Koncerts AR PUTNIEM PIE ŪDENS

6. augustā Alūksnes Pils parka Putnu paviljonā

Putni ir daļa no dabas, kas turpina savu ritmu neatkarīgi no citām norisēm pasaulē. Putni pielāgojas dabas procesiem, migrē, atbilstoši gadalaiku ciklam dodas uz piemērotām vietām un
atkal atgriežas, priecējot mūs ar savām dziesmām.

Sestdien, 6. augustā, plkst. 17.00 Alūksnes Pils parka Putnu paviljonā koncertā AR PUTNIEM PIE ŪDENS saudzīgi viesosimies putnu valstībā, iekļaujoties dabā, tās skaņās, vērojot, saredzot un
izzinot. Koncertā vokālā grupa PUTNI muzicēs kopā ar komponisti Madaru PĒTERSONI, saksofonistu Arvīdu KAZLAUSKU, blokflautisti Ievu NĪMANI, klavesīnisti Ievu Salieti un
rakstnieku un putnu fotogrāfu Rvīnu VARDI, kurš stāstīs par putniem, ko var sastapt mežā, pļavā, pie ūdens un arī pilsētā.

Koncerta muzikālo ietvaru veidojusi Madara PĒTERSONE, kas radījusi jaundarbu elektronikai, sieviešu balsīm, saksofonam un blokflautai, ietverot savā darbā gan iepriekšējos gadsimtos par putnu tēmu
radītas kompozīcijas, gan improvizācijas, gan citu laikmetīgās mūzikas autoru darbus.
Komponiste par savu ieceri saka: “Vēlējos radīt skaņdarbu, kas ierosina putnu atsaukšanos, kompozīciju, kurā putni tiek uzrunāti… Vispirms tiek radīta klusuma telpa, kurā pēc tam ļauts ienākt skaņai, sagaidot putnu dziesmas. Tās ansambļa balsīs skan vienlaicīgi, radot polifonisku mūzikas audumu. Elektronika palīdz šo polifoniju padarīt krāšņāku un apjomīgāku, telpiskāku un dziļāku, atbalsojot ansambļa balsu dotos materiālus… Veidojot elektronisko audio materiālu, strādāju arī ar dabas elementiem – skaņām no zemes, koka, ūdens, koku lapām, kā arī man mīļajām vēja skaņām, ko simbolizē vēja zvani, dažādas svilpošanas metodes, virstoņu flauta un citi pūšamie instrumenti.”

Vokālā grupa PUTNI darbojas kopš 1993. gada un atskaņo oriģinālu, mūsdienīgu repertuāru, nevairoties no nopietnām, tehniski sarežģītām kompozīcijām un drosmīgiem eksperimentiem mūzikā, tai pat laikā saglabājot sievišķīgu un pievilcīgu skatuves tēlu. Šogad, tuvojoties savai 30. jubilejas sezonai, projektā GADS AR PUTNIEM ansamblis piedāvā 8 jaunas koncertprogrammas ar 26 profesionālu
mūziķu un mākslinieku piedalīšanos. Koncertos AR PUTNIEM PĻAVĀ/ MEŽĀ/PIE ŪDENS/ PILSĒTĀ kopā ar ar grupu PUTNI uzstājas komponiste Madara PĒTERSONE, saksofonists Arvīds KAZLAUSKS,
klavesīniste Ieva SALIETE, blokflautiste Ieva NĪMANE, rakstnieks un putnu fotogrāfs Rvīns VARDE.

Māksliniece, leļļu meistare Velta Emīlija PLATUPE projektam radījusi krāsainu vizuālo tēlu. Projekta galvenā tēma ir putni un projekta galvenais izaicinājums ir sadraudzēties ar vidi sev apkārt,
sajust sevi kā tās daļu, pilnvērtīgi dzīvot fiziskajā realitātē caur skaņu, vārdu, saskarsmi. Atbilstoši putnu dzīvotnei piemeklēta arī koncertu vide, pavasarī un vasarā iekļaujoties apkārtējās dabas piedāvātajā
scenogrāfijā, bet gada vēsākajos mēnešos tiekoties iekštelpās.
Alūksnes ezera apkārtne, dabas takas un parki ir bagātīgas putnu mītnes vietas. Vasaras otrā puse, kad saudzējamā ligzdošanas sezona putniem ir beigusies, ir laiks, kad šīs brīnumainās radības mākslinieki
var apdziedāt mūzikas skaņās, izspēlēt instrumentos un atklāt no jauna Rvīna Vardes pieredzes stāstos. Alūksnes pils parka Putnu paviljons un laukums ap to ir kā zaļa oāze, kur notiks šis brīvdabas koncerts.
Par mūziku un izpildītājiem Komponiste MADARA PĒTERSONE (1989) mūzikas gaitas sākusi Siguldas Mūzikas skolas klavieru klasē pie Ilgas Jakobas un saksofona spēles klasē pie Harija Millera. Radošo ceļu turpinājusi Jāzepa
Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolas Mūzikas teorijas nodaļā, šeit apguvusi arī kompozīciju pie Andra Dzenīša. Kompozīcijas studijas turpinājusi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā pie Rolanda
Kronlaka un Selgas Mences. Studiju gaitā ieguvusi vairākus apbalvojumus: Arnolda Šturma piemiņas balvu par spilgtu radošo darbību, kā arī Tālivalža Ķeniņa balvu par izciliem sasniegumiem mūzikā un
radošu aktivitāti (2017). Pētera Vaska fonda kamermūzikas konkursā ieguvusi 1. vietu ar skaņdarbu Svārsts (2016), savukārt starptautiskajā Karla Orfa kompozīcijas konkursā Minhenē, Vācijā izcīnījusi
augstāko godalgu ar skaņdarbu Time Stays, We Go (2019). Papildinājusies Berlīnes Mākslu universitātē, kā arī dažādos kompozīcijas meistarkursos, toskait Madonā un Apeldornā, Nīderlandē. Kopš 2017. gada
ir Latvijas Komponistu savienības biedre.
Saksofonists ARVĪDS KAZLAUSKS (1982) dzimis Viļņā, kur arī apguvis muzicēšanas pamatus. Vēlāk studējis Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, saksofonspēles prasmi papildinājis arī Berlīnes
Mākslu universitātē pie profesora Johannesa Ernsta. Ir vairāku starptautisko saksofonistu konkursu laureāts. Radoša sadarbība izveidojusies ar dziedātājām Guntu Davidčuku, Baibu Berķi, Ievu Paršu,
pianistiem Reini Zariņu un Agnesi Egliņu, Sinfonietta Riga stīgu kvartetu, DJ Krii, latviešu komponistiem Rolandu Kronlaku, Andri Dzenīti, Vinetu Līci, Edgaru Raginski un citiem. Bijis Rīgas Saksofonu kvarteta
dalībnieks, kā solists uzstājies ar Latvijas Nacionālo Simfonisko orķestri, Lietuvas Valsts simfonisko orķestri, valsts kamerorķestri Sinfonietta Rīga, Profesionālo pūtēju orķestri Rīga un orķestri Sinfonia
Concertante. Kamermūziķa un solista statusā muzicējis arī Polijā, Vācijā, Apvienotajā Karalistē, Norvēģijā, Bulgārijā, Lietuvā, Izraēlā, Itālijā, Īrijā un Rumānijā. Ir docents Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā.
IEVA NĪMANE (1979) ir senās mūzikas speciāliste. Izglītību un senās mūzikas izpildījuma praksi ieguvusi gan Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, gan augstskolās Norvēģijā un Nīderlandē.
Regulāri uzstājas ar dažādām senās mūzikas izpildītāju apvienībām gan ansambļos, gan kā solo māksliniece Latvijā un citur Eiropā, ir baroka orķestra Collegium Musicum Riga mūziķe, kā arī strādā par
pasniedzēju JVLMA Senās mūzikas katedrā. Otra Ievas aizraušanās ir tradicionālā mūzika – viņa spēlē dažādus tradicionālos instrumentus (dūdas, kokli, stabules, virstoņu flautu) un pasniedz šo instrumentu
spēli arī JVLMA. Ir uzstājusies kopā ar Latvijas Radio kori, Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, kamerorķestri Sinfonietta Riga, Liepājas simfonisko orķestri, sadarbojusies ar vokālo grupu Schola
Cantorum Riga. Kopā ar brāli, komponistu Jēkabu Nīmani, izveidojusi programmu, tradicionālo mūziku ietērpjot kamermūzikas žanrā.

IEVA SALIETE (1974) ir klavesīniste. Līdztekus regulārai dalībai senās mūzikas koncertos un festivālos Latvijā turpina arī solo un kamermūzikas projektus Vācijā un Šveicē, kur viņa dzīvoja no 1996. līdz 2010.
gadam. Viņa ir Bernes senās mūzikas ansambļa “Les Passions de l’Âme” dalībniece. Savulaik Ieva Saliete ir spēlējusi Eiropas labākajos senās mūzikas orķestros – Freiburgas baroka orķestrī, Bāzeles
kamerorķestrī, kā arī “Ensemble 415”, “La Beata Olanda”, muzicējot kopā ar tādiem senās mūzikas lietpratējiem kā Lorenss Kamingss, Pols Gudvins, Čečīlija Bartoli, Nurija Riāla un Serdžo Adzolīni. Gan
Latvijā, gan arī Vācijā un Šveicē Ieva Saliete daudz muzicējusi kopā ar čellistes Ilzes Grudules vadīto Bāzeles “Kesselberg Ensemble”, īpašu uzmanību pievēršot Rīgā dzīvojušā vācu komponista Johana
Gotfrīda Mīteļa mūzikai. Mīteļa klavesīna koncertus Ievas Salietes ieskaņojumos ir izdevusi ierakstu kompānija “Cantando” (2012). Saņēmusi Lielo mūzikas balvu 2017 kategorijā “Par izcilu darbu
ansamblī”. Savukārt 2018. gadā viņa saņēma Latgaliešu kultūras gada balvu «Boņuks» – par pašas sakārtoto latgaliešu tautasdziesmu grāmatu (un CD) bērniem “Zalta puče”. Ieva Saliete regulāri muzicē
Baroka mūzikas dienās Rēzeknē, Senās mūzikas festivālā Rundālē, Rīgā un Bauskā, bieži piedalās orķestra “Sinfonietta Rīga” baroka mūzikas programmās. Viņa ir ieskandinājusi klavesīnu arī neierastos
ansambļos – gan sadarbojoties ar džeza ģitāristu Matīsu Čudaru, gan kokļu ansambli “Cantata” un vokālo ansambli “Putni”. Viņa uz klavesīna spēlē ne tikai seno, bet arī mūsdienu autoru mūziku. Festivālā
“Arēna” viņa ir muzicējusi kopā ar komponisti Lindu Leimani, atskaņojusi Kristapa Pētersona, Gundegas Šmites, Santas Ratnieces, Pētera Vaska, Riharda Dubras, Romualda Grīnblata mūziku.
RVĪNS VARDE (1985) pazīstams kā rakstnieks, publicists, putnu fotogrāfs, vides raidījuma Zaļgalvis vadītājs, žurnāla Rīgas Laiks tekstu šifrētājs un slejas autors. Publicējies izdevumos Benji Knewman,
Domuzīme, interneta žurnālā Satori un citur. Regulārs dažādu lasījumu dalībnieks. 2020. gadā ieguvis Latvijas Literatūras gada balvu kategorijā Spilgtākā debija literatūrā par dokumentālās īsprozas skiču
krājumu Kas te notiek (2019).

Vokālā grupa PUTNI darbojas kopš 1993. gada. To veido astoņas dziedātājas, kas savu profesionālo meistarību apliecinājušas neskaitāmos festivālos, konkursos un koncertos Eiropā, ASV,
Japānā un Austrālijā. Savā repertuārā atskaņo oriģinālu, mūsdienīgu repertuāru, nevairoties no nopietnām, tehniski sarežģītām kompozīcijām un drosmīgiem eksperimentiem mūzikā, tai pat laikā
saglabājot sievišķīgu un pievilcīgu skatuves tēlu. Grupas repertuārs ir stilistiski dažāds – no viduslaiku dziedājumiem līdz pat avangarda mūzikai un kompozīcijām ar roka, popa, džeza un
ambient elementiem, taču īpaša vieta PUTNU programmās vienmēr bijusi mūsdienu, īpaši latviešu komponistu jaunākajai mūzikai. Diriģentes Antras Dreģes vadībā iestudēti vairāk nekā 100 pasaules
pirmatskaņojumu, gūtas uzvaras sešos starptautiskos koru konkursos, izdoti septiņi albumi.
https://www.putni-ensemble.lv/

Koncertu atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds un Alūksnes novada pašvaldība.