkojums - video projektors, ekrāns un dators, pianīns, flīģelis, neiebūvējamas mēbeles, saimniecības aprīkojums, ne-iebūvējamie aizkari un žalūzijas un apskaņošanas sistēma ir jāiekļauj neattiecināmajās izmaksās.
     Tāpat starp neattiecināmajām izmaksām ir arī papildus darbi Dārza, Vidus un Tirgotāju ielu rekonstrukcijai. Rekonstrukcijas gaitā ir radusies nepieciešamība veikt vairākus papildus darbus, kas netika iekļauti sākotnējā tehniskajā projektā, jo tā izstrādes laikā netika ņemta vērā citu veicamo projektu secība. Līdz ar to šī projekta ieviešanas gaitā rastos neveikli risinājumi vairākiem blakus teritoriju pieslēgumiem. Tādēļ neattiecināmajās izmaksās jāiekļauj, piemēram, lietus kanalizācijas pieslēguma no blakus teritorijām sakārtošana, Dārza ielas - Latgales ielas krustojuma izbūve, jo tehniskais projekts bija izstrādāts ar plānu, ka Latgales iela jau ir rekonstruēta.

Plāno atsākt ielu rekonstrukciju

Evita Aploka,
Alūksnes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste
02.04.2015. 

     Pilnsabiedrība „MATTHAI LATVIJA UN VELTEN” informējusi Alūksnes novada pašvaldību, ka sakarā ar būvniecībai labvēlīgu laika apstākļu iestāšanos, no 7. aprīļa tā plāno atsākt rekonstrukcijas darbus Vidus, Tirgotāju un Dārza ielās.

     Atgādināsim, ka trīs minēto ielu rekonstrukcija notiek Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansētā projekta „Uzņēmējdarbībai nozīmīgu ielu un Brūža ēkas rekonstrukcija Alūksnes pilsētā”.
Uzņēmuma pārstāvis Lauris Kņazs informē, ka vispirms objektā tiks novērtēta situācija pēc ziemas un tad atsākti būvdarbi.

Noslēgumam tuvojas tautas nama ēkas rekonstrukcija

Evita Aploka,
Alūksnes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste
3.06.2015. 

    Noslēgumam tuvojas Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstītā projekta „Uzņēmējdarbībai nozīmīgu ielu un Brūža ēkas rekonstrukcija Alūksnes pilsētā” īstenošana. Tā laikā nozīmīgas un ilgi gaidītas pārvērtības piedzīvo brūža jeb tautas nama ēka un sešas ielas pilsētas centra daļā.

    Darbus brūža ēkā veic SIA „Arčers”. Šobrīd, kā stāsta uzņēmuma projektu vadītājs Andris Priede, darbi rit gan ēkas iekšpusē, gan ārpusē. Apdares darbi telpās tuvojas beigām. Lielajā zālē ir salikti griestu un skatuves akustiskie paneļi, sienās ieklāts siltinājums, kam pa virsu būs perforēts saplāksnis. Zāles sienas vēlreiz jānokrāso, jāsagatavo grīdas segums, lai varētu izvietot skatītāju krēslus. Virs skatuves tiek ierīkota nepieciešamo mehānismu sistēma. Lai gan skatuves aprīkojuma daļas ir sertificētas atsevišķi, būvfirma plāno pārbaudīt skatuves mehānismu sistēmu arī kopumā. Arī mazajā zālē rit apdares darbi, tiks ieklāts grīdas parkets. Pārējās telpās ēkā vēl jāieklāj grīdas segums, jāpieliek grīdlīstes un jāuzklāj virsējais sienu krāsojuma slānis. Izbūvētas ventilācijas, ūdens apgādes, vājstrāvas piegādes sistēmas un tuvākajā laikā būvnieki plāno tās testēt. Pilnībā pabeigts ir jumta segums, bet fasādes darbi notiks līdz jūnija vidum.

    Nelabvēlīgie laikapstākļi iekavējuši teritorijas labiekārtošanu ap ēku, taču lai darbus paveiktu laikus, būvnieki izmanto arī sestdienas. Pie fasādes izliktas lampas, kuru uzdevums būs izgaismot ēku.

    Nobeigumam tuvojas arī Dārza, Vidus un Tirgotāju ielas rekonstrukcija, kas arī notiek šī projekta ietvaros. Jānobruģē ietves, jāsakārto iebrauktuves, jāuzliek ceļa zīmes un jāveic apzaļumošana. Kopumā šis projekts ļāva pilsētā sakārtot sešas uzņēmējdarbībai nozīmīgas ielas, trīs no tām – Brūža, Parka un Dzirnavu pabeigtas jau pērn. Ielu rekonstrukciju veic pilnsabiedrība „MATTHAI LATVIJA UN VELTEN”.

Alūksnē tapis jaunais Kultūras centrs

Evita Aploka,
Alūksnes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste
01.07.2015. 

     Alūksnē noslēdzies viens no vērienīgākajiem un apjoma ziņā lielākajiem projektiem - Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansētais projekts „Uzņēmējdarbībai nozīmīgu ielu un Brūža ēkas rekonstrukcija Alūksnes pilsētā”.

     Projekta īstenošana devusi vairākus ļoti būtiskus ieguvumus – ir rekonstruētas Brūža, Dzirnavu, Parka, Tirgotāju, Vidus un Dārza ielas vai to posmi, tomēr pats svarīgākais un novada iedzīvotāju gaidītākais notikums ir atjaunotais un nu arī paplašinātais vecais muižas laiku brūzis – ēka, kas gadu desmitiem kalpojusi pilsētas un novada saviesīgajai, kultūras dzīvei. Arī turpmāk šajā celtnē – Alūksnes kultūras centrā - notiks kultūras pasākumi un tā būs pilsētas amatiermākslas kolektīvu mājvieta. Tai būs arī jauna funkcija – uzņēmējdarbības atbalsts. Te būs iespēja organizēt konferences, sanāksmes un dažādus citus pasākumus uzņēmējdarbības veicināšanai, būs kafejnīcas telpas, plašāku darbību jaunajās telpās varēs izvērst arī Tautas lietišķās mākslas studija „Kalme” un citi individuālā darba veicēji.

     Pamazām jaunās telpas sāks apdzīvot gan kultūras iestādes darbinieku kolektīvs, gan amatiermākslas kolektīvi. Kultūras centra svinīgā atklāšana paredzēta augusta beigās, bet atklāšanas koncerts „Mūs vieno mājas” notiks 18. septembrī, kad skatītājus priecēs mūziķi, kurus viņu izcelsme vai dzīves gaitas ir saistījušas ar Alūksni.

     Jaunajam kultūras centram iegādāts arī jauns ESTONIA flīģelis. Viens no pirmajiem, kas to iemēģināja un novērtēja, bija komponists Jānis Lūsēns, atzīstot to par pārdomātu un labu investīciju, nepārtērējot līdzekļus un iegādājoties ļoti labu instrumentu. - Acīmredzot firma ESTONIA ir izturējusi krīzi, kas bija pēc padomju laika, un es varēšu rekomendēt arī citiem šī uzņēmuma instrumentus. Jaunā koncertzāle ir brīnišķīga, tai ir ļoti labs vietu skaits. Lielās koncertzāles ar laiku kļūs grūtāk uzturēt, bet šāds izmērs, ar 400 – 450 vietām un iespējām variēt būs ļoti lielisks dažāda formāta kultūras notikumiem, - sacīja J. Lūsēns.

Publiskās interneta pieejas punktu attīstība Alūksnes novadā

     Ar Eiropas reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu Alūksnes novadā tiks realizēts projekts „Publiskās interneta pieejas punktu attīstība Alūksnes novadā.” Šobrīd bezmaksas piekļuve internetam un datortehnikai ir 18 Alūksnes novada bibliotēkās. Šie publiskie interneta pieejas punkti ar datortehnikas aprīkojumu (kopā 98 datori) tika izveidoti projekta „Trešais tēva dēls” ietvaros no 2006. līdz 2008. gadam. Šiem publiskajiem interneta piekļuves punktiem tiks veikti uzlabošanas pasākumi, papildinot datortehnikas aprīkojumu un uzlabojot bezvadu interneta pārklājumu.
     Projekta ietvaros tiks izveidoti 25 jauni publiskās interneta pieejas punkti, no kuriem 3 būs aprīkoti ar datortehniku un drukas iekārtām. Pārējos 22 punktos būs brīva pieeja bezvadu internetam. Kopumā projekta ietvaros tiks iegādāti un uzstādīti 33 datorkomplekti, 15 drukas iekārtas un 32 tīkla iekārtas. Jaunizveidotais brīvpieejas interneta punktu tīkls skars visas 16 novada administratīvās teritorijas. Interneta pieejas zonas galvenokārt tiks lokalizētas vietās, kur notiek intensīva cilvēku kustība, tiek realizētas tūrisma, sporta un kultūras aktivitātes, kā arī vietās, kur ir ērta piekļuve cilvēkiem ar kustību traucējumiem un cilvēkiem ar auto. Bezvadu interneta pārklājuma izveidošana Alūksnes novadā dos iespēju ne vien uzlabot iedzīvotāju dzīves kvalitāti, nodrošinot pieeju internetam, bet arī padarot mūsdienīgāku kultūrvidi un dodot netiešu ieguldījumu Alūksnes novada kā konkurētspējīgas un pievilcīgas nākotnes teritorijas attīstībā. Projekts norisināsies līdz 2015. gada jūnijam.
     Projekta kopējās izmaksas ir 93 964,00 EUR, no kuriem 79 869,40 EUR līdzfinansē Eiropas Savienība, 11 275,68 EUR ir Alūksnes novada pašvaldības ieguldījums un 2818,92 EUR ir valsts budžeta dotācija.

https://www.google.com/maps/d/embed?mid=zg_pxaK_nnfE.kgvuAUv977Ls

Publiskās interneta piekļuves punktu tīkla projekts tuvojas noslēgumam

     Ar Eiropas reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu Alūksnes novadā tiek realizēts projekts „Publiskās interneta pieejas punktu attīstība Alūksnes novadā.” Projekta ietvaros tiek uzlaboti 18 un no jauna izveidoti 25 publiskās interneta pieejas punkti visā Alūksnes novadā.

     21 no interneta pieejas punktiem būs aprīkots ar datortehniku un visos 43 punktos būs brīva pieeja bezvadu internetam, ko varēs sākt izmantot jau sākot no 19.jūnija. Kopumā projekta ietvaros tiks uzstādīti 33 datorkomplekti, 15 drukas iekārtas un 32 tīkla iekārtas.

     Interneta pieejas zonas galvenokārt tiek lokalizētas vietās, kur notiek intensīva cilvēku kustība, tiek realizētas tūrisma, sporta un kultūras aktivitātes, kā arī vietās, kur ir ērta piekļuve cilvēkiem ar kustību traucējumiem un cilvēkiem ar auto. Brīvpieejas interneta punktu atrašanās vietas ir publicētas Alūksnes novada pašvaldības mājaslapā www.aluksne.lv Bezvadu interneta pārklājuma izveidošana Alūksnes novadā dos iespēju ne vien uzlabot iedzīvotāju dzīves kvalitāti, nodrošinot pieeju internetam, bet arī padarot mūsdienīgāku kultūrvidi un dodot netiešu ieguldījumu Alūksnes novada kā konkurētspējīgas un pievilcīgas nākotnes teritorijas attīstībā. Projekts noslēgsies 2015. gada 30. jūnijā.

     Projekta kopējās izmaksas ir 93 964,00 EUR, no kuriem 79 869,40 EUR līdzfinansē Eiropas Savienība, 11 275,68 EUR ir Alūksnes novada pašvaldības ieguldījums un 2818,92 EUR ir valsts budžeta dotācija.

43 brīvpieejas interneta punkti novadā

     Ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu Alūksnes novadā projekta „Publiskās interneta pieejas punktu attīstība Alūksnes novadā” ietvaros uzlaboti 18 un no jauna izveidoti 25 publiskās interneta pieejas punkti.

     21 no interneta pieejas punktiem ir aprīkots ar datortehniku un visos 43 punktos ir brīva pieeja bezvadu internetam, ko jau var izmantot. Šīs vietas iespējams atpazīt pēc vienotās norāžu zīmes. Interneta pieejas zonas galvenokārt lokalizētas vietās, kur notiek intensīva cilvēku kustība, tiek realizētas tūrisma, sporta un kultūras aktivitātes, kā arī vietās, kur ir ērta piekļuve cilvēkiem ar kustību traucējumiem un cilvēkiem ar auto. Brīvpieejas interneta punktu atrašanās vietas ir publicētas Alūksnes novada pašvaldības mājaslapā www.aluksne.lv.  

     Projekta kopējās izmaksas ir 93 964,00 EUR, no kuriem 79 869,40 EUR līdzfinansē Eiropas Savienība, 11 275,68 EUR ir Alūksnes novada pašvaldības ieguldījums un 2818,92 EUR ir valsts budžeta dotācija.

Projekta īstenošanas adreses:

Alūksnē - Lielā Ezera iela 24, Dārza iela 11, Dārza iela 8a, Brūža iela 1, dzelzceļa stacija „Alūksne”, Pils iela 1, Pils iela 74, Pilssalas iela 10, Ošu iela 5, Brūža iela 7;

Alsviķos - Kultūras nams, „Zemenīte”, „Pagastnams”, „Alsviķu cehs”, „Strautiņu pamatskola”;

Annā - „Tautas nams”, „Viktora Ķirpa Ates muzejs”;

Ilzenē - „Jaunozoli”, „Dailes”;

Jaunalūksnē - „Bejas skola”, „Dālderi”;

Jaunannā - „Meijeri”, „Zīles”;

Jaunlaicenē - „Riekstiņi”, „Dravnieki”, „Ezerrozes”;

Kalncempji - „Cempji2”;

Liepna - „Liepnas bibliotēka”, „Ugunsdzēsēju depo”;

Malienā - „Brenci”;

Mālupē - „Austriņi”, „Doktorāts”;

Mārkalnē - „Pūcītes”, „Pagastmāja”;

Pededzē - „Krustceles”, „Rūķi”;

Veclaicenē - „Vaiņagi”, „Veclaicenes pamatskola”;

Zeltiņos - „Tērces - 10”, „Skola”;

Ziemerī – „Pagastmāja”, „Līksmes”, „Atvases”.

Projekts “Ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstība Alūksnes novada Jaunlaicenes ciemā”

     2013.gada 03.septembrī SIA „Rūpe” noslēdza līgumu ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru par projekta „Ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstība Alūksnes novada Jaunlaicenes ciemā”, Nr.3DP/3.4.1.1.0/13/APIA/CFLA/104 īstenošanu. Līguma kopējās attiecināmās izmaksas ir LVL 246 311.40, no tiem ERAF līdzfinansējums (85%) – LVL 209 364.69 un privātais finansējums (15%) – LVL 36 946.71.
     Projekts tiks īstenots Eiropas Reģionālās attīstības fonda programmas „Infrastruktūra un pakalpojumi” 3.4.prioritātes „Kvalitatīvas vides dzīvei un ekonomiskajai aktivitātei nodrošināšana” 3.4.1. pasākuma „Vide” 3.4.1.1. aktivitātes „Ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstība apdzīvotās vietās ar iedzīvotāju skaitu līdz 2000” ietvaros.
     Lai uzlabotu ūdensapgādes kvalitāti, projekta ietvaros plānots jaunā artēziskā urbuma izbūve un esošo urbumu tamponāža. Rekonstruējot ūdensapgādes tīklus un demontējot esošos ūdenstorņus, tiks samazināti ūdens zudumi no 26% uz 22%, ka arī uzstādot dīzeļģeneratoru, ciematam būs nodrošināts nepārtraukts ūdens spiediens arī elektroenerģijas pārrāvumu gadījumos. Lai samazinātu risku, ka vidē nonāk neattīrīti notekūdeņi, plānots izbūvēt jaunu notekūdeņu attīrīšanas staciju.

Noslēgts būvdarbu līgums projekta “Ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstība Alūksnes novada Jaunlaicenes ciemā” ietvaros

     Pamatojoties uz būvdarbu iepirkuma procedūras rezultātu, SIA „Rūpe” 10.oktobrī  ir noslēgusi būvdarbu līgumu ar pilnsabiedrību „VJM” par būvdarbu izpildi ūdenssaimniecības attīstībai Jaunlaicenes ciemā, kurš tiek finansēts ERAF projekta „Ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstība Alūksnes novada Jaunlaicenes ciemā”, Nr.3DP/3.4.1.1.0/13/APIA/CFLA/104 ietvaros.
     Būvdarbu līguma summa 347 353,89 EUR (bez PVN).

Pabeigts projekts “Ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstība Alūksnes novada Jaunlaicenes ciemā”

     Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansētais projekts „Ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstība Alūksnes novada Jaunlaicenes ciemā” ir īstenots pilnībā.

     Jau kopš 2013. gada beigām atbalsta saņēmējs – Alūksnes novada pašvaldības SIA “Rūpe” aktīvi piedalās Eiropas Savienības ERAF līdzekļu apgūšanā, iesaistoties projekta „Ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstība Alūksnes novada Jaunlaicenes ciemā” īstenošanā.

     Kopējais projekta ietvaros paredzētais būvdarbu apjoms Jaunlaicenes ciemā īstenots ar sekojošiem līgumiem: 2014. gada 10. oktobrī ar pilnsabiedrību “VJM” parakstīts būvdarbu līgums „Ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstība Alūksnes novada Jaunlaicenes ciemā” ar būvdarbu kopējo cenu 347 tūkstoši EUR bez PVN. Paveiktais darbs ir pieņemts un objekts pieņemts ekspluatācijā 2015. gada maijā. Būvdarbu būvuzraudzību saskaņā ar līgumu veica SIA „Geo Consultants”. Līgumu īstenošanas laikā SIA „Rūpe” sasniedza plānotos projekta rezultātus, izbūvējot un rekonstruējot sekojošus apjomus: izbūvēta ūdens atdzelžošanas stacija, izbūvēts jauns ūdens dziļurbums, bet divi urbumi tamponēti, rekonstruēti ūdensapgādes tīkli (apmēram 1100 m); izbūvētas bioloģiskās notekūdeņu attīrīšanas ietaises u viena kanalizācijas sūkņu stacija.

     Šobrīd intensīvi tiek veikti pēdējie darbi dokumentu sagatavošanā, lai SIA „Rūpe” saņemtu noslēguma maksājumu no ERAF finansējuma. Projekta kopējās izmaksas ir aptuveni 373 tūkstoši euro (bez PVN), bet attiecināmās izmaksas ir aptuveni 350 tūkstoši euro, no kurām ERAF līdzfinansējums ir aptuveni 297 tūkstoši euro. Izmaksas, ko nesedz ERAF līdzfinansējums, tiek segtas no Alūksnes novada pašvaldības ieguldījuma SIA „Rūpe” pamatkapitālā un SIA „Rūpe” līdzfinansējuma.

     Vēlamies pateikt paldies Jaunlaicenes ciema iedzīvotājiem par pacietību saistībā ar būvdarbu laikā radītajām neērtībām. Projekta rezultātā Jaunlaicenes ciemā tiks uzlabota notekūdeņu attīrīšanas kvalitāte, kā arī iedzīvotājiem varēs piegādāt kvalitatīvāku dzeramo ūdeni.

Projekts “Alūksnes novada Alsviķu pagasta Alsviķu ciema ūdenssaimniecības attīstība”

     2013.gada 03.septembrī SIA „Rūpe” noslēdza līgumu ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru par projekta „Alūksnes novada Alsviķu pagasta Alsviķu ciema ūdenssaimniecības attīstība ” Nr. 3DP/3.4.1.1.0/13/APIA/CFLA/099 īstenošanu. Līguma kopējās attiecināmās izmaksas ir LVL 351 402.00, no tiem ERAF līdzfinansējums (85%) – LVL 298 691.70 un privātais finansējums (15%) – LVL 52 710.30.
     Projekts tiks īstenots Eiropas Reģionālās attīstības fonda programmas „Infrastruktūra un pakalpojumi” 3.4.prioritātes „Kvalitatīvas vides dzīvei un ekonomiskajai aktivitātei nodrošināšana” 3.4.1. pasākuma „Vide” 3.4.1.1. aktivitātes „Ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstība apdzīvotās vietās ar iedzīvotāju skaitu līdz 2000” ietvaros.
     Projekta ietvaros tiks rekonstruēts ūdensvads, kā rezultātā tiks samazināti ūdens zudumi. Kanalizācijas tīklu sistēmas rekonstrukcija, paplašināšana un notekūdeņu attīrīšanas iekārtu izbūve esošo BIO-200 vietā, nodrošinās efektīvu notekūdeņu savākšanu, attīrīšanu un novērsīs grunts un gruntsūdeņu piesārņošanu.

Noslēgts būvdarbu līgums projekta “Alūksnes novada Alsviķu pagasta Alsviķu ciema ūdenssaimniecības attīstība” ietvaros

     Pamatojoties uz būvdarbu iepirkuma procedūras rezultātu, SIA „Rūpe” 24.oktobrī  ir noslēgusi būvdarbu līgumu ar SIA „Vidzemes energoceltnieks” par būvdarbu izpildi ūdenssaimniecības attīstībai Alsviķu ciemā, kurš tiek finansēts ERAF projekta „Alūksnes novada Alsviķu pagasta Alsviķu ciema ūdenssaimniecības attīstība”, Nr. 3DP/3.4.1.1.0/13/APIA/CFLA/099 ietvaros.
     Būvdarbu līguma summa 423 515,57 EUR (bez PVN).

Ūdenssaimniecības attīstības projekts Alsviķos pabeigts

31.08.2015.

     Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansētais projekts „Alūksnes novada Alsviķu pagasta Alsviķu ciema ūdenssaimniecības attīstība” ir īstenots pilnībā.

     Jau kopš 2013. gada beigām atbalsta saņēmējs pašvaldības SIA “Rūpe” aktīvi piedalās Eiropas Savienības ERAF līdzekļu apgūšanā, iesaistoties projekta “Alūksnes novada Alsviķu pagasta Alsviķu ciema ūdenssaimniecības attīstība” īstenošanā.

     Kopējais projekta ietvaros paredzētais būvdarbu apjoms Alsviķu ciemā īstenots ar sekojošiem līgumiem: 2014. gada 24. oktobrī ar SIA “Vidzemes energoceltnieks” tika parakstīts būvdarbu līgums „Alūksnes novada Alsviķu pagasta Alsviķu ciema ūdenssaimniecības attīstība” par būvdarbu kopējo cenu 423 tūkstoši EUR bez PVN. Paveiktais darbs ir pieņemts un objekts pieņemts ekspluatācijā 2015. gada jūnijā. Būvdarbu būvuzraudzību saskaņā ar līgumu veica SIA „Geo Consultants”. Līgumu īstenošanas laikā SIA „Rūpe” sasniedza plānotos projekta rezultātus, izbūvējot un rekonstruējot sekojošus apjomus: izbūvētas bioloģiskās notekūdeņu attīrīšanas ietaises un kanalizācijas sūkņu stacija; rekonstruēti ūdensapgādes tīkli (apmēram 1232 m); rekonstruēti un izbūvēti kanalizācijas pašteces tīkli (apmēram 2052 m) un spiedkanalizācija (apmēram 218 m).

     Šobrīd intensīvi tiek veikti pēdējie darbi dokumentu sagatavošanā, lai SIA „Rūpe” saņemtu noslēguma maksājumu no ES ERAF finansējuma. Projekta kopējās attiecināmās izmaksas ir aptuveni 500 tūkstoši euro, no kurām ERAF līdzfinansē- jums ir aptuveni 425 tūkstoši euro. Izmaksas, ko nesedz ES ERAF līdzfinansējums, tiek segtas no Alūksnes novada pašvaldības ieguldījuma SIA „Rūpe” pamatkapitālā un SIA „Rūpe” līdzfinansējuma.

     Vēlamies pateikt paldies Alsviķu ciema iedzīvotājiem par pacietību saistībā ar būvdarbu laikā radītajām neērtībām. Projekta rezultātā Alsviķu ciemā tiks uzlabota notekūdeņu attīrīšanas kvalitāte, kā arī tiks uzlabota dzeramā ūdens piegāde iedzīvotājiem.

Projekts “ Alūksnes novada Ilzenes pagasta Jaunzemu ciema ūdenssaimniecības attīstība”

     2013.gada 03.septembrī SIA „Rūpe” noslēdza līgumu ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru par projekta „Alūksnes novada Ilzenes pagasta Jaunzemu ciema ūdenssaimniecības attīstība”, Nr.3DP/3.4.1.1.0/13/APIA/CFLA/102 īstenošanu. Līguma kopējās attiecināmās izmaksas ir LVL 346 343.67, no tiem ERAF līdzfinansējums (85%) – LVL 294 392.12 un privātais finansējums (15%) – LVL 51 951.55.
     Projekts tiks īstenots Eiropas Reģionālās attīstības fonda programmas „Infrastruktūra un pakalpojumi” 3.4.prioritātes „Kvalitatīvas vides dzīvei un ekonomiskajai aktivitātei nodrošināšana” 3.4.1. pasākuma „Vide” 3.4.1.1. aktivitātes „Ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstība apdzīvotās vietās ar iedzīvotāju skaitu līdz 2000” ietvaros.
     Projekta ietvaros plānota ūdens sagatavošanas stacijas rekonstrukcija, kas nodrošinās dzeramā ūdens sagatavošanu atbilstoši normatīvajām prasībām. Rekonstruējot ūdensapgādes tīklus, tiks samazināti ūdens zudumi no 60% uz 39%. Plānota kanalizācijas tīklu rekonstrukcija ciema centrā, kanalizācijas tīklu paplašināšana un notekūdeņu attīrīšanas iekārtu rekonstrukcija Jaunzemos, kas nodrošinās normatīvajām prasībām atbilstošu notekūdeņu attīrīšanu.

Noslēgts būvdarbu līgums projekta “Alūksnes novada Ilzenes pagasta Jaunzemu ciema ūdenssaimniecības attīstība” ietvaros

     Pamatojoties uz būvdarbu iepirkuma procedūras rezultātu, SIA „Rūpe” 15.oktobrī  ir noslēgusi būvdarbu līgumu ar SIA „Vidzemes energoceltnieks” par būvdarbu izpildi ūdenssaimniecības attīstībai Jaunzemu ciemā, kurš tiek finansēts ERAF projekta „Alūksnes novada Ilzenes pagasta Jaunzemu ciema ūdenssaimniecības attīstība”, Nr.3DP/3.4.1.1.0/13/APIA/CFLA/102 ietvaros.
     Būvdarbu līguma summa 435 090,29 EUR (bez PVN).

Īstenots ūdenssaimniecības projekts Ilzenes pagasta Jaunzemu ciemā

31.08.2015.

     Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansētais projekts „Alūksnes novada Ilzenes pagasta Jaunzemu ciema ūdenssaimniecības attīstība” ir īstenots pilnībā.

     Jau kopš 2013. gada beigām atbalsta saņēmējs pašvaldības SIA “Rūpe” aktīvi piedalās Eiropas Savienības ERAF līdzekļu apgūšanā, iesaistoties projekta “Alūksnes novada Ilzenes pagasta Jaunzemu ciema ūdenssaimniecības attīstība” īstenošanā.

     Kopējais projekta ietvaros paredzētais būvdarbu apjoms Jaunzemu ciemā īstenots ar sekojošiem līgumiem: 2014. gada 15. oktobrī ar SIA “Vidzemes energoceltnieks” tika parakstīts būvdarbu līgums „Alūksnes novada Ilzenes pagasta Jaunzemu ciema ūdenssaimniecības attīstība” par būvdarbu kopējo cenu 435 tūkstoši EUR bez PVN. Paveiktais darbs ir pieņemts un objekts pieņemts ekspluatācijā 2015.gada jūnijā. Būvdarbu būvuzraudzību saskaņā ar līgumu veica SIA „Geo Consultants”. Līgumu īstenošanas laikā SIA „Rūpe” sasniedza plānotos projekta rezultātus, izbūvējot un rekonstruējot sekojošus apjomus: rekonstruētas notekūdeņu attīrīšanas ietaises un kanalizācijas sūkņu stacija; rekonstruēti ūdensapgādes tīkli (apmēram 1350 m) un rekonstruēta dzeramā ūdens sagatavošanas stacija; rekonstruēti un izbūvēti kanalizācijas pašteces tīkli (apmēram 2333 m) un spiedkanalizācija (apmēram 598 m).

     Šobrīd intensīvi tiek veikti pēdējie darbi dokumentu sagatavošanā, lai SIA „Rūpe” saņemtu noslēguma maksājumu no ES ERAF finansējuma. Projekta kopējās attiecināmās izmaksas ir aptuveni 492 tūkstoši euro, no kurām ERAF līdzfinansē- jums ir aptuveni 418 tūkstoši euro. Izmaksas, ko nesedz ES ERAF līdzfinansējums, tiek segtas no Alūksnes novada pašvaldības ieguldījuma SIA „Rūpe” pamatkapitālā un SIA „Rūpe” līdzfinansējuma.

     Vēlamies pateikt paldies Jaunzemu ciema iedzīvotājiem par pacietību saistībā ar būvdarbu laikā radītajām neērtībām. Projekta rezultātā Jaunzemu ciemā tiks uzlabota notekūdeņu attīrīšanas kvalitāte, kā arī tiks uzlabota dzeramā ūdens piegāde iedzīvotājiem.

Projekts “Alūksnes novada Zeltiņu pagasta Zeltiņu ciema ūdenssaimniecības attīstība”

31.08.2015.

     2013.gada 06.septembrī SIA „Rūpe” noslēdza līgumu ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru par projekta „Alūksnes novada Zeltiņu pagasta Zeltiņu ciema ūdenssaimniecības attīstība” Nr.3DP/3.4.1.1.0/13/APIA/CFLA/101 īstenošanu. Līguma kopējās attiecināmās izmaksas ir LVL 299 611.60, no tiem ERAF līdzfinansējums (85%) – LVL 254 669.86 un privātais finansējums (15%) – LVL 44 941.74.
     Projekts tiks īstenots Eiropas Reģionālās attīstības fonda programmas „Infrastruktūra un pakalpojumi” 3.4.prioritātes „Kvalitatīvas vides dzīvei un ekonomiskajai aktivitātei nodrošināšana” 3.4.1. pasākuma „Vide” 3.4.1.1. aktivitātes „Ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstība apdzīvotās vietās ar iedzīvotāju skaitu līdz 2000” ietvaros.
     Projekta ietvaros plānots rekonstruēt artēzisko urbumu un ūdens sagatavošanas staciju, kas nodrošinās dzeramās ūdens sagatavošanu atbilstoši normatīvajām prasībām. Rekonstruējot ūdensapgādes tīklus, tiks samazināti ūdens zudumi. Kanalizācijas tīklu sistēmas rekonstrukcija, paplašināšana un notekūdeņu attīrīšanas iekārtu rekonstrukcija-jauna bioloģiskā bloka izbūve un asenizācijas pieņemšanas kameras izbūve, esošo notekūdeņu attīrīšanas iekārtu vietā, nodrošinās efektīvu notekūdeņu savākšanu, attīrīšanu un novērsīs grunts un gruntsūdeņu piesārņošanu.

Noslēgts būvdarbu līgums projekta “Alūksnes novada Zeltiņu pagasta Zeltiņu ciema ūdenssaimniecības attīstība” ietvaros

     Pamatojoties uz būvdarbu iepirkuma procedūras rezultātu, SIA „Rūpe” 15.oktobrī  ir noslēgusi būvdarbu līgumu ar SIA „Vidzemes energoceltnieks” par būvdarbu izpildi ūdenssaimniecības attīstībai Zeltiņu ciemā, kurš tiek finansēts ERAF projekta „Alūksnes novada Zeltiņu pagasta Zeltiņu ciema ūdenssaimniecības attīstība”, Nr.3DP/3.4.1.1.0/13/APIA/CFLA/101 ietvaros.
     Būvdarbu līguma summa 379 083,00 EUR (bez PVN).

Zeltiņos noslēdzies ūdenssaimniecības projekts

     Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansētais projekts „Alūksnes novada Zeltiņu pagasta Zeltiņu ciema ūdenssaimniecības attīstība” ir īstenots pilnībā.

     Jau kopš 2013. gada beigām atbalsta saņēmējs pašvaldības SIA “Rūpe” aktīvi piedalās Eiropas Savienības ERAF līdzekļu apgūšanā, iesaistoties projekta “Alūksnes novada Zeltiņu pagasta Zeltiņu ciema ūdenssaimniecības attīstība” īstenošanā.

     Kopējais projekta ietvaros paredzētais būvdarbu apjoms Zeltiņu ciemā īstenots ar sekojošiem līgumiem: 2014. gada 15. oktobrī ar SIA “Vidzemes energoceltnieks” tika parakstīts būvdarbu līgums „Alūksnes novada Zeltiņu pagasta Zeltiņu ciema ūdenssaimniecības attīstība” par būvdarbu kopējo cenu 379 tūkstoši EUR bez PVN. Paveiktais darbs ir pieņemts un objekts pieņemts ekspluatācijā 2015. gada jūnijā. Būvdarbu būvuzraudzību saskaņā ar līgumu veica SIA „Geo Consultants”. Līgumu īstenošanas laikā SIA „Rūpe” sasniedza plānotos projekta rezultātus, izbūvējot un rekonstruējot sekojošus apjomus: rekonstruētas notekūdeņu attīrīšanas ietaises un izbūvētas kanalizācijas sūkņu stacijas; rekonstruēta ūdens sagatavošanas stacija; rekonstruēti ūdensapgādes tīkli (apmēram 1200 m); rekonstruēti un izbūvēti kanalizācijas pašteces tīkli (apmēram 1100 m) un spiedkanalizācija (apmēram 490 m). Šobrīd intensīvi tiek veikti pēdējie darbi dokumentu sagatavošanā, lai SIA „Rūpe” saņemtu noslēguma maksājumu no ES ERAF finansējuma. Projekta kopējās attiecināmās izmaksas ir aptuveni 426 tūkstoši euro, no kurām ERAF līdzfinansējums ir aptuveni 362 tūkstoši euro. Izmaksas, ko nesedz ES ERAF līdzfinansējums, tiek segtas no Alūksnes novada pašvaldības ieguldījuma SIA „Rūpe” pamatkapitālā un SIA „Rūpe” līdzfinansējuma.

     Kopumā projekta īstenošanai ūdenssaimniecības nozarei būs labvēlīga ietekme uz Zeltiņu ciema fizisko un antropogēno vidi, samazināsies vidē novadītā piesārņojuma daudzums, kas rodas no vides prasībām neatbilstoši apsaimniekotiem notekūdeņiem, kas ir eitrofikācijas cēlonis, tiks novērsti potenciālie piesārņojuma avoti. Artēziskā urbuma un dzeramā ūdens sagatavošanas stacijas rekonstrukcija nodrošinās stabilu, nepārtrauktu un kvalitātes prasībām atbilstošu dzeramā ūdens piegādi sadales tīklos. Ūdensapgādes tīklu rekonstrukcijas rezultātā uzlabosies ūdensapgādes stabilitāte (novērsti avāriju draudi), piegādājamā ūdens kvalitāte (novērsta sekundārā piesārņojuma rašanās iespēja), samazināsies dzeramā ūdens noplūdes līdz ar to samazināsies nelietderīgi izmantotā ūdens daudzums, kā arī uzlabosies elektroenerģijas patēriņa lietderības rādītājs.

     Notekūdeņu attīrīšanas iekārtu un kanalizācijas pašteces tīklu rekonstrukcijas un sistēmas paplašināšanas (KSS, spiedvada un kanalizācijas pašteces tīklu izbūves) rezultātā tiks panākta notekūdeņu apsaimniekošana atbilstoši normatīvajām prasībām. Kanalizācijas sistēmas rekonstrukcija novērsīs neattīrītu notekūdeņu noplūdes, kas rodas tīklu bojājumu dēļ; nodrošinās sistēmā savākto notekūdeņu novadīšanu uz NAI. Kanalizācijas sistēmas sakārtošanas rezultātā tiks mazināta potenciālo virszemes ūdeņu piesārņojumu iespējamība. NAI rekonstrukcija nodrošinās vides normatīvajām prasībām atbilstošu notekūdeņu attīrīšanu.

     Vēlamies pateikt paldies Zeltiņu ciema iedzīvotājiem par pacietību saistībā ar būvdarbu laikā radītajām neērtībām.

Projekts “ Ūdenssaimniecības attīstība Alūksnes novada Mārkalnes pagasta Mārkalnes ciemā”

     2013.gada 06.septembrī SIA „Rūpe” noslēdza līgumu ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru par projekta „Ūdenssaimniecības attīstība Alūksnes novada Mārkalnes pagasta Mārkalnes ciemā”, Nr.3DP/3.4.1.1.0/13/APIA/CFLA/105 īstenošanu. Līguma kopējās attiecināmās izmaksas ir LVL 172 905.06, no tiem ERAF līdzfinansējums (85%) – LVL 146 969.30 un privātais finansējums (15%) – LVL 25 935.76.
     Projekts tiks īstenots Eiropas Reģionālās attīstības fonda programmas „Infrastruktūra un pakalpojumi” 3.4.prioritātes „Kvalitatīvas vides dzīvei un ekonomiskajai aktivitātei nodrošināšana” 3.4.1. pasākuma „Vide” 3.4.1.1. aktivitātes „Ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstība apdzīvotās vietās ar iedzīvotāju skaitu līdz 2000” ietvaros.
     Projekta ietvaros tiks rekonstruēts esošais urbums, kā rezultātā uzlabosies dzeramā ūdens kvalitāte. Rekonstruējot ūdensapgādes tīklus, tiks samazināti ūdens zudumi par 16%, ka arī uzstādot dīzeļģeneratoru, ciematam būs nodrošināts nepārtraukts ūdens spiediens arī elektroenerģijas pārrāvumu gadījumos. Lai samazinātu risku, ka vidē nonāk neattīrīti notekūdeņi, plānots izbūvēt jaunu notekūdeņu attīrīšanas staciju un demontēt veco. Kanalizācijas tīklu sistēmas rekonstrukcija nodrošinās efektīvu notekūdeņu savākšanu, attīrīšanu un novērsīs grunts un gruntsūdeņu piesārņošanu.

Noslēgts būvdarbu līgums projekta “Ūdenssaimniecības attīstība Alūksnes novada Mārkalnes pagasta Mārkalnes ciemā” ietvaros

     Pamatojoties uz būvdarbu iepirkuma procedūras rezultātu, SIA „Rūpe” 10.oktobrī  ir noslēgusi būvdarbu līgumu ar pilnsabiedrību „VJM” par būvdarbu izpildi ūdenssaimniecības attīstībai Mārkalnes ciemā, kurš tiek finansēts ERAF projekta „Ūdenssaimniecības attīstība Alūksnes novada Mārkalnes pagasta Mārkalnes ciemā”, Nr.3DP/3.4.1.1.0/13/APIA/CFLA/105 ietvaros.
     Būvdarbu līguma summa 247 739,15 EUR (bez PVN).

Pabeigts projekts “Ūdenssaimniecības attīstība Alūksnes novada Mārkalnes pagasta Mārkalnes ciemā”

     Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansētais projekts „Ūdenssaimniecības attīstība Alūksnes novada Mārkalnes pagasta Mārkalnes ciemā” ir īstenots pilnībā.

     Jau kopš 2013. gada beigām atbalsta saņēmējs Alūksnes novada pašvaldības SIA “Rūpe” aktīvi piedalās Eiropas Savienības ERAF līdzekļu apgūšanā, iesaistoties projekta “Ūdenssaimniecības attīstība Alūksnes novada Mārkalnes pagasta Mārkalnes ciemā” īstenošanā.

     Kopējais projekta ietvaros paredzētais būvdarbu apjoms Mārkalnes ciemā īstenots ar sekojošiem līgumiem: 2014. gada 10. oktobrī ar pilnsabiedrību “VJM” parakstīts būvdarbu līgums „Ūdenssaimniecības attīstība Alūksnes novada Mārkalnes pagasta Mārkalnes ciemā” ar būvdarbu kopējo cenu 247 tūkstoši EUR bez PVN. Paveiktais darbs ir pieņemts un objekts pieņemts ekspluatācijā 2015. gada maijā. Būvdarbu būvuzraudzību saskaņā ar līgumu veica SIA „Geo Consultants”. Līgumu īstenošanas laikā SIA „Rūpe” sasniedza plānotos projekta rezultātus, izbūvējot un rekonstruējot sekojošus apjomus: izbūvēta ūdens atdzelžošanas stacija, rekonstruēts viens ūdens dziļurbums, rekonstruēti ūdensapgādes tīkli (apmēram 260 m); izbūvētas attīrīšanas ietaises BIO 20, izbūvēti un rekonstruēti kanalizācijas spiedvada tīkli (apmēram 600 m); izbūvēta viena un rekonstruētas viena kanalizācijas sūkņu stacija.

     Šobrīd intensīvi tiek veikti pēdējie darbi dokumentu sagatavošanā, lai SIA „Rūpe” saņemtu noslēguma maksājumu no ERAF finansējuma. Projekta kopējās izmaksas ir aptuveni 267 tūkstoši euro (bez PVN), bet attiecināmās izmaksas ir aptuveni 246 tūkstoši euro, no kurām ERAF līdzfinansējums ir aptuveni 209 tūkstoši euro. Izmaksas, ko nesedz ERAF līdzfinansējums, tiek segtas no Alūksnes novada pašvaldības ieguldījuma SIA „Rūpe” pamatkapitālā un SIA „Rūpe” līdzfinansējuma

     Vēlamies pateikt paldies Mārkalnes pagasta iedzīvotājiem par pacietību saistībā ar būvdarbu laikā radītajām neērtībām. Projekta rezultātā Mārkalnes pagasta Mārkalnes ciemā tiks uzlabota centralizēta kanalizācijas savākšanas un notekūdeņu attīrīšanas kvalitāte, kā arī iedzīvotājiem varēs piegādāt kvalitatīvāku dzeramo ūdeni.

Projekts “Alūksnes novada Alsviķu pagasta Strautiņu ciema ūdenssaimniecības attīstība”

     2013.gada 06.septembrī SIA „Rūpe” noslēdza līgumu ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru par projekta „Alūksnes novada Alsviķu pagasta Strautiņu ciema ūdenssaimniecības attīstība” Nr. 3DP/3.4.1.1.0/13/APIA/CFLA/100 īstenošanu. Līguma kopējās attiecināmās izmaksas ir LVL 351 390.00, no tiem ERAF līdzfinansējums (85%) – LVL 298 681.50 un privātais finansējums (15%) – LVL 52 708.50.
     Projekts tiks īstenots Eiropas Reģionālās attīstības fonda programmas „Infrastruktūra un pakalpojumi” 3.4.prioritātes „Kvalitatīvas vides dzīvei un ekonomiskajai aktivitātei nodrošināšana” 3.4.1. pasākuma „Vide” 3.4.1.1. aktivitātes „Ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstība apdzīvotās vietās ar iedzīvotāju skaitu līdz 2000” ietvaros.
     Projekta ietvaros tiks rekonstruēts ūdensvads, kā rezultātā tiks samazināti ūdens zudumi. Kanalizācijas tīklu sistēmas rekonstrukcija, paplašināšana un notekūdeņu attīrīšanas iekārtu izbūve mehānisko vietā, nodrošinās efektīvu notekūdeņu savākšanu, attīrīšanu un novērsīs grunts un gruntsūdeņu piesārņošanu.

Noslēgts būvdarbu līgums projekta “Alūksnes novada Alsviķu pagasta Strautiņu ciema ūdenssaimniecības attīstība” ietvaros

     Pamatojoties uz būvdarbu iepirkuma procedūras rezultātu, SIA „Rūpe” 24.oktobrī  ir noslēgusi būvdarbu līgumu ar SIA „Vidzemes energoceltnieks” par būvdarbu izpildi ūdenssaimniecības attīstībai Strautiņu ciemā, kurš tiek finansēts ERAF projekta „Alūksnes novada Alsviķu pagasta Strautiņu ciema ūdenssaimniecības attīstība”, Nr. 3DP/3.4.1.1.0/13/APIA/CFLA/100 ietvaros.
     Būvdarbu līguma summa 412 292,53 EUR (bez PVN).

Siltina trīs izglītības iestādes

Evita Aploka

03.03.2015.

     Alūksnes novada teritorijā šobrīd tiek īstenoti trīs Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēti izglītības iestāžu ēku energoefektivitātes paaugstināšanas projekti – Ilzenes un Mālupes pamatskolās, kā arī Jaunannas Mūzikas un mākslas pamatskolā.

     Projektā “Kompleksi risinājumi siltumnīcefektu gāzu emisiju samazināšanai Ilzenes pamatskolā” siltinās ēkas ārsienas un veiks fasādes apdari, siltinās ēkas cokolu, jumtu, pārsegumu, nomainīs vecos logus un durvis pret PVC logiem un durvīm, montēs ārējās evakuācijas kāpnes, renovēs esošo apkures sistēmu. Pēc logu nomaiņas paredzēta fasādes siltināšana. Projekta rezultātā CO2 izmešu apjoms tiks samazināts par 42885,60 kgCO2/gadā. Siltumenerģijas patēriņš uz vienu kvadrātmetru pēc projekta aktivitāšu īstenošanas sasniegs 85,68 kWh/m2.

     Projekta “Kompleksi risinājumi siltumnīcefektu gāzu emisiju samazināšanai Ilzenes pamatskolā” kopējās attiecināmās izmaksas ir 199432,05 EUR, no kurām 51,199679% tiek pieprasīti segšanai no Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta.

     Lai paaugstinātu Jaunannas Mūzikas un mākslas pamatskolas ēkas energoefektivitāti un sasniegtu iespējami mazāku siltumenerģijas patēriņu uz katru apsildāmo telpas kvadrātmetru, tiks siltinātas ēkas ārsienas un cokola daļa, jumts, bēniņu pārsegumam izbūvēs papildus siltumizolāciju, vecos koka logus un durvis mainīs pret jaunām, tīrīs un remontēs vēdināšanas kanālus, remontēs cauruļvadus un ventiļus, remontēs un atjaunos lieveņus un ieejas jumtiņus, kā arī uzstādīs biomasas apkures katlu. Projekta rezultātā CO2 izmešu apjoms tiks samazināts par 71034,35 kgCO2/gadā. Prognozētais siltumenerģijas patēriņš apkurei Jaunannas Mūzikas un mākslas pamatskolā pēc projekta aktivitāšu īstenošanas – 84,91 kWh/m2 gadā.

     Projekta „Kompleksi risinājumi siltumnīcefektu gāzu emisiju samazināšanai Jaunannas Mūzikas un mākslas pamatskolā” kopējās attiecināmās izmaksas ir 323049,66 EUR, no kurām 52,353700% tiek pieprasīti segšanai no Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta.

     Mālupes pamatskolā tiek realizēts projekts „Kompleksi risinājumi siltumnīcefektu gāzu emisiju samazināšanai Mālupes pamatskolā” un tā ietvaros siltinās fasādi, jumtu, bēniņus, cokola daļu, kā arī atjaunos un mainīs jumtu, tāpat mainīs arī durvis un logus, renovēs apkures sistēmu.

     Īstenojot projektu, CO2 samazinājums būs 52413,12 kgCO2/gadā, savukārt prognozētais siltumenerģijas patēriņš apkurei - 81,72 kWh/ m2 gadā.

     Kopējās projekta attiecināmās izmaksas ir 256114,55 EUR, no kurām 48,75% tiek segti no Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta.

     Veicot energoefektivitātes pasākumus minēto projektu ietvaros, pagarināsies ēku kalpošanas mūžs un uzlabosies komforta līmenis tajās, samazināsies siltumenerģijas zudumi un apkures sistēmai nepieciešamais enerģijas patēriņš. Projektu mērķis pēc to īstenošanas ir samazināt CO2 izmešu apjomu un efektivizēt siltumenerģijas patēriņu.

Skolu siltināšana Ilzenē, Mālupē un Jaunannā paveikta

Evita Aploka,

Alūksnes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste

29.04.2015.

     Ir pabeigti Ilzenes un Mālupes pamatskolu un Jaunannas Mūzikas un mākslas pamatskolas ēku energoefektivitātes paaugstināšanas projekti, kas īstenoti ar Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansējumu.

     Katrā no minētajām izglītības iestādēm darbi ritēja atsevišķā projektā. Tā projekts “Kompleksi risinājumi siltumnīcefektu gāzu emisiju samazināšanai Ilzenes pamatskolā” paredzēja ēkas ārsienu, cokola, jumta, pārsegumu siltināšanu un fasādes apdares veikšanu, veco logu un durvju maiņu pret PVC logiem un durvīm, ārējo evakuācijas kāpņu montāžu, apkures sistēmas renovāciju. Projektu īstenojot, sagaidāma CO2 izmešu apjoma samazināšanās par 42885,60 kgCO2/gadā. Siltumenerģijas patēriņš uz vienu kvadrātmetru pēc projekta aktivitāšu īstenošanas sasniegs 85,68 kWh/m2.

     Projekta “Kompleksi risinājumi siltumnīcefektu gāzu emisiju samazināšanai Ilzenes pamatskolā” kopējās attiecināmās izmaksas ir 199432,05 EUR, no kurām 51,199679% tiek pieprasīti segšanai no Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta.

     Jaunannas Mūzikas un mākslas pamatskolas ēkā siltinātas ārsienas un cokola daļa, jumts, bēniņu pārsegumam izbūvēta papildus siltumizolāciju, vecie koka logi un durvis nomainīti pret jauniem, tīrīti un remontēti vēdināšanas kanāli, remontēti cauruļvadi un ventiļi, atjaunoti lieveņi un ieejas jumtiņi un uzstādīts biomasas apkures katls.

     Plānots, ka projekta rezultātā CO2 izmešu apjoms šajā ēkā tiks samazināts par 71034,35 kgCO2/ gadā. Prognozētais siltumenerģijas patēriņš apkurei Jaunannas Mūzikas un mākslas pamatskolā pēc projekta aktivitāšu īstenošanas būs 84,91 kWh/m2 gadā.

     Projekta „Kompleksi risinājumi siltumnīcefektu gāzu emisiju samazināšanai Jaunannas Mūzikas un mākslas pamatskolā” kopējās attiecināmās izmaksas ir 323049,66 EUR, no kurām 52,353700% tiek pieprasīti segšanai no Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta.

     Mālupes pamatskolai šis ir jau otrais energoefektivitātes uzlabošanas projekts, jo iepriekš te līdzīgas pārvērtības piedzīvoja skolas sporta zāles ēka. Projektā „Kompleksi risinājumi siltumnīcefektu gāzu emisiju samazināšanai Mālupes pamatskolā” siltināja ēkas fasādi, jumtu, bēniņus, cokola daļu, atjaunoja un mainīja jumtu, durvis un logus, renovēja apkures sistēmu.

     Īstenojot projektu, CO2 samazinājums sagaidāms 52413,12 kgCO2/gadā, savukārt prognozētais siltumenerģijas patēriņš apkurei - 81,72 kWh/m2 gadā.

     Kopējās projekta attiecināmās izmaksas ir 256114,55 EUR, no kurām 48,75% tiek segti no Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta.

     Veicot energoefektivitātes pasākumus minēto projektu ietvaros, pagarināsies ēku kalpošanas mūžs un uzlabosies komforta līmenis tajās, samazināsies siltumenerģijas zudumi un apkures sistēmai nepieciešamais enerģijas patēriņš. Projektu mērķis pēc to īstenošanas ir samazināt CO2 izmešu apjomu un efektivizēt siltumenerģijas patēriņu.

Uzsākta pārrobežu projekta īstenošana

Inese Zīmele – Jauniņa,
Aluksnes novada pašvaldības projektu vadītāja

     Šī gada 19.jūnijā uzsākta pārrobežu projekta Nr. ELRII-261 " Divas ainavu parku pērles Austrumeiropā" (Ainavu pērles) īstenošana, kura mērķis ir saglabāt un attīstīt Pavlovskas un Alūksnes piļu un parku kompleksu kultūrvēsturisko mantojumu.

     Jūlija otrajā pusē notiks projekta partneru pirmā tikšanās Alūksnē.
     Projekta vadošais partneris ir Alūksnes novada pašvaldība un projekta īstenošanā iesaistīts viens partneris no Krievijas Federācijas – Pavlovskas muzejrezrevāts, kas atbild par Pavlovskas pils un parka kompleksa uzturēšanu un tiek uzskatīts par iedvesmas avotu Alūksnes Jaunās pils parka izveidei.
     Alūksnes novada pašvaldība sadarbībā ar Alūksnes muzeju īstenos projektā paredzētos pasākumus Alūksnē. 
     Galvenais ieguvums projektā būs 18.gs. beigās celtā valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa Aleksandra paviljona restaurācija. Alūksnes pilī tiks veikta izpēte un restaurācijas metodikas izstrāde. Alūksnes muzejā tiks izveidotas divas jaunas izglītojošās programmas, iegādāts interaktīvs elektroniskais stends, pilsēta un parks iegūs jaunas informatīvās zīmes, tiks izdota informatīva grāmata par Alūksni, kopīgs buklets ar Pavlovsku.      Projekta galvenā ideja ir saistīta ar restaurāciju kā iespēju saglabāt vēstures dārgumus – mazās arhitektūras formas, kas atrodas šajos ainavu parkos, tāpēc projekta ietvaros notiks 2 konferences (viena Alūksnē un viena Pavlovskā, kas būs veltīta šai tēmai), turklāt Alūksnē 2014.gadā notiks arī praktiskai seminārs ar abu valstu restauratoru dalību.
     Kopējais Alūksnes novada pašvaldības budžets projekta īstenošanai ir 251 111.00 EUR jeb 176481.81 LVL, Programmas līdzfinansējums veido 225999.90 EUR, Alūksnes novada pašvaldības līdzfinansējums 12555.55 EUR, valsts budžeta finansējums - 12 555.55 EUR.
     Šis ir viens no 20 Igaunijas – Latvijas – Krievijas Pārrobežu sadarbības programmas Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta ietvaros 2007.-2013.gadam projektiem, kas tika apstiprināts 2.kārtā no 333 iesniegtajām projektu idejām 2012.gada februārī.

Alūksnes parka attīstībai sāk īstenot pārrobežu projektu

19.07.2013.

     Ceturtdien, 18. jūlijā Alūksnes muzejā Jaunajā pilī tikās EST-LAT-RUS programmas atbalstītā pārrobežu projekta ELRII-261 „Divas ainavu parku pērles Austrumeiropā” partneri – Alūksnes novada pašvaldības un Alūksnes muzeja un Pavlovskas valsts muzeja – rezervāta pārstāvji no Sanktpēterburgas.

     Tikšanās laikā tika prezentētas projektā paredzētās aktivitātes, sniegta informācija par Pavlovskas un Alūksnes parkiem, Alūksnes Jauno pili un muzeju. Projekta darba grupa pārrunāja projekta gaitu, savukārt tikšanās noslēgumā viesi no Pavlovskas varēja klātienē iepazīties ar pili, muzeju un parku.
     Minētā projekta mērķis ir saglabāt un attīstīt Pavlovskas un Alūksnes piļu un parku kompleksu kultūrvēsturisko mantojumu. Abi parki ir vēsturiski saistīti, jo tiek uzskatīts, ka Alūksnes parka tapšanai iedvesma un idejas aizgūtas tieši Pavlovskas parkā.
     Aktivitātes, kas paredzētas projekta laikā, ir lielās kaskādes restaurācija Pavlovskā, Aleksandra paviljona restaurācija Alūksnē, praktisks seminārs restauratoriem un darbnīcas vietējiem iedzīvotājiem Alūksnē, izpētes darbi Alūksnes Jaunajā pilī un restaurācijas metodikas izstrāde, kā arī konferences. Tāpat Alūksnē izstrādās divas jaunas muzeja izglītojošās programmas „Ģērbies kā barons un uzspēlē kroketu” un „Barona laboratorija”, izgatavos informatīvās zīmes parkam, abi projekta partneri iegādāsies mūsdienīgu elektronisku skārienjūtīgu stendu, kas saturēs informāciju par abiem objektiem, notiks pieredzes apmaiņas semināri muzeju speciālistiem, izdos grāmatas par Alūksni un Pavlovsku, buklets, informatīvās lapas, atklātnes, kā arī rīkos parku svētkus nākamajā vasarā.
     Projekta vadošais partneris ir Alūksnes novada pašvaldība. Tā norises laiks ir 18 mēneši un kopējais budžets – EUR 625700. Kopējais Alūksnes novada pašvaldības budžets projekta īstenošanai ir 251 111 EUR jeb 176481,81 lati, programmas līdzfinansējums veido 225999,90 EUR, Alūksnes novada pašvaldības līdzfinansējums 12555,55 EUR, valsts budžeta finansējums - 12 555,55 EUR.

Partneru tikšanās Pavlovskā

Santa Supe,
Alūksnes novada pašvaldības projektu vadītāja
06.09.2013.

     Otrdien, 20. augustā Pavlovskas muzejā - rezervātā Pavlovskas pilī (Sanktpēterburgā, Krievijā) tikās EST-LAT-RUS programmas atbalstītā pārrobežu projekta ELRII-261 „Divas ainavu parku pērles Austrumeiropā” partneri, kā arī notika preses konference un restaurējamā objekta – Lielās kaskādes apskate.

     Partneru tikšanās laikā un preses konferencē piedalījās arī Latvijas Republikas ģenerālkonsuls Sanktpēterburgā Aivars Groza un Igaunijas Republikas ģenerālkonsuls Sanktpēterburgā Viktorija Tuulas (Viktoria Tuulas), Sanktpēterburas kultūras komitejas un Krievijas valsts pieminekļu aizsardzības organizācijas pārstāvji, restauratori, kas veic darbus un darbu uzraugi.

Perles2.jpg

     Pavlovskas muzeja – rezervāta direktore Vera Dementjeva prezentēja projektā plānotās aktivitātes un iepazīstināja ar notiekošajiem restaurācijas darbiem Lielajā kaskādē, to norises gaitu Pavlovskā. Alūksnes muzeja pārstāvis Didzis Eglītis pārsteidza tikšanās dalībniekus, iejūtoties barona fon Fītinghofa tēlā un atraktīvi prezentējot Alūksnes un novada vēsturi, Alūksnes Jauno pili un parku, kā arī ievērojamākās vietas novadā, kas piesaistīja klātesošo neviltotu interesi un sajūsmu. Visiem klātesošajiem bija iespēja apskatīt restaurācijas darbu norisi objektā un iepazīties ar Pavlovskas pili. 
     Projekta darba un vadības grupa pārrunāja projekta ieviešanas gaitu, tuvākos projekta kopīgos pasākumus un nākotnes ieceres.
     31. augustā Alūksnes novada muzeju pārstāvjiem un tūrisma speciālistei būs iespēja piedalīties pieredzes apmaiņas četru dienu braucienā uz Pavlovskas muzeju - rezervātu, kur notiks pasākums skolas vecuma bērniem ar ģimenēm „Beločka” un būs iespēja iepazīties ar restauratoru, krājuma glabātāju, pasākumu organizētāju, muzeja pedagoģisko darbu klātienē. 
     Projekta vadošais partneris ir Alūksnes novada pašvaldība. Tā norises laiks ir 18 mēneši un kopējais budžets – EUR 625700. Kopējais Alūksnes novada pašvaldības budžets projekta īstenošanai ir 251 111 EUR jeb 176481,81 lati, programmas līdzfinansējums veido 225999,90 EUR, Alūksnes novada pašvaldības līdzfinansējums 12555,55 EUR, valsts budžeta finansējums - 12 555,55 EUR.

Projektā saglabās un attīstīs Pavlovskas un Alūksnes kultūrvēsturisko mantojumu

Inese Zīmele – Jauniņa,
Alūksnes novada pašvaldības projektu vadītāja
05.02.2014.

     Pērn uzsākta pārrobežu projekta Nr. ELRII-261 „Divas ainavu parku pērles Austrumeiropā” īstenošana, kura mērķis ir saglabāt un attīstīt Pavlovskas un Alūksnes piļu un parku kompleksu kultūrvēsturisko mantojumu.

     Projekta vadošais partneris ir Alūksnes novada pašvaldība un projekta īstenošanā iesaistīts arī partneris no Krievijas Federācijas – Pavlovskas muzejrezervāts, kas atbild par Pavlovskas pils un parka kompleksa uzturēšanu un tiek uzskatīts par iedvesmas avotu Alūksnes Jaunās pils parka izveidei.
     Projekta ietvaros veiktā iepirkuma rezultātā noslēgts līgums ar akciju sabiedrību „R.A.J.” par 18. gs. beigās celtā valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa Aleksandra paviljona restaurāciju EUR103 300,49 apmērā. Šajā summā ir iekļauta gan Aleksandra paviljona arhitektoniski mākslinieciskās inventarizācijas aktualizācija, gan restaurācijas programmas izstrāde un saskaņošana Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā, gan paviljona restaurācija un atlīdzība par autoruzraudzības darbu veikšanu. Restaurācijas darbu atbilstību noteiktajām prasībām uzrauga VKPAI.
     Projekta ietvaros Alūksnes muzejā izstrādā divas jaunas izglītojošās programmas – „Barona laboratorija” un „Ģērbies kā muižkungs un spēlē kroketu”, kas plašākai sabiedrībai kļūs pieejamas šogad. 2014. gadā tiks iegādāts interaktīvs elektroniskais stends, pilsēta un parks iegūs jaunas informatīvās zīmes. 
Iepriekšminētā aprīkojuma iegādei un uzstādīšanai no projekta līdzekļiem ir paredzēti apmēram 15 700 EUR.
2013. gadā Alūksnes novada muzeju speciālisti piedalījās četru dienu pieredzes apmaiņas seminārā Pavlovskā, bet šogad šāds seminārs ar Pavlovskas muzeja speciālistu piedalīšanos notiks arī Alūksnē. 2014. gadā Alūksnes pilī veiks izpēti un restaurācijas metodikas izstrādi, tiks veidota grāmata – albums, kas atklās Alūksnes vēsturiskos objektus, kā arī organizēti parka svētki. Informācija dažādās valodās par Alūksni, Jauno pili un parku, kā arī par novada nozīmīgākajām tūrisma apskates objektiem tiks izvietota vairākos bukletos un informācijas kartēs, taps kopīgs buklets ar Pavlovsku. Projekta galvenā ideja ir saistīta ar restaurāciju kā iespēju saglabāt vēstures dārgumus – mazās arhitektūras formas, kas atrodas šajos ainavu parkos, tāpēc projekta ietvaros notiks 2 šai tēmai veltītas konferences, turklāt Alūksnē šogad notiks arī praktisks seminārs ar abu valstu restauratoru dalību. Dažādām pārrobežu aktivitātēm projekta budžetā ir atvēlēti gandrīz 84 300 EUR.
Šajā projektā liels akcents tiek likts uz abu pilsētu – Alūksnes un Pavlovskas, kā arī restauratoru un muzeju speciālistu savstarpējo sadarbību, līdz ar to projekta darba grupas, pasākumu koordinācijas un ar ceļa izdevumiem saistītās izmaksas veido aptuveni 44 500 EUR.
     Kopējais Alūksnes novada pašvaldības budžets projekta īstenošanai ir 251 111 EUR jeb 176 481,81 LVL, programmas līdzfinansējums veido 225 999,90 EUR, Alūksnes novada pašvaldības līdzfinansējums 12 555,55 EUR, valsts budžeta finansējums - 12 555,55 EUR.

Aicina uz bezmaksas praktiskajiem semināriem projektā „Divas ainavu parku pērles Austrumeiropā”

Projekta Nr. ELRII-261 „Two pearls of the landscape parks in Eastern Europe”/ „Landscape pearls”, („Divas ainavu parku pērles Austrumeiropā / Ainavu pērles”)
Projekts tiek īstenots Igaunijas – Latvijas – Krievijas Pārrobežu sadarbības programmas Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta ietvaros 2007. – 2013.gadam. 
Bezmaksas praktiskie semināri- prezentācijas un praktiskās nodarbības
Ikviens tiek aicināts piedalīties sev interesējošā nodarbībā. 

24. aprīlis 
 
11.00 - 13.00 Tēma „Ainavu parki”
Norises vieta – Alūksnes muzejs un muižas parks 
Svetlana Fjodorova (Krievija) – kultūras mantojuma „Pavlovskas parks” objektu galvenā glabātāja no Pavlovskas muzejrezervāta (Sankt-Pēterburga).

14.00 - 17.00 Tēma "Kokaugu kopšana" 
Norises vieta – Alūksnes muzejs 
Edgars Neilands - meistars, dārznieks, arborists, SIA „LABIE KOKI” valdes priekšsēdētājs. Ar Edgaru esam tikušies LTV1 raidījumā „Mans zaļais dārzs”
1. Sugu atšķirības, īstā suga īstajā vietā
2. Kopšanas cikli
3. Dabīgi kopti koku vainagi
4. Mākslīgi kopti koku vainagi
5. Koku vērtēšana

25. aprīlis 

no 11.30 – 13.00 (skolēniem) Tēma "Restauratora meistardarbnīcā" 
Norises vieta – Alūksnes novada vidusskola 
Uģis Baļļa- restaurators-meistars, RCK restaurācijas darbnīcas vadītājs 
1.daļa Prezentācija par restauratora profesiju, restaurācijas novirzieni- koka, metāla, akmens, papīra, polihromijas u.c materiālu restaurācija.
Restauratora darba specifika muzejos un restaurācijas darbnīcās.
Kā kļūt par restauratoru - izglītības iespējas.

2.daļa Restaurācijas darba paņēmieni, materiālu, instrumentu, tehnoloģiju demonstrācija
10.00 - 13.00 Tēma "Kapu labiekārtošana, apzaļumošana, kopšana"     Norises vieta:

1.daļa - Alūksnes muzejā, 
2.daļā brauciens ar organizētu autobusu uz Alūksnes kapsētu
Iveta Ozola – dendroloģijas speciāliste, dārzu un apstādījumu veidotāja, mācību spēks Bulduru dārzkopības vidusskolā
1.Kapsētu iekārtojums un apstādījumi.
2. Kapsētu aprūpe.
3. Kapavietas plānošana un ierīkošana - kopiņas, kapazīmes, sols, laukuma segums, augi.
4. Kapavietas kopšana.
5. Kapsētas Vācijā - dārzi dzīvajiem un mirušajiem

14.00 - 17.00 Tēma "Dīķu atjaunošana un apsaimniekošana" 
Norises vieta – Alūksnes muzejs 
Māris Mālkalnietis – šajā jomā viszinošākais speciālists Latvijā, hidrotehniķis, biologs, ainavu konsultants, AS „Lauku avīze” tematiskā izdevuma „Dīķu avīze” autors
Dīķi dabiski noveco un pēc desmitiem, simtiem gadu ūdenstilpes vietā izveidojas krūmains muklājs un purvs. Nereti dīķi jāglābj jau pēc dažiem gadiem.
1.Kas veicina dīķa ātrāku iznīkšanu. 
2.Kas jādara, lai pareizi atjaunotu vai pārbūvētu vecu dīķi.
3.Vai liels dīķis labāks par mazu.
4.Par augiem ūdenī un pie dīķa.
Klausītāji varēs iegūt priekšstatu par šiem un daudziem citiem apsvērumiem, kā arī atbildes uz visiem jautājumiem par to, kas notiek pie dīķa un ūdenī.

24. un 25.aprīlī bija iespēja apmeklēt praktiskos seminārus

     Igaunijas – Latvijas – Krievijas Pārrobežu sadarbības programmasprojekta “Divas ainavu parku pērles Austrumeiropā / Ainavu pērles” ietvaros tika organizēti divu dienu praktiskie semināri. Šajās dienās tika sniegta plaša informācija par piecām dažādām tēmām. 
     Projekta gaitā tiek restaurēts Aleksandra paviljons Alūksnes muižas parkā un Lielā kaskāde Pavlovskas muzejrezervātā. Semināru sākumā bija iespēja iepazīties ar Krievijas partneriem un noskatīties prezentācijas par Pavlovskas parku.
     Pavlovskas muzejrezervāta parka vadošā speciāliste Jeļena Belih un parka hidrosistēmas speciālists Nikolajs Ņikonovs pastāstīja par parku, par to kā tas tiek kopts un uzturēts. Pavlovskas parkam cauri tek Slavjanskas upe, kuras gultne regulāri tiek tīrīta, lai nemainītos gruntsūdeņi un maksimāli varētu saglabāt vecos kokus. Parka uzturēšanu un regulāru kopšanu nodrošina speciāla cilvēku komanda, kam ir pieejams nepieciešamais aprīkojums. Semināra dalībniekiem bija jautājumi par darbu izmaksām, kopšanā iesaistīto cilvēku skaitu, stādu audzēšanu uz vietas vai iepirkšanu, upes gultnes tīrīšanu un šī darba efektivitāti.
     Semināra otrajā daļā visiem interesentiem bija iespēja iepazīties ar Alūksnes muižas parku, kas ir veidots pēc Pavlovskas parka parauga un kam ir zināma līdzība ar to. Par parku, tā vēsturi un paveiktajiem darbiem stāstīja ainavu arhitekts Agris Veismanis. 
     Nākamais seminārs bija par kokaugu kopšanu un to vadīja Latvijā pazīstams meistars, dārznieks, arborists, SIA „LABIE KOKI” valdes priekšsēdētājs Edgars Neilands. Interesenti tika informēti par koku sugu atšķirībām un to, kas jāzina, lai kokus varētu kopt nenodarot tiem pāri. Gan kopjot kokus, gan veidojot jaunus stādījumus, vienmēr vajag atcerēties, ka visi koki cīnās par gaismu un aug tik lieli, cik tiem ģenētiski ir ieprogrammēts. Tāpēc īpaši tika akcentētas nepieciešamās rūpes par koku jau no iestādīšanas, ja mēs to vēlamies veidot mākslīgi savādāku nekā dabiskā vidē, lai pielāgotu mūsu ainaviskajām vai praktiskajām vajadzībām. 
     Gan teorētiski, gan praktiski tika parādītas darbības, kas ir veicamas, lai palīdzētu kokam un dabīgi veidotu tā vainagu, kā pareizi griezt zarus, nebojājot koka mizu un neatstājot lielas rētas, kā izvairīties no vairāku galotņu veidošanās. Semināra dalībniekiem bija daudz jautājumu par koku pareizu izgriešanu un kopšanu. Varēja apskatīt un novērtēt inventāru ar ko strādā arboristi un nepieciešamības gadījumā to arī iegādāties.
     Semināru otrās dienas rīta pusē paralēli notika divi semināri – seminārs skolēniem par restaurāciju kā iespējamo nākamo profesiju un par kapu labiekārtošanu, apzaļumošanu un kopšanu. 
     Alūksnes novada vidusskolēnus par restauratora profesiju un praktisko darbību iepazīstināja restaurators-meistars, Rīgas Celtniecības koledžas restaurācijas darbnīcas vadītājs Uģis Baļļa.      Prezentācijā tika parādīti cik dažādi ir restaurācijas novirzieni - koka, metāla, akmens, papīra, polihromijas u.c materiālu restaurācija. Priekšstatu varēja gūt arī par restaurācijas lielo praktisko nozīmi gan muzejos, gan vēsturiskajās ēkās un pilīs, gan atjaunojot dažādus privātus telpu dizaina objektus. Prezentācijā varēja uzzināt kur un kā var mācīties, lai kļūtu par restauratoru.
     Praktiskajā daļā skolēni varēja iepazīties ar dažādiem restauratora darba instrumentiem un restaurācijas paņēmieniem. Jaunieši izmēģināja iestiklot vecu koka rāmi, redzēja kā tiek atjaunots krēsla sēdvirsmas pildījums, kā pats var izgatavot krāsu balsināšanai no piena un krīta, ar kādiem paņēmieniem var noņemt krāsu no koka vai veca metāla. Pēc semināra varēja secināt, ka restaurators ir ļoti praktiska un vajadzīga profesija, bet lai to varētu veikt ir nepieciešamas zināšanas un mākslinieciskā izjūta, kā arī ļoti liela pacietība.
     Semināru par kapu labiekārtošanu, apzaļumošanu un kopšanu vadīja Iveta Ozola - dendroloģijas speciāliste, dārzu un apstādījumu veidotāja, mācību spēks Bulduru dārzkopības vidusskolā. 
Latvijā mirušo cilvēku apglabāšanai ir senas tradīcijas, mums ir daudz ticējumu un atceres dienu. Arī katri kapi un kapa vietiņa ir atšķirīgi. Nav pareizi vai nepareizi izvēlēti apstādījumi, nokrāsoti soliņi, izveidoti celiņi – tā ir cilvēku izvēle, kā patīk vai nepatīk. Visas atziņas ir tikai ieteikumu formā un mūsu pašu ziņā ir tās pieņemt vai nepieņemt.  
     Visos kapos aktuāla tēma ir atkritumu šķirošana. Kā labais piemērs tika minēti Cēsu kapi, kur sadzīves un zaļajiem atkritumiem ir atsevišķi konteineri. Ļoti labi šī problēma tiek risināta Vācijā - zaļie atkritumi tiek bērti speciāli šim nolūkam izbetonētās vietās, kur ievieto vaļēju konteineru, kad pilns – nav problēmu to iztukšot un novietot tukšu. Par šo ideju ieinteresējās Alūksnes kapsētas apsaimniekotāji. 
     Semināra otrajā daļā, kas notika Alūksnes Lielajos kapos, bija ļoti daudz jautājumu par piemērotākajiem augiem saulainām vai ēnainām vietām, par dzīvžoga augstumu, biezumu, apgriešanas biežumu, piemērotāko segumu, soliņu nepieciešamību un augstumu, formu, materiālu un krāsu. Šajā seminārā tika iegūta ļoti noderīga informācija, ko var praktiski izmantot. 
     Semināru noslēdzošajā daļā Māris Mālkalnietis stāstīja par dīķu atjaunošanu un apsaimniekošanu. Māris Mālkalnietis ir šajā jomā viszinošākais speciālists Latvijā - hidrotehniķis, biologs, ainavu konsultants, AS „Lauku avīze” tematiskā izdevuma „Dīķu avīze” autors. 
     Veidojot dīķi vienmēr jāatrod kompromiss starp estētisko un praktisko. Tas pats jāievēro arī izvēloties augus, kurus stādam dīķa tuvumā. Gan prezentācijā, gan izejot parkā lektors rādīja kokus, kādus nevajadzētu stādīt pie dīķiem (ozoli, vītoli, zirgkastaņas, Kaukāza plūmes, mežābeles), jo tiem ir daudz nobirumu, kas piesārņo ūdeni, tā rodas organiskās vielas, kas veicina dīķu aizaugšanu. Lai ilgstoši saglabātu skaistu dīķi, tas ir regulāri jāiztīra no piebiruma un aizauguma. To vajag atcerēties jau plānojot dīķi, tādēļ jāņem vērā ieteikums dīķi veidot rietumu – austrumu virzienā, lai veidotos dabīgā viļņainība, kas gružus saskalo šaurākajā dīķa malā. Rokot dīķi ir nepieciešams padomāt, gan par pieejamību kopšanai, gan par drošību ūdenī, tādēļ lektors ieteica nerakt malas 45 grādos, bet veidot vai nu stāvākas ar terasēm, vai lēzenākas. Augi blakus dīķim būtu jāveido tādā pašā leņķī kā dīķa malas.
     Kopumā semināri bija ļoti labi apmeklēti. Apmeklētāju vidū bija ne tikai Alūksnes novada pašvaldības iestāžu darbinieku, vietējie iedzīvotāji un interesenti, bet arī ainavu arhitekti no Vidzemes un pārstāvji no Latvijas Piļu un muižu asociācijas.
     Kopējais Alūksnes novada pašvaldības budžets projekta īstenošanai ir 251 111 EUR jeb 176 481,81 LVL, programmas līdzfinansējums veido 225 999,90 EUR, Alūksnes novada pašvaldības līdzfinansējums 12 555,55 EUR, valsts budžeta finansējums - 12 555,55 EUR. 

Fotogalerija saite uz  http://www.aluksne.lv/foto_galerija/2014/gal_011.php

Projekta partneri tiekas Pavlovskā un Alūksnē

Ivita Gusta,
Alūksnes novada pašvaldības projektu vadītāja
03.07.2014.

     3. jūnijā Pavlovskas muzejā - rezervātā (Krievijā) tikās Igaunijas – Latvijas - Krievijas pārrobežu sadarbības programmas Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta ietvaros 2007. – 2013. gadam atbalstītā projekta ELRII-261 „Divas ainavu parku pērles Austrumeiropā” partneri. Tur notika konference, kas veltīta vēsturisko parku restaurācijai un uzturēšanai un projekta ietvaros restaurējamā objekta – Lielās kaskādes atklāšanas pasākums.
     Partneru tikšanās laikā un konferencē piedalījās ne tikai projekta partneri un Pavlovskas muzeja - rezervāta darbinieki, bet arī citu muzeju un organizāciju pārstāvji – arhitekti,  restauratori, parku speciālisti, ainavu dizaineri.
     Pavlovskas muzeja – rezervāta direktore Vera Dementjeva, atklājot konferenci, savā uzrunā uzsvēra, ka šī projekta ietvaros izveidojusies ļoti veiksmīga sadarbība, un izteica cerību, ka projekts, ko viņa vērtē pozitīvi, būs turpmākās sadarbības un jaunu projektu aizsākums. Alūksnes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Fomins, uzrunājot konferences dalībniekus, apstiprināja, ka pozitīvai abpusējai sadarbībai ir liela nozīme nākotnē. Viņš uzsvēra, ka lai arī šis projekts gan Alūksnes muzejā un parkā, gan Pavlovskas muzejā -rezervātā ir devis daudz ieguvumu, darāmā vēl daudz, un  norādīja, ka tieši tādēļ ir jāturpina savstarpējā sadarbība. Alūksnes muzeja direktore Marita Oldere informēja klātesošos par darbiem, kas šī projekta ietvaros ir un vēl tiks īstenoti Alūksnes muzejā un parkā. 
     Visiem klātesošajiem bija iespēja uzzināt par Lielās Kaskādes vēsturi un tās nozīmi Pavlovskas parka ainavā, kā arī par restaurācijas darbu norisi. Konferences dalībnieki ieguva informāciju par tuvējā Jekaterinas parka regulāro stādījumu restaurāciju 50 gadu laikā, kā arī par kokaugu kopšanu un vainagošanu, veidojot dažādas formas, un par mehanizētajiem darbiem apstādījumos, neaizmirstot par zaļo stādījumu aizsardzību. Projekta darba un vadības grupa pārrunāja projekta ieviešanas gaitu, tuvākos projekta kopīgos pasākumus un sadarbības iespējas nākotnē.
     Savukārt no 16. līdz 18. jūnijam Pavlovskas muzeja – rezervāta delegācija viesojās Alūksnē, kur viņiem bija iespēja iepazīt Alūksnes muzeja, Viktora Ķirpa Ates muzeja un Zeltiņu muzeja piedāvājumu, kā arī Ērmaņu muižu un bānīti. Vizītes noslēgumā tiekoties ar Alūksnes muzeja direktori Maritu Olderi, domes deputātiem Aivaru Fominu un Janu Zilkalni, viesi atzina, ka viesošanās laikā pārliecinājušies, cik rūpīgi un uzmanīgi Alūksnes muzejs strādā savā jomā. Pavlovskas pārstāvji vairākkārt uzsvēra, ka novada muzejos īpaši pamanāms bijis, ar cik lielu mīlestību pret Latviju un pret darāmo darbu strādā mūsu muzejnieki. Viesi atzina, ka no vizītes guvuši daudz pozitīvu pārsteigumu un noderīgu atziņu sev un izteica pārliecību, ka šādi semināri abu valstu muzeju darbiniekus tuvina kā kolēģus.
     Projekta vadošais partneris ir Alūksnes novada pašvaldība. Tā norises laiks ir 18 mēneši un kopējais budžets – EUR 625 700. Kopējais Alūksnes novada pašvaldības budžets projekta īstenošanai ir 251 111 EUR, programmas līdzfinansējums veido 225999,90 EUR, Alūksnes novada pašvaldības līdzfinansējums 12555,55 EUR, valsts budžeta finansējums - 12 555,55 EUR.

Krāšņi nosvinēti Alūksnes Muižas parka svētki

Ivita Gusta,
Alūksnes novada pašvaldības projektu vadītāja
25.08.2014.

     Alūksnes pilsētas svētku „Atspulgi iedzirkstī Alūksnē” laikā 2.augustā krāšņi un ar dažādām norisēm nosvinēti Alūksnes muižas parka svētki.
     Alūksnes muižas parka svētki notika projekta Nr.ELRII-261 „Divas ainavu parku pērles Austrumeiropā” ietvaros un tos organizēja ar Igaunijas - Latvijas - Krievijas Pārrobežu sadarbības programmas Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta ietvaros 2007 – 2013 finansiālo atbalstu. 
     Galvenās norises vietas bija pie Alūksnes Jaunās pils un Alūksnes muižas parkā. Svētki sākās ar mājražotāju un amatnieku tirdziņu, kā arī vietējo amatiermākslas kolektīvu – Alūksnes pilsētas Tautas nama deju kopas „Jukums” un Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas pūtēju orķestra priekšnesumiem. Pirmo reizi Alūksnē varēja redzēt un dzirdēt „braucošās klavieres” jeb orķestropēdu – uz īpaši konstruētas un izgatavotas platformas izvietotas klavieres. Brauciena laikā mūziķi muzicēja gan uz platformas, gan apkārt tai.
     Īpašs notikums svētkos bija arī Alūksnes Ģimeņu gājiens „Bērni – vecāku atspulgs”, kura noslēgumā tika sumināti 2014.gadā dzimušie alūksnieši. Nikolaja Puzikova muzikālā priekšnesuma pavadījumā tika apbalvoti arī pašvaldības konkursa „Sakop, rādi, lepojies” laureāti un dalībnieki.
     Svētku turpinājumā Alūksnes muižas parkā svētku apmeklētāji varēja iesaistīties orientēšanās aktivitātē „Iepazīsti parku”, radošās darbnīcās, spēlēt kroketu un šaut ar loku vai vērot mīmu priekšnesumus. Parkā uzstājās parka muzikanti un bija iespēja klausīties jauno dziedātāju – Dāvja Mazurenko un Elizabetes Skrastiņas koncertu.
     Alūksnes muzejā visas dienas garumā bija vērojamas vairākas izstādes un dažādi filmu seansi – „Alūksnes Jaunās pils komplekss agrāk un tagad”, Gunāra Ozoliņa filma „Viena vasara”, Vēsmas Kokles – Līviņas filma „Pilnmēness naktī”, kā arī 11 sižeti par Alūksni no Latvijas Kino foto fono dokumentu arhīva.
     Vakarā pie Jaunās pils svētku apmeklētāji ballējās grupas „Mazā Parīze”, Diānas Pīrāgas un Roberto Meloni koncertu pavadījumā. 
     Projekta vadošais partneris ir Alūksnes novada pašvaldība. Tā norises laiks ir 18 mēneši un kopējais budžets – EUR 625 700. Kopējais Alūksnes novada pašvaldības budžets projekta īstenošanai ir 251 111 EUR, programmas līdzfinansējums veido 225999,90 EUR, Alūksnes novada pašvaldības līdzfinansējums 12555,55 EUR, valsts budžeta finansējums - 12 555,55 EUR.

Galerija saite uz http://aluksne.lv/foto_galerija/2014/gal_034.php

Atklās Jaunās pils noslēpumus

Evita Aploka
Alūksnes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste
30.10.2014.

     Pārrobežu projekta „Divas ainavu parku pērles Austrumeiropā/Ainavu pērles” ietvaros šoruden notiek Alūksnes Jaunās pils izpētes darbi. Izsludinātā iepirkuma rezultātā šos darbus veic SIA “Arhitektes Ināras Caunītes birojs”. Septembra beigās pils pirmā stāva telpas apsekoja Rundāles pils restauratori, veicot sienu un griestu krāsojuma zondāžas.
     Alūksnes muzeja direktore Marita Oldere norāda, ka pirmie speciālistu atzinumi par pilī atklāto varētu būt novembrī, taču sākotnējais viņu vērtējums bijis optimistisks.
     - Restaurācijas speciālisti pils pirmā stāva telpās zem esošā krāsojuma atklāja daudz vērtīgas informācijas par to oriģinālo izskatu. Viņu vērtējumā, atjaunojot oriģinālo izskatu kaut tikai ēkas pirmā stāva telpās, tā kļūtu par vienu no skaistākajām Vidzemes pilīm. Apskatot telpas un ņemot paraugus materiālu analīzei, speciālisti secināja, ka vienā no pils telpām sienas bijušas klātas ar apgleznotām flīzītēm, kas liecina par pils saimnieku baronu fon Fītinghofu vērienīgumu pils interjera radīšanā, - stāsta M. Oldere.
     Ņemot vērā, ka restaurācijas process ir finansiāli apjomīgs, tā veikšanai pilī varētu būt nepieciešams ilgāks laiks, taču Alūksnes muzejs jau šobrīd plāno neliela apjoma projektu sagatavošanu.

Konferencē vēstīs par projekta ieguvumiem

Sandra Apine 

     Pēc svētkiem, sestdien, 22. novembrī pulksten 10 Alūksnes Jaunajā pilī interesenti aicināti uz konferenci projekta “Divas ainavu parka pērles Austrumeiropā/Ainavu pērles" ietvaros, kurā paredzētas vairākas lekcijas par šī vērienīgā projekta lielākajiem ieguvumiem.
     Pats vērtīgākais projekta ieguvums ir Aleksandra paviljona restaurācija. Šobrīd paviljona restaurācijas gaitā ir veikta fasāžu dēļu attīrīšana no virsējiem krāsojumiem, dēļu protezēšana, lokribu un dzegas sadzīšana atpakaļ pareizajās plaknēs, starpdzegas restaurācija, dzegas dēļu un kesona dēļu atjaunošana, kā arī trūkstošo dēļu un starpgriestu ievietošana. Ir protezēti un enkuroti paviljona stabi, tādējādi to nostiprinot kopumā, sakārtoti pamati, ievietotas fašīnas, pārlikta esošā akmens grīda un ieklāta koka grīda. Paviljonam uzlikts jauns jumts, kas atbilst vēsturiskajām proporcijām, nomainot spāres, latojumu un segumu, iesedzot jumta malas skārdu un ierīkojot spici. Jumta spicē uzlikts karodziņš. Paviljona stabu, fasāžu un jumta seguma krāsošana un koka polihromijas restaurācija notiks atbilstošos laika apstākļos, kad arī tiks piestiprināts paviljona pēdējais elements – lambrekens.
     Par šī procesa gaitu stāstīs restauratore - vecmeistare Ināra Heinrihsone, savukārt par pils izpēti, kas arī norisinājās projekta laikā, pastāstīs arhitekte Ināra Caunīte. Tā kā šīs izpētes gaitā atsegti vairāki pils autentiskā izskata fragmenti, konferences apmeklētājiem būs interesanti uzzināt speciālistu novērtējumu un iespējamās prognozes nākotnē plānotajai restaurācijas gaitai,” ieinteresē Alūksnes muzeja izglītojošā darba un darba ar apmeklētājiem speciāliste Linda Apšusala.
     Tāpat šogad Valsts Kultūrkapitāla fonds ir atbalstījis projektu par Alūksnes muižas parka izpēti, līdz ar to konferencē paredzēta lekcija par vēsturiskajiem dārziem un parka attīstības plānošanu, kuru vadīs ainavu arhitekte, arhitektūras maģistre Kristīne Dreija.
      „Eksperta Jura Zviedrāna lekcijā būs iespēja vairāk uzzināt par krievu amatniekiem Latvijā 18.- 19. gadsimtā un Ērmaņmuižas kungu māju, jo arī šī, šobrīd atjaunošanas procesā esošā ēka, savulaik bijusi baronu fon Fītinghofu dzimtas īpašums,” konferences gaitu ieskicē muzeja speciāliste.
     Pasākumā neiztrūkstoši piedalīsies projekta partneri no Pavlovskas, kuri Alūksnē jau viesojušies vairākās darba vizītēs un iepazinuši Alūksnes novada ainavu pērles. “Tagad būs iespēja tikties ar Pavlovskas muzejrezervāta arhitekti Ludmilu Lappo, kura savukārt pastāstīs par viņu lielāko projekta ieguvumu – Lielās kaskādes restaurāciju,” stāsta L. Apšusala. Jāpiebilst, ka pieteikšanās uz konferenci nav obligāta. Aicināti visi interesenti.
     Jāatgādina, ka projekts “Divas ainavu parka pērles Austrumeiropā/Ainavu pērles" norit no 19.06.2013. līdz 18.12.2014. Tā laikā Alūksnes muzejā ir izveidotas divas jaunas muzejpedagoģiskās programmas, organizēti projekta partneru pieredzes apmaiņas braucieni, iegādāts informācijas stends un izveidota interaktīvās prezentācijas programma par Alūksnes Jauno pili un muižas parku. Liels ieguvums ir izdotā Alūksnes novada tūrisma karte piecās valodās, pils un parka prezentācijas buklets, pastkaršu komplekts un informatīvs buklets par Pavlovskas un Alūksnes muižas parku, kā arī izgatavotas tūrisma norādes uz apskates objektiem. Pavisam drīz būs gatavs foto albums par Fītinghofu mantojumu Alūksnē.
     Projekta mērķis ir saglabāt un attīstīt Alūksnes un Pavlovskas piļu un parku kompleksu kultūrvēsturisko mantojumu. 
     Projekta vadošais partneris ir Alūksnes novada pašvaldība. Kopējais budžets – 625700 EUR. Kopējais Alūksnes novada pašvaldības budžets projekta īstenošanai ir 251 111 EUR, programmas līdzfinansējums veido 225999,90 EUR, Alūksnes novada pašvaldības līdzfinansējums 12555,55 EUR, valsts budžeta finansējums - 12 555,55 EUR. 

Interesentus aicina uz projekta „Divas ainavu parku pērles Austrumeiropā/Ainavu pērles” konferenci

Projekts Nr.ELRII-261 „Two pearls of the landscape parks in Eastern Europe / Landscape pearls” („Divas ainavu parku pērles Austrumeiropā/Ainavu pērles”)

KONFERENCE
2014.gada 22.NOVEMBRĪ

Projekta noslēguma konference un partneru tikšanās Pavlovskā

     28.novembrī Pavlovskas muzejā-rezervātā Pavlovskas pilī tikās Igaunijas-Latvijas-Krievijas pārrobežu sadarbības programmas Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta ietvaros 2007-2013 atbalstītā projekta ELRII-261 „Divas ainavu parku pērles Austrumeiropā” partneri. Tikšanās ietvaros notika arī projekta noslēguma konference „Divas pērles. Divi sadarbības gadi”.
     Projekta noslēguma konferencē piedalījās projekta partneri no Alūksnes novada pašvaldības un Pavlovskas muzeja-rezervāta.
     Projekta koordinatore no Pavlovskas muzeja – rezervāta puses – Svetlana Fjodorova savā uzrunā uzsvēra, ka divus gadus ilgajā sadarbībā abas projektā iesaistītās puses ieguldījušas daudz spēka un laika, lai vispirms iegūtu finansējumu šī projekta īstenošanai un vēlāk – lai realizētu plānotās ieceres projektā, kura galvenais mērķis ir abu partneru kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana. Viņa izteica gandarījumu, ka Krievijas pusei šajā projektā izdevies atjaunot Lielo kaskādi, kas ir nozīmīgs Pavlovskas parka ainavas elements, un iepriekš bijusi avārijas stāvoklī. Tāpat viņa atzinīgi novērtēja abu projektā iesaistīto speciālistu pieredzes apmaiņas braucienus, kas bijusi iespēja dalīties pieredzē un iepazīt tuvāk Latviju un Krieviju.
     Alūksnes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Fomins pozitīvi novērtēja divu gadu ilgo sadarbību, kā rezultātā partneri jau kļuvuši par draugiem. Viņš uzsvēra, ka šī projekta  īstenošanas rezultātā ir ļoti daudz ieguvumu gan Alūksnes muzejā un parkā, gan Pavlovskas muzejā rezervātā. Viņš Alūksnes novada pašvaldības vārdā izteica gatavību turpināt sadarbību. 
     Projekta partnera sabiedrisko attiecību speciāliste Gaļina Osinskaja savā prezentācijā „Divas pērles: no ieceres līdz rezultātam” uzsvēra Alūksnes un Pavlovskas ciešās, vēsturiskās saites. Viņa atzina, ka, sākot īstenot šo kopīgo projektu, Pavlovskas muzeja-rezervāta darbinieki nav bijuši informēti par to, ka Katrīnas I, Ernsta Glika un arī Otto fon Fītinghofa vārdi ir saistīti ar Alūksni. Tāpat viņa atzīmēja arī saiknes, kas abām pusēm veidojas Aleksandra paviljona sakarā. Jāpiebilst, ka tieši šis Alūksnes parka objekts tiek atjaunots minētā projekta ietvaros.
     Viņa iepazīstināja konferences dalībniekus ar 3.jūnijā notikušo Lielās kaskādes atklāšanas pasākumu un Starptautisko ainavu mākslas un floristikas festivālu „Imperatora buķete”, kas Pavlovskā norisinājies vasarā.
     G. Osinskaja uzsvēra, ka Alūksnes novada pašvaldības personā Pavlovskas muzejs-rezervāts ir radis labus draugus un partnerus un saskata labu iespēju iesākto sadarbību turpināt arvien jaunos projektos.
     Alūksnes muzeja speciālists Didzis Eglītis kā Alūksnes novada pašvaldības pārstāvis informēja klātesošos par ieguvumiem Alūksnes novadā šī projekta ietvaros, kas ir nenovērtējami un ko pašvaldība tik īsā laikā nebūtu varējusi īstenot tikai par saviem budžeta līdzekļiem. Tie ir – Aleksandra paviljona restaurācija, kas pilnībā tiks pabeigta 2015.gada pavasarī, Alūksnes Jaunās pils izpēte un restaurācijas metodikas izstrāde, praktiskās nodarbības iedzīvotājiem par dažādiem restaurācijas virzieniem, ar ko mēs ik katrs sastopamies ikdienā. Ir izstrādātas divas jaunu muzeja pedagoģiskās programmas, iegādāts elektroniskais informācijas stends un speciāli tam izstrādāta programmatūra ar informāciju par Alūksnes jauno pili, muižas parku un Pavlovskas muzeju un parku, iegādāti audio gidi, uzstādīta jauna tiešsaistes kamera uz Jaunās pils jumta un videonovērošanas kamera pie Aleksandra paviljona. Nozīmīgs ieguvums ir arī elektroapgādes pieslēguma izbūve Alūksnes muižas parkā, kas dos iespēju nodrošināt arī apskaņošanu un apgaismošanu dažādu pasākumu laikā, kā arī būs kā aizsākums objektu un taciņu apgaismojuma uzstādīšanai parka teritorijā.
     Tāpat projekta ietvaros Alūksnes novada muzeja darbinieki ir piedalījušies divos pieredzes apmaiņas semināros ‑ Pavlovskā un Alūksnē, ir notikusi izglītojoša un informējoša konference vietējiem iedzīvotājiem par restaurācijas kā projekta galvenā virziena nozīmi Alūksnes kultūrvēstures saglabāšanā, ir izdots jauns buklets par ievērojamākajām vietām un objektiem Alūksnes novadā, buklets ar informāciju par Alūksnes muižas parku un Pavlovskas parku, kā arī pastkartes ar Alūksnes novada skaistākajām vietām. Pateicoties projektam, arī Alūksnes muižas parka svētku programma tika pilnveidota un dažādota, piedāvājot daudz jauna un neredzēta. Pavisam drīz tiks izdota arī brīnišķīga grāmata ‑ fotoalbums trīs valodās par Fītinghofu mantojumu Alūksnē.
     Pavlovskas muzeja–rezervāta ainavu saglabāšanas speciāliste Jelena Belih konferencē pastāstīja par Pavlovskas muzeja – rezervāta pieredzi floristikas festivāla „Imperatora buķete” organizēšanā.
     Šis bijis jau 14.gads, kad Pavlovskā norisinās šāds festivāls un šogad tas pulcējis 22 tūkstošus apmeklētāju. Ik gadu festivāls tiek veltīts kādam īpašam notikumam Pavlovskas vai Krievijas vēsturē. 2014.gadā tas bijis veltīts par godu tam, ka apritējuši 200 gadi kopš imperatores Marijas Fjodorovnas un imperatora Aleksandra I svinīgās tikšanās pēc viņa uzvaras karā 1812.gadā.
     Festivāla laikā izcili floristikas un ainavu mākslas speciālisti no vairākām valstīm veido dažādus objektus no ziediem, notiek meistarklases, jauno floristu konkurss, ziedu veloparāde bērniem un citas aktivitātes. Nākamajā, 15.festivālā J.Belih uzaicināja piedalīties arī Alūksnes pārstāvjus.
     Projekta darba grupas tikšanās laikā tika pārrunāti pēdējie aktuālākie darbi projekta ietvaros, kā arī sadarbības iespējas nākamajos plānošanas periodos.
     Projekta vadošais partneris ir Alūksnes novada pašvaldība. Tā norises laiks ir 18 mēneši un kopējais budžets – 625 700,00 EUR. Kopējais Alūksnes novada pašvaldības budžets projekta īstenošanai ir 251 111 EUR, programmas līdzfinansējums veido 225 999,90 EUR, Alūksnes novada pašvaldības līdzfinansējums 12555,55 EUR, valsts budžeta finansējums - 12555,55 EUR.

Atklāj Jaunās pils vējtvera seno krāsojumu

Evita Aploka
Alūksnes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste
29.04.2015.

     Pārrobežu projekta „Divas ainavu parku pērles Austrumeiropā/ Ainavu pērles” ietvaros Alūksnes Jaunās pils vējtverī šobrīd, centimetru pa centimetram notīrot pašreizējo sienu un griestu krāsojumu, atklājas vēsturiskie telpu dekori.

     Aizvadītā gada rudenī šī paša projekta ietvaros SIA „Arhitektes Ināras Caunītes birojs” apsekoja pils pirmā stāva un pagrabstāva telpas, veicot sienu un griestu krāsojuma zondāžas. Nākotnei izvirzītais mērķis ir saistīts ar ieceri atjaunot agrāko pils telpu izskatu ēkas pirmajā un pagrabstāvā. Vējtveris ir pirmā telpa, kurā šobrīd tiek noņemti krāsu slāņi, lai atklātos senais krāsojums un apgleznojumi.

     Šos darbus veic pieredzējušo profesionāļu, restauratoru - vecmeistaru Gunāra un Zinaīdas Grīnfeldu vadītā uzņēmuma IU „ROKAJS” speciālisti, kuri iepriekš strādājuši pie Rundāles pils atdzimšanas.

     Gundega Liepa, viena no speciālistēm, kas šobrīd strādā Alūksnes Jaunajā pilī, teic, ka senais krāsojums un gleznojumi vējtverī ir diezgan zaudējuši saistvielas, tādēļ pēc attīrīšanas tie vispirms jānostiprina. Kad šis posms – attīrīšana un atklātā krāsojuma iekonservēšana noslēgsies, nākamais posms būtu gleznojumu atjaunošana, bet tas atkarīgs no pieejamā finansējuma.

     - Saglabājies ir diezgan daudz dekoratīvā sienu un griestu gleznojuma, lai rastos priekšstats. Piemēram, vējtvera griesti ir apgleznoti zilā krāsā ar zvaigznītēm. Diemžēl viena siena ir pavisam gājusi bojā, uz tās saglabājies tikai neliels gleznojuma fragments. Salīdzinot ar Rundāles pili, kur telpu sienām bijušas izmantotas auduma tapetes, šeit visā pilī ir bijuši dekoratīvi sienu un griestu gleznojumi. Pārsteidz meistarība, kas piemitusi meistariem tais laikos. Noteikti būtu interesanti pētīt un noskaidrot, kas ir autors šiem darbiem, kas tos vadījis, - saka G. Liepa.

     Alūksnes muzeja direktore Ilze Lipstoka ir gandarīta, ka tiek sperts pirmais solis, lai redzētu, kā pils izskatījusies baronu laikā.

     - Esam izvirzījuši mērķi restaurēt pils pirmo stāvu un pagrabstāvu un ticam, ka izdosies atrast līdzekļus, lai šo sapni piepildītu. Nākotnē būtu jāveic arī pārējās pils daļas, tostarp apkārtējās vides, izpēte. Alūksnes un Apes novada fonds mūs uzrunāja veidot akciju, lai atjaunotu savulaik pie pils ēkas ārpusē bijušās lauvu figūras. Saziņā ar Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju, esam sākuši pētīt, kā īstenot šo vēlmi. Esam uzaicinājuši Ilzi Māru Janeli veikt pētījumu par Fītinghofu dzimtu, - par turpmākiem plāniem stāsta I. Lipstoka.

     Projektu „Divas ainavu parku pērles Austrumeiropā/ Ainavu pērles” līdzfinansē Igaunijas – Latvijas Krievijas Pārrobežu sadarbības programma Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta ietvaros 2007 – 2013. Kopējais Alūksnes novada pašvaldības budžets projekta īstenošanai ir 251 111,00 EUR, programmas līdzfinansējums veido 225 999,90 EUR, Alūksnes novada pašvaldības līdzfinansējums 12 555,55 EUR, valsts budžeta finansējums 12 555,55.

Projekts „Divas ainavu parku pērles Austrumeiropā” tuvojas noslēgumam

03.06.2015.

     2013. gadā uzsāktais pārrobežu projekts Nr.ELRII-261 „Divas ainavu parku pērles Austrumeiropā”, kura mērķis ir saglabāt un attīstīt Pavlovskas un Alūksnes piļu un parku kompleksu kultūrvēsturisko mantojumu, noslēgsies pavisam drīz.

     Pateicoties Igaunijas – Latvijas – Krievijas Pārrobežu sadarbības programmas Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta ietvaros 2007 – 2013 finansiālajam atbalstam, Alūksnes novada pašvaldība šī projekta ietvaros ieguvusi daudz vērtīga un nozīmīga.

     Alūksnes muzejā izstrādātas divas jaunas izglītojošās programmas „Barona laboratorija” un „Ģērbies kā muižkungs un spēlē kroketu”, kas interesentiem ir pieejamas jau no pagājušā gada vasaras. Iegādāts interaktīvs elektroniskais stends, kurā Alūksnes muzeja apmeklētāji var iegūt informāciju par Jauno pili, baroniem Fītinghofiem, Alūksnes muižas parku un gūt nelielu ieskatu arī par Pavlovskas parku. Ir izstrādāts informatīvs maršruts trīs valodās pa Alūksnes muižas parku audio gidu pavadībā, iegādāti jauni, skaisti krēsli pasākumu organizēšanai gan pilī, gan parkā. Drīzumā Alūksnes muzejs piedāvās jaunu pakalpojumu izbraucienu ar velorikšu, kas arī iegādāta par programmas līdzekļiem.

     Alūksne ir ieguvusi jaunas informatīvas norāžu zīmes, bet muižas parkā, pateicoties projektam, ir nodrošināta elektroapgāde, kas ļāva uzstādīt videonovērošanas kameru pie Aleksandra paviljona, un būs iespējams nodrošināt skaņas un gaismas efektus dažādos pasākumos parkā. Tāpat iegādāta tiešsaistes kamera, kas atrodas uz Jaunās pils jumta, lai ikviens tūrists, kas vēlas apmeklēt Alūksnes muižas parku, jau iepriekš varētu noskaidrot, kādi laika apstākļi un kāda noskaņa valda parkā.

     Informācija dažādās valodās par Alūksni, Jauno pili un parku, kā arī novada nozīmīgākajiem tūrisma apskates objektiem izvietota vairākos bukletos un informācijas kartēs, ir tapis arī kopīgs buklets ar Pavlovsku un izdota grāmata – fotoalbums „Fītinghofu mantojums Alūksnē”, kas atklāj Alūksnes vēsturiskos objektus un parka mazo arhitektūru. 2013. gadā Alūksnes novada muzeju speciālisti piedalījās četru dienu pieredzes apmaiņas seminārā Pavlovskā, bet 2014. gadā šāds seminārs ar Pavlovskas muzeja speciālistu piedalīšanos notika Alūksnē. Tāpat 2014.gada pavasarī notika praktiskie semināri par dažādām restaurācijas tēmām, kur katrs interesents varēja iegūt vērtīgu un praktisku informāciju. Projekta ietvaros organizētas divas konferences par restaurāciju – viena Pavlovskā, otra Alūksnē, kā arī ar daļēju programmas finansējumu 2014. gadā notika Alūksnes muižas parka svētki.

     Projekta galvenā ideja ir saistīta ar restaurāciju kā iespēju saglabāt kultūrvēstures mantojumu, tādēļ Alūksnes pilī tika veikta izpēte un izstrādāta restaurācijas metodika, kā rezultātā jau šobrīd notiek restaurācijas darbi Jaunās pils vējtverī un pavisam drīz tiks pabeigta visplašāk apspriestā objekta - Aleksandra paviljona restaurācija.

     Plašsaziņas līdzekļos parādās ļoti dažāda informācija par Aleksandra paviljona restaurāciju, norādot pat, ka šis kultūras piemineklis ir pilnībā sabojāts un tam ir nodarīti neatgriezeniski zaudējumi. Alūksnes novada pašvaldība uzskata, ka publicētā informācija ir nepatiesa, sagrozīta un subjektīva.

     Runājot par paviljona restaurācijai izlietoto finansējumu, pašvaldība informē, ka projekta ietvaros veiktā iepirkuma rezultātā tika noslēgts līgums ar pieredzējušu un būvkomersantu reģistrā reģistrētu uzņēmumu - akciju sabiedrību „R.A.J.” 103 300,49 EUR apmērā, līguma summā ietverot gan paviljona arhitektoniskimākslinieciskās inventarizācijas aktualizāciju, restaurācijas programmas izstrādi un saskaņošanu Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā, gan paviljona restaurāciju un autoruzraudzības darbu veikšanu. Tādēļ informācija par to, ka paviljona restaurācijai iztērēta lielāka summa, minot pat pusmiljonu eiro, ir maldīga un balstīta uz nepārbaudītiem faktiem.

     Aleksandra paviljona kesona dēļi, kuri atradās objektā pirms restaurācijas un par kuriem, kā raksta 22.05.2015. laikrakstā „Alūksnes Ziņas”, ļoti satraucas alūksnieši, nav pazuduši vai apzināti pazaudēti. Visi dēļi, kuri 2014. gada vasarā atradās paviljonā un uz kuriem pirms darbu uzsākšanas bija kesona gleznojums, ir saglabāti. Taču te jāuzsver, ka neviens no tiem nav oriģinālais dēlis, tas nozīmē, nevienam no šiem dēļiem nav oriģinālā krāsojuma vai kalto naglu, kas būtu saglabājušies no laika, kad notika paviljona būvniecība 18. gs. beigās.

     Arī 2014. gada Aleksandra paviljona arhitektoniski mākslinieciskās inventarizācijas aktualizācijā nav minēts vārds – oriģinālie kesona dēļi, bet gan vecākie dēļi, kas saglabājušies līdz 1999. gadam. Pašvaldības rīcībā šobrīd ir tikai viens oriģinālais kesona dēlis, kurš pirms restaurācijas darbu uzsākšanas neatradās paviljonā, tomēr, tikai pateicoties tam, bija iespēja atklāt oriģinālo krāsojumu. Tā kā kesona dēļi nebija piestiprināti ar kaltajām naglām un uz tiem bija tikai viens krāsojuma slānis, restaurācijas programmas autore Ināra Heinrihsone atļāva tos izņemt un aizvietot ar jauniem, kas arī konstrukciju stiprības dēļ, tika izdarīts.

     Aleksandra paviljona fasādei pret Diānas skulptūru nebija iespējams saglabāt akanta gleznojumus, jo dēļi bija ļoti bojāti, tādēļ restaurācijas darbu procesā restaurācijas programmas autore I. Heinrihsone kopā ar darbu veicējiem vienojās dēļus ne tikai protezēt, bet arī noslīpēt. Oriģinālos akanta gleznojumus nebūtu iespējams restaurēt arī tad, ja dēļi netiktu noslīpēti, jo daudzo pārkrāsojumu rezultātā krāsu slāņi bija tik ļoti sajaukušies, ka atklāt pirmreizējo slāni nebija iespējams, to ir atzinusi arī polihromā koka restauratore vecmeistare Aīda Podziņa. Tādēļ akanta gleznojumi gan šajā fasādes pusē, gan ezera fasādes pusē, kurā tie netika noslīpēti, šobrīd tiek rekonstruēti nevis restaurēti.

     Aleksandra paviljons jau pirms restaurācijas darbu uzsākšanas bija nedaudz sašķiebies un savērpies, ko atzina arī Valsts Kultūras Pieminekļu aizsardzības inspekcijas darba grupa – atsevišķu restaurācijas kvalifikācijas novērtēšanas ekspertu padomes pārstāvji, kas 2014. gada 29. jūlijā bija ieradušies Alūksnē, lai sniegtu konsultācijas par restaurācijas darbiem paviljonā. Viņu skatījumā iepriekšējo restaurāciju laikā ir radīta konstrukciju ģeometriskā deformācija. Nomainot un protezējot satrupējušos dēļus un protezējot stabus, paviljons iespēju robežās tika nostiprināts un nedaudz iztaisnots. Restaurācijas uzstādījums nebija pilnībā iztaisnot paviljonu. Neskatoties uz visām negācijām un to, ka paviljona restaurācija netika paveikta līgumā paredzētajā laikā, pašvaldība pateicas programmai, kas deva iespēju paviljona restaurāciju pabeigt, ļaujot pagarināt projekta termiņu par 6 mēnešiem, un ir gandarīta, ka beidzot Aleksandra paviljons un tā apkārtne būs ieguvusi sakārtotu un patīkamu izskatu, kā arī Alūksnes novadā būs par vienu restaurētu kultūrvēstures pieminekli vairāk.

     Projekta vadošais partneris ir Alūksnes novada pašvaldība un partneris ir Pavlovskas muzejrezervāts. Tā norises laiks ir 24 mēneši un kopējais budžets – 625 700,00 EUR. Kopējais Alūksnes novada pašvaldības budžets projekta īstenošanai ir 251 111,00 EUR, programmas līdzfinansējums veido 225 999,90 EUR, Alūksnes novada pašvaldības līdzfinansējums ir 12 555,55 EUR, valsts budžeta finansē- jums - 12 555,55 EUR.

Pēc restaurācijas atklāts Aleksandra paviljons

Evita Aploka,

Alūksnes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste

01.07.2015.

     11. jūnijā Alūksnes muižas parkā notika Pārrobežu sadarbības programmas atbalstītā projekta „Divas ainavu parku pērles Austrumeiropā/ Ainavu pērles” („Two pearls ot the landscape parks in Eastern Europe/ Landscape pearls”) ietvaros restaurētā Aleksandra paviljona atklāšana.

     Projekta vadošais partneris ir Alūksnes novada pašvaldība un tā partneris - Pavlovskas muzejrezervāts Sanktpēterburgā. Minētais projekts ir viens no 50 Igaunijas – Latvijas – Krievijas Pārrobežu sadarbības programmas Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta 2007 – 2013 projektiem. Jāpiebilst, ka paviljona atklāšana tika organizēta Pārrobežu sadarbības programmas reģionālā noslēguma pasākuma ietvaros, kas notika 10. un 11. jūnijā. Vairāki projekti, kā arī projektu vadītāji noslēguma pasākumu laikā saņēma īpašas balvas no Programmas. Tostarp arī Alūksnes novada pašvaldības projektu vadītāja Ivita Gusta tika apbalvota kā viena no astoņiem labākajiem Programmas projektu vadītājiem Latvijā, kas saņēma balvas par savu profesionalitāti un veiksmīgu projektu vadīšanu.

     Kā jau minēts, viens no projekta ieguvumiem ir Aleksandra paviljona restaurācija un tā apkārtnes labiekārtošana, taču šī projekta laikā paveiktas vēl daudzas citas nozīmīgas lietas. Tā Alūksnes muzejā izstrādātas un ieviestas divas jaunas muzeja izglītojošās programmas „Barona laboratorija” un „Ģērbies kā muižkungs un spēlē kroketu” - izgatavoti tērpi, iegādāts kroketa komplekts un citas programmu īstenošanai nepieciešamas lietas, iegādāts interaktīvs elektroniskais stends, kur ir pieejama informācija gan par Alūksni, gan par projekta partneriem – Pavlovskas muzejrezervātu. Tāpat izstrādāts informatīvs maršruts trīs valodās pa Alūksnes muižas parku audio gidu pavadībā, tapuši vairāki bukleti un informācijas kartes ar informāciju dažādās valodās par Alūksni, Jauno pili un parku, kā arī par novada nozīmīgākajiem tūrisma apskates objektiem, izveidots arī kopīgs buklets ar Pavlovsku, izdota grāmata – fotoalbums „Fītinghofu mantojums Alūksnē”. Iegādāti jauni, balti krēsli pasākumu organizēšanai gan pilī, gan parkā, iegādāta velorikša, ko Alūksnes muzejs piedāvā kā jaunu pakalpojumu. Pilsētā izvietotas informatīvas norāžu zīmes, muižas parkā nodrošināta elektroapgāde un uzstādīta videonovērošanas kamera pie Aleksandra paviljona un tiešsaistes kamera uz Jaunās pils jumta. 2013. gadā Alūksnes novada muzeju speciālisti piedalījās četru dienu pieredzes apmaiņas seminārā Pavlovskā, bet 2014. gadā šāds seminārs ar Pavlovskas muzeja speciālistu piedalīšanos notika Alūksnē, 2014. gada pavasarī notika arī vairāki praktiskie semināri par dažādām restaurācijas tēmām, kur katrs interesents varēja iegūt vērtīgu un praktisku informāciju, projekta ietvaros organizēta konference par restaurāciju, ko apmeklēja arī skolēni, ar daļēju Programmas finansējumu 2014. gadā tika organizēti Alūksnes muižas parka svētki. Ar projekta finansējumu Alūksnes Jaunajā pilī veikta izpēte un izstrādāta restaurācijas metodika, kā arī restaurēts Jaunās pils priekšnams.

     Aleksandra paviljona atklāšanas pasākums notika Igaunijas - Latvijas - Krievijas pārrobežu sadarbības programmas 2007. - 2013. gadam noslēguma pasākuma ietvaros, ko organizēja Programmas apvienotais tehniskais sekretariāts. Pasākumā piedalījās pārstāvji no programmas vadošās iestādes, programmas apvienotā tehniskā sekretariāta, kā arī iepriekšējā plānošanas periodā apstiprināto projektu dalībnieki. Projekta norises laiks ir 24 mēneši un kopējais budžets – 625 700,00 EUR. Kopējais Alūksnes novada pašvaldības budžets projekta īstenošanai ir 251 111,00 EUR, programmas līdzfinansējums veido 225 999,90 EUR, Alūksnes novada pašvaldības līdzfinansējums ir 12 555,55 EUR, valsts budžeta finansē- jums - 12 555,55 EUR.

Jaunas iespējas brīvā laika pavadīšanai Pededzē

Viesturs Zaķis,

 Pededzes un Mārkalnes pagastu teritorijas attīstības speciālists

05.02.2014.

     Biedrība „Pededzes nākotne” īstenojusi projektu „Brīvā laika aktivitāšu pilnveidošana Pededzes pagastā”, tā rezultātā iegādāts inventārs, kas palīdz dažādot un pilnveidot pagasta iedzīvotāju iespējas pilnvērtīgi pavadīt brīvo laiku.

      Projekta laikā iegādātais inventārs paredzēts plašam brīvā laika aktivitāšu spektram. Mākslinieciskās pašdarbības dalībniekiem uzvedumu gatavošanai un apskaņošanai tagad ir iespēja izmantot jaunu portatīvo datoru, galvas un rokas bezvadu mikrofonu komplekts ļauj labākā līmenī veidot teatrālos uzvedumus un āra pasākumus. Trīs veidu sporta trenažieri, kas pagastā ir jaunums, un tenisa galds ir lieliska brīvā laika pavadīšanas iespēja sportiskas atpūtas cienītājiem gan no jauniešu, gan senioru vidus. Šobrīd jebkurš interesents sporta inventāru bez maksas var izmantot Pededzes tautas nama darba laikā, tuvākajā laikā plānots nodrošināt sportošanas iespējas arī vakara stundās. Kulinārijas prasmju apguvei iegādāta elektriskā plīts. Projekta īstenošana ir kārtējais posms biedrības centienos veidot pagastā iedzīvotājiem labvēlīgu vidi ar iespējām saturīgi un interesanti pavadīt brīvo laiku, apgūt jaunas iemaņas, rūpēties par veselību un piedalīties dažādās aktivitātēs.

     Projekts realizēts ELFLA atklātā projektu iesniegumu konkursa pasākumā „Lauku ekonomikas dažādošana un dzīves kvalitātes veicināšana vietējo attīstības stratēģiju īstenošanas teritorijā” sadarbībā ar biedrību „Alūksnes lauku partnerība”. Kopējās projekta izmaksas Ls 2083, tajā skaitā piešķirtais publiskais finansējums Ls 1874,70, Alūksnes novada pašvaldības līdzfinansējums Ls 208,30.

Pededzē noslēdzies ELFLA projekts

Viesturs Zaķis,

Pededzes un Mārkalnes pagastu teritorijas attīstības speciālists

03.06.2014.

     Turpinot paplašināt iedzīvotāju iespējas pilnvērtīgi pavadīt brīvo laiku, Pededzes pagasta pārvalde, sadarbībā ar biedrību „Alūksnes lauku partnerība”, pabeigusi Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) finansētā projekta „Jaunas iespējas brīvā laika pavadīšanai Pededzes pagastā” īstenošanu.

     Lai dažādotu pagasta iedzīvotāju iespējas lietderīgi un interesanti pavadīt brīvo laiku, Pededzē īstenots projekts „Jaunas iespējas brīvā laika pavadīšanai Pededzes pagastā”. Izstrādājot projektu, galvenā uzmanība pievērsta interešu grupām, kuru darbošanās līdz šim saņēmusi mazāku atbalstu. Vidējās paaudzes deju kopa „Pededzieši”, lai arī darbojas nesen, ir pamanāma vietējā un apkārtējo pagastu kultūras dzīvē. Kopskaitā divdesmit kolektīva dejotājiem pašūti divi deju tērpu komplekti - „Latviešu tērps” un „Krievu tērps”, tādā veidā izveidojot skatītājiem pievilcīgu un deju skatēm atbilstošu kolektīva vizuālo tēlu. Savukārt, domājot par pagasta jaunākās paaudzes brīvā laika pavadīšanas iespēju dažādošanu, iegādāti „Lego“ konstruktoru komplekti, kas ieguvuši lielu popularitāti jaunākā un vidēja skolas vecuma bērnu vidū. Saistošās nodarbībās ieinteresēta pedagoga vadībā audzēkņi attīsta roku un pirkstu motoriku, loģisko un kreatīvo domāšanu, kā arī krāsu izpratni. Projekta kopējās izmaksas 3080,07 EUR, tajā skaitā Alūksnes novada pašvaldības līdzfinansējums 454,69 EUR, publiskais finansējums 2625,38 EUR.

Biedrība „Ilzenes attīstībai” īsteno projektu

Elīna Pētersone,

biedrības „Ilzenes attīstībai” valdes priekšsēdētāja

29.07.2015.

     Biedrība „Ilzenes attīstībai” sadarbībā ar Alūksnes Lauku partnerību, Lauku atbalsta dienestu un Alūksnes novada pašvaldību maijā realizēja pērn iesniegto projektu pasākumam „Lauku ekonomikas dažādošana un dzīves kvalitātes veicināšana vietējo attīstības stratēģiju īstenošanas teritorijā”.

     Projekts ar nosaukumu „Atpūtas laukuma labiekārtošana un inventāra iegāde brīvdabas aktivitāšu dažādošanai Ilzenes pagastā” sevī iekļāva āra trenažieru, masīvkoka solu un atkritumu urnu uzstādīšanu 3917,66 EUR vērtībā.

     Biedrība, realizējot līdzšinējās aktivitātes, ir ieguvusi vietējās sabiedrības atbalstu, savos pasākumos piesaistījusi ļoti lielu, gan dalībnieku, gan atbalstītāju skaitu no tuvākās apkārtnes kā arī no citām Latvijas vietām. Īstenojot projektu, tiek piedāvātas jaunas un interesantas atpūtas iespējas brīvā dabā, gan viesiem, kas ierodas Ilzenē, lai piedalītos biedrības rīkotajos pasākumos, gan arī vietējiem Ilzenes pagasta dažādu paaudžu iedzīvotājiem, tādējādi aktīvi un pilnvērtīgi pavadot brīvo laiku, sportojot un nostiprinot savu veselību.

     Šis projekts deva iespēju jauna atpūtas laukuma izveidei, kur ģimenes kopā ar bērniem varēs lietderīgi un veselīgi pavadīt brīvo laiku.

     Ilzenes pamatskolas skolēniem būs iespēja izmantot jaunizveidoto laukumu arī sporta stundās. Biedrība arī turpmāk plāno iesaistīties dažādu pasākumu organizēšanā Ilzenē, kas pulcē lielu dalībnieku un līdzjutēju skaitu no visas Latvijas. Projekta rezultātā iegūtais inventārs papildinās jau esošo aktivitāšu dažādošanu rīkotajos pasākumos, kā arī ikdienā vietējie iedzīvotāji varēs to izmantot.

Īsteno projektu sportisko aktivitāšu dažādošanai

Druvis Mucenieks,

Alūksnes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciālists

29.07.2015.

     Biedrība “Sporta klubs Malēnija” ar Alūksnes novada pašvaldības atbalstu un sadarbībā ar Lauku atbalsta dienestu, kā arī biedrību “Alūksnes lauku partnerība, īstenojusi projektu „Biedrības “Sporta klubs Malēnija” iedzīvotājiem piedāvāto sportisko aktivitāšu dažādošana” (Nr.14-07-LL31- L413201-000005).

     Projekts īstenots ar Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) finansējumu un Alūksnes novada pašvaldības līdzfinansējumu.

     Biedrības valdes priekšsēdētājs Ainars Melders informē, ka īstenojot šo projektu, biedrība iegādājusies sporta inventāru basketbolam, volejbolam, florbolam, kā arī vairākus rīkus vingrošanas nodarbībām, kas ļaus Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas audzēkņiem un Alūksnes novada iedzīvotājiem dažādot sportiskās aktivitātes.

Māriņkalnā jauni āra trenažieri

Aiga Mūrniece,

Jaunlaicenes, Veclaicenes un Ziemera pagastu pārvalžu teritorijas attīstības speciāliste

01.07.2015.

     25. maijā noslēdzās projekta „Īstā dzīve sākas pēc stundām – aktīvās atpūtas resursu punkta izveide Māriņkalnā” realizācija - tā ietvaros uzstādīti trīs āra trenažieri.

     Projektu realizēja biedrība „Mēs – skolai”, startējot projektu konkursā Lauku atbalsta dienesta pasākumā „Lauku ekonomikas dažādošana un dzīves kvalitātes veicināšana vietējo attīstības stratēģiju īstenošanas teritorijā”.

     Āra trenažieri ir pieejami katram Ziemera pagasta un Alūksnes novada iedzīvotājam, tie atrodas Ziemeru pamatskolas sporta laukumā. Paldies biedrībai „Alūksnes lauku partnerība” par atbalstu un visiem Ziemera pagasta iedzīvotājiem un darbiniekiem, kas piedalījās projekta īstenošanā.

     Kopējās projekta izmaksas bija 3049 EUR, tajā skaitā Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) līdzfinansējums 3049 EUR

Mārkalnē izveidota e - lasītava

Viesturs Zaķis

03.06.2015.

     Lai varētu piedāvāt iedzīvotājiem arvien jaunus bibliotēkas pakalpojumus, Mārkalnes pagasta pārvalde sadarbībā ar biedrību „Alūksnes lauku partnerība” īstenojusi Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) finansētu projektu.

     Projekts „E - grāmatu lasītava Mārkalnes bibliotēkā” uzrunā visu paaudžu pagasta iedzīvotājus no mazākajiem skolēniem līdz pat aktīvajiem pensionāriem. Tas īstenots ar mērķi pasniegt lasīšanu jaunā, saistošā formā, tādā veidā veicinot iedzīvotāju interesi par grāmatām un lasīšanu, uzlabojot viņu lasītprasmi un paplašinot redzesloku. Vienlaikus projekts radījis iespēju iepazīties ar mūsdienīgo tehnoloģiju iespējām savas dzīves vietas tuvumā, tādejādi pamudinot iedzīvotājus apgūt datorzinības un paaugstināt savu konkurētspēju darba tirgū.

     Projekta ietvaros, veicot vienkāršoto atjaunošanu, bibliotēkas palīgtelpa pārveidota par lasītavu, iegādātas nepieciešamās mēbeles un e - grāmatu lasīšanas piederumi - skapītis, galds, dīvāns, portatīvais dators, trīs e - grāmatu lasītāji.

     Līdzās e - grāmatām lasītava piedāvā vēl citu inovāciju - bērniem ar zemu pašapziņu vai grūtībām lasīt ir radīta iespēja lasīt priekšā akvārija zivtiņām. Lasīšana dzīvniekiem (arī suņiem, kaķiem, ponijiem) kā terapija ir izmēģināta vairākās pasaules valstīs, arī kaimiņos Igaunijā. Tā kā, atšķirībā no citiem bērniem vai pieaugušajiem, dzīvnieki nekad nekritizē lasītāju pieļautās kļūdas, vairumā gadījumu skolēnu lasītprasme šādas terapijas rezultātā strauji uzlabojas.

     Projekta kopējās izmaksas ir 4204,40 EUR, tajā skaitā Alūksnes novada pašvaldības līdzfinansējums 1077,16 EUR, publiskais finansējums 3127,24 EUR.

Labiekārto Mālupes salu

Laima Kaņepe,

Mālupes un Liepnas pagastu pārvalžu teritorijas attīstības speciāliste

01.07.2015.

     Mālupes pagastā tiek realizēts LEADER projekts „Mālupes salas labiekārtošana kultūras, sporta, brīvā laika aktivitāšu dažādošanai un pilnveidošanai”.

     Projekta rezultātā ir izveidots volejbola laukums, izvietots basketbola grozs, ģērbšanās kabīne, smilšu kaste bērniem un divi soliņi. Tiek sakopta un labiekārtota salas teritorija. Mālupieši iegūs vietu, kur netraucējot pagasta centra iedzīvotājus, varēs sportot un pavadīt brīvo laiku. Mālupes salā varēs rīkot dažādus novada un pagasta sporta un atpūtas svētkus. Projekta rezultātā tiks veicināts veselīgs dzīvesveids, uzlabotas brīva laika pavadīšanas iespējas jauniešiem un ģimenēm ar bērniem un mazināta iedzīvotāju aizplūšanu no Mālupes pagasta un Alūksnes lauku partnerības teritorijas. Pilnvērtīgi tiks izmantota un sakopta Mālupes salas teritorija. Līgums par darbu izpildi tika noslēgts ar firmu RC AINAVA SIA, kura savlaicīgi veica līgumā paredzētos darbus līdz šī gada 18. maijam.

     Projekts tiek īstenots Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai Lauku attīstības programmas pasākumā „Lauku ekonomikas dažādošana un dzīves kvalitātes veicināšana vietējo attīstības stratēģiju īstenošanas teritorijā” aktivitātes 6.2. „Iekārtu, tehnikas, aprīkojuma, informāciju tehnoloģiju un programmu nodrošinājuma iegāde un uzstādīšana, infrastruktūras izveide, sabiedrisko aktivitāšu (ieskaitot apmācību un interešu klubus, kultūras, vides aizsardzības, sporta un citas brīvā laika pavadīšanas aktivitātes) dažādošanai vietējiem iedzīvotājiem” un ar Alūksnes lauku partnerības atbalstu.

     Kopējās projekta izmaksas ar PVN ir 4838,79 EUR, projekta attiecināmās jeb izmaksas bez PVN ir 3999 EUR, projekta publiskais finansējums 3599 EUR.

Mālupes salā jauna estrāde

Iveta Zvejniece,

Mālupes saieta nama vadītāja

01.10.2015.

     Šogad Pededzes upes ielokā esošā Mālupes sala ir piedzīvojusi būtiskas pārmaiņas. Realizēti divi apjomīgi projekti. Realizēts LEADER projekts “Mālupes salas labiekārtošana kultūras, sporta, brīvā laika aktivitāšu dažādošanai un pilnveidošanai” un uzbūvēta jauna estrāde.

     Projekts tiek īstenots Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai Lauku attīstības programmas pasākumā „Lauku ekonomikas dažādošana un dzīves kvalitātes veicināšana vietējo attīstības stratēģiju īstenošanas teritorijā” aktivitātes 6.2. „Iekārtu, tehnikas, aprīkojuma, informāciju tehnoloģiju un programmu nodrošinājuma iegāde un uzstādīšana, infrastruktūras izveide, sabiedrisko aktivitāšu (ieskaitot apmācību un interešu klubus, kultūras, vides aizsardzības, sporta un citas brīvā laika pavadīšanas aktivitātes) dažādošanai vietējiem iedzīvotājiem” un ar Alūksnes lauku partnerības atbalstu.

     Sporta laukumā darbus veica firma SIA “RC AINAVA”. Projekta rezultātā ir izveidots volejbola laukums, izvietots basketbola grozs, ģērbšanās kabīne, smilšu kaste bērniem un divi soliņi

     Estrāde tapa pēc SIA „Alūksnes projekti” izstrādātā tehniskā projekta. Darbus veica SIA „RUFS”. Vasarā sporta laukumu aktīvi izmantoja Mālupes jaunieši. Augusta beigās Mālupes salā notika aktīvās atpūtas diena “Ejam, skrejam, smejam”. Šogad pasākums bija kupli apmeklēts, pateicoties jaunajam sporta laukumam un labajiem laika apstākļiem.

     Komandu cīņas notika volejbolā un dažādās jautrības stafetēs. Mazie bērni dienu pavadīja jautrās rotaļās ar klauniņu, kura lomā iejutās Dace Apsīte - Pīča. Ikviens sporta dienu apmeklētājs varēja piedalīties individuālās sporta sacensībās dažādās vecuma grupās. Kopības sajūtu radīja garšīgā pusdienu zupa, par kuru gādāja saimniece Aiva Zeile.

     Paldies sporta spēļu atbalstītājiem: Mārtiņam Augstkalnietim, Alvim Bukānam, Agrim Rušķim, Jurim Lasim, Dainim Ertmanim, Naurim Isakam, Ivetai Priedei, Aivaram Purviņam, SIA „VALRITO”, SIA “SANDORS” par iespēju sportotājiem sagādāt pusdienas un balvas.

Annā iedzīvotājiem pieejami āra trenažieri un nūjošanas aprīkojums

Vija Zaķe,

Annas, Jaunannas un Kalncempju pagastu pārvalžu teritorijas attīstības speciāliste

03.12.2014.

     Annas pagastā realizē projektu „Aprīkojuma iegāde Annas pagasta iedzīvotāju fizisko aktivitāšu veicināšanai brīvā dabā” (projekta nr. 14-07- LL31-L413201-000010).

     Projekts tiek īstenots Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai Lauku attīstības programmas pasākuma „Lauku ekonomikas dažādošana un dzīves kvalitātes veicināšana vietējo attīstības stratēģiju īstenošanas teritorijā” aktivitātes 6.2. „Iekārtu, tehnikas, aprīkojuma, informāciju tehnoloģiju un programmu nodrošinājuma iegāde un uzstādīšana, infrastruktūras izveide, sabiedrisko aktivitāšu (ieskaitot apmācību un interešu klubus, kultūras, vides aizsardzības, sporta un citas brīvā laika pavadīšanas aktivitātes) dažādošanai vietējiem iedzīvotājiem” ietvaros.

     Tā mērķis ir uzlabot dažādu paaudžu Annas pagasta iedzīvotāju iespējas nodarboties ar fiziskajām aktivitātēm brīvā dabā, tādējādi veicinot veselīgu dzīvesveidu, uzlabot un dažādot saturīgu brīvā laika pavadīšanu.

     Projekta kopējās izmaksas ir EUR 4680,82, bet attiecināmās izmaksas ir EUR 3868,43. Projekta publiskais finansējums ir EUR 3481,58, Alūksnes novada pašvaldības līdzfinansējums ir EUR 1199,24.

     Projekta ietvaros ir iegādāti 12 pāri kvalitatīvu nūju, kuru piegādi veica SIA „Pie Zvejnieka”. Nūjas tiks uzglabātas Annas kultūras namā, kur tās būs pieejamas izmantošanai ikvienam interesentam. Nūju izsniegšanu iedzīvotājiem ikdienā veiks kultūras nama vadītāja Vizma Reimandova, tālrunis saziņai – 29351138.

     Vēl projekta ietvaros tika iegādāts un uzstādīts āra trenažieru komplekts, kuru piegādāja SIA „Ksil Baltic”. Komplektā ir pieci āra trenažieri – 2 paredzēti bērniem, bet 3 pieaugušajiem. Trenažieri tika uzstādīti pie kultūras nama, kur jau atrodas bērnu rotaļu laukuma elementi. Arī šis aprīkojums ir brīvi pieejams izmantošanai ikvienam iedzīvotājam.

     14. novembrī notika pasākums, kura apmeklētāji tika iepazīstināti ar jauno aprīkojumu un informēti par iespējām to izmantot. Aicinām ikvienu iedzīvotāju izmantot šo iespēju!

Deju kopai „Olysta” jauni arheoloģiskie tērpi

Inita Veismane,

Biedrības „Pierobežas raksti” valdes priekšsēdētāja

03.06.2015.

     Biedrības „Pierobežas raksti” sagatavotā un Lauku atbalsta dienesta un Alūksnes novada pašvaldības atbalstītā projekta „Arheoloģisko tērpu daļu izgatavošana deju kopai „Olysta”” ietvaros tika pētītas 12.gs. latgaļu apģērbu izgatavošanas un valkāšanas tradīcijas, tādējādi pievēršot un mudinot iedzīvotājus, īpaši jauniešus, izzināt un saglabāt kultūrvēsturisko mantojumu, izzinot savu novadu vēsturisko pienesumu un ar lepnumu un patriotismu to pētīt un saglabāt.

     Tautas tērps Latvijā ir savdabīgs sabiedrības dzīves spogulis un nacionālais simbols, kā arī materiālā un nemateriālā kultūras mantojuma apvienojums. Tā popularizēšanā lielu ieguldījumu sniedz amatiermākslas kolektīvi.

     Alūksnes pilsētas Tautas nama deju kopas „Olysta” nosaukuma sakne meklējama vēsturē, tā ir attiecināms uz senāko vēstures posmu, aptuveni 11. - 12.gs. un ir senākais Alūksnes apvidus nosaukums. Deju kopa ir izvirzījusi mērķi - izzināt arheoloģiskos aspektus tautas dejās. Proti, ne tikai dejojot, bet izzinot pagātni caur tautas tērpiem.

     Pētnieciskajā darbā izmantojām interneta resursus un Latvijas Nacionālā vēstures muzeja informāciju un iesākto darbu turpināja vietējie amatnieki – Tautas lietišķās mākslas studijas „Kalme” meistari, kuri tika piesaistīti projekta realizācijā.

     Latvijā zināmi maz deju kolektīvi, kas dejo arheoloģiskajos tērpos - Līgatnes pagasta vidējās paaudzes deju kolektīvs „Zeperi”, Kuldīgas kultūras centra vidējās paaudzes deju kopa “Bandava” un citi, kas pārsvarā dejo lībiešu 10. - 12.gs. arheoloģiskajos tērpos. Ar šī projekta finansējumu deju kopa „Olysta” ieguvusi arheoloģiskās tērpu daļas - apliekamos brunčus, galvas autus, jakas, bikses, cepures ar ādu un ādas kurpes. Deju kopas arheoloģiskie latgaļu 12.gs. tērpi būs mūsu, Alūksnes novada lepnums, ar ko deju kopa atšķirsies no citiem kolektīviem Latvijā. Tiks veiktas arheoloģisko tautas tērpu saglabāšanas un popularizēšanas aktivitātes - auditorijas informēšana pirms kolektīva uzstāšanās reizēm.

Jauniešu starptautiskā apmaiņa veicina sabiedrības iesaisti

Laura Eisaka,

projekta „PEANUT” dalībniece

31.08.2015.

     Kā veicināt dažādu paaudžu apkārtējo cilvēku, īpaši jauniešu, iesaistīšanos sabiedriskajos procesos? Un kā pievērst uzmanību dažādiem sabiedrībā aktuāliem jautājumiem? Šie jautājumi bija pamats Alūksnes Bērnu un jauniešu centra rīkotajam starptautiskajam jauniešu apmaiņas projektam “PEANUT” (no angļu valodas - zemesrieksts).

     Projekts norisinājās Alūksnē un tās apkārtnē no 24. jūlija līdz 2. augustam, un tajā piedalījās 19 jaunieši no Spānijas, Grieķijas, Slovēnijas un Latvijas. Lai apkārtējos rosinātu interesi iesaistīties, projekta dalībnieki izmantoja dažādas mākslinieciski radošas aktivitātes.

     Kad jautāta, kā radās ideja par šāda projekta izveidi, grupas vadītāja Lelde Gusta stāsta: “Sapratām, ka daudzi cilvēki neiesaistās pasākumu norisēs un bieži vien saka, ka pilsētā nekas nenotiek. Nojautām jau, ka šāda problēma nav tikai mums un uzsākām jauniešu apmaiņu, lai gūtu arī citu valstu pieredzi un saprastu, ar kādām metodēm labāk varētu aktivizēt pasīvos iedzīvotājus un radīt viņos vēlmi arī uzņemties iniciatīvu.”

     Projekts bija veidots kā ideju laboratorija, kur daļa no idejām tika izmēģinātas dzīvē, aicinot iesaistīties dažādās aktivitātēs arī apkārtējos. Šāda iespēja tika dota 31. jūlijā, kad Multifunkcionālā jaunatnes iniciatīvu centra “Pa Galms” apkārtnē norisinājās vairākas radošās darbnīcas un pikniks “ĒD, DARI, DOMĀ” un alternatīvās elektroniskās mūzikas pasākums “YARD BASS”. Viena no aktivitātēm bija “Dzīvā bibliotēka”, kurā projekta dalībnieki no ārvalstīm dalījās savos stāstos un pieredzē. 1. augustā, Alūksnes pilsētas svētku ietvaros, dalībnieki īstenoja artivisma akciju, kurā vērsa apkārtējo uzmanību uz šobrīd aktuālu problēmu - ilgu laika pavadīšanu pie mobilā tālruņa.

     Ideja par šo un citām aktivitātēm radās projekta gaitā. Vēl viena no idejām, ko realizēt, lai uzrunātu plašāku sabiedrību, tika īstenota Rīgā. Uz trīs gājēju tiltu margām, kas atrodami Rīgas parkos, projekta dalībnieki pašrocīgi izgatavoja un uzstādīja papīra piekaramās slēdzenes. Uz tām tika uzrakstīti divi viena dzimuma cilvēku vārdi un kāds nākotnes datums, kā parasti to dara kāzās. Šādi, izmantojot radošu aktivitāti, jaunieši pievērsa apkārtējo uzmanību viendzimumu laulības aizliegumam Latvijā, ko jaunieši vēlētos mainīt.

     Projekta dalībnieki atzīst, ka tas ir izdevies, un uzsver, ka tagad svarīgākais ir iegūtās zināšanas un pieredzi izmantot arī ārpus projekta. Jaunieši nākotnē plāno turpināt apkārtējo iesaistes veicināšanu, izmantojot gan projektā izmēģinātās radošās aktivitātes, gan arī ko jaunu!

Šis projekts tika īstenots ar ES programmas “Erasmus+” finansiālu atbalstu. Šis projekts tika finansēts ar Eiropas Komisijas atbalstu. Šī publikācija atspoguļo vienīgi autora uzskatus, un Komisijai nevar uzlikt atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu.

Jauniešu centrā – brīvprātīgie no Grieķijas un Čehijas

Evija Eglīte,

Alūksnes Bērnu un jauniešu centra jaunatnes lietu speciāliste

03.02.2015.

     Kopš pagājušā gada 15. novembra tiek īstenots Eiropas brīvprātīgā darba projekts “EVS-nes”, kura ietvaros līdz šī gada 15. jūlijam Alūksnes Bērnu un jauniešu centrā darbojas divi brīvprātīgie – Kamila Šumšalova no Čehijas un Jiannis Dafnis no Grieķijas.

      Viņi organizē dažādas aktivitātes bērniem un jauniešiem, kā piemēram, dažādas spēļu dienas, origami veidošana, ēst gatavošana, īsfilmu veidošana. Par visām aktivitātēm jūs varat uzzināt Alūksnes Bērnu un jauniešu centrā, Dārza ielā 8a. Tiek organizēti arī divi angļu valodas diskusiju klubiņi – viens pieaugušajiem, viens jauniešiem. Abi notiek vakaros, tā ka ir pieejami vairākiem interesentiem. Janvārī kopā ar brīvprātīgajiem devāmies uz novada skolām, kur iepazīstinājām ar brīvprātīgajiem, viņi prezentēja savas pārstāvētās valstis, stāstījām arī par brīvprātīgo darbu. Ja ir interese, droši variet zvanīt vai nākt uz Alūksnes Bērnu un jauniešu centru, aizbrauksim arī pie jums!

 “Šis projekts tika finansēts ar Eiropas Komisijas atbalstu. Šī publikācija [paziņojums] atspoguļo vienīgi autora uzskatus, un Komisijai nevar uzlikt atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu.”

Brīvprātīgie no Čehijas un Grieķijas Alūksnē vēl līdz jūlijam

Evija Eglīte,

Alūksnes Bērnu un jauniešu centra jaunatnes lietu speciāliste

29.04.2015.

     Alūksnes Bērnu un jauniešu centrā vēl līdz jūlija sākumam Erasmus+ Eiropas Brīvprātīgā darba programmas ietvaros darbosies divi brīvprātīgie.

     Gan Kamila no Čehijas, gan Jiannis no Grieķijas rīko dažādas nodarbības un aktivitātes gan bērniem, gan jauniešiem, gan arī pieaugušajiem. Līdz šim viņu rīkotās aktivitātes ir diezgan plaši apmeklētas. Ja kāds nav paspējis ar viņiem iepazīties, vēl ir iespēja to izdarīt.

     Jiannis otrdienās ar puišiem vecumā no 8 līdz 13 gadiem spēlē dažādas spēles gan iekštelpās, gan ārā, gatavo ēst, dodas pārgājienos, veido dažādus eksperimentus. Ja ir vēlēšanās iesaistīties, tikšanās ir katru otrdienu 15.00 Alūksnes Bērnu un jauniešu centrā. Jiannim arī ļoti padodas origami, tāpēc diezgan bieži rīkojam origami darbnīcas. Apmēram reizi mēnesī kopā ar Jianni gatavojam dažādus grieķu ēdienus.

     Savukārt Kamilai ļoti padodas dažādi rokdarbi. Bērni un jaunieši kopā ar Kamilu veido apsveikumus, dekorus, visādas skaistas lietiņas. Par šīm darbnīcām var uzzināt Alūksnes Bērnu un jauniešu centrā. Katru pirmdienu, ABJC 2. stāvā, pulksten 17.30 Kamila vada angļu valodas klubiņu jauniešiem un pieaugušajiem, kuru apmeklēt ir aicināts ikviens.

Tā kā vasara nāk vēja spārniem, plānojam dažādas aktivitātes gan bērniem, gan jauniešiem arī vasaras sezonā.

     Abi brīvprātīgie arī ļoti labprāt dodas ārpus Alūksnes Bērnu un jauniešu centra, uz skolām, citām iestādēm, lai vadītu kādas aktivitātes vai iepazīstinātu ar savu valsti. Esam atvērti sadarbībai!

      Par aktivitātēm sekojiet līdzi informācijai Alūksnes Bērnu un jauniešu centrā! Uz tikšanos!

 “Šis projekts tika finansēts ar Eiropas Komisijas atbalstu. Šī publikācija [paziņojums] atspoguļo vienīgi autora uzskatus, un Komisijai nevar uzlikt atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu.”

Sākta projekta „Daru pats. Daru citam.” īstenošana

Ilze Zvejniece,

Alūksnes Bērnu un jauniešu centra

 jaunatnes lietu metodiķe, projekta vadītāja

03.06.2015.

     Alūksnes novada pašvaldība aprīļa beigās sākusi īstenot projektu „Daru pats. Daru citam.”, kura laikā novada pagastu jauniešiem ir iespēja attīstīt uzņēmību, radošumu un piederības sajūtu savam novadam.

     Bieži jauniešiem ir priekšstats, ka viņiem nav iespēju pašiem radīt kvalitatīvu vidi sev apkārt, jo to, kā visam jābūt, nosaka kāda pieaugušo grupa vai arī tas ir pārlieku dārgi. Tāpēc viens no galvenajiem projekta vadmotīviem ir „Dari Pats”, saprotot to, ka domāt, plānot, veidot, pārveidot, uzņemties atbildību un līdzdarboties ir mūsu katra paša spēkos. Turklāt, darot paši, mēs iedvesmojam arī citus, tādējādi popularizējot līdzdalību gan jauniešu, gan citu paaudžu vidū.

     Jau 23. maijā Liepnas, Ilzenes, Veclaicenes, Jaunlaicenes un Jaunannas pagastu jaunieši piedalījās Alūksnes Jauniešu dienā „ARAM” un apmeklētājiem piedāvāja spēlēt badmintonu, aklo volejbolu, florbolu un citas sportiskas aktivitātes, DJ paraugdemonstrējumus un dažādus roku darbus.

     Jūlijā paredzētas trīs dienas ilgas apmācības radošās domāšanas attīstībā, radošumu veicinošas vides veidošanā un resursu piesaistē, kā arī divas dienas ilgas DIY (Do it yourself – dari pats) apmācības, kurās jaunieši mācīsies no dažādiem materiāliem veidot neparastus vides uzlabošanas risinājumus.

     Savukārt līdz augusta beigām Mārkalnē, Ilzenē, Jaunannā un Veclaicenē jauniešu grupas strādās pie saviem radošas vides veidošanas projektiem, ko prezentēs 29. augustā Vēlajās brokastīs.

     Svarīgi, ka projekta dalībniekiem – jauniešiem no novada pagastiem – sadarbībā ar pagastu pārvaldēm tiek nodrošināts transports uz aktivitāšu norises vietām.

     Projekts „Daru pats. Daru citam.” risināsies līdz šā gada septembrim. Šis projekts ir sava veida turpinājums 2014. gada vasarā īstenotajam projektam „Tālāk par sevi”, kur vairāku pagastu jaunieši apmeklēja piecas dažādas radošās darbnīcas, un piecu pagastu jaunieši īstenoja savus nelielos iniciatīvu projektus, piemēram, orientēšanās sacensības Jaunannā un netradicionālo sporta dienu Veclaicenē.

     Projekts tiek īstenots Izglītības un zinātnes ministrijas Jaunatnes politikas valsts programmas 2015. gadam valsts budžeta finansējuma ietvaros.

Jaunieši veido radošu vidi sev apkārt

Ilze Zvejniece,

Alūksnes Bērnu un jauniešu centra

 jaunatnes lietu metodiķe, projekta vadītāja

31.08.2015.

     Alūksnes novada pašvaldība no aprīļa līdz septembrim īsteno projektu „Daru pats. Daru citam.”, kura laikā jaunieši no novada pagastiem un pilsētas attīsta radošumu sevī, mācās veidot radošu vidi, gūst iedvesmu no citiem un paši attīsta savus vides uzlabošanas projektus.

     Projekta laikā notikušas vairākas aktivitātes. 23. maijā pagastu jaunieši līdzdarbojās Alūksnes jauniešu dienā „ARAM”, apmeklētājiem piedāvājot dažādas sportiskas un radošas darbnīcas. Ilzenes jaunieši aicināja spēlēt florbolu, Liepnas jaunieši piedāvāja netradicionālas stafetes un aklo volejbolu, citi pagasti aicināja zīmēt, novērot un pārveidot lietas. Jūlija sākumā 3 dienu laikā 27 jaunieši attīstīja radošumu sevī, pētīja, kāda vide veicina radošumu un kādi resursi tam nepieciešami. Savukārt jūlija otrajā pusē 19 dalībnieki tikās 2 dienas ilgās apmācībās Ilzenē, kur praktiski izstrādāja vides uzlabošanas projektus.

     Augusts kļuva par jauniešu izstrādāto projektu realizēšanas mēnesi. Ilzenē nojume pie skolas ieguva brīnišķīgu gleznojumu, Jaunannā tika papildināta Bebru dabas taka ar Sajūtu takas posmu, Mārkalnē jaunieši beidzot piepildīja vajadzību pēc ērta soliņa, kur izmantot bezvadu internetu, savukārt sportiskajā Veclaicenē jauniešu rokām tapa uzlabots tik nepieciešamais volejbola laukums. Šādās neformālās izglītības aktivitātēs jaunieši var gūt ārkārtīgi daudz jaunu zināšanu un prasmju, kas var palīdzēt turpmākajā dzīvē.

     Visa projekta gaitā jaunieši tika mudināti sekot līdzi un izvērtēt, ko iemācījušies, kādu pieredzi un atziņas guvuši projekta laikā. Tas darīts, lai dalībnieki mācītos uzņemties atbildību par savu izaugsmi un apzinātos, cik nozīmīga ir paša cilvēka aktivitāte un ieinteresētība mācīšanās procesā. Noslēgumā tie dalībnieki, kas vēlējās, saņēma gūto pieredzi apliecinošu dokumentu.

     29. augustā pulksten 11.00 gan iesaistītie jaunieši, gan ikviens interesents tikās Vēlajās brokastīs, lai atskatītos uz projektā paveikto un gūtu iedvesmu laikam līdz nākamajai vasarai!

Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta 2009-2014.g. perioda  programmas „NVO fonds”  apakšprogrammas “NVO projektu programma” projekts 
„Inovatīvi risinājumi pieejama – sociāli iekļaujoša tūrisma produkta attīstībai Latvijas pašvaldībās”

Projekta Nr.: 2013.EEZ/PP/1/MEC/041
Darbības laiks: 01.09.2014 –30.11.2015 
Projekta vadošā organizācija - Fonds „Jūrmala cilvēkam” 

Mērķis: Veicināt sociālo iekļaušanu un sociālā nevienlīdzības mazināšanu attīstot pieejamu vidi Latvijā. Uzlabot sociālos pamatpakalopjumus, un veicināt sociālo iekļaušanos sabiedrībā personām ar pārvietošanās grūtībām. Projekta laikā plānots inovatīvi uzlabot sociālos pakalpojumus un to pieejamību, uzlabojot iespēju sociālās atstumtības riskam pakļautajām personām ar pārvietošanās grūtībām apmeklēt dažādus objektus un pasākumus Latvijas pašvaldībās, kā arī piedāvāt iespēju uzzināt par pieejamiem maršrutiem un transportu personām ar pārvietošanās grūtībām. Papildus, realizējot šo projektu ir mērķis iedrošināt arī pārējās pašvaldības veikt savās teritorijās vides pieejamības uzlabošanu personām ar pārvietošanās grūtībām, ka arī veicināt personu ar pārvietošanās grūtībām sociālo iekļaušanos sabiedrībā.

Mērķa grupa: personas ar pārvietošanās grūtībām, kas šā projekta ietvaros ir: jaunās māmiņas un ģimenes, cilvēki ar pārvietošanās traucējumiem un personas ar redzes un dzirdes invaliditāti, seniori, kā arī persona ar īslaicīgu invaliditāti, kuram ir ierobežotas vai apgrūtinātas pārvietošanās iespējas.
Īstenošanas vieta: Jūrmalas, Tukuma un Alūksnes pašvaldību administratīvās teritorijas.

Galvenās aktivitātes: 1.Darba grupu izveide; 2.Tūrisma objektu identificēšana katrā pašvaldībā; 3.Objektu novērtējums un rekomendāciju izstrāde; 4.Maršrutu izstrāde un testēšana; 5. Trīs objektu pielāgošana katrā pašvaldībā, cilvēku, ar pārvietošanās grūtībām vajadzībām; 6.Apmācību semināru rīkošana tūrisma industrijas darbiniekiem

Projekta rezultāti: Tiks organizētas darba grupu tikšanās; . Tiks identificēti vismaz 20 (divdesmit) objekti katrā pašvaldībā, kopā vismaz 60 (sešdesmit) objekti; Tiks izveidots 1 (viens) apkopojums par katru pašvaldību, iekļaujot vismaz 20 (divdesmit) objektus;  Projektā kopā tiks izveidoti 3 (trīs) apkopojumi, un tajos kopskaitā apkopoti 60 (sešdesmit) objekti; Sagatavoti ieteikumi un rekomendācijas apsekoto objektu uzlabošanai; Izstrādāti vismaz 3 (trīs) maršruti 3 (trīs) pašvaldībās (katrā vismaz 1 (viens) maršruts), kuri ir pieejami cilvēkiem ar pārvietošanās grūtībām;  Pārbaudīti visi (vismaz trīs) izstrādātie maršruti 3 (trīs) pašvaldībās, veicot pārbaudes braucienu katrā maršrutā ar vismaz 20 (divdesmit) personām, kurām ir pārvietošanās grūtības, pārliecinoties, ka tie patiešām ir pieejami cilvēkiem ar pārvietošanās grūtībām;  Uzlaboti vai pielāgoti 3 (trīs) objekti cilvēku ar pārvietošanās grūtībām vajadzībām, katrā pašvaldībā. Kopā pielāgoti 9 (deviņi) objekti;  Apmācīti tūrisma nozares pārstāvji un darbinieki katrā pašvaldībā par cilvēku ar pārvietošanās grūtībām vides pieejamību; Izveidota sadaļa par pieejamu tūrismu cilvēkiem ar pārvietošanās grūtībām 3 (trīs) pašvaldību mājaslapās; Tiks organizētas publicitātes aktivitātes.  

Pieejama vide visiem!

Jurģis Īvāns
„Fonds-Jūrmala cilvēkam” projektu vadītājs
14.10.2014.

     Vēl arvien Latvijā daudzi kultūras un vides objekti ir nepieejami cilvēkiem ar dažādām pārvietošanās grūtībām - tai skaitā vecākiem ar bērnu ratiņiem, senioriem, cilvēkiem ar parejošiem kustību traucējumiem un cilvēkiem ar dažāda veida pārvietošanās grūtībām vai invaliditāti. 
     Lai mazinātu sociālo nevienlīdzību, un nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības baudīt kultūru un apceļot dzimto zemi, Nodibinājums “Fonds-Jūrmala cilvēkam” 2014. gada septembrī ir uzsācis projekta “Inovatīvi risinājumi pieejama – sociāli iekļaujoša tūrisma produkta attīstībai Latvijas pašvaldībās” realizāciju. Projekta ietvaros tiks veikta pašvaldību tūrisma objektu uzlabošana un apkopošana vienotā maršrutā cilvēkiem ar pārvietošanās grūtībām. Projektā piedalās Alūksnes, Jūrmalas un Tukuma pašvaldības. 
     Projekta gaitā tiks veicināta ANO Konvencijā paredzētās tiesības cilvēkiem ar invaliditāti baudīt kultūru, tūrismu un piedalīties visās dzīves aktivitātēs. Projekta gaitā ne tikai tiks veikti uzlabojumi, bet arī apkopoti ieteikumi un secinājumi, ko iesniegs pašvaldībām, turpmāku uzlabojumu veikšanai, kā arī iesaistās organizācijas un personas ar pārvietošanās grūtībām (personas, kas piedalīsies pilotizmēģinājumos maršrutos) tiks iedrošinātas komunicēt ar pašvaldību un izteikt savu viedokli par vides pielāgošanu viņu vajadzībām. Papildus tiks mudināti arī privāta sektora pārstāvji uzlabot vides pieejamību, ar semināru starpniecību. 
     Projekta kopējās attiecināmās izmaksas visām trim pašvaldībām kopā ir 48 997,42 eiro, no tām 44 097,68 eiro ir EEZ finansējums. Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija.
www.sif.lv
www.eeagrants.lv
www.eeagrants.org
Šī preses relīze ir izdota ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Latvijas valsts finansiālu 
atbalstu. Par preses relīzes saturu atbild nodibinājums “Fonds-Jūrmala cilvēkam”.

Vērtē tūrisma objektu sasniedzamību

Evita Aploka,
Alūksnes novada pašvaldības
sabiedrisko attiecību speciāliste
31.03.2015.

      Nodibinājums „Fonds - Jūrmala cilvēkam” 2014. gada septembrī vairākās Latvijas pašvaldībās – Alūksnē, Jūrmalā un Tukumā - uzsāka īstenot projektu „Inovatīvi risinājumi pieejama – sociāli iekļaujoša tūrisma produkta attīstībai Latvijas pašvaldībās”.

     Projekta ietvaros vairākus Alūksnes novada tūrisma objektus martā apmeklēja un to pieejamību cilvēkiem ar pārvietošanās grūtībām izvērtēja eksperte Daiga Veinberga no nodibinājuma „Pieejama Latvija” un projekta vadītājs Jurģis Īvāns no nodibinājuma „Fonds - Jūrmala cilvēkam”. Projekta eksperti, apskatot objektus, atzina, ka kopumā par tiem radies ļoti pozitīvs priekšstats. Viņa pašvaldībai sniedza konkrētus ieteikumus, kā, ieguldot minimālus līdzekļus, uzlabot vairāku pilsētas un novada tūrisma objektu pieejamību cilvēkiem ar kustību traucējumiem.
     Īstenojot šo projektu, plānots uzlabot katrā pašvaldībā vairāku tūrisma objektu pieejamību personām ar pārvietošanās grūtībām un apkopot tos vienotā maršrutā, ko šī gada vasaras beigās cilvēkiem ar kustību traucējumiem būs iespējams pārbaudīt. No Alūksnes novada minētajā maršrutā plānots iekļaut vairākus objektus, kartē norādot, vai tie personām ar kustību traucējumiem sasniedzami patstāvīgi vai ar asistenta palīdzību. 
     Projekts veicinās ANO Konvencijā paredzēto tiesību cilvēkiem ar invaliditāti baudīt kultūru, tūrismu un piedalīties visās dzīves aktivitātēs īstenošanu. Tā realizācijas gaitā tiks veikti gan uzlabojumi, gan apkopoti ieteikumi un secinājumi turpmāku uzlabojumu veikšanai.

     Projekta kopējās attiecināmās izmaksas visām trim pašvaldībām kopā ir 48 997,42 eiro, no tām 44 097,68 eiro ir EEZ finansējums. Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija.
www.sif.lv
www.eeagrants.lv
www.eeagrants.org
     Šī preses relīze ir izdota ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Latvijas valsts finansiālu atbalstu.

Veclaicenē labiekārto dabas takas

Maija Bleiferte,

Veclaicenes pagasta muzeja krājumu glabātāja

29.10.2014.

     Veclaicenes pagasta dabas takās ir uzsākti un aktīvi noris sakopšanas un labiekārtošanas darbi Latvijas vides aizsardzības fonda atbalstītā projekta ietvaros.

     Projektu „Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidus dabas taku tūrisma infrastruktūras apsaimniekošanas pasākumi” LVAF iesniedza biedrība „Veclaicenes Avotiņš”.
     Fonda piešķirtais finansējums projekta īstenošanai ir 3811 eiro. Tā mērķis ir atjaunot un pilnveidot esošo tūrisma infrastruktūru Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidū, kas veicinātu antropogēnās slodzes samazināšanos uz teritorijā esošajiem biotopiem, bet vienlaicīgi palīdzētu attīstīt dabai draudzīgu tūrisma veidu piedāvājuma paplašināšanos dažādās sezonās, kā arī sniegt apmeklētājiem izzinošu un praktiski dabā izmantojamu informāciju par te esošajām dabas un kultūrvēstures vērtībām.
     Veclaicenes daba vienmēr pārsteidz tūristus ar savu ainavisko daiļumu, aicina atgriezties tos, kuri šeit jau bijuši un dod iespēju vietējiem lepoties ar savu dzīvesvietu.
     Dabas baudītājiem iekārtotas 6 kājāmgājēju takas. Četras no tām marķētas pēc Francijas Vogēzu kluba izstrādāta parauga: ar noteiktas krāsas aplīšiem uz balta fona. Projekta rezultātā visas takas būs šādi marķētas.
     Ar projekta finansējumu Mauriņu biotopu takā, kas ved pa savvaļas zirgu ganībām, uzstādīti 3 elektriskā gana vārtiņi. Tie atvieglo iekļūšanu aplokos, lai izietu taku.
     No krūmiem attīrītas platības skatienam atklāj skaistas bērzu jaunaudzes.
     Romeškalna taku, izveidotu pa bijušo skolas bērnu ceļu uz Kornetiem, izmanto tūristi, dodoties no naktsmītnes vietas uz pagasta centru.
     Projekta ietvaros takā uzstādītā 50 metrus garā dēļu laipa ļauj ceļu mērot sausām kājām. Pabeigta atvašu pļaušana takās un skatu joslu atjaunošana, turpinās citu projektā paredzēto uzdevumu realizācija.
     Aktīvā tūrisma sezona pagājusi, taču Veclaicenes dabas takas joprojām ir saistošas kustēties gribošiem cilvēkiem. Tieši bezlapu laikā no kalngala dziļi ielejā var labāk ieraudzīt ezera zilo spoguli, un, ja zemi klāj neliela sniega kārtiņa, tad kāpšana pārvēršas par rāpšanos Latvijas stāvākajā – Drusku pilskalnā. Arī šādā veidā var gūt emocijas.

Pilnveidotas dabas takas Veclaicenē

Maija Bleiferte,

Veclaicenes pagasta muzeja krājumu glabātāja

03.02.2015.

     Latvijas vides aizsardzības fonda atbalstītā projekta „Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidus dabas taku tūrisma infrastruktūras apsaimniekošanas pasākumi” ietvaros Veclaicenes pagasta dabas takās ir pabeigti sakopšanas un labiekārtošanas darbi. Projektu 3811 EUR apjomā LVAF iesniedza biedrība „Veclaicenes Avotiņš”.

      Ar projekta finansējumu nomarķēta Romeškalna dabas taka un Mauriņu biotopu taka. Tagad visas sešas Veclaicenes dabas takas ir vienoti marķētas pēc Francijas Vogēzu kluba izstrādāta parauga. Mauriņu biotopu takā uzstādīti 3 elektriskā gana vārtiņi, kas atvieglo iekļūšanu savvaļas zirgu ganību aplokos. Romeškalna takā pie biju- šās Veclaicenes pamatskolas, tagad tūristu mītnes, uzstādīta 50 metrus gara dēļu laipa pāri purvainai pļaviņai. Pie autoceļa Rīga - Pleskava izvietota norāde uz Mauriņu biotopu taku, un divas norādes uz Veclaicenes dabas takām. Rudens periodā veikta taku kopšana.
     Liels ieguvums ir arī panorāmskata stends, kas jaunajā tūrisma sezonā no Drusku kalna ļaus vērot plašo apvārsni ar zinātāja acīm, jo panorāmskatā sniegta plaša informācija latviešu, igauņu, angļu un krievu valodā par tuvākajām apdzīvotajām vietām Igaunijā un Latvijā, Alūksnes – Hānjas augstienes reljefu un apskates objektiem. Stenda vizuāli informatīvais materiāls ir daudzu cilvēku, pamatā veclaiceniešu, veidots, tajā iekļauts igauņu kartogrāfu darbs, bet panorāmskata plāksne izgatavota firmā „KoBalts”.
     Ar katru gadu Veclaicene tūristiem kļūst arvien pievilcīgāka. Uz tikšanos pavasarī!

Zivju fonds atbalsta aģentūras „ALJA” projektus

 Evita Aploka,

Alūksnes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste

29.04.2015.

     Alūksnes novada pašvaldības aģentūrai „ALJA” atbalstīti divi projekti zivju resursu papildināšanai no Valsts atbalsta Zivju fonda līdzekļiem, kas nozīmē, ka ezera zivju krājumus varēs papildināt ar vienvasaras zandartu un sīgu mazuļiem.

     Aģentūras direktors Māris Lietuvietis informē, ka viens no atbalstītajiem projektiem paredz, ka Alūksnes ezerā papildina zandartu populāciju. Projekta īstenošanai no Zivju fonda līdzekļiem piešķirti 6 tūkstoši eiro, bet 1200 eiro būs pašvaldības līdzfinansējums. Paredzēts, ka par šiem 7200 eiro varēs iegādāties ap 43 tūkstošus vienvasaras zandartu mazuļu. Jāuzsver, ka šim projektam prasītais līdzekļu apjoms atbalstīts pilnībā. Otram projektam, kura ietvaros paredzēts iegādāties sīgas, 4500 eiro piešķirts no Zivju fonda līdzekļiem un 1800 eiro būs pašvaldības līdzfinansējums, līdz ar to projekta kopējais finansiālais apjoms būs 6300 eiro. Par šiem līdzekļiem varēs iegādāties ap 12 tūkstošiem sīgu. Jāpiebilst gan, ka no fonda līdzekļiem nav piešķirta visa pieprasītā summa – 9 tūkstoši eiro.

     Aprīļa nogalē aģentūras „ALJA” direktors M. Lietuvietis Zemkopības ministrijā aizstāvēja vēl piecus projektu pieteikumus. Divi no tiem saistīti ar zinātnisko pētniecību Alūksnes un Lukumīša ezerā un trīs - ar zivju resursu aizsardzības pasākumu nodrošināšanu Alūksnes novadā. Atbildes par rezultātu gaidāmas maijā, bet, kā informē M. Lietuvietis, jau tagad zināms, ka netiks atbalstīts Mārkalnes projekts par Lūkumieša ezera ekspluatācijas noteikumu izstrādi.

Papildinās Lūkumīša ezera zivju krājumi

Viesturs Zaķis,

Pededzes un Mārkalnes pagastu pārvalžu teritorijas attīstības speciālists

29.04.2015.

     Izmantojot iespēju piesaistīt līdzekļus no Zemkopības ministrijas apakšprogrammas „Valsts zivju fonds”, Mārkalnes pagastā tiks īstenots projekts Lūkumīša ezera zivju resursu pavairošanai.

      Valsts zivju fonda atbalstīto projektu „Zivju resursu pavairošana Alūksnes novada Lūkumīša ezerā” Mārkalnes pagasta pārvalde sagatavojusi ar mērķi nodrošināt zivju resursu ilgtspējīgas saglabāšanas principu, kā arī veicināt interesi par dabas un ūdeņu bagātībām novada un valsts mērogā, ne tikai izmantojot ezera esošos resursus, bet arī tos papildinot.

     Projekta īstenošanas gaitā Lūkumīša ezerā tiks ielaisti 5000 līdaku mazuļi, ko piegādās vietējā zivju audzētava SIA „FAPS”. Zivju mazuļu ielaišana tiks veikta atbilstoši 2014. gadā izstrādātajiem Lūkumīša ezera zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumiem, kas satur arī ieteikumus zivju krājumu mākslīgai papildināšanai. Lielākie ieguvēji projekta īstenošanas rezultātā būs novada iedzīvotāji, tā kā projekta ieviešanas rezultātā sagaidāma ezera līdaku krājumu palielināšanās.

     Projektu paredzēts īstenot par kopējo summu 1000 EUR, no kuras 890 EUR ir Zivju fonda finansējums un 110 EUR Mārkalnes pagasta pārvaldes līdzfinansējums.

Turpināsies Pededzes sabiedriskā centra pilnveidošana

Viesturs Zaķis,

Pededzes un Mārkalnes pagastu pārvalžu teritorijas attīstības speciālists

29.04.2014.

     Nodibinājums „Borisa un Ināras Teterevu fonds” ir apstiprinājis biedrības „Pededzes nākotne” projektu „Pededzes sabiedriskā centra labiekārtošana”.

     Projekts paredz Pededzes sabiedriskajā centrā iekārtot mājturības nodarbību telpu, radot pagasta iedzīvotājiem jaunas iespējas lietderīgi pavadīt brīvo laiku, iegūt jaunas zināšanas, kā arī uzturēt sociālos kontaktus un satikt domubiedrus.

     Pededzes tautas namā jau ilgāku laiku darbojas vairāki amatiermākslas kolektīvi dažāda vecuma deju un dziesmu cienītājiem, tādēļ jaunais projekts izstrādāts ar mērķi iesaistīt pagasta sabiedriskajā dzīvē iedzīvotājus, kurus vairāk aizrauj citādas brīvā laika aktivitātes.

     „Borisa un Ināras Teterevu fonds” izstrādātā projekta ideju atzinis par atbilstošu savas programmas „Nāc un dari! Tu vari!” stratēģijai, un ar fonda atbalstu tuvākajā laikā Pededzes sabiedriskā centra ēkas līdz šim neizmantotajā daļā tiks uzsākta mājturības nodarbību telpas ierīkošana. Projekta ietvaros plānota telpas vienkāršotā renovācija un pielāgošana virtuves iekārtu prasībām, mēbeļu un virtuves piederumu iegāde. Pēc telpas pilnīgas iekārtošanas paredzētas regulāras interesentu tikšanās - gan savstarpējas diskusijas un pieredzes apmaiņa, gan tematiski pasākumi ar uzaicinātu viesu līdzdalību.

     Būvmateriālu un inventāra iegādei paredzētās projekta kopējās izmaksas veido 2839 EUR, no kuriem 90% ir „Borisa un Ināras Teterevu fonda” finansējums, bet 10% ir Pededzes pagasta pārvaldes līdzfinansējums. Jaunās mājturības nodarbību telpas izveidi plānots pabeigt līdz 2014. gada septembrim, projekts noslēgsies 2015. gada 31. jūlijā.

Pededzē noslēdzies Teterevu fonda finansēts projekts

Viesturs Zaķis,

Pededzes un Mārkalnes pagastu pārvalžu teritorijas attīstības speciālists

31.08.2015.

     Pededzē noslēdzies biedrības „Pededzes nākotne” īstenotais projekts „Pededzes sabiedriskā centra pilnveidošana”. Projekta ietvaros Pededzes sabiedriskajā centrā iekārtota ar visām nepieciešamajām ierīcēm aprīkota mājturības telpa.

     Īstenotais projekts tika uzsākts pirms vairāk nekā gada ar mērķi dažādot iedzīvotāju iespējas lietderīgi un interesanti pavadīt brīvo laiku. Nodibinājums „Borisa un Ināras Teterevu fonds” izstrādātā projekta ideju atzina par atbilstošu savas programmas „Nāc un dari! Tu vari!” stratēģijai, un sniedza finansiālu atbalstu mājturības nodarbību telpas iekārtošanai Pededzes sabiedriskā centra ēkas ilgāku laiku neizmantotajā daļā.

     Projekta ietvaros ar biedrības spēkiem telpā veikts kosmētiskais remonts un tās pielāgošana virtuves iekārtu prasībām, par projekta līdzekļiem iegādātas vajadzīgās mēbeles un virtuves piederumi. Jauno telpu savām aktivitātēm jau paspējušas izmēģināt un atzinušas par omulīgu un vienlaikus praktisku dažādas interešu grupas - rokdarbu grupa „Darbnīca dvēselei”, folkloras kopa „Labā oma”, Pededzes aktīvie pensionāri. Mājturības telpa arī atvieglo Tautas nama pasākumu organizēšanas saimniecisko pusi, to atzinīgi novērtējuši uzaicināto mākslinieciskās pašdarbības kolektīvu dalībnieki un citi Pededzes viesi.

     Būvmateriālu un inventāra iegādei projektā izlietoti EUR 2839 no kuriem 90% ir „Borisa un Ināras Teterevu fonda” finansējums, bet pārējais ir Alūksnes novada pašvaldības līdzfinansējums. Projekta īstenošanā biedrība sadarbojās ar Pededzes pagasta pārvaldi un Pededzes tautas namu.

Tempļakalna gājēju tilta karkass gatavs

Evita Aploka

Alūksnes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste

31.03.2015.

     SIA „Tilts” Alūksnē šonedēļ pabeidz Tempļakalna ielas gājēju tilta nesošo konstrukciju – astoņu balstu un tērauda karkasa izbūvi.

     Uzņēmuma pārstāvis Kirils Loškarjovs atzīst, ka svarīgākie un arī sarežģītākie tilta būvniecības darbi jau ir aiz muguras. Būtiski, ka šai laikā būvniekiem labvēlīgi bijuši arī laikapstākļi, jo izvēlētā būvniecības tehnoloģija paredzēja tiltu uzbūvēt bez smilšu uzbēruma veidošanas, bet izmantojot speciāli izgatavotu uzbīdīšanas konstrukciju, kas pati sevi pārvietoja pāri ezeram un dzina pāļus. Līdzīga tehnoloģija izmantota arī pār Mūsu būvētajam tiltam Bauskā un Dienvidu tilta Slāvu pārvadā.

     Pēc tilta nesošās konstrukcijas izbūves pabeigšanas SIA „Tilts” ar pašvaldību kā objekta pasūtītāju saskaņos kokmateriālus un sāks izbūvēt tilta koka konstrukciju klāju un margas, bet vēlāk - arī laipas no Pilssalas puses. K. Loškarjovs norādīja, ka šim darbam varētu būt nepieciešami vēl apmēram divi mēneši.

Jauno gājēju tiltu atklās 20. jūnijā

Evita Aploka

Alūksnes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste

03.06.2015.

     SIA „Tilts” Alūksnē ir pabeidzis Tempļakalna ielas gājēju tilta būvniecības darbus un šobrīd turpinās tā apkārtnes labiekārtošana.

     Tā kā tilts savieno Pilssalu ar Tempļakalna ielu, abās tā pusēs vēl jāsakārto pieeja tiltam, lai tas būtu ērti gājējiem. Pilssalas teritorijā pieeja tiltam tiek bruģēta, bet Tempļakalna ielas pusē sakārtos ceļa segumu.

     Kā jau esam rakstījuši „ANV”, SIA „Tilts” jauno gājēju tiltu būvēja bez smilšu uzbēruma veidošanas - izmantojot speciāli izgatavotu uzbīdīšanas konstrukciju, kas pati sevi pārvietoja pāri ezeram un dzina pāļus. Šobrīd ir pabeigti gan tilta nesošo konstrukciju būvdarbi, gan koka daļu izbūve.

     Lai gan tilts šķietami ir gatavs, tomēr tas aizvien ir būvniecības objekts un par kārtību tajā ir atbildīgs būvuzņēmējs. Cienījamie iedzīvotāji, lūdzam neiet uz tilta, kamēr tas nav nodots ekspluatācijā!

     Turpmāk jaunuzbūvētais tilts būs pieejams kājāmgājējiem un velosipēdistiem.

Jaunais gājēju tilts Alūksnē savienos

Evita Aploka

Alūksnes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste

01.07.2015.

     Vasaras saulgriežu gaisotnē, 20. jūnijā Alūksnē tika atklāts jaunais Tempļakalna ielas gājēju tilts, kas savieno divus gan pašiem alūksniešiem, gan pilsētas viesiem nozīmīgus objektus - Pilssalu un Kapsētas pussalu.

     Tilta atklāšanas pasākumā piedalījās daudzskaitlīgs apmeklētāju pulks, kas apliecina alūksniešu interesi par jauno objektu. Vairākkārt gan tilta atklāšanas dienā, gan pēc tās kā no novada iedzīvotājiem, tā viesiem pašvaldība dzirdējusi daudz atzinīgu vārdu par šī tilta tapšanu.

     Jaunais tilts turpmāk kalpos gan pilsētas iedzīvotāju ikdienas maršrutā, ļaujot no pilsētas centra ātrāk sasniegt kapsētu, gan arī tūrisma mērķiem, jo ne tikai ļaus nokļūt no viena tūrisma objekta pie nākošā, bet arī pats ir kļuvis par pastiprinātas intereses un uzmanības objektu. Gājēju tiltu būvēja SIA „Tilts” un tā būvniecībā tika izmantota speciāli izgatavota uzbīdīšanas konstrukcija, kas pati sevi pārvietoja pāri ezeram un dzina pāļus. Līdz ar to nebija nepieciešama smilšu uzbēruma veidošana.

     Tilta atklāšanas pasākumā Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Arturs Dukulis un priekšsēdētāja vietnieks Dzintars Adlers pateicās visiem šajā procesā iesaistītajiem – tilta projektētājiem SIA „Projekts 3”, būvniekiem SIA „Tilts” un SIA „ACK būve”, būvuzraugiem SIA „Jurēvics un partneri”, kā arī Valsts Vides dienesta Madonas reģionālajai Vides pārvaldei.

     Tilta būvniecībā iesaistītajām personām svinīgi pārgriežot lentu, jaunais objekts tika atklāts un pirmos soļus uz tā spēra kāds laimīgs pāris – Līga un Raitis Birznieki, kuri tieši todien bija uzsākuši savu kopīgo dzīves ceļu. Vēlot laimi viņu dzīvē, pār jauno tiltu jaunlaulātajiem sekoja arī visi pārējie pasākuma dalībnieki. Savā svētku dienā tilts bija koši izrotāts ar apmēram sešiem simtiem koši sārtu peoniju. Liels paldies visiem, visiem tiem atsaucīgajiem alūksniešiem, kuri dāvināja šos ziedus, lai jaunais Tempļakalna ielas gājēju tilts atklāšanas dienā varētu tikt tik krāšņi izrotāts. Paldies par jūsu dāsnumu!

     Jāpiebilst, ka Pilssalā, lai būtu ērta piekļuve pie jaunā tilta, pašvaldība veica piegulošās teritorijas labiekārtošanu, kas ir jau neliela daļa no Pilssalas attīstības plānā paredzētajām pastaigu takām ar salu.

Biedrībai „Sporta klubs Zeltiņi” projekta „Zeltiņu pagasta atklātās krosa skriešanas seriāla sacensības „Mizojam, ka prieks”” realizācijai piešķirti 600 eiro. Šī projekta ietvaros no maija līdz augusta beigām tiks organizēti atklātā krosa seriāla skriešanas sacensību četri posmi.

“Mizojam, ka prieks” Zeltiņos

Ivars Laiva,

Biedrības “Sporta klubs “Zeltiņi”” valdes priekšsēdētājs

01.10.2015.

     Zeltiņu pagastā 29. augustā finišēja trešās Zeltiņu pagasta atklātās krosa skriešanas seriāla sacensības “Mizojam, ka prieks”.

     Šīs sacensības biedrība organizē sadarbībā ar Zeltiņu pagasta pārvaldi. Sākums skriešanas sacensībām Zeltiņos meklējams 6 gadu tālā pagātnē, kad Andrejs Cauka ar ģimeni noorganizēja pirmās skriešanas sacensības “Alpu pļavas”, savukārt pirmais “Mizojam, ka prieks” skrējiens notika 2013. gadā.

Zeltiņu pagasta atklātā krosa skriešanas seriāla sacensības no citām atšķiras ar to, ka skrējienam ir četri posmi un katrs notiek citā trasē. Tas darīts ar nodomu, lai dalībnieki, atbraucot uz Zeltiņiem, iepazītu pagastu, tā skaisto dabu un pagasta vēsturiskās vietas. Pirmais posms maijā nu jau tradicionāli ir “Skolas kalns”, jo trase veidota ļoti tuvu vietai, kur Ernsts Gliks dibināja vienu no pirmajām skolām Alūksnes apkārtnē.

     Otrais posms tradicionāli notiek jūnijā Cauku ģimenes īpašumā “Alpi”. Tieši tāpēc arī skrējienam dots nosaukums “Alpu pļavas”. Ja citos sacensību posmos trases tiek izpļautas, tad šīm sacensībām raksturīgi tas, ka skriešana notiek pa nepļautu pļavu.

     Trešais posms notiek jūlijā. 2013. gadā tas notika Melnupes krastā pie šautuves, taču nu jau otro gadu posms notiek bijušās raķešu bāzes teritorijā un saucas “Ļeņina laukums”. Šis posms atšķiras ar to, ka skriešana galvenokārt notiek pa mežu, bet starts un finišs ir uz betonētā raķešu palaišanas laukuma līdzās Ļeņina piemineklim.

     Noslēdzošais ceturtais posms “Krogsalas apļi” notiek augusta pēdējā sestdienā Zeltiņu pagasta sporta un atpūtas parkā un ir kā simbolisks vasaras noslēgums skolēniem un viņu vecākiem. Daudziem ir radies jautājums par šāda nosaukuma izvēli. Šī ir attāla pagasta vēsture. Pieaugot prasībām pēc laicīga rakstura zināšanām un rodoties jaunām valdības noteiktām skolu vadības formām, 1867. gadā tika pieņemts lēmums par pagastskolas dibināšanu Zeltiņos. Zemes, uz kuras varētu celt skolas ēku, pagastam nebija un barons Kālens deva atļauju skolu celt uz Krogsalas. Par krogsalu saukta tādēļ, ka savulaik ietilpa krogam piešķirtās zemes platībā. Tagad šo nosaukumu Zeltiņos vairs nelieto, tāpēc biedrība nolēma iepazīstināt iedzīvotājus ar šo vēstures faktu un atjaunot seno nosaukumu saistībā ar sportiskām aktivitātēm.

     Lai arī katrā no posmiem piedalījās atšķirīgs skrējēju skaits, kopā sacensībās startēja 86 dalībnieki. Saskaņā ar nolikumu, kopvērtējumā summē 3 labāko posmu punktus, bet, lai iegūtu vietu kopvērtējumā, jāpiedalās vismaz 2 posmos. 2015. gada sacensību kopvērtējumā VB1 grupā 1. vieta Edgaram Magaziņam, 2. vieta Gustavam Āboliņam, 3. vieta Raivo Līdakam; SB1 grupā 1. vieta Sanijai Šukstai, 2. vieta Merisai Akmenti- ņai, 3. vieta Elīzai Laivai; VB2 grupā 1. vieta Rihardam Berkoldam, 2. vieta Nikam Kanderam, 3. vieta Renāram Žīguram; SB2 grupā 1. vieta Elīzai Rezakovai, 2. vieta Karlīnai Laivai, 3. vieta Lailai Ludvigai; V12 grupā 1. vieta Arvim Šukstam, 2. vieta Oskaram Jaunbērziņam, 3. vieta Nikam Kalējam; S12 grupā 1. vieta Andrai Ancei Brūniņai, 2. vieta Vitai Vanagai; V16 grupā 1. vieta Sandim Karlijčukam, 2. vieta Jānim Melecim, 3. vieta Elvim Pē- tersonam; S16 grupā 1. vieta Anetei Salmiņai, 2. vieta Alisei Kazainei, 3. vieta Sindijai Žīgurei; V25 grupā 1. vieta Ingusam Vītolam, 2. vieta Mairim Rātam, 3. vieta Rolandam Laivam; S25 grupā 1. vieta Ilzei Ludvigai, 2. vieta Elīnai Akmenti- ņai; V40+ grupā 1. vieta Viesturam Zaķim, 2. vieta Viesturam Kazainim; S40+ grupā 1. vieta Inesei Žīgurei, 2. vieta Sarmītei Salmiņai, 3. vieta Dacei Mūrniecei.

     Biedrības valde ir pateicīga visiem sacensību dalībniekiem, atbalstītā- jiem un līdzjutējiem par līdzdarbo- šanos sacensībās. Ir prieks, ka līdzās prāvajam skrējēju pulciņam ir tikpat liels atbalstītāju pulks, jo zināms, ka līdzjutēju atbalsts ir nepieciešams ikvienam sportistam vai viņš startē profesionāļu līgā, amatieros vai tikai sava prieka un sportiskā gara dēļ.

     Paldies Alūksnes novada pašvaldībai par atbalstu projektam un finanšu līdzekļu piešķiršanu, jo, pateicoties šim atbalstam, biedrība iegādājās sporta inventā- ru, ko sacensību dalībnieki varēja izmantot starplaikā līdz rezultātu apkopošanai un apbalvošanai. Līdzās tradicionālajām spēlēm basketbolam, šautriņām un futbolam, dalībnieki varēja mēroties spēkiem spīdmontonā un izmēģināt spēkus metot frisbija šķīvīšus speciālos frisbija mērķos.

     Paldies atbalstītājiem: SIA “MySport”, SIA “GITANA”, AS “LATFOOD” (Ādažu Īstie Čipsi), APDRUKAS DARBNĪCAI Alūksnē, SIA ‘’EkoStandarts Tehnoloģijas’’, atpūtas parkam “RĀMKALNI”, AS “ALDARIS”, SIA “Lainre”, SIA “KRK Vidzeme”, ZS “Jaunlaimiņi”, SIA “Dugans”, SIA “Geo Solutions”, ZS “Ķelmēni”. Paldies darba grupai, kas nodrošināja kvalitatīvu sacensību norisi visos posmos. Plānojam, ka iesākto turpināsim un skrējienā tiksimies arī nākamajā gadā.

Biedrībai „ALŪKSNES NOVADA ATTĪSTĪBAI” dome piešķīra 430 eiro projekta „Rotaļas un atpūta patīkamā vidē” realizācijai. Projektā paredzēts atjaunot un uzlabot bērnu rotaļu un sporta nodarbību laukumu Māriņkalnā un veikt apzaļumošanu un labiekārtošanu.

Pilnveidots bērnu rotaļu laukums Māriņkalnā

Aiga Mūrniece,

Jaunlaicenes, Veclaicenes un Ziemera pagastu pārvalžu teritorijas attīstības speciāliste

01.07.2015.

     Ar Alūksnes novada pašvaldības līdzfinansējumu šopavasar Ziemera pagasta Māriņkalnā tika īstenots projekts „Rotaļas un atpūta patīkamā vidē”. Ideja īstenota ar Alūksnes novada pašvaldības pie- šķirto līdzfinansējumu sabiedriski nozīmīgiem projektiem.

     Projektu realizēja biedrība „Alūksnes novada attīstībai”, kopējās tā izmaksas bija 914 EUR, no kuriem 430 EUR līdzfinansēja Alūksnes novada pašvaldība un 484 EUR bija pašu ieguldījums. Projekta ietvaros tika atjaunots, apzaļumots un labiekārtots bērnu rotaļu laukums. Tuvākajā laikā uzstādīs arī divus jaunus soliņus un atkritumu urnu, ko finansēs no Ziemera pagasta pārvaldes budžeta līdzekļiem.

     Paldies Alūksnes novada pašvaldībai un Ziemera pagasta iedzīvotājiem un darbiniekiem par sniegto atbalstu, īstenojot projektu.

Biedrībai „Interešu centrs „JAUNANNA”” projektam „Pededzes krasta akmensdārza otrā elpa” realizācijai piešķirti 265 eiro. Paredzēts atjaunot un sakopt esošos akmensdārza stādījumus, izveidot jaunus stādījumus upes krasta nogāzē un iegādāties jaunu soliņu, ko uzstādīt pie akmensdārza.

Pededzes krasta akmensdārzam - otrā elpa

Iveta Baltā – Vanaga,

biedrība „Interešu centrs „Jaunanna”

03.06.2015.

     Biedrība „Interešu centrs „Jaunanna”, atbalstot iedzīvotāju iniciatīvu, izstrādāja un īstenoja projektu „Pededzes krasta akmensdārza otrā elpa”. Akmensdārzs Pededzes upes krastā Jaunannā atrodas netālu no Zaķusalas, un ir izveidots no dekoratīvi izvietotiem laukakmeņiem, no kuriem izveidoti dažādi vides elementi – kamīns, celiņi, puķu dobes.

     Akmensdārzu bija nepieciešams vizuāli uzlabot un atjaunot - stādījumi bija novecojuši un zaudējuši dekorativitāti, paštaisītie puķu trauki vairs nebija izmantojami ziedu stādīšanai, teritorija grūti kopjama.

     Projekta realizācijai līdzfinansējumu 265 eiro apmērā piešķīra Alūksnes novada pašvaldība saskaņā ar Alūksnes novada domes 22.11.2012. saistošajiem noteikumiem Nr.32/2012 „Par Alūksnes pašvaldības līdzfinansējuma piešķiršanu sabiedriski nozīmīgiem projektiem”. Par piešķirtajiem līdzekļiem tika iegādāti dekoratīvie augi, minerālmēslojums augiem, kā arī uzstādīts jauns soliņš pie akmensdārza.

     Lielākie un smagākie darbi - velēnas rakšana, akmeņu pārvietošana, zemes vešana un līdzināšana, veco stādījumu izrakšana un jauno dobju veidošana un stādīšana tika veikti Lielās talkas laikā, atbalstot šī gada ideju – talkas laikā veidot ko skaistu un paliekošu. Projekta rezultātā tika sakopti un atjaunoti esošie dekoratīvie stādījumi, kā arī izveidotas jaunas dobes ar košumkrūmiem un ziemcietēm, nogāzē sastādīti kadiķi.

     Paldies visiem, kuri nenobijās no darba un piedalījās mūsu kopīgā projekta īstenošanā. Īpašs paldies SIA „Gravas” kokaudzētavas „Ievugravas” darbiniecēm un Andrai Jermacānei par dobes projektēšanu, atbilstošu stādu piemeklēšanu un darbu vadīšanu.

     Pateicamies Alūksnes novada pašvaldībai par sniegto finansiālo atbalstu un Jaunannas iedzīvotājiem par iniciatīvu un atsaucību projekta realizācijā! Kopā darbojoties, mēs padarām vidi mūsu pagastā skaistāku un pievilcīgāku

Alūksnes pilsētas pensionāru Biedrībai „Sudrabs” projekta “Starpnovadu senioru apvienību pavasara svētki „Alūksne Lieldienu šūpolēs”” īstenošanai piešķirti 300 eiro. Pasākumā paredzēts rīkot viktorīnu par Alūksni, izzināt Lieldienu tradīcijas, sagatavot priekšnesumus.

Biedrībai „Alūksnes novada sieviešu apvienība “Katrīna”” piešķirti 430 eiro projekta „7. vasaras skola Jaunannā “Tu lidosi, cik augstu pati vēlies!” realizācijai. Projekta ietvaros tiks organizēta vasaras skola Alūksnes novada sievietēm, kurā izstrādās un izies tūrisma maršrutu un notiks četras radošās darbnīcas.

Biedrībai „Latviskais mantojums” piešķirts 598 eiro projekta „Strautiņu skolas saime - novadnieka Jāņa Grestes darba turpinātāja” realizācijai. No aprīļa līdz septembrim Strautiņu pamatskolas skolēniem organizēs akciju “Vai tu to jau zini?”, apmeklēs objektus, izveidos bukletu, foto izstādi un prezentāciju.

Biedrībai „REMIS” projekta „Suņu apmācības laukuma aprīkojuma - šķēršļu izgatavošana”, realizācijai piešķirti 600 eiro. No aprīļa līdz jūlija beigām paredzēts izgatavot šķērsli “Riepa”, barjeras kucēniem “Lec un lien”, “Trijnieks”, “Truba”, “Kustīgā laipa”.

Biedrībai „Latvijas Nedzirdīgo savienība” piešķirts daļējs līdzfinansējums projekta „Dzied vasara Latvijas vainagā” realizācijai - 369,75 EUR. Projektā plānots noorganizēt festivālu nedzirdīgajiem un sagatavot Alūksnes grupas nedzirdīgo pašdarbnieku programmu festivālam.

Zeltiņu pagasta pārvaldes projekta „Zeltiņu pagasta publisko teritoriju apgaismojuma infrastruktūras attīstība” provizoriskā summa ir līdz 30 700 EUR un šī projekta laikā paredzēts rekonstruēt apgaismojuma sistēmu Zeltiņu ciemata centrā un estrādē.

Jaunlaicenes pagasta pārvaldes projektā „Jaunlaicenes pagasta publisko teritoriju apgaismojuma infrastruktūras attīstība” paredzēts uzstādīts ielu apgaismojumu Jaunlaicenes ciema centrā. Šī projekta summa apstiprināta līdz 40 000 EUR. Ieguldot pagasta pārvaldes budžeta līdzekļus, iecerēts izstrādāt muižas parka daļas labiekārtojuma tehniskā projekta II kārtu.

Veclaicenes pagasta pārvaldes projekta „Ārējā apgaismojuma tīklu izbūve Veclaicenes pagasta Kornetu ciemā” apstiprinātā paredzamā summa ir līdz 10 000 EUR un šajā projektā paredzēta ielu apgaismojuma ierīkošana.

Arī Kalncempju pagastā šogad uzsāks īstenot projektu „Kalncempju pagasta centra teritorijas apgaismojuma infrastruktūras izveide un labiekārtošana”, kura summa apstiprināta līdz 20 000 EUR. Tā rezultātā pagasta centrā paredzēts izveidot ārējo apgaismojumu un par atlikušajiem līdzekļiem veikt labiekārtošanu centrā.

Jaunalūksnes pagastā no šīs mērķprogrammas līdzekļiem paredzēts īstenot projektu „Pašvaldības īpašuma „Pūcīte” teritorijas labiekārtošana” ar provizorisko summu līdz 19 832 EUR. Projekta mērķis ir izveidot pieejamu un ērtu atpūtas zonu pagasta iedzīvotājiem un viesiem, kā arī ierīkot ugunsdzēsības ūdens ņemšanas vietu atbilstoši normatīvo aktu prasībām

Savukārt Annas pagasta pārvalde īstenos projektu „Annas tautas nama skatītāju zāles un skatuves zāles grīdu seguma nomaiņa un sanitārā mezgla remonts” ar paredzamo summu līdz 25 000 EUR.