Attīstības komitejas sēdē skatīja jautājumu par Sosnovska latvāņa izplatības ierobežošanas pasākumu plānu

Attīstības komitejas 16. februāra sēdē tika skatīts jautājums par Sosnovska latvāņa izplatības ierobežošanas pasākumu organizatoriskā plāna 2026.- 2030. gadam apstiprināšanu.

Alūksnes novada pagastu apvienības pārvaldes vadītāja Ingrīda Sniedze informēja, ka iepriekšējā plānošanas periodā ir apzināti iepriekš nereģistrēti īpašumi un aktualizēti dati Valsts augu aizsardzības dienestā. Līdz ar to ir palielinājušās ar latvāņiem invadētas teritorijas novadā par 81 hektāru jeb 30.1%.

Visstraujākais ar Sosnovska latvāni invadētu platību apjoma pieaugums konstatēts Alsviķu, Veclaicenes, Malienas un Mārkalnes pagastos. Kopumā novada pagastu teritorijās laika posmā no 2026. līdz 2030. gadam pieaugums paredzams par aptuveni 30%.

Iepriekšējā plānošanas periodā (2021.–2025.) Sosnovska latvāņa invadētā platība Alūksnes novada pagastu teritorijās sasniedza aptuveni 270 ha, tajā skaitā pašvaldības īpašumos – ap 21 ha. Savukārt nākamajā periodā (2026.–2030.) kopējā izplatība prognozēta ap 350 ha, no kuriem pašvaldības īpašumi veidos ap 24 ha. Ja iepriekšējā periodā pašvaldības zemes veidoja 8,02% no kopējās platības, tad turpmāk tas samazināsies līdz 7,05%.

Alūksnes novada pagastu apvienības pārvalde un pašvaldības iestāde “Spodra” Sosnovska latvāņu ierobežošanā izmanto ķīmisko un mehānisko apkarošanas metodi.

Par Sosnovska latvāņu izplatību Alūksnes pilsētā informēja pašvaldības iestādes “Spodra” darbu vadītāja Ingrīda Ribozola, norādot, ka iepriekšējā periodā (2021.-2025.) pilsētā invadētā platība sasniedza aptuveni 1,3 ha. 2025. gadā sakarā ar ļoti labvēlīgiem laikapstākļiem Sosnovska latvāņu izplatība palielinājās par aptuveni 0,19 ha.

Iepriekšējā pārskata periodā Alūksnes novada pašvaldības policija sastādījusi 42 administratīvo pārkāpumu protokolus par platībām, kurās konstatēta Sosnovska latvāņu izplatība un nav veikta to ierobežošana. Visvairāk latvāņu perēkļu atrodas ceļmalās, grāvju tuvumā un atsevišķās pamestās teritorijās. Lai gan pilnībā iznīcināt šo invazīvo augu ir ļoti grūti, regulāra pļaušana, apstrāde ļauj saglabāt kontroli pār tā izplatību. Sosnovska latvāņa ierobežošana ir kopīgs uzdevums, kurā jāiesaistās gan pašvaldībai, gan zemju īpašniekiem, gan sabiedrībai kopumā. Katru gadu tiek konstatēti īpašumi, kuros nepietiekami vai vispār netiek veikta latvāņu izplatības ierobežošana, tā radot invāziju arī blakus īpašumos.

Sosnovska latvāņa izplatības ierobežošanas pasākumu organizatoriskā plāna 2026.–2030. gadam īstenošanas laikā paredzēts pielietot diferencētu pieeju cīņā pret invazīvo augu, prioritāri veicot ierobežošanas pasākumus tajās pagastu teritorijās, kur novērojama visstraujākā izplatība. Plānots stiprināt sadarbību ar zemju īpašniekiem, veicinot viņu iesaisti un atbildību par nepieciešamo darbu veikšanu, kā arī attīstīt koordinētu rīcību ar citiem teritoriju īpašniekiem gadījumos, kad blakus esošajās platībās ierobežošanas pasākumi netiek īstenoti un tādējādi tiek uzturēta invāzija. Vienlaikus paredzēts nodrošināt regulāru un sistemātisku teritoriju monitoringu, lai savlaicīgi konstatētu jaunas invadētās platības un efektīvi kontrolētu Sosnovska latvāņa izplatību.

Pašvaldība ik gadu apseko ar Sosnovska latvāni invadētās teritorijas un veic tā ierobežošanas un iznīcināšanas monitoringu. Monitoringa rezultāti tiek ņemti vērā, pieņemot lēmumus par nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanu ar latvāni invadētās platībās, kur tiek veikta invazīvā auga apkarošana.