Atklāti Alūksnes Jaunās pils restaurētie mūzikas saloni

Alūksnes Jaunajā pilī pēc restaurācijas atklāti divi mūzikas saloni – Klavieru un Ērģeļu istabas, kā arī notikusi multimediālās ekspozīcijas “Helēnas dziedājums” un interaktīvās ekspozīcijas “Leģendas stāsts” pirmatskaņošana.

Alūksnes Jaunās pils būvniecība datēta ar laika posmu no 1859. līdz 1863. gadam, kad Alūksnes muižā saimniekoja Aleksandrs Jozefs fon Fītinghofs. Pils celta vēlās Tjūdoru neogotikas stilā un ir viens no ievērojamākajiem šī arhitektūras stila pieminekļiem Latvijā. Ēkas parādes fasāde ar centrālajām telpām un atpūtas terasi vērsta uz gleznaino ezeru un ainavisko muižas parku. Virs pils galvenās ieejas zem torņa redzams Fītinghofu dzimtas ģerbonis, bet iekštelpas sevī slēpj dažādu arhitektūras stilu mākslinieciskos sienu un griestu gleznojumus.

Mūzikas saloni, kas pēc restaurācijas darbiem atkal atvēruši durvis apmeklētājiem, priecē un pārsteidz ar iluzoriem gleznojumiem, okera ierāmējumu, smalkiem rakstiem rotātām melnām durvīm, gleznojumiem ar grifiem. Visas šīs detaļas, kas atklājušās Alūksnes Jaunās pils Klavieru un Ērģeļu istabu restaurācijas darbu laikā, pastiprina jau iepriekš izteiktos vēsturnieku secinājumus, ka barons Aleksandrs fon Fītinghofs bijis progresīvs un realizējis oriģinālas un pārdrošas idejas gan pils iekštelpās, gan muižas parkā.

Restaurēto salonu atklāšanas pasākumā Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Dzintars Adlers uzsvēra novada bagātības – cilvēkus, dabas vērtības un kultūrvēstures mantojumu. Viņš pateicās visiem, kas iesaistīti abu Jaunās pils telpu restaurācijā  – projekta autorei arhitektei Inārai Caunītei, restauratoru komandai, Alūksnes muzeja kolektīvam, pārrobežu sadarbības projekta “630 verstis pilnas sajūtām” vadītājai Santai Supei un visiem citiem, pateicoties kuru palīdzībai un iesaistei, divas Alūksnes Jaunās pils telpas atguvušas savu krāšņumu.

Barona un baroneses fon Fītinghofu pavadībā, kuru tēlos iemiesojās Alūksnes muzeja direktore Diāna Pelaka un muzeja speciālists Didzis Eglītis, atklāšanas pasākuma dalībnieki vēra restaurēto pils telpu durvis.

Klavieru un Ērģeļu istabu restaurāciju veica Bauskas novada Rundāles pagasta Gunāra Grīnfelda individuālais restaurācijas uzņēmums “ROKAJS”, telpu oriģinālās apdares atsegšanas un konservācijas projektu izstrādāja un autoruzraudzību nodrošināja SIA “Arhitektes Ināras Caunītes birojs”.

Restauratoru uzdevums bija noņemt krāsu uzslāņojumus, lai atsegtu oriģinālos gleznojumus, konservēt un daļēji restaurēt tos. Darbs nebija vienkāršs, jo oriģinālo gleznojumu saglabātības stāvoklis bija trausls, vietumis tie savulaik bojāti, ierīkojot elektrības vadus.  Klavieru istabā sienas rotā krāšņi iluzorie sienu gleznojumi ar grifiem, savukārt telpas durvis, kas ved uz vestibilu, zem pārkrāsojuma slāņiem slēpušas smalku zīmējumu uz tumša fona. Restaurētas durvis starp Klavieru un Ērģeļu istabām, savukārt durvis Klavieru istabas austrumu sienā pārceltas to vēsturiskajā vietā. Ērģeļu istabā nojaukta padomju laikos būvētā starpsiena, kas sadalīja telpu divās daļās, vēsturiskā vietā atjaunotas durvis uz blakus zāli. Atjaunota sienu apakšējo un augšējo daļu greznojusī koka panelējuma imitācija, kas apakšējā daļā kombinēta ar koka līstēm un nosedzošo profilu augšā. Klavieru istabu pēc restaurācijas rotā elektrificēta neogotikas stila formās veidota 30 sveču lustra. Interjera veidošanā atbalstījis mākslas zinātnieks Dainis Bruģis un interjera priekšmetu restaurācijas firma “Intarsija”.

Restaurāciju piedzīvojis arī vēsturiskais Alūksnes muzeja krājumos uzglabātais Leipcigas firmas “J.Blüthner” izgatavotais koncertflīģelis, kas būvēts ap 1853.-1854. gadu. Pēc restaurācijas un atjaunošanas Ugāles ērģeļbūves darbnīcā pie izcilā ērģeļbūves meistara Jāņa Kalniņa, flīģelis atguvis savu sākotnējo muzikālo un estētisko kvalitāti un atkal skanēja atklāšanas pasākumā.

Atklāšanas dienā atskaņotais jaundarbs “Helēnas dziedājums” veltīts Marienburgas pēdējai baronesei Helēnai un turpmāk tiks atskaņots multimediālajā ekspozīcijā Alūksnes Jaunās pils restaurētajā Klavieru istabā. Tā dzejprozas autore ir Andra Ugāre (Manfelde), bet mūzikas autors – Artis Gāga, skaņdarbu ieskaņojuši un atklāšanas dienā izpildīja Sniedze Kaņepe (balss), Artis Gāga (saksofons), Pēteris Ozoliņš (čells) un Māris Žagars (klavieres). Savukārt interaktīvo ekspozīciju “Leģendas stāsts”, kas stāsta par Fītinghofu dzimtu, radījuši SIA “Overly”.

Alūksnes Muižas parkā piektdienas pēcpusdienā un vakarā notika sajūtu ceļojums “Daba runā uz cilvēku”, kas apmeklētājiem pastaigu pa parku ļāva apvienot ar dabas ainavu un mazās arhitektūras formu skicēšanu, tējas baudīšanas rituālu, muzikālu ceļojumu klasiskās mūzikas pasaulē. Līdz ar tumsas iestāšanos parkā iemirdzējās gaismas taka ar maģisku gaismas un dabas saspēli un kā kulminācija tam bija ebru mākslas performances mākslinieces Andas Kolosovas izpildījumā, kad zīmējumi projicējās ūdens ekrānā, radot nebijušu sintēzi starp dabu, cilvēku un mūsdienu tehnoloģijām.

Alūksnes Jaunās pils telpu pārvērtības un sajūtu ceļojums “Daba runā uz cilvēku” notika Latvijas-Krievijas pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020. gadam atbalstītā projekta Nr.LV-RU-008 “630 verstis pilnas sajūtām/ Sajūtu verstis”/ “630 Versts Full of Feelings/Versts of Feelings” ietvaros.

Šī publikācija ir sagatavota ar Latvijas-Krievijas pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020. gadam finansiālu atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild Alūksnes novada pašvaldība un tā var neatspoguļot Programmas, Programmas dalībvalstu Latvijas un Krievijas, kā arī Eiropas Savienības viedokli.

Programmas mājaslapa www.latruscbc.eu