Eksperti: ES mērķu sasniegšanai elektromobilitātē nepieciešama mērķtiecīga pieeja un valsts atbalsts

Lai sasniegtu Eiropas Savienības (ES) mērķus elektromobilitātes attīstībā, Latvijā ir mērķtiecīgi jāveicina elektrouzlādes infrastruktūras izveide, un tas nebūs iespējams bez valsts atbalsta, kā arī liela nozīme ir Eiropas fondiem, šodien AS “Sadales tīkls” organizētajā diskusijā “Uzlādes tīkls savieno Latviju” secināja jomas eksperti un pašvaldību pārstāvji. Diskusijas dalībnieki arī uzsvēra: lai plašu uzlādes tīklu attīstītu, ir ļoti būtiska efektīva sadarbība starp valsti, pašvaldībām, elektroenerģijas tirgotājiem un AS “Sadales tīkls” kā elektrības pieslēgumu ierīkotāju.

Sabiedrības pieprasījums un Eiropas Zaļais kurss arī Latvijai liek arvien aktīvāk domāt par elektromobilitātes attīstību, un tās veicināšana iekļauta arī Latvijas Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2021. – 2030. gadam. Zaļā kursa mērķu sasniegšanai līdz 2025. gadam Eiropā būs jāizveido 1 miljons elektrouzlādes staciju, kas apkalpos aptuveni 13 miljonus elektroauto. Kā diskusijā sprieda eksperti, nepieciešamās infrastruktūras izveide un attīstība Latvijā ir izaicinājums, jo tas ir dārgs un laikietilpīgs process, un šobrīd tas primāri gulstas uz pašvaldību pleciem.

“Alternatīvas fosilajai degvielai ir ne tikai elektrība, bet arī, piemēram, ūdeņradis un metāns, taču elektroenerģija ir vienīgā šī brīža un tuvāko desmitgažu reālā izvēle, ja skatāmies no tehnoloģiskās gatavības un izmaksu viedokļa. Runājot par uzlādes tīkla attīstību, būtiski ņemt vērā, ka ātrs vai vidēji ātrs uzlādes punkts nav vienkārši pilsētvidē izvietota “rozete”, tā izbūve pieprasa specifiskas iekārtas un atbilstoša sprieguma nodrošināšanu, un viena šāda punkta izbūve vidēji izmaksā vairākus desmitus tūkstošus eiro,” teica AS “Sadales tīkls” valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons.

“Šobrīd transporta nozarē arvien pieaug no fosilajiem resursiem ražotās degvielas patēriņš, tikmēr atjaunojamo resursu izmantojums nozarē ir nebūtisks. Jāteic, ka sadales sistēmas operatoram būs būtiska loma Zaļā kursa ieviešanā un tam būs jāiznes šī enerģētikas nozares transformācija uz saviem pleciem – mēs gribam attīstīt viedu elektrotīkla infrastruktūru, kas dod iespēju veidot plašu un ilgtspējīgu elektrouzlādes tīklu. Ceram, ka tam būs pieejams arī ES fondu finansējums,” pauda Ekonomikas ministrijas Enerģijas tirgus un infrastruktūras departamenta direktors Edijs Šaicāns.

Vajadzību pēc plaša elektrouzlādes tīkla diktē ne vien nepieciešamība sasniegt Latvijai saistošos ES klimatneitralitātes mērķus, kas paredz līdz 2050. gadam par 90 % samazināt kopējo transporta radīto emisiju apjomu, bet arī strauji augošais iedzīvotāju pieprasījums pēc elektromobiļiem. Kā rāda Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) dati, Latvijā reģistrēto elektroauto skaits pēdējo piecu gadu laikā ir četrkāršojies. Eiropas Elektromobilitātes asociācija prognozē, ka jau 2030. gadā 50 % globālā auto tirgus veidos elektroauto. Tas nozīmē, ka jau pavisam drīzā nākotnē elektrouzlādes infrastruktūras attīstība pilsētās un gar lielajām šosejām būs absolūta prioritāte, lai apmierinātu augošo pieprasījumu un vienlaikus spiedienu videi nedraudzīgos iekšdedzes auto nomainīt pret elektromobiļiem.

AS “Sadales tīkls” akcentē, ka kopumā valsts elektroapgādes infrastruktūra ir gatava elektroauto apjoma pieaugumam, un, domājot par elektromobilitātes attīstību nākotnē, paralēli notiek arī elektrotīkla modernizācijas darbi.