Atbalstīts Alūksnes muzeja projekts Jaunās pils Ērģeļu istabas sienu zudušo apdares daļu rekonstrukcijai

 Valsts Kultūrkapitāla fonds 2020. gada II projektu konkursā Alūksnes muzejam piešķīris 3000,00 EUR projekta “Alūksnes Jaunās pils mūzikas salona, t.s. Ērģeļu istabas, sākotnējās sienu apdares iluzoro paneļu restaurācijas nobeigums – zudušo koka apdares detaļu rekonstrukcija” realizācijai.

 Alūksnes Jaunajā pilī kopš 2019. gada novembra Latvijas-Krievijas pārrobežu sadarbības programmas projekta Nr. LV-RU-008 “630 Versts full of feelings”/ Versts of feelings ietvaros notiek pils divu pirmā stāva telpu – t.s. Fortepiano istabas un Ērģeļu istabas griestu un sienu oriģinālās apdares atsegšana un konservācija. Darbus veic Bauskas rajona Rundāles pagasta Gunāra Grīnfelda individuālais restaurācijas uzņēmumus “ROKAJS”.

 Pakāpeniski attīrot vairākas pārkrāsojumu kārtas Ērģeļu istabas austrumu sienā, tika atklāta gan kādreizējā krāsns atrašanās vieta, gan savulaik aizmūrētas durvis. Pirmā, tieši virs iluzorajiem paneļiem atrastā zaļā pārkrāsojumu kārta, sedza visu sienu, izņemot to laukumu, ko savulaik aizņēmusi krāsns un arī to laukumu, kur atradušās durvis. Vienlaikus jāatzīmē, ka zaļā pārkrāsojuma kārta nesedza tieši virs iluzorajiem paneļiem novērojamu 18 cm platu joslu, kas apvij telpu pa visu perimetru. Savukārt, zaļā pārkrāsojuma kārta sedza apmēram 55 mm platas vertikālas joslas, kas atdala iluzoros paneļus. Iepriekš minētais vedināja uz domām, ka gleznotie, koka konstrukciju imitējošie paneļi savulaik bijuši atdalīti ar īstām koka līstēm. Kādreizējo koka līstu vietās atsegtais pirmais pārkrāsojuma slānis ļāva secināt, ka koka līstes tikušas demontētas jau tad, kad iluzorā koka paneļu apdare tika aizkrāsota pirmoreiz.

 Alūksnes muzeja digitālo kopiju krājumā vienā no vēsturiskajām fotogrāfijām redzama telpa ar plauktu dažādu dekoratīvu priekšmetu izvietošanai. Šī vēsturiskā fotoattēla pievienotā vērtība ir tajā apstāklī, ka redzamais krāsns fragments kopā ar durvju apmales fragmentu ļauj identificēt attēlā redzamo pils vietu. Salīdzinot vēsturiskajā attēlā redzamo ar to, kas atklājies uz sienas pēc iluzoro paneļu gleznojuma atsegšanas, ļāva secināt, ka vēsturiskajā attēlā redzama Ērģeļu istabas austrumu siena.

 Attēlā redzamais plaukts, visticamāk, ir tas pats plaukts, kā nospiedums saglabājies tieši virs iluzorajiem paneļiem. Attēlā redzams, ka plauktu balsta profilēts horizontāli likts dēlis (panelis) un šajā sienas posmā trīs it kā sapārotas (dubultas) konsoles.

 Ērģeļu istabas atsegto oriģinālo iluzoro krāsojumu pārrobežu programmas realizācijas ietvaros paredzēts konservēt.

 Domājot kopumā gan par telpas funkcionalitātes nodrošināšanu, gan arī par atsegtās oriģinālas apdares eksponēšanu, secinājām, ka īpaši noderīga elektroinstalācijas (elektrokabeļu, rozešu un gaismas slēdžu) iebūvei būtu savulaik telpas perimetru aptvērušā plaukta stiprinājuma zona – 18 cm platā josla, ko oriģinālā apdare nesedz.

 Savukārt, lai atjaunotu paneļu apdares koptēlu, kas nešaubīgi sastāvējis gan no iluzori telpiskām, gan reāli telpiskām detaļām, nepieciešama gan koka līstu, gan koka plaukta rekonstrukcija, kas vienlaikus sekmīgi nosegs arī elektroinstalācijas iebūves pēdas un veidos loģisku nobeigumu iluzorā krāsojuma konservācijai.

 Rekonstruējamo koka detaļu un atsegtā oriģinālā iluzorā panelējuma harmoniska prezentācija tiks nodrošināta ar iluzora, koksni imitējoša krāsojuma – āderējuma palīdzību.

 Koka apdares detaļu rekonstrukciju pēc arhitektes Ināras Caunītes izstrādātiem darba rasējumiem veiks koktēlnieks Aivars Mežkazs.

Elīna Birzniece,
Alūksnes muzeja direktora vietniece