NĀC, NĀKDAMS, METENĪTI!

  Meteņus, seno gada sākumu, šogad svinējām februāra ceturtajā nedēļā. Lai gan ārā ziema, sirdī un lauku saimnieciskajā dzīvē Meteņi jau vēsta par pavasari. Ko darīt mums, kas arklu un ecēšas varbūt redzējuši tikai muzejā?

  Arī mums darba pilnas rokas – gatavojoties Meteņiem runājām par lauku darbiem, gadalaiku ritumu. Iepazinām Meteņu tradīcijas, dziesmas un rotaļas.

   Meteņdienā, lai to atšķirtu  no pārējām maskošanās reizēm,  visas meitas un sievas pārģērbjas par puišiem un vīriem, un otrādi, bet nav liegta arī parastā maskošanās. Katru bērnu grupiņu ārā sagaida Saimnieces- mūzikas skolotājas Vita VĒRDIŅA un Linda BERKULE.  Meteņos neiztikt bez lielīšanās. Tomēr šoreiz izdomājam lielīties nevis par sevi, bet par draugu, kurš blakām. Izrādās, ka protam pateikt daudz laba. To visi kopā apstiprinām ar bungu skaņām- Lai top!

   Neiztrūkst arī kurmju baidīšana garā un trokšņainā gājienā. Tagad nu ir īstā reize izdauzīt kājas – kurš skaļāk? Ar instrumentu palīdzību tiek aicināts Metenītis:

Vizu, vizu , Metenīti, paņudis, paņudis,

No kalniņa lejiņā, paņudis, paņudis.

Nobeigumā Saimniece visus aicina uz jautru rotaļu, kuras laikā ikviens var izlēkāties, izdipināties un izplaukšķināties uz nebēdu. Nezinu, vai kādam tika arī Meteņa zelta pogas, jo pēcāk Metenis bēra zelta pogas, bet visi jau bija prom… To gan zinu, ka katram tika Meteņdienas pīrāgs, gards jo gards un citu dienu jautra Meteņdienas sportošana!

Sagatavoja: mūzikas skolotājas Vita VĒRDIŅA, Linda BERKULE      

NĀC, NĀKDAMS, METENĪTI!NĀC, NĀKDAMS, METENĪTI! NĀC, NĀKDAMS, METENĪTI! NĀC, NĀKDAMS, METENĪTI!

Foto no grupu skolotāju arhīviem

Skip to content