Atzīmējot Gulbenes–Alūksnes Bānīša 123. gadadienu, vēsturiskā Alūksnes stacijas siena iegūst jaunu vizuālo identitāti, kas visā pilnībā būs skatāma no 5. septembra, kad svinēsim Bānīša svētkus. Uz tās izveidots murālis, kurā izmantotie vietējie simboli iezīmē gan kustību un ceļošanu, gan pagaidu pieturas punktus, kuros cilvēki izvēlas atpūsties vai pieņemt lēmumu.
Mākslas darbs kalpo kā vizuāls atgādinājums, ka sabiedrībā vienmēr iespējams atrast līdzsvaru starp mieru un gatavību kustībai, starp apsēšanos un pastāvēšanu, starp gaidīšanu un ceļu. Murālis iemieso ideju par dzīves dinamiku un izvēli, kur katrs var noteikt savu pozīciju – būt sēdus vai stāvus –, un caur šo brīvību piedalīties kopīgā ainavā, ko veido Alūksne ar savu vēsturi un mūsdienām.
Murāli veido vairāki vizuāli elementi, kas iedvesmoti no Alūksnei raksturīgām vietām un simboliem. Kompozīcijā iekļauti atsauces motīvi uz Putnu paviljona jumta līnijām un fasādes fragmentiem, kā arī uz rotondu Tempļakalna parkā. Vietējās kultūras un vēstures klātbūtni papildina zvana tēls no Ernsta Glika Bībeles muzeja, kas savieno vietējo dabu ar identitāti. Savukārt atbilstoši Bānīša stacijas kontekstam māklas darbā iekļautas simboliskas norādes uz ceļošanu un atgriešanos – piemēram, čemodāna vai portfeļa siluets, kā arī putnu figūras, kas iemieso brīvības un kustības ideju.
Darba vizuālajā izpildījumā tumšā krāsu gamma akcentē tēlus, bet alumīnija griezuma fragmenti starp oglēm un tvaiku rada asociācijas ar industriālo vidi. Izmantojot industriālu veidošanas metodi, darbs turpina reflektēt par apkārtni un bānīša stacijas nozīmi, savienojot vēsturisko atmiņu ar mūsdienu skatījumu.
Mākslas darba idejas autori ir mākslinieks un Latvijas Mākslas akadēmijas docents Kristaps Ancāns, Latvijas Mākslas akadēmijas maģistrantūras absolventes, mākslinieces Katrīna Biksone un Lauma Muižarāja, kā arī arhitekts Pauls Tadeuss Rietums. Tehnisko izpildījumu nodrošināja SIA “Zetech”.
Autori norāda, ka murālis Alūksnē ir kā metafora par kustību un brīvību – tas atgādina, ka nav vienmēr jāsēž, pakļaujoties ierastajam ritmam vai stagnācijai, bet iespējams arī pastāvēt, ieņemt citu pozīciju un ieraudzīt pasauli no cita skatupunkta. Sēdēšana simbolizē gaidīšanu, piesaisti un rutīnu, kamēr stāvēšana – gatavību doties tālāk, atvērtību pārmaiņām un spēju ieņemt savu vietu telpā ar noteiktu nosvērtību, cieņu un lepnumu.
Informāciju sagatavoja:
Dace Bumbiere-Augule
Alūksnes tūrisma informācijas centra vadītāja
tic@aluksne.lv
+371 26871868






