Liepnas internātskolas internāta ēku nodod bezatlīdzības lietošanā

4. janvārī Alūksnes novada dome ārkārtas sēdē pieņēma lēmumu nodot bezatlīdzības lietošanā uz četriem gadiem Nodrošinājuma valsts aģentūrai daļu no pašvaldības īpašuma “Cielaviņas” Liepnas pagastā – bijušās internātskolas internāta ēku, palīgēku un daļu zemesgabala 0,66 ha platībā.

 Nodrošinājuma valsts aģentūra tai lietošanā nodotajā īpašumā plāno īstenot Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda ārkārtas finanšu instrumenta projektu “Steidzamu izmitināšanas un humānās palīdzības vajadzību risināšana, ko rada palielināts patvēruma meklētāju skaits Latvijā”. Respektīvi, šajā īpašumā plānots veidot centru patvēruma meklētāju izmitināšanai.

 Aizvadītajā gadā pašvaldības tika aicinātas sniegt informāciju par to teritorijā esošiem īpašumiem, kurus varētu sagatavot patvēruma meklētāju izmitināšanai, ja papildus jau esošajam centram “Mucenieki” būtu nepieciešami vēl citi šādi centri. Alūksnes novada pašvaldība informēja par bijušās Liepnas internātpamatskolas kompleksa ēkām, kas pēc skolas slēgšanas ir neizmantotas.

 Domes sēdē piedalījās Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšniece Maira Roze un priekšnieka vietnieks Vilmārs Mangalis, skaidrojot iespējamā patvēruma meklētāju centra darbību.

Ēkā investēs Eiropas finansējumu

 Vilmārs Mangalis skaidroja, ka visā Latvijā tika izvērtēti dažādi pašvaldību piedāvātie objekti un Liepnas ēka atzīta par piemērotu.

 – Ar Nodrošinājuma valsts aģentūras atbalstu esam novērtējuši tās stāvokli un secinājuši, ka ēka atbilst nepieciešamajam mērķim – patvēruma meklētāju īslaicīgai izmitināšanai. Lai ēku savestu izmantošanas kārtībā un piemērotu to konkrētajam mērķim, būs nepieciešamas investīcijas apmēram 600-700 tūkstošu eiro apmērā. Ēkas sakārtošanai Nodrošinājuma valsts aģentūra plānojusi piesaistīt Eiropas Savienības finansējumu. Pēc nomas termiņa beigām lielākā daļa no veiktajiem infrastruktūras ieguldījumiem ēkā paliks. Tā kā moduļu katlu māju īrēsim, tad tā pēc nomas termiņa beigām tiks vesta projām, kā to nosaka ES finansējuma saņemšanas nosacījumi. Ēkā paredzēti plaši remontdarbi – elektroapgādes atjaunošana un remonts, pieslēgumu maiņa, siltumapgādes, ūdensvada, kanalizācijas sistēmu atjaunošana, vājstrāvas darbi, remontdarbi jumtam, grīdu, tualetes un mazgāšanas telpu atjaunošana, logu, kāpņu, durvju, ieejas mezglu u.c. remontdarbi, – skaidroja V. Mangalis.

 Viņš uzsvēra, ka, ja sadarbība veiksmīgi attīstīsies, tad 8-9 mēnešus varētu notikt ēkas remontdarbi, sagatavošana patvēruma meklētāju uzņemšanai, telpu aprīkošana, un tad atlikušos gada mēnešus tajā jau varētu sākt izmitināt patvēruma meklētājus, ja būs šāda nepieciešamība. Plānots, ka šajā centrā varētu izmitināt līdz 250 patvēruma meklētājiem.

Liepnā – tad, ja trūks vietas “Muceniekos”

 PMLP priekšniece Maira Roze uzsvēra, ka šobrīd nav iespējams pateikt, kādi būs patvēruma meklētāji un no kādām valstīm pēc apmēram gada, kad tos Liepnas teritorijā varētu sākt izvietot. Viņa norādīja, ka tie nebūs aizturētie ārzemnieki.

 – Pārsvarā šobrīd pie mums nonāk cilvēki, piemēram, no Baltkrievijas, kas ieceļo ar humānām vīzām un pieprasa patvērumu, bet saprotam, ka var būt arī tādi gadījumi, kā rudenī uz robežas.

Patvēruma meklētāju centrā nonāk tikai tādas personas, kuras nevajag aizturēt, kuras jau ir pārbaudījusi Robežsardze un drošības dienesti. Šī persona iziet medicīnisko pārbaudi, kādu laiku uzturas karantīnā. Situācijā, ja “Muceniekos” vairs nebūs brīvu vietu un tur nevarēs uzņemt patvēruma meklētājus, tad šīs personas pēc pārbaudēm tiks nogādātas uz Liepnu. Tātad, ja ir patvēruma meklētāju krīze, mums ir jābūt rezerves telpām, kur vēl var izmitināt šos cilvēkus, – sacīja M. Roze.

1. Mangalis norādīja, ka patvēruma meklētāji netiek ievietoti slēgta tipa iestādē, jo pēc sava statusa tiem nav ierobežojumu brīvi pārvietoties Latvijas teritorijā, apkārt ēkai būs žogs plūsmas kontrolei.

 – Aptuveni 6 mēneši ir termiņš, ko patvēruma meklētājs uzturas patvēruma meklētāju centrā, kamēr notiek process par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu. Kamēr patvēruma meklētājam nav piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss, viņam nav deklarētās dzīvesvietas. Tikai tad, kad personai piešķir statusu, tā var deklarēt dzīvesvietu, bet tai ir jāmeklē cita dzīvesvieta, lai integrētos sabiedrībā. Patvēruma meklētāju centrā izmitina tikai tos, kuriem nav, kur patverties – ja cilvēks ir pieprasījis patvērumu, viņam nav finanšu līdzekļu un citas iespējas atrast dzīvesvietu (viesnīcā, pie radiem utt.) Latvijā pašam. Kamēr viņi ir pārvaldes pārraudzībā, ar viņiem strādā sociālie darbinieki, meklējot tālākās iespējas darba un dzīvesvietai personai pēc statusa saņemšanas, – skaidroja M. Roze.

Vēlas dot pienesumu vietējai ekonomikai

M. Roze uzsvēra, ka PMLP orientējas uz to, lai centra darbība dotu pienesumu vietējai ekonomikai. Lai nodrošinātu centra darbību, būs nepieciešami darbinieki, kas tiks meklēti arī vietējo pagasta iedzīvotāju vidū – diennakts dežuranti, šoferi, papildu atbalsta personāls. Būs nepieciešama ēdināšanas nodrošināšana uz vietas. Patvēruma meklētājiem tiek izmaksāta dienas nauda, tātad personas to varēs iztērēt vietējos veikalos, tāpat vajadzēs saņemt medicīnas, bērniem – izglītības pakalpojumus. Kopumā uz 250 centra iemītniekiem varētu būt nepieciešami 17 darbinieki, no kuriem 15 varētu būt vietējie iedzīvotāji. Nodarbināto skaits centrā būs proporcionāls tam, kādā apmērā tur tiks izmitināti patvēruma meklētāji. Attiecībā uz drošību viņa norādīja, ka tāpat kā “Muceniekos”, būs sadarbība ar Valsts policiju, būs uzraudzība.

 Par iecerēm internāta ēkā izveidot patvēruma meklētāju centru ar Liepnas iedzīvotājiem individuāli, arī ar pagasta iestādēm, ģimenes ārsta praksi ir runājusi pagasta pārvaldes vadītāja Ilze Paia, kura domes sēdē informēja, ka iedzīvotāju viedoklis ir dažāds – ir iedzīvotāji, kas priecājas, ka ēkas neaizies postā un cilvēkiem būs darba vietas, bet pavīd arī bažas par drošību.

 Uzklausot PMLP pārstāvju atbildes uz domes deputātu jautājumiem, domes priekšsēdētājs Dzintars Adlers atgādināja, ka savulaik arī latviešiem ir nācies meklēt patvērumu dažādās pasaules valstīs.

 – Šobrīd esam Eiropas Savienības valsts, mums ir jāsniedz palīdzība citu valstu cilvēkiem, kuri meklē patvērumu, jādod iespēja uzturēties un atrast dzīvesvietu šeit.

 Atbalstu projektam pirms balsošanas pauda arī deputāte Maruta Kauliņa. Viņa sacīja, ka sabiedrībā ir stigmatizēti uzskati par šo tēmu, taču, dzīvojot Eiropas Savienībā, jārēķinās, ka šie cilvēki Latvijā būs arvien vairāk. Taču viņi ir tādi paši cilvēki, tādēļ jāizmanto šī iespēja un jāsniedz palīdzība. Arī deputāts Aivars Fomins pauda atbalstu projektam un atzina, ka bažas šajā situācijā ir saprotamas, jo nav pieredzes ar šāda veida projektiem, taču situācijā iedrošinoši ir tas, ka sadarbības partneris ir Latvijas valsts, un valstij uzticamies.

Evita Aploka,
Alūksnes novada pašvaldības Centrālās administrācijas sabiedrisko attiecību speciāliste