Ekopadomes skolotājas sadarbībā ar grupu skolotājām organizēs apvienotas nodarbības bērniem pa vecuma grupām, kurās interesantā, bērnu vecumam atbilstošā veidā izzinās klimata pārmaiņas un iespējas tās samazināt.
Mūsu šī gada praktiskā rīcība klimata labā: DIENA BEZ AUTO, ik mēnesi,
arī Silto Džemperu dienā pēc nodarbībām katra grupa dosies pētīt kādu no
iestādes pastaigu maršrutiem, kur novēroto apkopojam kopējā tabulā
Gan pieaugušie, gan bērni pārbaudīsim apgūtās zināšanas par klimata
pārmaiņām un katra cilvēka atbildīgu rīcību iespējām Ekopadomes skolotājas
Sanitas STRAKŠAS izveidotajā KAHOOT spēlē
Izaicināsim citas Ekoskolas pārbaudīt savas zināšanas un piedalīties
KAHOOT spēlē: Jelgavas PII “Lācītis”, Olaines PII “Magonīte”, Rūjienas PII
“Vārpiņa”, Priekuļu PII “Mežmaliņa”, Iecavas PII “Dartija”
Samazināsim temperatūru iekštelpās un uz dārziņu visi nāksim savos
skaistākajos džemperos, aicināsim darbiniekus, vecākus un bērnus ierasties
dārziņā ar kājām
Facebook izvietosim aicinājumu visiem piedalīties Silto džemperu dienā,
nebūt vienaldzīgiem un veikt savas mazās rīcības klimata labā
KAS IR SILTO DŽEMPERU DIENA?
“Silto džemperu diena” ir ikgadēja akcija, kuras mērķis ir izglītot sabiedrību par
klimata pārmaiņām un veicināt videi, klimatam draudzīgākus paradumus. Silto
džemperu dienā skolu telpās tiek nedaudz samazināta temperatūra un visi ir aicināti
uzvilkt siltāku džemperi, tādējādi arī simboliskā veidā apliecinot atbalstu iniciatīvai.
Kampaņa aizsākās 2005. gadā, kad Flandrijas reģiona Ekoskolas, Kioto
protokola iedvesmotas, rīkoja pirmo Silto džemperu dienu. Tās sākotnējā ideja
bija atgādināt par klimata pārmaiņu mazināšanas mērķi, aicinot veikt vienkāršas
ikdienas darbības, piemēram, samazināt apkures jaudu un uzvilkt siltāku džemperi,
biežāk braukt ar velosipēdu, ēst vietējo, bioloģiski audzētu un pēc iespējas augu
izcelsmes pārtiku, izslēgt elektroierīces, kad tās nelietojam un citas līdzīgas
iniciatīvas. Šajā dienā Flandrijas teritorijā uzskatāmi izdevās samazināt radītos
ogļskābās gāzes izmešus, kā arī veicināt skolēnu, uzņēmēju un varas iestāžu pārstāvju
informētību par klimata pārmaiņu problemātiku.
Silto džemperu diena ir arī izdevība veidot sadarbības tīklus starp skolām,
organizācijām, uzņēmumiem, pašvaldībām un pat valstu valdībām, lai kopīgi sniegtu
lielāku ieguldījumu siltumnīcas gāzu emisiju samazināšanā un klimata pārmaiņu
novēršanā. Latvijā Ekoskolas akcijā aktīvi iesaistās jau vairākus gadus un daudzas
īsteno ne tikai vienojošo aktivitāti – gaisa temperatūras samazināšanu telpās , bet arī
iesaista citas vietējās organizācijas, uzrunā sabiedrību, organizē diskusijas un
konkursus par klimata tēmu, rīko nodarbības ārā, tā taupot arī elektrības resursus un
daudzas citas aktivitātes.
SILTO DŽEMPERU DIENA 2023
Šī gada akcijas moto: IZCEL SAVU RĪCĪBU KLIMATA LABĀ!
Šajā gadā kampaņas iniciatori Beļģijā akcentē klimata pārmaiņas, jo tas, ko mēs
varam darīt klimata labā, ir daudz vairāk nekā uzvilkt biezu džemperi un samazināt
apkuri. Enerģijas cenu kāpums, ilgstoši sausuma periodi, plūdi u.c. izaicinājumi
parāda, ka mums lietas ir jādara savādāk un aktīvāk, tāpēc arvien vairāk cilvēku ir
apņēmušies darīt vairāk, lai veicinātu klimatam draudzīgāku rīcību. Un to var redzēt!
Mūsdienu pasauli raksturo arvien pieaugošs enerģijas patēriņš. Diemžēl vairums
esošo enerģijas ieguves veidu paļaujas uz izsīkstošiem un piesārņojošiem resursiem –
oglēm, naftu un gāzi –, kurus sadedzinot mēs radām klimata pārmaiņas. Pasaules
valstīm ir nepieciešams pāriet uz atjaunīgiem enerģijas ieguves veidiem, bet tikmēr
katram no mums jāizvērtē, vai tiešām nepieciešams patērēt tik daudz enerģijas mūsu
ikdienā.
Nav šobrīd svarīgākas un steidzamākas vides problēmas par klimata pārmaiņu
mazināšanu. Lai arī klimats lēnām mainījies vienmēr, pēdējā gadsimta laikā cilvēki ar
naftas produktu, gāzes un akmeņogļu dedzināšanu jau par 40% palielinājuši svarīgās
CO2 gāzes daudzumu zemes atmosfērā, aizsākot planētas sasilšanu un straujas,
neparedzamas klimata pārmaiņas. Pirmās izmaiņas redzamas jau šobrīd gan Latvijā,
gan citur pasaulē, apdraudot dzīvo dabu, lauksaimniecības ražas, veselu pilsētu un pat
valstu pastāvēšanu. Tomēr tikai no mūsu rīcības atkarīgs, vai klimata pārmaiņas
nesasniegs katastrofālus apmērus, rezultātā padarot lielu zemeslodes daļu cilvēkiem
neapdzīvojamu.
Sagatavoja: Ekoskolas koordinatore Anta APINE
Izmantoti materiāli no Vides izglītības fonda Ekoskolu programmas.
