Vispārīga informācija
Lai uzsāktu mērķtiecīgu darbu remigrācijas veicināšanai, 2018. gadā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir izveidojusi piecu reģionālo remigrācijas koordinatoru tīklu, nodrošinot vienu reģionālo koordinatoru katrā plānošanas reģionā. Koordinatori palīdz tautiešiem atgriezties mājās, bet pašvaldībām – atgūt savus iedzīvotājus.
Ikvienam interesentam ir iespēja bez maksas saņemt reģionālā koordinatora konsultāciju par sev aktuāliem jautājumiem, kas saistīti ar atgriešanos Latvijā konkrētā reģionā. Koordinators vienlaikus ir atbalsta persona, kas palīdz ārvalstīs esošajiem tautiešiem attālināti izvērtēt priekšrocības pārdomātam lēmumam, kā arī sagatavoties, lai veiksmīgi atgrieztos Latvijā.
Katram remigrantam ir individuālas vajadzības un apstākļi, kas jāņem vērā, tādējādi saziņas gaitā tiek apzināti visi interesējošie jautājumi, uz kuriem koordinators Latvijā palīdz rast atbildes, nepieciešamības gadījumā sadarbojoties arī ar pašvaldības un valsts iestādēm.
Kopš 2018. gada marta arī Alūksnes novads aktīvi iesaistās remigrācijas projektā, ar mērķi sniegt informatīvu atbalstu, lai veicinātu novadnieku un tautiešu atgriešanos Latvijā un Alūksnes novadā.
Par dzīvesvietas, darba, izglītības vai jebkuriem citiem jautājumiem, kas saistīti ar atgriešanos Latvijā vai dzīves uzsākšanu Alūksnes novadā, aicinām sazināties ar Alūksnes novada pašvaldības Centrālās administrācijas sabiedrisko attiecību speciālisti Sanitu Spudiņu (sanita.spudina@aluksne.lv)
Remigrācijas koordinators Vidzemē un papildu informācijai: Inga Madžule, remigrācijas koordinatore Vidzemes plānošanas reģionā, tālr. +371 29374285, remigracija@vidzeme.lv.
AppLV Reģionālais stāstu vakars – 28.10.2023 Valmierā
28. oktobrī biedrība dosies uz 5. Reģionālo stāstu vakaru Valmierā, lai pasaules pieredzē dalītos ar vidzemniekiem. Pasākuma norises vieta un laiks: kafejnīca “Tērbata”, Tērbatas iela 2, Valmiera no plkst.17:00 līdz 19:00. Šoreiz sajutīsim pasaules elpu, ieklausoties Danielas Bandenas un Aigara Lauža stāstos.
Daniela Bandena ir pavadījusi 10 gadus Atēnās, strādājot Apvienoto Nāciju Organizācijas Attīstības Programmā (UNDP) darbā ar Melnās jūras un Vidusjūras valstu reģionu, ekonomiskās attīstības, investīciju piesaistes un valstu savstarpējās tirdzniecības veicināšanu. Šobrīd Daniela ir atgriezusies Latvijā un, izmantojot gadu gaitā uzkrāto pieredzi, sadarbojas ar Grieķijas menedžmenta un konsultāciju uzņēmumu, veidojot ārvalstu uzņēmumu pārstāvniecības un attīstot projektus gan ES, gan noteiktos reģionos ārpus ES.
Aigars Lauzis ir uzņēmuma BeTriton vadītājs, līdzīpašnieks, dizainers, izgudrotājs. Maģistra grādi urbānajā dizainā un ainavu arhitektūrā. Dzīvojis, studējis un strādājis Londonā 6 gadus (2007-2013), piedaloties pie liela mēroga projektiem visā pasaulē. Ar velosipēdu veicis 30+ tūkstošus kilometrus garu ceļu no Londonas līdz Tokijai (2013-2017) ar 4 pieturām – Stambulā, Dubaijā, Singapūrā un Šanhajā, kur strādājis profesijā, lai nopelnītu līdzekļus tālākajam ceļam.
Pēc 10 gadu pasaules sirojumiem un Sprīdīša pārbaudījumiem atgriezās dzimtas mājās Smiltenē un šobrīd ar pilnu jaudu attīsta amfībijas BeTriton – produktu, kas apvieno e-velosipēdu, laivu un mini kemperi, sniedzot pilnīgi unikālu un dabai draudzīgu ceļošanas pieredzi.
Biedrība “Ar pasaules pieredzi Latvijā” apvieno tos, kas atgriezušies vai pārcēlušies uz dzīvi Latvijā, un ik mēnesi jau vairāku gadu garumā rīko pieredzes apmaiņas stāstu vakarus Rīgā, bet šogad apciemojam arī Latvijas reģionus, lai pasaules elpa un pieredze sasniegtu pēc iespējas plašāku loku klausītāju. Iepriekšējie stāstu vakari norisinājušies Alūksnē, Cēsīs, Daugavpilī un Liepājā.
Biedrības valdes priekšsēdētājs Miks Muižarājs: “Remigrācija uz Latviju pēdējo gadu garumā ir pieaugusi – par to liecina jaunākie migrācijas dati. Pērn Latvijā atgriezās jau vairāk kā 9300 cilvēku, kas ir par aptuveni 2500 cilvēkiem vairāk kā gadu iepriekš. Lai arī vairums cilvēku pēc dzīves ārvalstīs pārceļas uz Rīgu, mēs AppLV novērojam arī remigrāciju uz citām Latvijas pilsētām. Piemēram, Valmierā pērn atgriezās vairāk kā 100 cilvēku. Ir svarīgi radīt vidi un veidot pasākumus, kuros šo cilvēku dzīvesstāsti tiek darīti pieejami plašākai sabiedrībai, tā normalizējot atgriešanās procesu. Sagaidām, ka Valmierā klausītājus pārsteigs runātāju piedzīvojumi prombūtnē un pēc atgriešanās.”
Biedrība “Ar pasaules pieredzi Latvijā” ir pirmā un vadošā remigrantu organizācija Latvijā. Tā izveidota 2017. gadā kā platforma, kurā tiekas cilvēki ar dažādu pasaules pieredzi un strādā pie kopīgiem projektiem, kas uzrunā un saista. Visi biedrības biedri ir cilvēki, kas noteiktu savas dzīves daļu ir dzīvojuši ārpus Latvijas. Šobrīd esam izveidojuši augošu remigrantu tīklu, ar nodomu veicināt sadarbības kultūru un domu apmaiņu. Tāpat stiprinām saites ar cilvēkiem, kuri dzīvo ārpus Latvijas, bet domā par atgriešanos mājās.
Ja esi atgriezies no ārvalstīm Latvijā un vēlies papildināt savu tīklu ar cilvēkiem ar interesantu profesionālu pasaules pieredzi, šis noteikti ir pasākums Tev!
Pasākumu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Raksts ir sagatavota ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild biedrība “Ar pasaules pieredzi Latvijā”.
Remigrantus Vidzemē aicina uz tikšanos Kārķos
Sestdien, 30. septembrī, plkst. 12.00 mājas kafejnīcā "Kārķu Pica", kas iekārtota Valkas novada Kārķu pagasta mājsaimniecībā “Dīķkalni”, notiks otrā tīklošanās pēcpusdiena remigrantiem “Manas mājas Vidzemē”. Vidzemes plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore Inga Madžule turpina martā aizsākto tradīciju un atkal aicina remigrantus uz satikšanos un draudzīgām sarunām.
Pasākuma mērķis ir ikreiz kādā citā Vidzemes reģiona vietā pulcēt ne tikai tos, kuri pārcēlušies no ārzemēm atpakaļ uz Vidzemi pirms neilga laika, bet arī tos, kuri apmetušies šeit jau agrāk. Tīklošanās pēcpusdienai šoreiz piepulcēsies arī Vidzemes novadu pašvaldību speciālisti remigrācijas koordinācijas jautājumos. Remigrantiem tā būs iespēja uzdot viņiem jautājumus par aktuālajām norisēm pašvaldībās. Draudzīgā atmosfērā viņi varēs aprunāties ar citiem pasākuma dalībniekiem par sev interesējošajām tēmām, kuras skar dzīvi ārzemēs un Latvijā, kā arī dalīties pieredzē, tuvāk iepazīties.
Lielie un mazie “Manas mājas Vidzemē” dalībnieki varēs ne tikai vadīt laiku sarunās un baudīt saimniecības saimnieku sarūpētas picas, bet arī doties pārgājienā uz Lustiņdruvas dabas taku. Tur būs iespējams uzzināt to, kāds ir Meža telefons, klavieres, vingrotava, Kukaiņu viesnīca un vēl citi ievērības cienīgi apskates objekti. Viesi varēs izstaigāt šķēršļu takas, izbaudīt nošļūcienu trošu atrakcijā un iepazīt dabas daudzveidību mežā un upes krastā.
Atbalstu pasākuma rīkošanā sniedz Valkas novada pašvaldība.
Dalība tīklošanās pēcpusdienā “Manas mājas Vidzemē” ir bez maksas. Lūdzam pieteikt līdzdalību pasākumā līdz 24. septembrim, zvanot pa tālruni +371 29374285 vai rakstot uz remigracija@vidzeme.lv.
Reģionālais stāstu vakars Alūksnē
14. oktobrī plkst. 17.00, Alus paviljonā Biznesa stacijā, Pasaules stāsti - Alūksnē, kur uzstāsies 2-3 kādas jomas speciālisti, kas kādu laiku pavadījuši ārpus Latvijas, uzkrājuši tur pieredzi, taču galu galā atgriezušies uz dzīvi atpakaļ dzimtenē!
Aicinām ikvienu interesentu, jo īpaši remigrantus apmeklēt šo pasākumu un dalīties arī ar savu pieredzi!
Informatīvs buklets remigrantiem “Vidzeme aicina”
Vidzemes plānošanas reģions sagatavojis informatīvu materiālu “Vidzeme aicina”.
Buklets sniedz ieskatu par galvenajiem teritorijas raksturlielumiem, uzņēmējdarbības vidi reģionā, iespējām iegūt profesionālo un augstāko izglītību, iespējām iesaistīties kultūras un sporta aktivitātēs, kā arī saņemt medicīnisko palīdzību. Informatīvajā materiālā apkopota arī noderīga informācija par to, kur vērsties, kārtojot ar pārcelšanos uz Latviju saistītas formalitātes.
http://www.vidzeme.lv/lv/noderiga_informacija (infografika)
http://www.vidzeme.lv/lv/aktualitates3/52/133801/ (jaunāka un plašāka kopīgā infografika, digitālais materiāls, ar nepieciešamo informāciju remigrantiem)
Šogad 2023. gadā svinam pilsētas 103. gadadienu. Vārds “Alūksne” cēlies no seno latgaļu vārda “Oluksna” – tas apzīmē avotainu, purvainu vietu mežā un sasaucas ar Alūksnes ezeru: 11. lielāko Latvijā. Esam malēnieši, un šī mūsu izcelsme ir novada kods no sendienām līdz pat šodienai. Mēs to saglabāsim arī nākotnei.
Visos gadalaikos pie mums vari rast piedzīvojumus dabā un ļaudīs – braukt ar riteni, izstaigāt un izskriet mūsu pakalnus, lejas un mežus, pārsteigt sevi, ģimeni un draugus, aicinot tos līdz mūsu Alūksnē. Uzkāpt skatu torņos, svinēt kopā ar mums svētkus un iepazīt mūs pašus. Iepazīt malēniešus.
Kaut ierasts, ka citviet par malēniešiem dēvē ļaudis, kas dzīvo tālu, pašā zemes malā, tiek piemirsts, ka tepat vien ir igauņu un krievu zemes – mēs esam vistuvāk citām valstīm tautām, tradīcijām un kultūrām. Tas veidojis mūsu raksturu – atvērtu, košu un bezbailīgu. Tas devis mūs īpašas krāsas un dzīvesziņu.
Malēnieši ir viesmīlīgi – ikviens tev paskaidros, ka krilcs ir slieksnis, lumpis – mazs dīķis, soklis – mitra ieplaka, šokti – stulmu zābaki, šircis – priekšauts, bet par klikučiem mēs saucam žagas. Mēs esam ne vien sava novada, bet arī malēniešu izloksnes patrioti. Mēs iemācīsim!
Nedaudz statistikas par Alūksnes novadu (2022):
- Iedzīvotāju skaits novadā 15416 un pilsētā 7216 (www.pmlp.gov.lv)
- Aktīvo uzņēmumu skaits: 1307 (lursoft.lv)
- Bezdarba līmenis: ~7,8 % (2022)
- Jaundzimušie: 90 (2022)
- Skolēnu skaits: 2097 uz 2020.g
- Pensionāru skaits: 3044 (data.stat.gov.lv)
- Alūksnes novada budžets 2022.gadā
- Valsts un pašvaldības vienotais klientu apkalpošanas centrs (VPVKAC), Alūksnē, Dārza ielā 11. Sniedz informāciju un konsultē privātpersonas un uzņēmējus par pašvaldības sniegtajiem pakalpojumiem, to saņemšanas kārtību, procedūru un nepieciešamajiem dokumentiem, kā arī sniedz konsultācijas par valsts iestāžu pakalpojumiem un valsts iestāžu e – pakalpojumu lietošanu.
- Bibliotēkas- katrā pagastā un ar pieejamu internetu.
- Medicīnas pakalpojumu pieejamība.
- Alūksnes novada Pašvaldības policija.
- Valsts policija.
- Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests.
- Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigāde.
- Vairāk info www.aluksne.lv sadaļa pakalpojumi
Alūksnes novadā darbojas vairāk nekā 1307 ekonomiski aktīvi uzņēmumi
Šobrīd novada pašvaldība jo īpaši vērš uzmanību tieši labvēlīgas uzņēmējvides veidošanai, attīstot projektus un būvējot jaunas uzņēmējvides vietas, atbalstot vietējos uzņēmumus.
Galvenās nozares, kurās darbojas novada lielākie uzņēmumi:
- kokapstrāde, mēbeļu ražošana;;
- tirdzniecība;
- mežizstrāde, mežsaimniecība
- zivjapstrāde;
- lauksaimniecība;
- apstrādes rūpniecība;
- būvniecība;
- pārtikas ražošana;
- profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu sniegšana.
Nodarbinātības iespējas:
Skatīties -
• visidarbi.lv;
• cv.lv;
• Nodarbinātības valsts aģentūra (nva.gov.lv),
• aluksne.lv sadaļa Vakances
Aluksne.lv sadaļā Izglītība
Īpaši tikai Alūksnē atradīsi:
Alūksnes ezers – nav cilvēka, kas var tam paiet garām, nav makšķernieka, kas paliktu vienaldzīgs. Alūksnes ezers ir vienpadsmitais lielākais Latvijas ezers. Tajā neietek neviena upe, bet iztek nelielā Alūksnīte. Ezerā ir 4 salas. Ezera ūdens kvalitāte atbilst lašveidīgo zivju ūdens kategorijai, šeit vairojas vēži, tiek audzēti zuši.
Alūksnes muižas parks ar tā pērli-Alūksnes Jauno pili – vēstures objektiem bagātākais Latvijā. Klasicisma laikmeta pasaules uztveres moto: Izglītot un padarīt pievilcīgus tikumus. Tas sasniedzams, atdarinot Senās Grieķijas un Senās Romas estētiku. Vācbaltu baronu Fitinghofu-Šēlu dzimtas lolojums. “Fītinghofu zelta dzīsla Alūksnē” spilgti vijas Alūksnes muzejā.
“MARIENBURGAS astotais brālis”– inovatīvs skaņas un gaismas piedzīvojums atjaunotā Livonijas pils tornī.
Alūksnes (Marienburgas) pils būvēta aizsardzībai pret Pleskavas krievu uzbrukumiem. Tā astoņas reizes maina savu piederību, bet 1702. gadā krievu karaspēks pili uzspridzina – vienu no tās astoņiem torņiem atjauno vien 2020. gadā
Tikai Alūksnē katru otro gadu vari izcīnīt Bānīša kausu riteņbraukšanā – cenšoties apdzīt tvaika lokomotīvi sacensībās “Apsteidz tvaiku!”.
No Alūksnes stacijas kursē Baltijā vienīgais regulārais šaursliežu vilciens – Bānītis. Stacijas bagāžas mājā iekārtota visneparastākā vilcienam veltītā ekspozīcija pasaulē.
Viena no Eiropas lielākajām fluorescento minerālu kolekcijām.
Muzejs “Vides labirinti” – redzēt, dzirdēt, sajust, tapt pārsteigtam.
Alūksne ir vieta, kur pirmo reizi latviski iztulkota Bībele.
Par godu tulkojumam mācītājs Ernests Gliks 17. gadsimta beigās iestādīja ozolus – tiem pieskarties vari arī tu.
Vairāk informācijas:
