Alūksnes novada pašvaldība turpina teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu grozījumu izstrādi.
Kā jau pašvaldība ir informējusi iepriekš, grozījumu izstrādes mērķis ir panākt, lai novada teritorijā uzlabotos kopējā būvniecības vizuālā un ainaviskā kvalitāte, veidotos sakopts un pievilcīgs pilsētas un ciemu tēls. Izstrādājot grozījumus, plānots stiprināt būvniecības disciplīnu un nākotnē pieturēties pie noteiktas un stingrākas teritorijas izmantošanas un apbūves kārtības.
Pašvaldība grozījumu izstrādē ir piesaistījusi arī nozares ekspertu, arhitektu Laimoni Šmitu Alūksnes pilsētas vēsturiskā centra un vēsturiski nozīmīgās pilsētvides apbūves arhitektoniskai apsekošanai un ieteikumu izstrādei teritorijas attīstīšanai. Ar SIA “ARHITEKTA L. ŠMITA DARBNĪCA” sagatavoto dokumentu “Alūksnes pilsētas vēsturiskā centra un vēsturiski nozīmīgās pilsētvides apbūves arhitektoniskā apsekošana un teritorijas attīstības ieteikumi” būs iespējams iepazīties Alūksnes novada pašvaldības mājas lapā www.aluksne.lv.
Veicot teritorijas apsekošanu un sagatavojot ieteikumus, autori strādājuši gan uz vietas pilsētvidē, gan apkopojuši, pētījuši un analizējuši dažādus pieejamos vēsturiskos avotus par apbūves veidošanos Alūksnē.
SIA “Arhitekta L. Šmita darbnīca” 26 gadu darbības laikā ir izstrādājusi vairākus simtus publisko būvju būvprojektus un daudzu būvju kultūrvēsturiskās izpētes un restaurācijas projektus. Kā nozīmīgākos var minēt Ogres katoļu baznīcu, Latvijas Universitātes bibliotēku, Vidzemes augstskolas integrēto bibliotēku, Vienības namu Daugavpilī, kā arī Latvijas valsts pirmā prezidenta Jāņa Čakstes kapa pieminekļa ansambļa restaurāciju II Meža kapos, Rīgā.
Esošo Alūksnes pilsētas un novada apbūvi pētījuma autori ir iepazinuši vairāk nekā 10 gadu ilgā līdzdalībā kultūrvēsturiskā mantojuma atjaunošanas un laikmetīgu funkciju ieviešanas projektos. Arhitekta darbnīca ir izstrādājusi arhitektoniski mākslinieciskās inventarizācijas un kultūrvēsturiskās izpētes, kā arī restaurācijas un rekonstrukcijas būvprojektus Alūksnes Kultūras centram, Bībeles muzeja atjaunošanai, Viktora Ķirpa Ates muzejam, 11 Alūksnes muižas parka objektiem.
Lūgts kopumā novērtēt to, kā laika gaitā pieejamo materiālu, rocības un arī būvniecības modes ietekmē ir mainījusies Alūksnes apbūve, arhitekts L. Šmits uzsver, ka pilsētas centra apbūve ir zaudējusi daļu savas oriģinālās vērtības, kuras laika gaitā nolietojušās un ēku īpašnieki aizstājuši tās ar ātriem, vienkāršiem un primitīvākiem risinājumiem.
– Te jāskar ļoti plašs problēmu loks. Sākot ar pilsētas vēsturiskās apbūves kontekstā neiederīgiem, vēsturisko apbūves mērogu un siluetu deformējošiem būvapjomiem, piemēram, būve Ojāra Vācieša ielā 10, ēku pārbūvēs izveidotiem Alūksnes vēsturiskai apbūvei neraksturīgiem, asimetriskiem jumtiem, pārveidotām, gribētos teikt – sakropļotām, fasādēm un beidzot ar zaudētajiem oriģinālajiem ailu aizpildījumiem un fasāžu dekoratīvajām detaļām. Masīvo ēku rašanos pilsētas vēsturiskā centra apbūvē var skaidrot ar padomju laika politiskiem apsvērumiem, bet šajā gadsimtā pilsētas sejā radušos izmaiņu pamatotību ir grūti izskaidrot. Piemēram, oriģinālo koka logu aizstāšanu ar plastikāta konstrukcijas logiem, dažādu sintētisko jumtu segumu un fasāžu apšuvuma materiālu izmantošanu mēdz pamatot ar lētākām izmaksām. Bieži ir vērojama pakļaušanās kāda materiāla atlaižu akcijām vai vienkāršotām, tātad lētākām darba izmaksām, bet iegūts tiek īslaicīgs rezultāts. Veicot korektu izmaksu aprēķinu, ievērtējot arī īpašuma kā kultūrvēsturiska objekta nākotnes vērtību, restaurācija vai atjaunošana autentiskā materiālā un detalizācijā ir ekonomiski izdevīgāka.
Nevar noliegt, ka pilsētas vidi ietekmē vispārīgā attīstība. Nevaram pieprasīt iekonservēt apbūvi, tomēr saglabāt gadsimtos veidojušos Alūksnes apbūves oriģinalitāti ir ļoti nozīmīgi, lai nezaudētu unikālu, ļoti ainavisku dabas un apbūves harmoniju.
Alūksnē pēdējos gados aktīvi tiek strādāts pie kultūrvēsturiskā mantojuma apzināšanas, restaurācijas, bet, kur tas nav iespējams, tiek atjaunots oriģinālam atbilstošos risinājumos. Manuprāt, ir iespējams daudzas zudušās vērtības atgūt, ja vismaz pilsētas vēsturiskās apbūves teritorijā esošās ēkas tiks remontētas, atjaunotas vai arī papildinātas ar jauniem apjomiem saskaņā ar labas projektēšanas un būvniecības prakses principiem. Jāpiebilst, ka daudzi ēku apjomu, fasāžu kompozīciju, siluetu, logu dalījumu kropļojumi nebūtu radušies, ja procesā būtu iesaistīts profesionāls arhitekts. Pilsētas vēsturiskajā apbūvē būvējot jaunbūvi, pārbūvējot vai atjaunojot ēku fasādes, būtiski ir harmoniski iekļauties vides kontekstā, gan ar būves mērogu un siluetu, gan dekoratīvām detaļām un krāsu tonalitāti. Nostāja – “mana māja, mana pils – daru, kā man patīk” nav korekta, jo katras ēkas veidols ar visām tam piemītošām īpašībām piedalās publiskās pilsētas telpas veidošanā un ietekmē to, – uzsver arhitekts L. Šmits.
