Izstāde “Baltumā modies pavasaris” apvieno Viktora Ķirpa Ates muzeja “Vidzemes lauku sēta” krājumā glabātos baltos rokdarbus un mākslinieces Maijas Graudiņas gleznas, veidojot stāstu par darba tikumu, gaismu un krāsaino dabas atmodu.
Baltā krāsa latviešu kultūrā simbolizē gaismu, Sauli un debesu dievību pasauli. Tā apzīmē arī šķīstību, tikumību un rituālo tīrību. Tāpēc balts tērps, baltas rokas un balti raksti rokdarbu tradīcijās saistīti ar tīrību, svētumu un atdzimšanu.
Viktora Ķirpa Ates muzeja “Vidzemes lauku sēta” krājumā glabājas vairāki desmiti balto rokdarbu, kas atklāj latviešu tradicionālo kultūru un rokdarbu prasmes. Smalkie izšuvumi, tamborējumi, adījumi un austie darbi radīti no lina, kokvilnas un vilnas pavedieniem, veidojot smalkus rakstus, kuros rokdarbnieču meistarība materiāla tīrajā baltumā kļūst par galveno izteiksmes līdzekli. Šie priekšmeti stāsta ne tikai par estētiku un rūpīgu roku darbu, bet arī par cilvēkiem, kas tos darinājuši – Kalncempju pagasta un tā apkārtnes sievietēm, kuru prasmes un zināšanas nodotas no paaudzes paaudzē. Baltie rokdarbi glabā stāstus par mājas skaistumu, pūra gatavošanu, svētku reizēm un ikdienas dzīves ritējumu, kļūstot par nozīmīgu vietējā kultūras mantojuma daļu.
Savukārt mākslinieces Maijas Graudiņas gleznas izstādē ienāk kā pasaulīgā krāsu un gaismas vēsma. Viņas krāsainie, maigās noskaņās veidotie darbi baltā rokdarbu vidē ienes pavasara klātbūtni – kā brīdi, kad pēc klusā ziemas baltuma dabā parādās pirmās krāsas, gaisma un dzīvība.
Savā glezniecībā māksliniece pievēršas dabas motīviem un cilvēka portretam, pētot cilvēka un dabas savstarpējo saikni. Viņu interesē brīdis, kurā cilvēks un vide satiekas – gan fiziski, gan emocionāli. Dabas detaļas, gaisma, faktūras un noskaņas kļūst par līdzvērtīgiem stāsta dalībniekiem līdzās cilvēka klātbūtnei. Radošais process māksliniecei bieži līdzinās paslēpēm. Dodoties dabā vai vērojot cilvēku, viņa iepriekš nezina, ko tieši atklās – jaunu formu, gaismas niansi vai attiecības starp figūru un vidi. Šī meklēšanas un atklāšanas sajūta ir būtiska viņas glezniecības daļa. Darbi top kā vizuāli novērojumi un vienlaikus kā iekšējas pieredzes atspoguļojums. Tajos māksliniece cenšas notvert trauslo robežu starp cilvēku un dabu – vietu, kur abas pasaules satiekas, ietekmē viena otru un veido kopīgu telpu.
Maija Graudiņa ir māksliniece un mākslas maģistre. Ikdienā viņa strādā kā grafiskā dizainere, piešķirot ikdienas lietām vizuālu skaidrību, estētiku un stāstu.
Viktora Ķirpa Ates muzeja “Vidzemes lauku sēta” izstādē “Baltumā modies pavasaris” tīrā, skaidrā un mierpilnā baltumā ienāk pavasaris, cerība un atdzimšana. Baltie rokdarbi un mākslinieces Maijas Graudiņas krāsainie darbi savstarpējā dialogā atklāj dabas un cilvēka pasaules nepārtraukto atjaunošanos un tiekšanos pretī gaismai.
Izstāde būs skatāma līdz 2026. gada 6. jūnijam.
Dalības maksa – ieeja muzejā: pieaugušajiem – 3,50 EUR, senioriem – 2,50 EUR, skolēniem un studentiem – 2,00 EUR.
Viktora Ķirpa Ates muzeja “Vidzemes lauku sēta” krājums raksturo 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta periodu, akcentējot latvisko identitāti, kur darba tikums, mīlestība pret savu zemi un tradīcijas ir cilvēka dzīves ritms, goda lieta un paaudžu pārmantots spēks. Brīvdabas muzejs piedāvā iepazīt 11 autentiskas ēkas Vidzemes lauku sētā. Muzeja unikālā vērtība ir Latvijas brīvvalsts laikā ikdienā darbinātā tehnika, zirgu inventārs, iekšdedzes motori, amatnieku rīki un citi darba priekšmeti. Daļu no tiem apmeklētāji var izmēģināt darbībā, īpaši, tradicionālajos Pļaujas svētkos, katru gadu septembra otrajā sestdienā. Ekspozīcija stāsta par zemnieku ikdienu – sadzīvi, darbu, tradīcijām, politiskiem notikumiem, kultūru, izglītību, sportu un reliģiju. Muzejs atspoguļo arī Kalncempju pagasta un tā apkārtnē dzimušo novadnieku dzīvi un radošo darbību. Muzejs atklāts 1985. gadā. Tā izveides iniciatīva pieder kalncempietim Viktoram Ķirpam. Par šo ieguldījumu 1996. gadā viņš apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.






