Līdz 2030. gadam Latvijā plānots izbūvēt līdz 2266 īres mājokļiem valstij un pašvaldībām būtiskās nozarēs strādājošiem speciālistiem

Šodien, 2. oktobrī, Rīgā 13 pašvaldību vadītāji parakstīja nodomu protokolu par līdzdalību Finanšu ministrijas virzītajā pieejamu cenu īres dzīvokļu programmā “Īres mājokļi Latvijas speciālistiem” un apņemoties nodrošināt mājokļu izbūvei piemērotu zemesgabalu. Uz pasākumu ieradās arī privātās un publiskās partnerības (PPP) programmas konsultāciju partneris – Eiropas Investīciju bankas viceprezidents Thomas Östros, ar kuru sadarbības līgums tika parakstīts septembra sākumā. Kopumā pirmajā projekta posmā līdz 2030. gadam Latvijā paredzēts izbūvēt līdz 2266 (ne mazāk kā 1000) pieejamas cenas īres dzīvokļus.

Programma “Īres mājokļi Latvijas speciālistiem” ļaus nodrošināt modernus, energoefektīvus un cenu ziņā pieejamus dzīvokļus jaunajiem speciālistiem un viņu ģimenēm Latvijas valstij un pašvaldībām būtiskās nozarēs (skolotāji, ugunsdzēsēji, policisti, militārpersonas, valsts un pašvaldību darbinieki u.c.). Pirmajā programmas kārtā tiks veikti ekonomiskie aprēķini programmas īstenošanai pašvaldībās, kuras šodien parakstīja nodomu protokolus – Daugavpilī (120), Rēzeknē (60), Kuldīgā (50), Liepājā (250), Jelgavā (130), Jēkabpilī (130-150), Valmierā (150), Ķekavā (48), Olainē (50), Alūksnē (48), Cēsīs (100), Siguldā (110) un Rīgā (1000). Programma paredz vismaz 1000, bet ne vairāk kā 2266 īres mājokļu izbūvi. Precīzu dzīvokļu skaitu būs iespējams noteikt pēc finanšu aprēķinu veikšanas 2025. gadā. Pašvaldībām būs jānodrošina zemes gabalu piešķiršana un īres dzīvokļu līdzfinansēšana brīdī, kad tie būs pieejami, ņemot vērā iedzīvotāju maksātspēju un tirgus situāciju.

“Jaunu energoefektīvu dzīvokļu trūkums Rīgā, Pierīgā un reģionos ir bijis aktuāls jautājums vairākus gadu desmitus, tādēļ esmu gandarīts par pašvaldību plašo ieinteresētību dalībai pieejamu cenu īres dzīvokļu programmā. Apvienojot publisko finansējumu ar privātām investīcijām, mēs varam efektīvāk risināt mājokļu pieejamības problēmu un veicināt mūsu sabiedrības ekonomisko stabilitāti. Šodien esam spēruši nozīmīgu soli, lai līdz nākamā gada vasarai programmas īstenotājs “Valsts nekustamie īpašumi” sadarbībā ar Eiropas Investīciju bankas ekspertiem un pašvaldībām veiktu projektu finanšu aprēķinus, kas ļaus virzīties uz privātā partnera atlasi,” uzsver finanšu ministrs Arvils Ašeradens.

Saskaņā ar Ministru kabineta lēmumu programmas īstenošana Latvijā uzticēta VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ). Šodien tiek uzsākts Eiropas Investīciju bankas (EIB) konsultatīvais atbalsts, kas ietver nepieciešamo finanšu un ekonomisko aprēķinu veikšanu un konsultāciju pakalpojumu nodrošināšanu, lai nodrošinātu programmas ieviešanas kvalitāti un paātrinātu pieejamu mājokļu programmas īstenošanu. Šāda apjoma konsultāciju līgums ar EIB Latvijā tiek slēgts pirmo reizi – tas nodrošinās, ka arī starptautiskie institucionālie investori varētu finansēt pieejamu cenu īres dzīvokļu būvniecību. EIB konsultatīvais atbalsts apvienos starptautisku komandu no visas Eiropas ar zināšanām un pieredzi šādu projektu attīstīšanā. EIB konsultācijas programmas ietvaros Latvijas valstij tiek nodrošinātas bez maksas, tās tiek finansētas par Eiropas Komisijas līdzekļiem.

“Mēs ar gandarījumu sadarbojamies ar Latviju, lai ieviestu jaunu pieeju cenas ziņā pieejamu mājokļu paātrinātai un paplašinātai nodrošināšanai. Redzam, ka pastāv izteikta investīciju nepietiekamība cenas ziņā pieejamu un sociālo mājokļu jomā visā Eiropā, kā arī milzīga nepieciešamība pēc esošā dzīvojamā fonda atjaunošanas. EIB ir stingri apņēmusies risināt šo investīciju nepietiekamību. Tā ir viena no mūsu astoņām stratēģiskajām prioritātēm,” norāda EIB viceprezidents Tomass Ostross (Thomas Östros).

Sadarbībā ar EIB tiks izvērtēti vairāki programmas ieviešanas modeļi, analizēta institucionālā kapacitāte gan valsts, gan pašvaldību līmenī, izstrādāta projektu atlases stratēģija, sagatavots pilotprojekts un sagatavots publiskās privātās partnerības līguma projekts.

“Valsts nekustamo īpašumu komanda ir pagodināta par izrādīto uzticēšanos mūsu kompetencei vadīt šāda mēroga projektu sadarbībā ar Latvijas pašvaldībām. Redzam lielu pašvaldību interesi, ko apliecina šodien parakstītie nodomu protokoli. Publiskā un privātā sektora sadarbība ir labs instruments, lai veiksmīgi risinātu pieejamo mājokļu problemātiku un veicinātu ilgtspējīgu Latvijas reģionu attīstību, tādēļ esam apņēmības pilni likt lietā visas savas kompetences, lai  pārstāvētu valsts intereses un nodrošinātu programmas īstenošanu  augstākajā kvalitātē un plānotajos termiņos,” norāda VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

Projekts tiek veidots pēc “privātais partneris projektē, būvē, finansē, uztur, apsaimnieko” modeļa, publiskā sektora pieejamības maksājumu iekļaujot valsts un pašvaldību budžetu izdevumos no 2030. gada, vienlaikus ar mājas pieejamību iedzīvotājiem. Turklāt programma paredz, ka projekta beigās pašvaldības saņem īpašumā zemi un izbūvētos mājokļus.

Šogad veiktajā pētījumā tika intervētas 19 pašvaldības, kā arī veikta statistikas datu analīze, kā rezultātā tika izveidota aplēse nākotnes pieprasījumam pēc pieejamu cenu īres dzīvokļiem katrā no pašvaldībām. Pētījums apstiprina, ka Latvijas mājokļu politikas izaicinājums ir slikta mājokļu kvalitāte, pārapdzīvoti mājokļi, zema tirgus aktivitāte, kā arī papildus izaicinājums ir arī hipotekāro kredītu nepieejamība daļai sabiedrības.

Pagājušā gada beigās ar finanšu ministra rīkojumu tika izveidota vadības grupa šāda PPP risinājumu izveidei. Tās uzdevums bija izstrādāt zemu un pieejamu cenu īres dzīvokļu PPP iespējamo risinājumu ietvaru, piedāvāto PPP struktūru, ieviešanas nosacījumus un grafiku. Vadības grupa, izvērtējot esošo situāciju, apzinot 17 pašvaldības, problemātiku tirgū, pieejamu cenu īres dzīvokļu regulējuma ietvaru un citu dalībvalstu pieredzi, kā arī nodrošinot pieejamu cenu īres dzīvokļu programmas atbilstību kritērijiem, ir izstrādājusi pieejamu cenu īres dzīvokļu attīstības programmu.

Vadības grupas sastāvā ir komisijas locekļi, kas pārstāv Finanšu ministriju, Centrālo finanšu un līgumu aģentūru, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Attīstības finanšu institūciju “ALTUM”, Nekustamo īpašumu attīstītāju aliansi, VAS “Valsts nekustamie īpašumi”,  VSIA “Latvijas Valsts ceļi”, Ekonomikas ministriju, kā arī grupā piedalās Ministru prezidentes ārštata padomnieks reģionālajos jautājumos.

Par VNĪ

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” vadībā patlaban tiek īstenoti 110 projekti ar kopējām investīcijām 410 miljoni eiro. VNĪ nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību 427 ēku un būvju īpašumiem, kuros ietilpst 1089 ēkas 0,996 miljonu m2 platībā, kā arī zeme zem ēkām 591 ha platībā, un 3 261 zemes īpašumiem ar kopējo platību 895 ha. VNĪ ir viens no 17 Latvijas uzņēmumiem, kas 2023.gadā Korporatīvās atbildības un ilgtspējas institūta “Ilgtspējas indeksa” vērtējumā saņēma augstāko platīna godalgu, apliecinot labu pārvaldību un savas darbības ilgtspēju. Uzņēmums dibināts 1996. gadā, tā 100% akciju īpašniece ir Latvijas valsts, valsts kapitāla daļu turētājs ir Finanšu ministrija.