Pieci Austrumu pierobežas novadi prasa lielāku atbalstu reģiona stiprināšanai

Piecu Austrumu pierobežas novadu vadītāji vienojas par kopīgas biedrības izveidi (no kreisās): Krāslavas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks, Balvu novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Trupovnieks, Alūksnes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Dzintars Adlers, Augšdaugavas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Vitālijs Aizbalts un Ludzas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Edgars Mekšs

Pieci Latvijas Austrumu pierobežas novadi, kam ir tieša robeža ar agresorvalstīm – Krieviju un Baltkrieviju, dibinās kopīgu biedrību, lai vienotā spēkā efektīvāk pārstāvētu savu iedzīvotāju un uzņēmēju intereses un panāktu mērķtiecīgu valsts atbalstu pierobežas novadu drošībai, infrastruktūrai un ekonomiskajai izaugsmei. Tā šodien, 2. novembrī, tiekoties Ludzas novadā, vienojušies Austrumu pierobežas – Alūksnes, Augšdaugavas, Balvu, Ludzas un Krāslavas novadu pašvaldību vadītāji.

Pašvaldību vadītāji uzsver, ka minētās piecas Austrumu pierobežas pašvaldības ir tiešā Latvijas-Krievijas robežas tuvumā, tās viskrasāk izjūt pastāvošos ģeopolitiskos riskus, demogrāfiskās situācijas pasliktināšanos, darbaspēka aizplūšanu un ekonomiskās situācijas grūtības.

– Latvijas Austrumu pierobežas iedzīvotāju vidū satraukums un neziņa aug ar katru dienu. Un tas nav saistīts tikai ar ģeopolitisko spriedzi, bet gan ar valdošo smago sajūtu, ka valsts mūs ir aizmirsusi. Bez tūlītēja, mērķtiecīga valdības atbalsta ir gandrīz neiespējami saglabāt pārliecību, ka šajā kritiskajā brīdī vispār esam vajadzīgi savai valstij. Mēs nedrīkstam ilgāk gaidīt. Ir jārīkojas pēc būtības. Mūsu galvenā cerība ir uz jaunās valdības reālu politisko gribu un izlēmību, kas beidzot likvidētu reģionālo netaisnību un reāli, nevis tikai lozungos, stiprinātu Latvijas un visas Eiropas Savienības austrumu robežu, – uzsver Dzintars Adlers, Alūksnes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs.

Pašvaldību mērķis ir mazināt ilgstošo reģionālo nevienlīdzību un pastāvošo plaisu starp dzīves kvalitāti pierobežas novados un galvaspilsētā, panākt, ka tiek sadzirdēta pierobežas pašvaldību nepieciešamība pēc mērķtiecīgas, tieši šī reģiona specifikai pielāgotas atbalsta programmas ekonomikas virzīšanai, un atvieglotiem nosacījumiem uzņēmējdarbības atbalsta projektu īstenošanai, lai veicinātu reģiona ekonomiku.

Pašvaldības novērtē līdz šim valstī paveikto Austrumu pierobežas atbalstam – Rīcības plānu Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai, Saeimas pieņemto Latvijas austrumu teritorijas likumu, tomēr uzsver, ka ar dokumentiem nepietiek – pierobežas stiprināšanai ir nepieciešama reāla, tūlītēja un mērķtiecīga rīcība, nodrošinot arī finansiālu segumu. Pretējā gadījumā turpināsies iedzīvotāju aizplūšana no pierobežas novadiem, kas atstās negatīvas sekas uz ekonomiku, paralizējot vietējo uzņēmumu darbību un kavējot jaunu investoru ienākšanu.

Evita APLOKA,
Alūksnes novada pašvaldības
Centrālās administrācijas
sabiedrisko attiecību speciāliste

ALŪKSNES NOVADA PAŠVALDĪBAS DOMES PRIEKŠSĒDĒTĀJA DZINTARA ADLERA VIEDOKĻRAKSTS

Par steidzamu un reālu atbalstu Latvijas Austrumu pierobežas pašvaldībām

Latvijas Austrumu pierobežas iedzīvotāju vidū satraukums un neziņa aug ar katru dienu. Un šoreiz tas nav saistīts tikai ar nemazināto ģeopolitisko spriedzi, bet gan ar valdošo smago sajūtu, ka valsts mūs ir aizmirsusi. Bez tūlītēja, mērķtiecīga valdības atbalsta ir gandrīz neiespējami saglabāt pārliecību, ka šajā kritiskajā brīdī vispār esam vajadzīgi savai valstij. To spēj pa īstam izprast tikai tie, kuri šeit ikdienā dzīvo, strādā, audzina bērnus un sargā Latvijas vārtus.

Sabiedrībā pamatotu neizpratni un aizvainojumu rada valsts prioritāšu sadalījums. Redzot, kādi miljoni bez ierunām tiek novirzīti “Rail Baltica”, “airBaltic”, NVO sektora finansējuma pieaugumam par 29%, kā arī valsts aparāta piemaksām un prēmijām (163 miljoni eiro), nerunājot par dārgiem IT iepirkumiem un pētījumiem, rodas skaudra realitātes sajūta – šie izdevumi valdībai ir svarīgāki par Austrumu pierobežas iedzīvotāju drošību, ekonomisko noturību un pašu reģiona eksistenci.

Galvenie izaicinājumi un sistēmiskā problemātika:
• Ieilgusi reģionālā nevienlīdzība: Jau divas desmitgades vērojama kritiska un pieaugoša plaisa starp dzīves līmeni iedzīvotājiem Austrumu pierobežā un galvaspilsētā.
• Hibrīdapdraudējums un kara ēna: Krievijas kara Ukrainā ietekme pierobežā ir jūtama tieši un nepastarpināti – caur dronu incidentiem, īpašumu atsavināšanu valsts aizsardzības vajadzībām un pastāvīgu nelegālās migrācijas spiedienu.
• Finansiālā netaisnība pašvaldību budžetos: Pierobežas pašvaldību budžeti uz vienu iedzīvotāju ir par 15% mazāki nekā vidēji valstī un pat par 45% mazāki nekā lielajās pašvaldībās. Tajā pašā laikā likumi, prasības un obligātās funkcijas visiem ir pilnīgi vienādas.
• Nereālistiski un akli rezultatīvie rādītāji: Pierobežai projektu īstenošanā tiek izvirzītas tādas pašas prasības kā lielajām pašvaldībām. Konstruktīvi priekšlikumi atvieglot uzņēmējdarbības programmu nosacījumus tiek ciniski noraidīti, iesakot programmās vispār nestartēt, ja zinām, ka rādītājus nevarēs sasniegt.
• Mērķtiecīgu programmu trūkums: Līdz šim nav izveidotas tieši pierobežas reģiona skarbajai specifikai pielāgotas atbalsta programmas ekonomikas dzīvības uzturēšanai.
• Kritiskie demogrāfijas un biznesa riski: Šo neatrisināto problēmu dēļ var pastiprināties jauniešu un darbspējīgo cilvēku aizplūšana. Tas paralizēs vietējos uzņēmumus un pilnībā atturēs jaunu investoru ienākšanu.

Pozitīvie signāli un nepieciešamā rīcība:
Mēs novērtējam, ka pēdējā laikā ir sperti divi svarīgi politiski soļi.
Ir pieņemts Rīcības plāns Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai 2025.-2027. gadam un Saeimā apstiprināts Latvijas Austrumu teritorijas attīstības likums.
Tāpat kā apsveicamu solidaritātes zīmi vērtējam papildu 3,5 miljonu eiro piešķiršanu piecām pierobežas pašvaldībām – lai gan tas mūsu budžetus palielināja vidēji tikai par 1%, tas bija signāls, ka tiekam pamanīti. Paldies!

Tomēr ar žestiem un dokumentiem vairs nepietiek. Šie lēmumi dos rezultātu tikai tad, ja tie tiks nodrošināti ar reālu, pastāvīgu finansiālu segumu un tūlītēju rīcību.
Mēs nedrīkstam ilgāk gaidīt un paļauties uz kosmētiskiem uzlabojumiem. Ir jārīkojas pēc būtības. Mūsu galvenā cerība ir uz jaunās valdības reālu politisko gribu un izlēmību, kas beidzot likvidētu vēsturisko reģionālo netaisnību un reāli, nevis tikai lozungos, stiprinātu Latvijas un visas Eiropas Savienības austrumu robežu. Sadzirdiet mūs, ja vien esam vajadzīgi!