Latvijas Republikas tiesībsargs nesaskata iemeslus apšaubīt darba grupas sagatavoto ziņojumu

Alūksnes novada pašvaldība ir saņēmusi Latvijas republikas tiesībsarga vēstuli ar atbildi Strautiņu pamatskolas skolēnu vecāku iesniegumam, kurā iesniedzēji iebilst Alūksnes novada darba grupas ziņojumā “Par priekšlikumiem kvalitatīvas izglītības pieejamībai novadā” izteiktajiem priekšlikumiem un apšauba tā kvalitāti.

Šeit piedāvājam iespēju iepazīties ar pilnu tiesībsarga vēstules tekstu.

Par darba grupas ziņojumu

[1] Latvijas Republikas tiesībsargs ir saņēmis Strautiņu pamatskolas skolēnu vecāku iesniegumu (reģistrēts 21.02.2022. ar Nr. 274), kurā iesniedzēji iebilst Alūksnes novada darba grupas ziņojumā “Par priekšlikumiem kvalitatīvas izglītības pieejamībai novadā” izteiktajiem priekšlikumiem un apšauba tā kvalitāti.

[2] Pamatojoties uz Tiesībsarga likuma 11. panta 3. punktā noteikto tiesībsarga funkciju veicināt labas pārvaldības principa ievērošanu valsts pārvaldē, tiesībsargs norāda turpmāk minēto.

[2.1] Likuma “Par pašvaldībām” 15. panta 4. punktā ir noteikta pašvaldības autonomā funkcija gādāt par iedzīvotāju izglītību. Likuma “Par pašvaldībām” 21. panta pirmās daļas 8. punkts nosaka, ka dome var izskatīt jebkuru jautājumu, kas ir attiecīgās pašvaldības pārziņā, turklāt tikai dome var izveidot, reorganizēt un likvidēt pašvaldības iestādes.

Judikatūrā atzīts, ka gadījumā, ja lēmums pieņemts, balstoties uz amatpersonu iekšējo pārliecību un subjektīviem kritērijiem, un likumā nav izvirzīti nosacījumi, kuriem iestājoties, balsojams vienā vai otrā veidā, lēmums uzskatāms par politisku.

No iepriekšminētā secināms, ka domes lēmums par skolu reorganizēšanu vai likvidēšanu ir politisks lēmums, kas tiek pieņemts pašvaldības autonomo funkciju īstenošanas jomā.
Politisks lēmums ir lēmums, kura pamatā ir politiski, nevis juridiski apsvērumi, un tāpēc tā izdevējam nav nepieciešams to juridiski pamatot. Politiskā lēmuma būtība ir tieši atkarīga no pieņēmēja politiskās gribas un uzticības, kas ir subjektīvi jēdzieni un kā tādi nav reglamentēti tiesību normās.

Tādējādi arī pašvaldībai, lemjot par izglītības iestāžu tīkla reorganizāciju, normatīvajos aktos nav izvirzītas konkrētas prasības, kas būtu jāizpilda, lai šādu lēmumu būtu iespējams pieņemt. Vienlaikus arī politiska lēmuma pieņemšanā ir jāievēro labas pārvaldības princips, kas sevī ietver caurskatāmību, atbildīgu attieksmi, atbildību, līdzdalību un reaģēšanu uz iedzīvotāju vajadzībām.
Apstāklis, ka pašvaldība pirms lēmuma pieņemšanas ir izveidojusi darba grupu, nolūkā noskaidrot aktuālo situāciju novadā, neliecina, ka sabiedrības tiesības uz pamatota un tās interesēm atbilstoša lēmuma pieņemšanu būtu pārkāptas. Tieši pretēji, minētais norāda uz pašvaldības vēlmi savu lēmumu balstīt faktos un datos.

[2.2] Tiesībsargs nesaskata iemeslus, kuru dēļ būtu pamats apšaubīt darba grupas sagatavoto ziņojumu. Lai gan tiesībsarga kompetencē nav pārvērtēt ziņojumā minētos faktus, iesniegumā paustie argumenti nerada šaubas par ziņojuma kvalitāti. Piemēram, šaubas par darba grupas locekļu objektivitāti pašas par sevi nenozīmē, ka ziņojumā izdarītie secinājumi nav pamatoti, savukārt iebildumi par analizēto datu iegūšanas avotu dažādību neiztur kritiku. Kā jau norādīts iepriekš, lēmums par skolu reorganizāciju ir politisks, līdz ar to ziņojums kalpo tikai kā palīgmateriāls tā pieņemšanai, un tas nav pašvaldībai saistošs.
Turklāt norādāms, ka atbilstoši publiski pieejamai informācijai lēmuma par izglītības iestāžu tīkla reorganizāciju pieņemšana tikusi atlikta, lai būtu iespējams turpināt diskusijas par šo jautājumu ar sabiedrību. Tātad iesniedzējiem nav liegtas tiesības sniegt savus apsvērumus par ziņojuma saturu pašvaldībai.

[3] Visu rezumējot, tiesībsargam nav pamata apšaubīt lēmuma pieņemšanas procesa atbilstību labas pārvaldības principam un bērnu labākajām interesēm. Vienlaikus jānorāda, ka sekmīga izglītības procesa organizācija ir atkarīga ne vien no pašvaldības darbībām, bet arī no mācībspēku un izglītojamo vecāku spējas pieņemt izaicinājumus, sadarboties un rīkoties bērniem labākajā veidā. Tiesībsargs aicina pašvaldību un iesniedzējus turpmākos jautājumus risināt konstruktīva dialoga veidā, skaidri formulējot iespējamās problēmas, argumentus, iebildumus un risinājumus. Ja tomēr izglītojamo vecākiem neizdodas rast atbildes uz viņus interesējošiem jautājumiem, iesniedzēji aicināti atkārtoti vērsties pie tiesībsarga.