Drošība

Dabasgāzes pārvades sistēmas INFORMATĪVAIS MATERIĀLS SABIEDRĪBAI par rīcību avārijas gadījumā un paredzētajiem aizsardzības pasākumiem

 Šī materiāla mērķis ir informēt AS “Conexus Baltic Grid” (turpmāk – Conexus) dabasgāzes pārvades sistēmas objektu apkārtnē dzīvojošos iedzīvotājus un tuvumā izvietotos uzņēmumus par iespējamo apdraudējumu un nepieciešamo rīcību avāriju gadījumā dabasgāzes pārvades sistēmas objektos, kā arī paredzētajiem aizsardzības pasākumiem.

Informatīvais materiāls izstrādāts 2023. gada decembrī, atbilstoši Latvijas Republikas Ministru kabineta 2006. gada 5. decembra noteikumu “Enerģētikas infrastruktūras objektu aizsargjoslu noteikšanas metodika” 41. punkta prasībām.

Kontakti

Akciju sabiedrība “Conexus Baltic Grid”

Tālrunis: 67087900

E-pasts: info@conexus.lv

Papildus informācijas iegūšanas iespējas

Plašāka informācija par uzņēmumu ir atrodama uzņēmuma tīmekļvietnē https://www.conexus.lv/.

Papildinformāciju var saņemt, sūtot vēstuli pa pastu uz AS “Conexus Baltic Grid” juridisko adresi Rīgā, Stigu ielā 14, LV-1021, vai elektroniski uz e-pastu: info@conexus.lv.

Darbības apraksts

Conexus ir vienīgais dabasgāzes pārvades sistēmas operators Latvijā un sniedz iespēju sertificētiem tirgotājiem izmantot Latvijas dabasgāzes pārvades sistēmu tirdzniecības realizēšanai ne tikai Latvijas teritorijā, bet arī tuvākajos reģionos.

Sabiedrības Gāzes pārvades sistēma sastāv no vairāk nekā 1190 km pārvades cauruļvadu ar atzariem un tehnoloģiskajiem objektiem. Gāzes pārvades sistēmas tehnoloģiskie objekti izvietoti plašā Latvijas teritorijā.

Latvijas dabasgāzes pārvades sistēmas infrastruktūru veido:

• gāzesvadi ar noslēdzošu armatūru;
• gāzes regulēšanas stacijas, gāzes regulēšanas mezgli un gāzes mērīšanas stacija;
• telemehānikas, sakaru un elektroapgādes sistēmas;
• elektroķīmiskā aizsardzības sistēma;
• drošības sistēmas.

Informācija par bīstamajām vielām

Dabasgāze, CAS Nr. 8006-14-2, EC Nr. 232-343-9

Raksturīgās bīstamības:

	H220: Īpaši viegli uzliesmojoša gāze (1. kategorija)
	H280: Satur gāzi zem spiediena; karstumā var eksplodēt

Sekas, ko izraisa vielas iedarbība: Ķīmisko vielu  maisījums, vieglāks par gaisu. Galvenā sastāvdaļa - metāns ~ 98% un citas gāzes un savienojumi. Dabasgāzes ar gaisu var veidot sprādzienbīstamu maisījumu. Gāzes pārvades sistēmā dabasgāze ir bez smaržas un, lai dabasgāze būtu sajūtama cilvēkiem, pārvades sistēmas operators veic tās odorizāciju, pievienojot etilmerkaptānu. Tā rezultātā dabasgāze iegūst specifisku smaržu pirms padeves patērētājiem.

Simptomi un iedarbības sekas: Zemā koncentrācijā dabasgāze var izsaukt narkotisku efektu. Kā simptomi var būt reibonis, galvassāpes, nelabums un koordinācijas zudums. Augstā koncentrācijā slēgtās telpās samazināsies ieelpojamā skābekļa daudzums un iespējama dabasgāzes smacējoša iedarbība. Simptomi: kustību traucējumi, bezsamaņa, vemšana. Cietušais var nejust brīdinājuma simptomus par iespējamu nosmakšanu. Parasti cilvēks ieslīgst dziļā miegā (bezsamaņā), kas beidzas ar nāvi.

Informācija par avārijas bīstamību un riska faktoriem

Ņemot vērā gāzes īpašības un tās pārvades apstākļus, gāzes noplūde var būt saistīta ar gāzes:

• izplatību atmosfērā bez aizdegšanās;
• aizdegšanos ar sekojošu strūklas ugunsgrēku;
• novēlotu aizdegšanos, kas var attīstīties kā gāzes mākoņa ugunsgrēks vai sprādziens.

Dabasgāze ir vieglāka par gaisu, tāpēc noplūdes gadījumā tās izplatības virziens būs uz atmosfēras virsējiem slāņiem, neveidojot gāzes mākoni zemes līmenī. Izplūdusī gāze var uzkrāties arī norobežotā vidē, piemēram, telpās.

Tūlītējas aizdegšanās ierosinātāji izplūdes brīdī var būt termiskā iedarbība metāla sairšanas rezultātā vai dzirksteles rašanās abrazīvu materiālu savstarpējā berzē, zem spiediena esošas gāze noplūdes rezultātā.

Novēlotas aizdegšanās rezultātā var notikt izplūdušās gāzes mākoņa ugunsgrēks vai gāzes un gaisa sprādzienbīstamā maisījuma (gāzes augšējais sprādzienbīstamais līmenis ir 15%, bet apakšējais 5%) sprādziens, kuram var sekot arī strūklas ugunsgrēks.

Sprādzienbīstama gāzes un gaisa maisījuma aizdegšanos var izsaukt ārējie aizdedzināšanas ierosinātāji, piemēram, jebkura atklātas uguns lietošana u.c., dzirksteļošanu vai uguni izraisošas darbības sprādzienbīstamā mākoņa izplatības zonā.

Dabasgāzes noplūdes bez aizdegšanās gadījumā, izplūstot dabasgāzei ar lielu spiedienu radīsies ļoti skaļš troksnis (līdzīgs reaktīvai lidmašīnai), kas būs dzirdams lielā attālumā un var rasties arī neatgriezeniski bojājumi gāzesvadam, to objektiem un apkārtējai videi. Tāpat izveidojas sprādzienbīstama un ugunsbīstama koncentrācijas zona, kur jebkurš neliels enerģijas avots (piemēram, dzirkstele) var izraisīt sprādzienu.

Dabasgāzes noplūdes ar aizdegšanos gadījumā sagaidāma siltumstarojuma, sadegšanas produktu un dūmu izplatība ugunsgrēka  izcelšanās vietas tuvumā.

Dabasgāzes mākoņa sprādziena gadījumā izplatās pārspiediena vilnis, kas var sagraut ēkas, kā arī apdraudēt cilvēka dzīvību un apkārtējo vidi. Sprādziena radītais iedarbības attālums un radītās sekas atkarīgas no dabasgāzes daudzuma, kas iesaistīts sprādzienā.

Cilvēki var ciest no sprādziena viļņa izraisītas lidojošu priekšmetu iedarbības, kas var izraisīt bojāeju vai rādīt smagus miesas bojājumus. Dabasgāzes pārvades sistēmas gāzesvadam radīsies neatgriezeniski bojājumi.

Konstatējot šādas avārijas, Conexus nekavējoties atslēgs bojāto gāzesvada posmu, no cauruļvada izplūdīs vai sadegs tajā atlikušais dabasgāzes daudzums un nekavējoties uzsāks avārijas likvidēšanas darbus.

Uzmanību! Gāzesvada bojājuma gadījumā ar tam sekojošu gāzes degšanu var veidoties cilvēka dzīvībai  bīstama siltumstarojuma zona (maksimālā 1% letālā iznākuma distance) līdz 200 m ap dabasgāzes noplūdes vietu. Tādēļ steidzami jādodas prom no šīs zonas!

Rīcība avārijas gadījumā

Dzirdot sprādzienu vai dabasgāzes noplūdei ar lielu spiedienu raksturīgo lielo troksni un/vai sajūtot dabasgāzes specifisko smaržu, kas liecina par augstu dabasgāzes koncentrāciju, nepieciešams nekavējoties pārtraukt jebkādu saimniecisko un citu darbību, kuras rezultātā var rasties dzirksteles vai rasties ugunsliesma un ziņot par dabasgāzes noplūdi Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam pa tālruni 112, nosaucot atrašanās vietu (adresi), dabasgāzes noplūdes iespējamo vietu, savu vārdu, uzvārdu un tālruņa numuru. Ja iespējams, pārliecinieties, ka apkārtējiem ir zināms par avāriju un vai ir skaidrs kā rīkoties.

Apkārtējo uzņēmumu un iedzīvotāju brīdināšana par apdraudējumu

Conexus ir noteikta kārtība, kādā notiek sadarbība ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu un citiem avārijas (operatīvajiem) dienestiem, tiek veikti reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi avārijas gadījumā. Avārijas gadījumā tiek apziņotas visas nepieciešamās valsts iestādes, pašvaldības un Conexus personāls.

Rīcība saņemot brīdinājumu par avāriju

Ieklausieties Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Valsts policijas vai Conexus personāla sniegtajos paziņojumos un izpildiet tos.

Nelietojiet atklātu uguni un neveiciet darbības, kas izraisa dzirksteļošanu vai ugunsliesmu rašanos. Ja iespējams, pārliecinieties, ka apkārtējiem ir zināms par avāriju un ir skaidrs, kā rīkoties.

Rīcība atrodoties telpās - saņemot brīdinājumu par avāriju, aizveriet un noblīvējiet logus, durvis, ventilācijas lūkas, dūmvadus un izslēdziet kondicionierus.

Rīcība atrodoties ārpus telpām - saņemot brīdinājumu par avāriju, steidzami dodieties projām no bīstamās zonas perpendikulāri vēja virzienam (tā, lai vējš jums pūstu no sāniem).  Ja tas nav iespējams, meklējiet patvērumu tuvākajā ēkā.

Evakuācija - sabiedrībai informācija par evakuācijas nepieciešamību un tās kārtību tiks paziņota plašsaziņas līdzekļos vai ar glābšanas dienestu vai policijas skaļruņu palīdzību. Evakuācijas gadījumā ņemiet līdzi personas apliecinošus dokumentus, naudu, vērtslietas, pārtikas krājumus un tikai nepieciešamo apģērbu, ja tas ir iespējams. Pirms evakuācijas noslēdziet elektrības padevi, gāzes un ūdens padevi. Paziņojiet kaimiņiem par izziņoto evakuācijas nepieciešamību un palīdziet bērniem, invalīdiem un vecākiem cilvēkiem sagatavoties evakuācijai.

Veselības stāvokļa pasliktināšanās gadījumā (galvassāpes, vājums, līdzsvara traucējumi un vemšana) doties uz tuvāko medicīnas iestādi vai, ja jūsu tuvumā ir cietušie, nekavējoties izsauciet Neatliekamo medicīnisko palīdzības dienestu pa tālruni 113.

INFORMĀCIJA par akciju sabiedrības “Conexus Baltic Grid” dabasgāzes pārvades sistēmas gāzapgādes objektu, inženierbūvju un inženierkomunikāciju aizsargjoslām, saimnieciskās darbības ierobežojumiem šajās aizsargjoslās

 1. Vispārīgā informācija par aprobežojumiem

Akciju sabiedrības “Conexus Baltic Grid” (turpmāk – Conexus) dabasgāzes pārvades sistēmas gāzapgādes objektiem, inženierbūvēm un inženierkomunikācijām (turpmāk visi kopā saukti – Objekti) saskaņā ar Aizsargjoslu likumu ir noteiktas ekspluatācijas un drošības aizsargjoslas. Ekspluatācijas aizsargjoslu galvenais uzdevums ir nodrošināt dabasgāzes pārvades sistēmas gāzesvada efektīvu un drošu ekspluatāciju un attīstības iespējas. Savukārt drošības aizsargjoslu galvenais uzdevums ir nodrošināt vides un cilvēku drošību šo objektu ekspluatācijas laikā un iespējamo avāriju gadījumā, kā arī pašu objektu un to tuvumā esošo objektu drošību.

Informācija par nekustamā īpašuma apgrūtinājumu – Objektu aizsargjoslām, nekustamā īpašuma īpašniekam pieejama Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmā (ATIS), apmeklējot tīmekļvietni www.vzd.gov.lv un izvēloties bez maksas e-pakalpojumu “ATIS dati par savām zemes vienībām”.

Zemes darbi Objektu aizsargjoslas teritorijā ir jāsaskaņo ar Akciju sabiedrību “Conexus Baltic Grid”!

Sīkāka informācija pieejama šī informatīvā materiāla 5.1. punktā.

2. Ekspluatācijas aizsargjoslas

Saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 22. pantu ekspluatācijas aizsargjoslas ap gāzesvadiem, gāzapgādes iekārtām un būvēm, gāzes noliktavām tiek noteiktas, lai nodrošinātu to ekspluatāciju:

• gar gāzesvadiem ar spiedienu vairāk par 1,6 megapaskāliem ekspluatācijas aizsargjoslas veido zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas katrā pusē no gāzesvada ass - 15 metru attālumā no gāzesvada ass;
• gar gāzesvadiem, kuri zem ūdens līmeņa šķērso virszemes ūdensobjektus, — ūdens platība, ko visā dziļumā no ūdens virsmas līdz gultnei ietver paralēlas plaknes 100 metru attālumā katrā pusē no gāzesvada ass;
• ap gāzes regulēšanas stacijām ekspluatācijas aizsargjoslas veido zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas ārpus šo objektu būvju ārsienām, iežogojuma vai norobežojošām konstrukcijām - 6 metru attālumā;
• ap pretkorozijas elektroķīmiskās aizsardzības iekārtu anodu zemējumiem – 4 metru attālumā zemējuma kontūras;

3. Drošības aizsargjoslas

Drošības aizsargjoslu galvenais uzdevums ir nodrošināt vides un cilvēku drošību Objektu ekspluatācijas laikā un iespējamo avāriju gadījumā, kā arī pašu objektu un to tuvumā esošo objektu drošību. Ap gāzesvadiem, gāzes regulēšanas stacijām un gāzes mērīšanas stacijām – drošības aizsargjoslas veido zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas katrā pusē no gāzesvada ass vai nosacītas vertikālas virsmas ārpus šo objektu būvju ārsienām, iežogojuma vai norobežojošām konstrukcijām

Saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 32². pantu Objektiem ir noteiktas šādas drošības aizsargjoslas:

• gāzesvadam un gāzes regulēšanas stacijām ar darba spiedienu virs 1.6  megapaskāliem un ar gāzesvada diametru:
  • līdz 300 mm – 75 metru attālumā;
  • 300 mm līdz 600 mm – 125 metru attālumā;
  • 600 mm līdz 800 mm – 150 metru attālumā.
• ap gāzesvadiem ar spiedienu virs 1,6 megpaskāliem un gāzes regulēšanas un mērīšanas stacijām, ja šie gāzesvadi un šīs stacijas izbūvētas vai pārbūvētas pēc 2002. gada 1. septembra, tiek noteikta ar būvprojekta aprēķinu, bet ne mazāk kā:

3.2.1.  25 metri no gāzesvada ass – ap gāzesvadiem ar spiedienu virs 1,6  megapaskāliem;

3.2.2.   100 metri – ap gāzes regulēšanas un mērīšanas stacijām

4. Aprobežojumi aizsargjoslās

4.1. Vispārīgie aprobežojumi aizsargjoslās atbilstoši Aizsargjoslu likuma 35. pantam:

4.1.1.   vispārīgos aprobežojumus aizsargjoslās nosaka likumi un Ministru kabineta noteikumi, tos var noteikt arī ar pašvaldību saistošajiem noteikumiem, kas izdoti to kompetences ietvaros;

4.1.2.   ja objektam ir noteikta aizsargjosla, tā īpašniekam vai valdītājam ir atļauts aizsargjoslā veikt attiecīgā objekta ekspluatācijai, remontam, atjaunošanai, pārbūvei nepieciešamos darbus. Par to rakstveidā brīdināms zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs vismaz divas nedēļas pirms darbu uzsākšanas, izņemot avāriju novēršanas vai to seku likvidēšanas darbus, kurus var veikt jebkurā laikā bez brīdinājuma;

4.1.3.   aizsargjoslās, kas ir lauksaimniecības zemēs, plānotie ekspluatācijas, remonta, atjaunošanas un pārbūves darbi veicami laikposmā, kad šīs platības neaizņem lauksaimniecības kultūras vai kad ir iespējama lauksaimniecības kultūru saglabāšana, izņemot avāriju novēršanas vai to seku likvidācijas darbus, kurus var veikt jebkurā laikā;

4.1.4.   pēc darbu veikšanas objekta īpašnieks vai valdītājs sakārto zemes platības, lai tās būtu derīgas izmantošanai paredzētajām vajadzībām, kā arī atlīdzina zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam darbu izpildes gaitā nodarītos zaudējumus. Zaudējumu apmēru nosaka un zaudējumus atlīdzina likumos noteiktajā kārtībā vai pēc savstarpējas vienošanās;

4.1.5.   ja aizsargjoslas sakrīt vai krustojas, ar attiecīgo objektu ekspluatāciju un remontu saistītos darbus kopīgajos aizsargjoslu iecirkņos veic attiecīgo objektu īpašnieki vai valdītāji pēc savstarpējas vienošanās;

4.1.6.   juridiskās un fiziskās personas, veicot aizsargjoslās darbus, kuru dēļ ir nepieciešams objektus aizsargāt no bojājumiem, pārbūvēt vai pārvietot, aizsardzības, pārbūves vai pārvietošanas darbus veic pēc saskaņošanas ar attiecīgā objekta īpašnieku vai valdītāju. Ar minētajām darbībām saistītās izmaksas sedz attiecīgā juridiskā vai fiziskā persona vai - pēc savstarpējas vienošanās - objekta īpašnieks vai valdītājs;

4.1.7.   juridiskajām un fiziskajām personām aizsargjoslās jāizpilda attiecīgā objekta īpašnieka vai valdītāja likumīgās prasības;

4.1.8.   pašvaldību un atbildīgo valsts institūciju dienestiem kontroles un uzraudzības nolūkos atļauts apmeklēt aizsargjoslu teritorijas jebkurā laikā saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kontroles veikšanas kārtību. Objektu īpašnieku vai valdītāju dienestiem kontroles un uzraudzības nolūkos atļauts apmeklēt aizsargjoslu teritorijas jebkurā laikā, iepriekš par to brīdinot zemes īpašnieku, bet, ja tiesības lietot zemi nodotas citai personai, - zemes lietotāju;

4.1.9.   tāda objekta īpašnieks vai valdītājs, kuram noteikta aizsargjosla, izmanto šo aizsargjoslu, nemaksājot atlīdzību par nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu. Šis nosacījums neierobežo nekustamā īpašuma īpašnieka, valdītāja vai lietotāja tiesības prasīt viņam radīto tiešo zaudējumu atlīdzību.

4.2. Speciālie aprobežojumi ekspluatācijas aizsargjoslās saskaņā ar Aizsargjoslu 56. pantu:

4.2.1.   aizliegts ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus;

4.2.2.   aizliegts nomest smagumus, izmest vai izliet zemē kodīgas vai koroziju izraisošas vielas, degvielu vai eļļošanas materiālus;

4.2.3.   aizliegts veikt darbus, kas saistīti ar spridzināšanu un derīgo izrakteņu ieguvi;

4.2.4.   aizliegts aizkraut un norobežot ar žogiem pievedceļus un pieejas gāzesvadiem, gāzapgādes iekārtām un būvēm, gāzes noliktavām un krātuvēm;

4.2.5.   aizliegts staigāt pa virsūdens gāzesvadu pārejām;

4.2.6.   aizliegts veikt darbus, kas saistīti ar zemes applūdināšanu;

4.2.7.   aizliegts aizsargjoslās gar zemūdens gāzesvadiem braukt ar izmestu enkuru vai tīkliem, ierādīt zvejas vietas un zvejot, ķert ūdens dzīvniekus un iegūt ūdensaugus ar dziļūdens rīkiem;

4.2.8.   aizliegts audzēt kokus un krūmus platībās, kuras norādītas aizsargjoslu noteikšanas metodikā;

4.2.9.   aizliegts būvēt jebkuras ēkas;

4.2.10. aizliegts izvietot lopbarības, minerālmēslu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu,
kokmateriālu, uzliesmojošu, viegli un īpaši viegli uzliesmojošu vielu, produktu un materiālu glabātavas;

4.2.11. aizliegts izvietot degvielas uzpildes stacijas;

4.2.12. aizliegts ierīkot kuģu, liellaivu un peldošu celtņu piestātnes, kā arī veikt gultnes padziļināšanas un zemes smelšanas darbus;

4.2.13. aizliegts ar jebkādām darbībām traucēt gāzapgādes uzņēmuma darbiniekus, kuri aizsargjoslā veic ekspluatācijas, remonta, pārbūves, avāriju novēršanas vai to seku likvidēšanas darbus;

4.2.14. ja nav noslēgta rakstveida vienošanas ar gāzesvadu, gāzapgades iekārtu un būvju, gāzes noliktavu un krātuvju īpašnieku, aizliegts:

• veikt darbus ar uguni un liesmu, dzīt pāļus, lietot triecienmehānismus ar jaudu, kas lielāka par 100 kilovatiem,
• veikt zemes darbus dziļāk par 0,3 metriem, bet aramzemēs - dziļāk par 0,45 metriem, kā arī meliorācijas un grunts planēšanas darbus,
• veikt ģeoloģiskos, ģeodēziskos un citus pētniecības darbus, kas saistīti ar urbumu veidošanu un grunts paraugu ņemšanu (izņemot augsnes paraugus),
• būvēt, atjaunot vai pārbūvēt inženierbūves;
• ierīkot brauktuves un brauktuvju šķērsojumus,
• veikt citus darbus, kas traucē gāzesvadu, gāzapgādes iekārtu un būvju, gāzes noliktavu un krātuvju apkalpošanu vai var bojāt šos objektus.

4.3. Speciālie aprobežojumi drošības aizsargjoslās saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 58.²  pantu:

4.3.1.   aizliegts būvēt jaunas ēkas vai pārbūvēt nedzīvojamās ēkas par dzīvojamām ēkām, kā arī – ja nav noslēgta rakstveida vienošanās ar gāzesvadu, gāzapgādes iekārtu un būvju, gāzes noliktavu un krātuvju īpašnieku – pārbūvēt esošās ēkas;

4.3.2.   aizliegts būvēt vai atvērt jaunas sporta, izglītības un atpūtas būves vai iestādes vai esošās ēkas pārbūvēt par sporta, izglītības un atpūtas būvēm vai iestādēm;

4.3.3.   aizliegts ierīkot spēļu laukumus un atpūtas zonas;

4.3.4.   aizliegts rīkot publiskus pasākumus;

4.3.5.   aizliegts izvietot degvielas uzpildes stacijas;

4.3.6.   aizliegts veikt citus darbus (vai darbības), kas traucē nodrošināt vides un cilvēku drošību gāzesvadu, gāzes regulēšanas staciju, gāzes regulēšanas punktu, dabasgāzes kompresoru staciju, gāzes krātuvju, šķidrinātās ogļūdeņražu gāzes noliktavu, krātuvju un uzpildes staciju, sašķidrinātā ogļūdeņražu gāzes balonu noliktavu un tirdzniecības punktu vai automobiļu gāzes uzpildes staciju ekspluatācijas laikā un iespējamo avāriju gadījumā;

4.3.7.   gāzesvada īpašnieks kopā ar autoceļa pārvaldītāju nodrošina transportlīdzekļu apstāšanās aizliegumu drošības aizsargjoslās gar gāzesvadu ar spiedienu virs 1,6 megapaskāliem.

5. Papildinformācija

• • Ievērojot Aizsargjoslu likuma 35. panta sestās daļas noteikumus, Sabiedrība norāda, ka jebkurai fiziskai un juridiskai personai, veicot darbus aizsargjoslā, ir pienākums saskaņot ar Sabiedrību jebkurus darbus Objektu aizsargjoslā, tajā skaitā:
    • pirms projekta dokumentācijas izstrādes uzsākšanas, jebkāda veida būviecerei, saņemt no Sabiedrības tehniskos noteikumus, sūtot iesniegumu elektroniski uz Sabiedrības e-pastu: info@conexus.lv. Ja būvniecība ir ierosināta Būvniecības informatīvajā sistēmā, tad tehniskie noteikumi tiek sagatavoti un nosūtīti saskaņā ar šajā sistēmā noteikto kārtību;
    • pirms jebkādu būvdarbu uzsākšanas vai citu darbu veikšanas, kas saistīts ar zemes rakšanas darbiem noslēgt vienošanos par zemes darbu veikšanu Objekta aizsargjoslā. Iesniegumu par šīs vienošanās noslēgšanu jāiesniedz Sabiedrības tīmekļvietnē sadaļā: Darbības jomas/Darbības Conexus aizsargjoslās/Iesniegums darbu veikšanai aizsargjoslā.
  • Aizsargjoslu likuma 61. panta vienpadsmitā daļa nosaka, ka nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs nodrošina objekta īpašniekam vai valdītājam piekļuvi objektam un tā aizsargjoslai, lai varētu nodrošināt aizsargjoslas uzturēšanu un veikt attiecīgā objekta ekspluatācijai, remontam, atjaunošanai un pārbūvei nepieciešamos darbus.
  • Aizsargjoslu likuma prasību neievērošana var radīt pārvades gāzesvada avārijas stāvokli, kura sekas var būt materiālo vērtību un cilvēku bojāeja, kā arī ilgstošs gāzes piegādes pārtraukums patērētājiem, tādējādi fiziskās un juridiskās personas, kas pārkāpj iepriekš minētās prasības, var saukt pie atbildības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
  • Saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 66.⁷pantu par normatīvajos aktos noteikto prasību un aprobežojumu pārkāpšanu ekspluatācijas aizsargjoslās ap gāzesvadiem, gāzapgādes iekārtām un būvēm, gāzes noliktavām un krātuvēm piemēro naudas sodu fiziskajai personai no četrpadsmit līdz četrsimt naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no divdesmit astoņām līdz astoņsimt naudas soda vienībām (viena soda naudas vienība ir 5 eiro).

Akciju sabiedrība “Conexus Baltic Grid”

Pieņemšanas laiki