Pašvaldība izzina uzņēmēju izaugsmes vajadzības, lai plānotu atbalstu

Attēlā no kreisās: pašvaldības uzņēmējdarbības atbalsta speciāliste Māra Saldābola, uzņēmējs Uldis Bērziņš, domes priekšsēdētāja vietnieks Dzintars Adlers un Plānošanas un attīstības nodaļas vadītāja Arita Prižavoite, iepazīstot vienu no U. Bērziņa uzņēmējdarbības nozarēm – gaļas lopu audzēšanu

Lai apzinātu uzņēmēju attīstības plānus, to īstenošanu kavējošos faktorus un plānotu pašvaldības iespējas sniegt atbalstu uzņēmējdarbībai nepieciešamās infrastruktūras uzlabošanā vai radīšanā, Alūksnes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Dzintars Adlers, pašvaldības Plānošanas un attīstības nodaļas vadītāja Arita Prižavoite un uzņēmējdarbības atbalsta speciāliste Māra Saldābola šopavasar organizē individuālas tikšanās ar novada uzņēmējiem un lauksaimniekiem.

Pašvaldības pārstāvji tiekas ar uzņēmējiem un lauksaimniekiem, kuri nodrošina piecas un vairāk darba vietas, ar tiem, kuri paši izrādījuši interesi tikties, kā arī sabiedriski aktīviem uzņēmējiem. Šādas tikšanās notiek gan novada pagastos, gan pilsētā. Sarunās pašvaldības pārstāvji cenšas izzināt, kādi ir uzņēmēju attīstības plāni un vajadzības komercdarbības paplašināšanai un kā pašvaldība var palīdzēt tās risināt. Pēc viedokļu apzināšanas paredzēts rīkot tikšanos ar uzņēmējiem, kurā pašvaldība iepazīstinās ar vajadzību kopsavilkumu un kopīgi ar uzņēmējiem meklēs risinājumus ierosinājumus īstenošanai.

– Uzņēmēji ir galvenais jebkuras teritorijas, arī mūsu novada attīstības spēks, tādēļ uzskatu, ka pašvaldībai ir jāmeklē dažādas iespējas, kā tiem palīdzēt. Uzņēmēji dod darba vietas novada iedzīvotājiem un ar saviem nodokļu maksājumiem rada naudu valsts un pašvaldības budžetā, lai būtu iespējams nodrošināt izglītību, kultūru, sociālo palīdzību un citas vajadzības. Diemžēl nereti cilvēki neizprot šo saikni un to, cik svarīgi ir pašvaldībai ar visiem tai pieejamiem instrumentiem atbalstīt uzņēmējus, – uzsver Dzintars Adlers.

Tikšanās laikā pašvaldības pārstāvji iepazīstas ar katra apmeklētā uzņēmuma darbības nozarēm, uzklausa uzņēmēju attīstības plānus, problēmas, ierosinājumus, kā arī aicina uzņēmējus izteikt vērtējumu un priekšlikumus par pašvaldības darbu un atbild uz jautājumiem. Tiek veidota datu bāze, apkopojot uzņēmēju sniegto informāciju par to, kādu to attīstībai nozīmīgu infrastruktūru nepieciešams uzlabot vai izveidot.

Dz. Adlers norāda, ka Alūksnes novada pašvaldībai ir svarīgi sniegt visu iespējamo atbalstu novadā strādājošajiem uzņēmējiem, tādēļ ir jāizvērtē tai piederošie aktīvi –kapitāldaļas kapitālsabiedrībās, dažādi nekustamie īpašumi – zeme, meži, un, uzklausot uzņēmēju priekšlikumus, jālemj par to iespējamu atsavināšanu, lai īstenotu atbalsta pasākumus. Par šāda veida iespējamu risinājumu, lai iegūtu līdzekļus lauku uzņēmēju atbalstam, pašvaldības pārstāvji tikšanās laikā diskutē ar uzņēmējiem un uzklausa to viedokļus.

– Novada uzņēmēju izaugsmei nepieciešamos ieguldījumus es iedalītu divos grozos. Pirmais ir projektiem ar aptuveno summu līdz apmēram 50 tūkstošiem eiro – tās ir mazāka apjoma vajadzības, ko varētu palīdzēt īstenot pašvaldība ar saviem resursiem. Savukārt otrais grozs ir projekti, kuru īstenošanai vajadzīgs virs 100 tūkstošiem eiro – šai gadījumā pašvaldība var īstenot projektus, piesaistot Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu, bet arī uzņēmējiem jābūt gataviem dot pretī savu nodrošinājumu, lai izpildītu projektu sasniedzamos rādītājus – radīt darba vietas un veikt finanšu ieguldījumus. Tādēļ ir svarīgi tikties ar uzņēmējiem un saprast, kādi ir to attīstības plāni un vajadzības, kādas investīcijas tie plāno savos uzņēmumos veikt tuvākā laikā un kā varam no pašvaldības puses atbalstīt, – skaidro Dz. Adlers.

Vislabāk priekšstatu uzņēmēju un lauksaimnieku plānos un problēmās var gūt, tos apmeklējot klātienē. Uz vietas pašvaldības pārstāvji aplūkoja arī Agra Rušķa zemnieku saimniecības kaltes

Tiekoties ar uzņēmējiem, kā pašu primārāko infrastruktūru, kurā nepieciešami uzlabojumi, tie pašvaldības pārstāvjiem min konkrēto uzņēmumu darbībai nozīmīgus ceļus un to stāvokli – biežāku greiderēšanu, grāvju rakšanu, tāpat arī inženierkomunikāciju, sakaru nodrošinājumu, dažādas infrastruktūras būves, angārus, laukumus izejvielu vai produkcijas glabāšanai, uzlabojumus meliorācijas sistēmu darbībai, ceļazīmes un norādes, jauno elektrolīniju projektēšanu kabeļos, savukārt veco stabu līniju novirzīšanu tuvāk ceļu malām u.c.

To, ka ceļi un to kvalitāte ir būtiskākais faktors, kas ietekmē uzņēmumu un lauksaimnieku darbu, apliecināja trīs dažādos novada pagastos – Mālupē, Pededzē un Ziemerī vienas dienas laikā apmeklētie uzņēmēji – Agris Rušķis, Armands Roze un Uldis Bērziņš.

Kā sarunā uzsvēra A. Rušķis, Malienas, Mālupes, Liepnas pagastu lauksaimnieku un uzņēmēju būtiskākā problēma ir valsts nozīmes autoceļš Alūksne-Liepna. Jāteic, ka pašvaldība regulāri klauvē pie atbildīgo institūciju durvīm, lai panāktu šī ceļa sakārtošanu, taču aizņemties līdzekļus valsts ceļa sakārtošanai pašvaldība nevar. Pagastu lauksaimniekiem un uzņēmējiem svarīgi ir arī mazākas nozīmes valsts autoceļi un pašvaldībai piederošie autoceļi pagastos, grāvju rakšana ceļu seguma kvalitātes uzturēšanai. Te spilgts piemērs ir U. Bērziņa pieredze, kurš vienu no uzņēmējdarbības iecerēm bijis spiests pārcelt uz citu pagastu tieši tādēļ, ka sākotnēji plānotajā teritorijā nav piekļuves pa kvalitatīvu, asfaltētu ceļu. Savukārt A. Roze apliecināja, ka līdz ar autoceļa Alūksne-Zaiceva asfaltēšanu un “Latvijas Valsts mežu” labi uzturētajiem meža ceļiem viņam kā uzņēmējam novada centrs ir kļuvis daudz sasniedzamāks.

Alūksnes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Dzintars Adlers (no kreisās) uzklausa Armandu Rozi

Būtisks uzņēmumu attīstībai ir arī inženierkomunikāciju, tostarp ūdensapgādes, energoapgādes, kā arī sakaru infrastruktūras un pārklājuma nodrošinājums pagastos, īpaši no centra attālākajās vietās. Piemēram, A. Roze pastāstīja, ka tikai nesen izdevies atrast sakaru kompāniju, kas saimniecībai nodrošina interneta pieslēgumu, bet atceras vēl laiku, kad, lai sagaidītu ārzemju partnera zvanu pa mobilo tālruni, ziemas salā bija jāpakāpjas ozolā – vienīgajā vietā mājas tuvumā, kur ir pārklājums.

Starp uzņēmēju un lauksaimnieku nosauktajām vajadzībām ir arī valsts atbalsts dažādās nozarēs, kas palīdzētu attīstīties, piemēram, granti vai valsts galvoti aizdevumi, birokrātijas mazināšana valsts iestādēs, kas nodarbojas ar projektu finansējuma administrēšanu.

Tiekoties ar uzņēmējiem, pašvaldības pārstāvji tos rosina izteikt arī savu vērtējumu un kritiku par pašvaldības darbu. Piemēram, A. Roze kā akvakultūras nozares profesionālis atzinīgi vērtēja pašvaldības paveikto Alūksnes ezera sakārtošanā, izpētē un ezera attīstībā ieguldīto līdzekļu plānošanā, uzsverot, ka šai nozarē veiksmīgā pieredze daudzējādā ziņā balstīta uz to, ka viedokļu apmaiņā plānošanas procesā iesaistīti zinoši cilvēki. Pie darāmajiem darbiem viņš minēja sporta centra būves nepieciešamību Alūksnē.

– Runājot ar lauku uzņēmējiem, esam pārliecinājušies, ka dažreiz nemaz nav vajadzīga liela palīdzība. Piemēram, no lauksaimniekiem Ilzenē saņēmām signālu, ka ceļam abās pusēs augošo koku zari traucē lielajai lauksaimniecības tehnikai. Informējām par šo problēmu atbildīgās institūcijas un šobrīd zari ir apgriezti, lai lauksaimniecības tehnika varētu pārvietoties bez zaru nodarītiem kaitējumiem, – piemēru vienai no atrisinājumu guvušām problēmām min Dz. Adlers.

Sagatavoja: Evita APLOKA,
Alūksnes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste
Evitas APLOKAS foto