Ziemassvētku gaidīšanas laikā, 4. decembra rīta pusē bērni sanāca kopā zālē, lai vēlētu viens otram jaukus vārdus, pasmaidītu un noskaņotos šim brīnumu laikam, ko visi gaidām – Ziemassvētkiem.
Sniegpārsliņa (J.APSĪTE) atnesa ziņu bērniem par Eglīti (L.BERKULE), kura mežā nejūtas labi, jo bija nedaudz iedomīga, jo vēlējās būt viskošākā un greznākā eglīte par visām citām, skaistā zālē pie bērniem. To viņai palīdzēja realizēt Rūķis (M.REZGORIŅA), Zaķis Miķelis (D.BERKULE), kuri kopā ar Eglīti jau bija paciemojušies dažādās zvēru mājās. Eglītei nekur nepatika, jo zvēri viņu greznoja ar dažādām virtenēm, bumbuļiem, ko mežā atraduši cilvēku neapdomīgas rīcības rezultātā. Rūķis ar Zaķi nolēma vest viņu pie bērniem.
Bērni skaitīja dzejoļus, dziedāja dziesmiņas un dejoja jautras Ziemassvētku rotaļas. Katra grupa bija gatavojusi rotājumu – Kraukšķīti, lai greznotu svētku eglīti. Kopā būšanas prieks tā aizkustināja Eglītes sirdi, ka viņa lūdza iespēju palikt pie bērniem un gaidīt Ziemassvētkus kopā ar otru māsiņu eglīti, kura tik skaisti izrotāta ar Kraukšķīšiem un spožām lampiņām. Viņa saprata, ka svētkos galvenais, lai draugi apkārt, nevis tikai spožumi un greznumi.
Pēcpusdienā bērnu rotaļu laukumos atkal draiskojās un blēņojās Rūķi, kuru uzdevums ieraudzīt visus bērnu labos darbus, atnest sveicienus no Ziemassvētku Vecīša un iedegt bērnu acīs prieku! Rūķi prata uzburt ticību brīnumam un iededza košas gaismiņas laukumu rotājumos.
Bērnu pārsteigumam un priekam nebija gala, vakarā lielākie bērni aizrautīgi stāstīja vecākiem par piedzīvoto notikumu – Rūķu apciemojumu. Tas jau nu līdz Ziemassvētkiem paliks noslēpums, vai Rūķi vēroja bērnu darbus un nedarbus, vai meklēja ceļu, kur svētkos varēs atstāt dāvanas!
Priecīgus svētkus!
Sagatavoja: 5.grupas skolotāja Jolanta APSĪTE
