Zane Šumeiko ir latviešu tekstilmāksliniece un mākslas pedagoģe, kuras dzimtas saknes ir Alūksnes novada Kalncempjos. Viņas izstāde “Senču upes” Muzeju nakts pasākumā 13. maijā tiks atklāta Alūksnes novada muzeja struktūrvienībā Viktora Ķirpa Ates muzejs “Vidzemes lauku sēta” un tā tur būs aplūkojama līdz pat 12. augustam.
2005. gadā Zane ir beigusi Latvijas Mākslas Akadēmijas Tekstilmākslas nodaļu. Vēlāk studējusi modes tekstila dizainu Milānā Itālijā, kur arī ilgstoši strādājusi tekstila industrijā kā tekstila produkta menedžere un dizainere. Kopš 2014. gada viņa dzīvo un strādā Igaunijā, Tallinā. 2022. gadā ieguvusi maģistra grādu Igaunijas Mākslas Akadēmijā, Dizaina nodaļā, Tekstila specialitātē. Zane ir piedalījusies mākslas projektos un izstādēs Latvijā, Igaunijā, Lietuvā, Bulgārijā, Krievijā, Anglijā, Somijā, Itālijā. Kopš 2023. gada ir Latvijas Tekstilmākslas asociācijas biedre.
Zanes Šumeiko darbs balstās uz brīvgaitas mašīnizšuvuma izpēti, interpretējot un eksperimentējot ar to, meklējot jaunas izteiksmes formas un veidus. Zane pēta sajūtu ietekmi uz darba procesu un rezultātu, galvenokārt kā tās ģenerē atmiņas un kā atmiņas ietekmē sajūtas. Liela daļa Zanes darba ir veltīta dzimtas vēstures izpētei un subjektīva savu pārdzīvojumu izstrādei caur mākslas darbu.
Par izstādi “Senču upes” māksliniece stāsta:
– Senču upes ir vairāku mākslas darbu kopums, veltīts dzimtai un tās sistēmai septiņās paaudzēs. Es cenšos pievērst uzmanību sakņu un ģimenes spēka apzināšanai un tā lielajai nozīmei šodienas pasaulē. Es iebrienu senā upē un meklēju tajā spēku, kā pērles. Dažu atrodu uzreiz, cita jāmeklē ilgi, vēl cita ir nespodra un nemanāma, cita atspīd zeltā un stāsta man savu stāstu. Sena, senču mājās Kalncempjos, atrasta atspole nes mani šodien kā laiva ar pavedienu savienojot un saaužot vienā audeklā laikus, cilvēkus, vietas, atmiņas pieredzes un sajūtas. Ar tekstilmateriālu un glezniecības izteiksmes līdzekļu palīdzību es portretēju dzimtas sievietes, kuras mani ir uzrunājušas, iespaidojušas, dāvājušas spēku un iedvesmu un kurām es intuitīvi piešķiru simbolisku sargeņģeļa statusu. Skatītājam es vēlos nodot sajūtu kopumu caur krāsu, formu, tekstūru kā arī verbalizētiem konceptiem un atslēgvārdiem, ar kuriem aprakstu ideju un ierosmju impulsus.
Mākslinieks un dziednieks Roel Crabbe ir teicis, ka mēs visi esam daļa no upes, kas plūst cauri laikam. Es aicinu katru interpretēt darbus, ļaujot pašam sev uzdodot jautājumus, personīgus un klusus, lai atmiņu upes plūst…”