Lēmums par izglītības iestāžu tīklu būs datos un analīzē balstīts

Alūksnes novada pašvaldības dome patlaban vēl nav pieņēmusi nekādu konkrētu lēmumu par novada izglītības iestāžu tīkla nākotni. Šo jautājumu plānots skatīt februārī, taču jebkāds lēmums šinī jautājumā būs analīzē un datos balstīts.

 Ar mērķi nodrošināt demogrāfiskajai situācijai un jaunā mācību satura ieviešanas prasībām atbilstošas un kvalitatīvas izglītības pieejamību novadā, pašvaldībā ir izveidota darba grupa, kuras sastāvā ir vairāku izglītības iestāžu direktori un vadītāji. Pašvaldība apmeklē katru izglītības iestādi, tiekas ar iestādes padomi, vecāku pārstāvjiem – šīs tikšanās un sarunas izglītības iestādēs vēl turpinās. Par izglītības iestāžu tīkla plānošanu turpmākajam periodam pašvaldība konsultējas arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībā.

 Darba grupa analizē:

• esošo izglītības iestāžu un izglītojamo skaitu novadā, iestāžu piepildījumu,
• interešu un profesionālās ievirzes izglītības iestāžu programmu piedāvājumu,
• nodrošinājumu ar pedagogiem, izglītojamo/pedagogu proporciju, pedagogu noslodzi,
• izglītības nozares finansējuma izlietojumu,
• izglītības kvalitāti novadā.

 Darba grupas uzdevums ir veikt pamata un vidējās izglītības iestāžu izvērtējumu, ņemot vērā efektīvas vispārējās izglītības iestādes rādītājus, un sagatavot priekšlikumus kvalitatīvas izglītības paaugstināšanai.

 Pašvaldība ir apzinājusi pašreizējo situāciju par katru novada pagastos deklarēto bērnu un sagatavojusi karti – darba materiālu, kurā uzskatāmi atspoguļota informācija par katru skolēnu – viņa dzīvesvieta, skola, kā skolēns nokļūst uz skolu – ar sabiedrisko, pagasta pārvaldes vai vecāku transportu.

 Janvārī, viesojoties pašvaldībā, arī Izglītības ministre Anita Muižniece pozitīvi novērtēja Alūksnes novadu kā labo piemēru, kas izglītības iestāžu tīkla plānošanā veic padziļinātu katras skolas datu analīzi, un uzsvēra, ka saredz pašvaldības vēlmi nodrošināt bērniem vislabāko izglītību novadā un labāku atalgojumu skolotājiem.

 Kādēļ vajag pārmaiņas? Šobrīd strauji mainīgā pasaule no indivīda prasa daudz lielāku elastību, spēju pielāgoties un noturību, tādēļ ir svarīgi bērniem, kuri turpmāk veidos šo sabiedrību un valsti, sniegt vislabākās zināšanas, prasmes un vērtības, kas viņiem dzīvē palīdzēs īstenot savu potenciālu un atrast savu ceļu.

 Izglītības sistēmā jānovērš nevienlīdzība, lai izvairītos no riska, ka skolēni no sociāli mazaizsargātām sabiedrības grupām apmeklē mazāk spēcīgas skolas un rezultātā saņemt vājāku izglītību. Konkurētspējīga izglītība mūsdienās prasa, lai mācību procesā skolēniem attīstās pētnieciskās prasmes, lai bērni ne tikai iegūst izglītību, bet arī pilnveidojas un sasniedz sev būtiskus personības attīstības mērķus.

 Alūksnes novada izglītības iestāžu tīkla reformas pamatā ir pašvaldības kā izglītības iestāžu dibinātāja atbildība nodrošināt kvalitatīvas izglītības pieejamību ikvienam novada bērnam neatkarīgi no viņa dzīvesvietas. Par nepieciešamību paaugstināt izglītības kvalitāti runā Izglītības un zinātnes ministrija, uz to norāda arī skolēnu vecāki. Pašvaldība apzinās, ka ar pašreizējo izglītības iestāžu tīklu nebūs iespējams nodrošināt izglītības kvalitātes paaugstināšanu.

 Pamatmērķis ir piedāvāt ikvienam Alūksnes novada skolēnam labāko izglītību. Sakoncentrēt mūsdienīgu aprīkojumu, motivētus, labāk apmaksātus pedagogus, plašāku interešu un profesionālās izglītības piedāvājumu efektīvākam mācību darbam mazākā izglītības iestāžu skaitā.

 Kvalitatīva izglītība ir visu iesaistīto pušu – valsts, izglītības iestādes dibinātāja, vecāku un pašu izglītojamo atbildība. Tās pamatā ir zinošs un motivēts pedagogs, mūsdienīgi mācību līdzekļi, droša un attīstību veicinoša mācīšanas un mācīšanās vide.

 Veicot izmaiņas izglītības iestāžu tīklā, būs iespējams nodrošināt:

• augstāku izglītības kvalitāti, dodot līdzvērtīgas iespējas skolas programmas apguvei neatkarīgi no skolēna dzīvesvietas,
• efektivizēt ēku infrastruktūras un cilvēkkapitāla resursu,
• nodrošināt pedagogu darba atalgojuma pieaugumu un apjomu, atbilstoši padarītajam.

 Pašvaldības sasniedzamie mērķi ir:

• Laimīgs, gudrs skolēns,
• Mācības neapvienotās klasēs,
• Moderni mācību līdzekļi,
• Atbilstoši iekārtota skolas vide un klašu telpas​,
• Kreatīva mācību vide,
• Visiem pieejama profesionālā un interešu izglītība​,
• Drošs un ērts transports skolēniem uz skolu un mājām,
• Digitālās tehnoloģijas,
• Motivēts un labi apmaksāts pedagogs, saimnieciskais un atbalsta personāls,
• Mūsdienīgi sanitārie apstākļi,
• Uzlabota ēdināšanas kvalitāte,
• Jauna, mūsdienīga sporta infrastruktūra,
• Drošība, disciplīna.

 Novadā samazinās iedzīvotāju skaits gan kopumā, gan atsevišķi teritorijās – 2009. gadā novadā bija 19 065 iedzīvotāji, 2021. gadā – 15 406 iedzīvotāji. Ir jāveido reālajai demogrāfiskajai situācijai atbilstošs, racionāls skolu tīkls. Kopš 2009. gada Alūksnes novadā izglītojamo skaits 1.-12. klasēs ir sarucis no 2495 skolēniem uz 1369 skolēniem 2022. gadā. Pēc 1. janvāra datiem novadā 1.-9. klasēs ir 1192 skolēni, 10.-12. klasēs – 177. Kopš 2010. gada kopējais izglītojamo skaits novadā ir samazinājies par 40%. Alūksnes pilsētā tas sarucis par 28%, novada lauku teritorijās – par 55%.

 Izglītības un zinātnes ministrija kā vienu no efektīvas vispārējās izglītības rādītājiem norāda telpu platību uz vienu izglītojamo –  vidēji 15 m². Piemērojot šo aprēķinu, pašreizējās 10 novada vispārizglītojošās skolās ir nepiepildītas vairāk nekā 500 skolēnu vietas. Ir problēmas nodrošināt nepiepildīto skolu ēku ikdienas uzturēšanu, gan ilgtermiņa ieguldījumus no to tehniskā stāvokļa viedokļa (vairums skolu ēkas ir vecas un prasa nopietnus ieguldījumus). Pašvaldība to efektīvāk var nodrošināt, sakoncentrējot finanšu resursus ēku uzturēšanai, mācību vides uzlabošanai un mācību līdzekļu iegādei mazākā skolu skaitā ar lielāku skolēnu piepildījumu.

 Šobrīd visu skolu ēku platība ir 30 198 m²​, to uzturēšanas izmaksas – 1 190 000 EUR​. Rēķinot ēku platību uz pašreizējo izglītojamo skaitu, uz vienu skolēnu iznāk 22 m². Vērtējot, ka ieteicamā platība uz vienu skolēnu ir 15 m², tad nepiepildītā platība ir 9663 m² jeb 32%.

​

 OECD dati liecina, ka Latvijā ir viena no zemākām skolēnu un skolotāju proporcijām Eiropas valstīs – vidējā skolotāju un skolēnu proporcija ir 1:9. Alūksnes novadā skolotāju un skolēnu proporcija ir 1:6,15 (skolotāju/skolēnu likmju attiecība 1:8,3). Turpretī Eiropas Komisija runā par šādu pedagogu skaita attiecību pret skolēniem – 1:16, Igaunijā šī attiecība ir 1:14.

 Izglītības sistēmā galvenais ir skolēns, bet tikpat svarīgs ir skolotājs – jo labāka būs pedagoga profesionālās dzīves kvalitāte, jo vairāk no tā iegūs skolēns. Skolu tīkla sakārtošana, skolēnu/skolotāju proporcijas palielināšana radīs priekšnoteikumus nodrošināt pedagogu atalgojuma celšanai.

 2021./2022. mācību gadā novada izglītības iestādēs strādā 337 pedagogi, tajā skaitā 192 vispārizglītojošās skolās, 84 pirmsskolas izglītības iestādēs, 61 profesionālās ievirzes un interešu izglītības iestādēs. Uzskaitot, cik izglītības iestādēs katrs pedagogs strādā, vispārizglītojošās skolās strādājošo pedagogu skaits ir 245, tātad 53 pedagogi strādā vairākās izglītības iestādēs.

 Analizējot Valsts izglītības informācijas sistēmas novembra datus, pedagogu vidējā slodze novada vispārizglītojošās iestādēs ir 0,75. Pedagogiem nākas braukāt no vienas skolas uz citu, jo slodzes ir mazas, braucienos patērējot daudz laika un emocionālo resursu. Strādājot pilnas slodzes darbu vienā skolā, pedagogs var vairāk koncentrēties uz radošām idejām mācību procesa uzlabošanai. 21% no kopējā pedagogu skaita ir vecumā virs 60 gadiem, kas nozīmē, ka būs nepieciešama jaunu kadru piesaiste. Vairāk nekā puse no visu pedagogu skaita ir vecumā virs 50 gadiem.

 Skolu tīklu sakārtojot, pašvaldība varēs apvienot resursus, lai uzlabotu mācību vidi. Piemēram, finanšu resursus, kas atbrīvojas ilgtermiņā – lai nodrošinātu augstāku izglītības kvalitāti, būs iespējams iegādāties mācību līdzekļus, autobusus skolēnu pārvadājumiem, samaksāt adekvātu atalgojumu pedagogiem u.c. 7.-9. klašu posmā ir jānodrošina atbilstoši apstākļi, lai skolēni varētu kvalitatīvi apgūt mācību saturu, kas paredzēts dabaszinātņu priekšmetos – ķīmijā un fizikā, inženierzinātnēs.

 Pēc lēmuma par izglītības iestāžu tīklu novadā pašvaldība risinās pagastu skolēnu pārvadājumu tīkla jautājumu atbilstoši jaunajam tīklam, lai visu vecumu skolēniem būtu droša nokļūšana uz skolu un mājām, tāpat brīvā laika pavadīšanas iespējas pēc stundām interešu izglītības piedāvājumos.

 Pašvaldība šobrīd turpina īstenot Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas jaunāko klašu korpusa pārbūves projektu, kura rezultātā būs uzlabota ne tikai fiziskā vide, bet arī materiāli tehniskā bāze, dodot iespēju skolēniem mācīties mūsdienīgos apstākļos, tostarp minētos dabaszinātņu priekšmetus. Šī gada beigās paredzēts pabeigt jaunā Izglītības un sporta centra būvniecību, kur būs iespēja nodrošināt mūsdienīgas sporta stundas.

 Izglītība ir atslēga uz jebkurām durvīm, un gādāt par to, lai bērna rokās nonāktu vislabākās atslēgas, ir visu iesaistīto pušu – pašvaldības kā izglītības iestāžu dibinātāja, skolotāju un bērnu vecāku kopīgs uzdevums.