Novadnieces Austras Lindes miniatūro latviešu tautas tērpu kolekcija – latvietību simbolizējošs kultūrvēstures mantojums

Šogad atzīmējam kolekcijas „No trimdas Latvijā – Austras Lindes 120 tautu meitu miniatūras” autores, novadnieces Austras Lindes 105. jubileju, tādēļ Alūksnes novada muzejs 21. oktobrī plkst. 11:00 aicina uz publisko ekskursiju “Tautu meitas pucējas”. Kopā ar muzeja gidiem aplūkosim muzeja ekspozīcijas un izstādes, īpaši akcentējot novadnieces Austras Lindes atstāto kultūrvēsturisko mantojumu – miniatūro latviešu tautas tērpu kolekciju, pārrunāsim par novadnieces dzīves gājumu un kolekcijas tapšanas gaitu. Baudīsim rudens tēju un vadīsim laiku sarunās par tautas tērpa nozīmi mūsu latvietības izpausmē. Ekskursijas ilgums – 2,5h. Dalības maksa: pieaugušajiem – 6,00 EUR, skolēniem, senioriem – 4,00 EUR.

Austra Linde ar lielu pacietību, neatlaidību un patiesu dzimtenes mīlestību mums ir atstājusi savu unikālo kultūrvēsturisko mantojumu – miniatūru latviešu tautas tērpu kolekciju, kura ir apbrīnas vērta ne tikai mums latviešiem, bet arī cittautiešiem.

Austra Linde (dzim. Ķauķis) dzimusi 1918. gada 21. oktobrī Ziemera pagasta “Semeikās” Emmas un Augusta Ķauķa ģimenē kā jaunākā no trim māsām.
Jau bērnībā Austra bija strādīga un enerģiska, daudz laika veltīja rokdarbiem, pirmās iemaņas iegūstot no mammas un māsām, jo visām meitām vajadzēja bagātīgu pūru pielocīt. Tika austas segas, sedziņas un dvieļi, izrotātas spilvendrānas.

Savus jaunības gadus Austra Linde pavadīja dzimtajā pusē. Izglītību ieguva Alūksnes Valsts ģimnāzijā, 1938. gadā beidzot humanitārā virziena ģimnāzijas kursu. Skolā iegūtās zināšanas un bērnībā apgūtās prasmes bija stabils pamats visai turpmākajai dzīvei.

1941. gada 12. oktobrī Austra salaulājās ar Jāni Lindi. 1944. gada vasarā, vectēva zirga Lauķīša vilktajos ratos, Lindes ģimene atstāja dzimtās mājas un devās bēgļu gaitās. Jau novembra sākumā ar transportkuģi “Fritz Shoop” viņi izbrauca no Ventspils ostas uz Vāciju, vēlāk pārcēlās uz dzīvi ASV.

Dzīvojot emigrācijā, tika darīts viss iespējamais, lai saglabātu latvietību. Austra aktīvi iesaistījās kultūras un sabiedriskajā dzīvē. Apmeklēja gandrīz visus sarīkojumus un koncertus, kurus rīkoja Klīvlandes latviešu biedrība, koncertu apvienība vai Daugavas Vanagu organizācija. Mācīja jauniešiem tautas dejas, par mēģinājumu vietu izvēloties savas mājas pagrabstāvu. Vadīja nodarbības latviešu svētdienas skolā. Dziedāja Klīvlandes latviešu biedrības korī un spēlēja teātri.

1963. gadā Klīvlandē tika rīkoti trešie vispārējie latviešu dziesmu svētki. Rīcības komiteju veidoja spējīgi un uzņēmīgi amatieri, un viena no tām, kā tautas deju lieluzveduma vadītāja, bija arī Austra.
Austa Linde labprāt dalījās savā pieredzē rokdarbnieču pulciņā. Ar laiku viņa iegādājās stelles, ratiņu un citu aušanas inventāru, un bija izveidojusi nelielu rokdarbu sedziņu ražotni savas mājas pagrabā, bet Austras Lindes mūža nozīmīgākais un darbietilpīgākais roku darbs ir tautumeitu miniatūras, kas ir kā vēstījums par savas dzimtās zemes un tautas mīlestību, kā arī apliecinājums latvietībai.

Pirmā lellīte tautiskajos brunčos radās nejauši – Daugavas Vanagu bazāra vajadzībām. Šis darbs tika augstu novērtēts un vēlāk kļuva par Austras Lindes mūža aizraušanos. Lellītes viņa darināja gan savam, gan citu priekam – būtiski bija parādīt, cik daudzveidīgs un krāšņs ir latviskais mantojums. Kolekcija tapa apmēram 15 gadu laikā no 1980. līdz 1995. gadam, pēc tam, kad Austra Linde aizgāja pensijā. Zīmīgi, ka kolekcijas pati pirmā lellīte ietērpta Ziemera pagasta tautas tērpā, kurā ieausti Austras iemīļotie zilgan-pelēkie elementi. Kolekcijas pēdējā lelle ir tērpta Abrenes tautas tērpā. Austra uzskatīja, ka Abrenes tautas tērps ir viens no elegantākajiem, tāpēc arī sev uzšuva šo tautas tērpu.
Katrs miniatūrais tautu tērps tika veidots pārdomāti, balstoties uz novadu tērpu specifiku. Sākumā Austra izpētīja dažādas iespējas, veidoja atbilstošas proporcijas (aptuveni 1:4), gādāja pietiekami smalkas dzijas, diegus, linu drēbi un zīlītes vainagiem. Tas bija darbietilpīgs process. Pēc iespējas pieturoties pie etnogrāfiski pareiziem paņēmieniem, izšuva kreklus, sagšas un uz mazām, vīra taisītām stellītēm auda brunčus, jostas, ņieburus un villaines. Lai izšūtu smalkos rakstus, Austra iegādājās palielināmo lupu uz kājiņas ar apgaismojumu. Tas bija izaicinājums, bet Austrai bija ļoti liela pacietība, matemātiska precizitāte un apskaužamas koncentrēšanās spējas.

Alūksnes muzejā aplūkojamo izstādi „No trimdas Latvijā – Austras Lindes 120 tautu meitu miniatūras” veido 120 miniatūras tautu meitas – lelles, ietērptas novadnieces Austras Lindes darinātajos latviešu tautas tērpos. Izstādes stendos lellītes izkārtotas pēc tautas tērpu piederības Latvijas kultūrvēsturiskajiem novadiem – Vidzemes, Latgales, Zemgales, Augšzemes, Kurzemes (1939. gada Latvijas novadu teritoriālais iedalījums). Katra novada tautas tērps vēsta par tā darināšanas un valkāšanas īpašībām un ļauj izvērtēt, cik daudzveidīgs un krāšņs ir latviskais mantojums. Latvijas kartē izcelti pagasti un etnogrāfiskie novadi ar atzīmētiem lellīšu kārtas numuriem, kas parāda tautas tērpa piederību attiecīgajai vietai. Digitālajā ekrānā ir iespēja iepazīties ar plašāku Austras Lindes biogrāfiju, kolekcijas tapšanas gaitu, izstādēm un ievērojamākajām apmeklētāju atsauksmēm. Izstādē iekārtots arī Austras Lindes piemiņas stūrītis, kurā eksponētas stellītes, uz kurām austi miniatūrie tautas tērpi, kā arī citas personīgās lietas un daudzveidīgie rokdarbi.
Aicinām apmeklēt ekskursiju un aplūkot Austras Lindes atstāto kultūrvēsturisko mantojumu!