23. februārī ar piemiņas pasākumiem sāksies pasākumu cikla “Alūksnes atbrīvošanai 105” norises

2024. gada 23. februārī par godu Alūksnes atbrīvošanas cīņām un tajās iesaistītajiem somu brīvprātīgo pulka “Ziemeļu Zēni” karavīriem notiks piemiņas pasākumi Alūksnē un Bejā. Ar šīm aktivitātēm Alūksnes novadā tiek uzsāktas pasākumu cikla “Alūksnes atbrīvošanai – 105” norises.

Par godu Alūksnes atbrīvošanas cīņu 105.gadadienai un tajās iesaistītajiem Somijas karavīriem 23.februārī Alūksnē un Bejā notiks piemiņas pasākumi, kuros aicinām piedalīties ikvienu interesentu.

Pulksten 14.30 Alūksnes evaņģēliski luteriskajā baznīcā notiks aizlūgums par kritušajiem somu brīvprātīgo pulka “Ziemeļu Zēni” karavīriem.

Pulksten 15.00 notiks piemiņas brīdis pie Somu brīvprātīgo pulkam “Ziemeļu zēni” veltītā piemiņas akmens, līdzās Bānīša stacijai.

Pēc norisēm Alūksnē pulksten 16.00 Somu karavīru Brāļu kapos Bejā visi aicināti uz atceres pasākumu “Babeckas kaujai – 105”.

Pasākumu organizē un atbalsta: Alūksnes novada pašvaldība, Alūksnes novada Kultūras centrs, Alūksnes novada muzejs, Jaunalūksnes pagasta Kolberģa tautas nams, jauktais koris “Ezerlāse”, Zemessardzes 31.kājnieku bataljons, NBS Kājnieku skola, Alūksnes novada jaunsargi, Alūksnes evaņģēliski luteriskā draudze.

Latvijas Neatkarības kara laikā, pirms 105 gadiem, no lieliniekiem tika atbrīvota Alūksne. Ziemas un pavasara kaujās līdzās latviešiem un igauņiem piedalījās somu brīvprātīgo pulka “Ziemeļu zēni” karavīri, kurus vadīja igauņu izcelsmes pulkvedis Hanss Kalms. “Ziemeļu zēni” jeb “Pohjan Pojat” bija Somijas brīvprātīgo pulks, kas piedalījās Latvijas un Igaunijas brīvības cīņās no 1919.gada janvāra līdz aprīlim. Pulkā liela daļa karavīru bija somu jēgeri, kuri Latvijas teritorijā bija jau piedalījušies cīņās Pirmā pasaules kara laikā.

Neatkarības karā somu brīvprātīgo pulkam “Ziemeļu zēni” bija lieli nopelni kaujā pie Paju un Valkas atbrīvošanā no lieliniekiem 1919.gada 1.februārī. Pēc šīm kaujām pulks no Igaunijas devās palīgā latviešiem sargāt jaunās Latvijas valsts brīvību, piedaloties sīvās cīņās Alūksnes (Marienburgas) apkārtnē. 1919.gada 21.februārī, pēc piecu stundu ilgas kaujas pie dzelzceļa stacijas, pulks izcīnīja lielinieku atkāpšanos un ieņēma Alūksni. Šajā kaujā dzīvību zaudēja 23 somu brīvprātīgo pulka karavīri un daudzi tika ievainoti. Nākamajā dienā pēc cīņas, divu iesūtītu vīru maldināti, 60 somu brīvprātīgo pulka karavīri devās uz Beju (Babecku). Plānotā militārā guvuma vietā, karavīri nokļuva lielinieku slazdā. Somu kara vēsturē šī epizode ir zināma ar nosaukumu “Slazds Babeckā”. Bejas (Babeckas) kaujā krita 10 somu vīri, daudzi bija ievainoti.

Pēc cīņām, 24.februārī, somu brīvprātīgo pulka “Ziemeļu zēni” karavīri piedalījās Igaunijas neatkarības proklamēšanas pirmās gadadienas parādē Alūksnē pie evaņģēliski luteriskās baznīcas, bet 26.februārī atgriezās Valkā.

1919.gada februārī kaujās par Alūksni un pie Bejas kopumā dzīvību zaudēja 34 somu brīvprātīgo pulka “Ziemeļu zēni” karavīri. Pēc Latvijas Neatkarības kara četrpadsmit pulka karavīri, tostarp ģenerālis M. Vecers un pulkvedis H. Kalms, apbalvoti ar Lāčplēša Kara ordeni.

1919.gada 23.februārī Bejas (Babeckas) kaujā kritušie astoņi somu karavīri apbedīti  Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta Bejā- lielākajos somu karavīru brāļu kaps Latvijas teritorijā. 1920.gados apbedījuma vieta Bejā tika iesvētīta, vienmēr kopta, šeit norisinājās svinīgi piemiņas brīži. Mainoties politiskai valsts iekārtai, uz piecdesmit gadiem Somu karavīru Brāļu kapi tika aizmirsti, auga krūmājs, vien cilvēku valodās saglabājās vietas nosaukums- Somu kapi. Ar Alūksnes Brāļu kapu komitejas iniciatīvu un vairāku organizāciju atbalstu Somu karavīru Brāļu kapi Bejā atjaunoti 1989.gada 2.decembrī. 1999.gada 17.oktobrī pie Jaunalūksnes pagasta novadpētniecības centra un Alūksnes novadpētniecības un mākslas muzeja atklāja somu karavīriem veltītas piemiņas plāksnes. Pēdējā vēlāk tika pārvietota uz Alūksnes evaņģēliski luterisko baznīcu.  2000.gada 7. maijā Somu karavīru Brāļu kapos Bejā notika piemiņas akmens atklāšana. Akmenī iegravēts teksts: „Šeit atdusas somu brīvprātīgo pulka „Ziemeļu Zēni” karavīri, kuri krituši Bejas kaujā 1919.gadā.” Piemiņas akmens izgatavošanu finansēja un organizēja „Ziemeļu Zēnu” piemiņas biedrības pārstāvji. Ar Tamperes reģiona Neatkarības cīņu tradīciju asociācijas atbalstu piemiņas vieta Bejā regulāri tika uzturēta, kopta un labiekārtota. Lai godinātu kritušos karavīrus un pieminētu Lāčplēša Kara ordeņa kavalierus un novadniekus, kas cīnījās par Latviju kā neatkarīgu valsti, katru gadu 11.novembrī uz piemiņas vietu tiek organizēts Lāpu gājiens. Tradicionāli Bejas (Babeckas) kaujas gadadienās šeit notiek atceres pasākumi. Piemiņas vieta ir iekļauta Latvijas un Somijas tūrisma maršrutos.

2019.gada februārī, atzīmējot Latvijas Neatkarības kara un Alūksnes atbrīvošanas simtgadi un godinot par Latvijas neatkarību kritušos somu brīvprātīgos, pie dzelzceļa stacijas Alūksnē pēc Neatkarības cīņu tradīciju apvienības (Somija) iniciatīvas tika izveidota piemiņas vieta, kurā par vēsturiskajiem notikumiem liecina simbolisks laukakmens un informatīva plāksne. Piemiņu glabājošais akmens uz Alūksni atceļojis no Somijas- Salpa līnijas, kas būvēta 1940.-1944. gadā, lai aizsargātu Somijas Austrumu robežu. Uz Alūksni atvestais akmens simbolizē divu tautu- somu un latviešu- cīņu par savu neatkarību.

Alūksnes novada muzeja Izglītojoša darba vadītāja
Jolanta Baldiņa