Latgales plānošanas reģiona attīstības padome vienojas par Latgales SEZ teritorijas noteikšanu Alūksnes novadā

Šodien, 12. martā, notika Latgales plānošanas reģiona attīstības padomes (LPRAP) sēde, kurā piedalījās arī Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Dzintars Adlers. Sēdē padome vienojās par priekšlikumu noteikt teritorijas platību Alūksnes novadā, kurai turpmāk varētu piešķirt Latgales speciālās ekonomiskās zonas (Latgales SEZ) statusu.

Priekšlikums paredz Alūksnes novadā noteikt 2000 hektāru teritoriju, kurai nākotnē varētu piemērot Latgales SEZ regulējumu. Vienlaikus pārējo Latgales SEZ pašvaldību teritoriju platības paredzēts saglabāt nemainīgas.

Saskaņā ar Latgales speciālās ekonomiskās zonas likumu priekšlikumus par teritorijām, kurām var piešķirt SEZ statusu, sagatavo Latgales plānošanas reģiona attīstības padome, vienojoties ar attiecīgās pašvaldības pārstāvi, un tie tiek iesniegti Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai, kas tos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā virza apstiprināšanai Ministru kabinetā.

Lēmums pieņemts, balstoties uz valdības apstiprināto rīcības plānu Latvijas austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai 2025.–2027. gadam, kas noteikts ar Ministru kabineta 2025. gada 20. janvāra rīkojumu Nr. 32 “Par rīcības plānu Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai 2025.–2027. gadam”.

Tāpat lēmums saistīts ar Saeimas pieņemtajiem grozījumiem Latgales speciālās ekonomiskās zonas likumā, kas paredz gan Latgales SEZ darbības termiņa pagarināšanu līdz 2050. gada 31. decembrim, gan arī Alūksnes novada iekļaušanu zonas teritorijā.

Valdība apstiprina rīcības plānu austrumu pierobežas attīstībai

Latvijas austrumu pierobežas ekonomiskās attīstības stiprināšanai Ministru kabinets 2025. gada 20. janvārī pieņēma rīkojumu Nr. 32 “Par rīcības plānu Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai 2025.–2027. gadam”.

Plāns paredz virkni pasākumu uzņēmējdarbības vides uzlabošanai un investīciju piesaistei pierobežā, tostarp Latgales speciālās ekonomiskās zonas kapacitātes stiprināšanu. Tā ietvaros paredzēts:

• paplašināt Latgales SEZ teritoriju, iekļaujot tajā Alūksnes novadu;
• stiprināt SEZ pārvaldes kapacitāti kvalitatīvu investīciju piedāvājumu sagatavošanai un ārvalstu investoru projektu apkalpošanai;
• izvērtēt iespējas paplašināt SEZ ietvaros atbalstāmās nozares.

Saeima pieņem grozījumus Latgales SEZ likumā

Saeima 2026. gada 12. februārī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Latgales speciālās ekonomiskās zonas likumā, kas paredz divas būtiskas izmaiņas:

• pirmkārt, Latgales SEZ darbības termiņš pagarināts līdz 2050. gada 31. decembrim;
• otrkārt, zonai pievienots Alūksnes novads, paplašinot tās teritoriju ārpus Latgales plānošanas reģiona robežām.

Par Alūksnes novada iekļaušanu Latgales SEZ balsoja 87 deputāti, neviens nebalsoja pret un neatturējās.

Savukārt Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija jau 2026. gada 3. februārī rosināja pagarināt speciālo ekonomisko zonu darbības termiņu līdz 2050. gadam, uzsverot, ka šāds lēmums uzņēmējiem nodrošinās ilgtermiņa stabilitāti un prognozējamību investīciju plānošanā.

Attīstības padome vienojas par teritorijas noteikšanu

Balstoties uz Ministru kabineta rīcības plānu un grozījumiem Latgales SEZ likumā, Latgales plānošanas reģiona attīstības padome sēdē izskatīja jautājumu par Latgales SEZ teritorijas platības noteikšanu Alūksnes novadā.

Saskaņā ar sēdes lēmumu:

• Alūksnes novadā paredzēts noteikt teritoriju 2000 hektāru apmērā, kurai varētu piešķirt Latgales SEZ statusu;
• pārējo Latgales SEZ pašvaldību teritoriju platības paliek nemainīgas;
• priekšlikums par teritorijas platību tiks iesniegts Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai, kas to virzīs apstiprināšanai Ministru kabinetā.

Lēmums pieņemts, pamatojoties uz Latgales speciālās ekonomiskās zonas likuma 3. panta trešo daļu, kas paredz, ka priekšlikumus par SEZ teritoriju sadalījumu sagatavo Latgales plānošanas reģiona attīstības padome, vienojoties ar attiecīgās pašvaldības pārstāvi.

Apstiprināti grozījumi Latgales SEZ pārvaldes nolikumā

Attīstības padome sēdē arī apstiprināja grozījumus Latgales speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes nolikumā. Lēmums pieņemts, pamatojoties uz Latgales SEZ likuma 6. panta 2. punktu un Latgales plānošanas reģiona nolikuma 14.1 punktu.

Nolikuma izmaiņas saistītas ar SEZ darbības paplašināšanu un turpmāku pārvaldes darba pilnveidi.

SEZ – nozīmīgs reģionālās attīstības instruments

Latgales speciālā ekonomiskā zona izveidota 2017. gadā, un tā ir jaunākā no īpašajām ekonomiskajām zonām Latvijā. Uzņēmumiem, kas darbojas SEZ teritorijā un veic investīcijas attīstībā vai jaunu darbavietu radīšanā, pieejamas nodokļu atlaides līdz pat 80 % no uzņēmumu ienākuma nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa.

Astoņu darbības gadu laikā zona kļuvusi par vienu no būtiskākajiem reģionālās attīstības instrumentiem Latvijā. Ja sākotnēji SEZ uzņēmumu kopējais apgrozījums bija aptuveni 20 miljoni eiro gadā, tad pēdējos gados tas pārsniedzis pusmiljardu eiro:

• gadā Latgales SEZ noslēgti 11 investīciju līgumi par gandrīz 40 miljoniem eiro, paredzot radīt gandrīz 80 jaunas darba vietas. Savukārt 2025. gadā uzsākti 19 jauni investīciju projekti teju 12,5 miljonu eiro apmērā, radot vismaz 83 darba vietas.
• gada sākumā Latgales SEZ apvienoja 39 kapitālsabiedrības ar kopumā 98 investīciju līgumiem vairāk nekā 114,2 miljonu eiro apmērā, kuru ietvaros Latgalē jau radītas ap 700 darba vietas.

SEZ teritorijā izveidojies arī spēcīgs optoelektronikas uzņēmumu kopums – tā dēvētā “Latvijas Silīcija ieleja”, kurā darbojas starptautiski konkurētspējīgi uzņēmumi optikas, elektronikas un tehnisko šķiedru nozarēs.

Signāls investoriem par ilgtermiņa attīstību

Latgales plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētājs Aldis Adamovičs: “Alūksnes novada pievienošana Latgales speciālajai ekonomiskajai zonai ir nozīmīgs solis visas Latvijas austrumu pierobežas attīstībā. Tas sniedz skaidru signālu investoriem par valsts ilgtermiņa redzējumu reģiona izaugsmei, vienlaikus radot jaunas iespējas uzņēmējdarbības attīstībai, infrastruktūras modernizācijai un darba vietu radīšanai”.

“Alūksnes novada domes un pašvaldības vārdā saku paldies Latgales plānošanas reģiona attīstības padomei un administrācijai par atbalstu, pieņemot Alūksnes novadu Latgales speciālās ekonomiskās zonas saimē, un dodot iespēju mums kā dalībniekiem ar balsstiesībām lemt par jautājumiem, kas nākotnē būs saistīti ar SEZ. Paldies par Alūksnes novadam piešķirto 2000 ha teritoriju, kurā būs iespēja investēt ar atvieglotiem nosacījumiem.

Šī ir gan cerība, gan jauna iespēja mūsu teritorijai piesaistīt jaunus investorus, motivēt esošos uzņēmējus, šajos ne tik vienkāršajos ģeopolitiskajos apstākļos investēt pierobežas teritorijā. Šī ir papildu iespēja veicināt mūsu uzņēmēju un pašvaldību ciešāku sadarbību visa reģiona stiprināšanai, piesaistot ieguldījumus ražošanas un infrastruktūras attīstībai un jaunu darba vietu radīšanai. Esam neliela pašvaldība, kas pievienojas šai saimei, bet domāju, ka kopā mūsu spēks būs lielāks”, – uzsver Alūksnes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Dzintars Adlers.

Publicitātes attēls: Alūksnes pilsētas ainava ar skatu uz Alūksnes Pilssalu, autors: Ainars Gaidis.