Apstiprināts novada iedzīvotāju padomes nolikums

2025. gada 1. janvārī stāsies spēkā Alūksnes novada pašvaldības saistošie noteikumi Nr. 25/2024 “Alūksnes novada iedzīvotāju padomes nolikums”, ko pašvaldības dome apstiprināja 27. jūnija sēdē (nolikums publicēts 5. lappusē). Nolikums nosaka, ka Alūksnes novada teritorijā darbojas viena iedzīvotāju padome ar mērķi veicināt vietējās sabiedrības savstarpēju sadarbību, saikni ar pašvaldību un saskaņotu rīcību kopējam labumam.

 Iedzīvotāju padomes kā sabiedrības iesaistes mehānisms iekļauts Pašvaldību likumā pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā, kad lielākā daļa iepriekš pastāvējušo pašvaldību tika apvienotas ar vienu vai pat vairākām citām blakus esošajām, izveidojot ievērojami lielākas pašvaldības gan iedzīvotāju skaita, gan teritorijas ziņā.

 Kā zināms, Alūksnes novada pašvaldība ir viena no nedaudzajām, kuru šī reforma neskāra. Šī gada janvārī mūsu novadā dzīvesvietu deklarējuši vai norādījuši 14 684 cilvēki. Fizisko personu reģistra publiski pieejamā informācija par iedzīvotāju skaitu novada teritorijās 01.01.2024.:

Alsviķu pagasts 1227

Alūksne 6860

Annas pagasts 392

Ilzenes pagasts 271

Jaunalūksnes pagasts 1013

Jaunannas pagasts 443

Jaunlaicenes pagasts 408

Kalncempju pagasts 160

Liepnas pagasts 835

Malienas pagasts 347

Mālupes pagasts 559

Mārkalnes pagasts 320

Pededzes pagasts 541

Veclaicenes pagasts 322

Zeltiņu pagasts 298

Ziemera pagasts 688

 Ņemot vērā iedzīvotāju skaitu gan novadā kopumā, gan atsevišķi teritoriālajās vienībās, kā efektīvāko modeli iedzīvotāju padomes darbībai Alūksnes novadā pašvaldība saskatīja vienas padomes izveidi uz visu novada teritoriju, kurā darbosies pa vienam pārstāvim no katras novada teritorijas, tātad – kopā 16 padomes locekļi. Pašvaldības ieskatā šādā modelī pastāv līdzvērtīgākas iespējas būt pārstāvētiem arī iedzīvotāju skaita ziņā mazākajiem pagastiem.

Padome – konsultatīva institūcija

 Iedzīvotāju padome kā viens no iespējamiem sabiedrības iesaistes mehānismiem iekļauts Pašvaldību likuma 58. pantā. Tas pašvaldībām dod iespēju (bet nenosaka par pienākumu) veidot iedzīvotāju padomes, lai nodrošinātu vietējo kopienu iedzīvotāju interešu pārstāvību un teritorijas attīstību, veicinot iedzīvotāju savstarpējo sadarbību un saskaņotu rīcību kopējam labumam. Likums arī nenosaka, cik padomes pašvaldības teritorijā veidojamas.

 Likums saka, ka iedzīvotāju padome ir konsultatīva institūcija. Tas nozīmē, ka padome tiešā veidā nepieņem lēmumus par, piemēram, pašvaldības budžeta sadalījumu. Iedzīvotāju padomes darbības uzdevums ir veicināt iedzīvotāju pašorganizēšanos, lai iesaistītos pašvaldības darbā.

 Atbilstoši likumā paredzētajam, padomes loceklis var būt 16 gadus sasniegusi fiziskā persona, kas ir Latvijas Republikas pilsonis vai tāds Eiropas Savienības pilsonis, kurš nav Latvijas pilsonis, bet ir reģistrēts Fizisko personu reģistrā. Par padomes locekli nav atļauts būt domes deputātam, pašvaldības izpilddirektoram un viņa vietniekam. Padomi vēlēt ir tiesīgas vēlēt 16 gadus sasniegušas fiziskās personas, kas ir Latvijas Republikas pilsoņi vai tādi ES pilsoņi, kuri nav Latvijas Republikas pilsoņi, bet ir reģistrēti Fizisko personu reģistrā.

Padomes kompetencei noteikti konkrēti virzieni

 Pašvaldību likums nosaka iedzīvotāju padomes konkrēto kompetenci – tā izskata iedzīvotāju intereses skarošus jautājumus, kas izriet no likuma 4. panta pirmās daļas 2., 5. un 12. punktā noteiktajām pašvaldības funkcijām, un tās ir:

• teritorijas labiekārtošana un sanitārā tīrība (publisko teritoriju apgaismošana un uzturēšana, parku, skvēru un zaļo zonu ierīkošana un uzturēšana, pretplūdu pasākumi, kapsētu un beigto dzīvnieku apbedīšanas vietu izveidošana un uzturēšana), teritoriju un būvju uzturēšanas prasību noteikšana saistībā ar sabiedrības drošību, sanitārās tīrības uzturēšanu un pilsētvides ainavas saglabāšanu,
• daudzveidīgs kultūras piedāvājums un iespēja piedalīties kultūras dzīvē, kultūras mantojuma saglabāšana un atbalsts kultūras norisēm,
• sekmēt saimnieciskās darbības sekmēšana pašvaldības teritorijā.

 Pašvaldības domei ir pienākums noskaidrot padomes viedokli, pirms pieņemt lēmumu par izmaiņām minēto pašvaldības funkciju izpildes kārtībā, ja tas skar iedzīvotāju intereses.

Pašvaldības ieskatā funkciju izpildes kārtībai jābūt vienādai visā novadā, tādēļ arī iedzīvotāju padomei jāsniedz vienots viedoklis par iedzīvotāju interesēm šajos jautājumos visa novada kontekstā – neizceļot vienu vai otru teritoriju un neatstājot novārtā citu.

Vienlaicīgi, Likums arī nosaka, ka iedzīvotāju padome var iesniegt domes sēdē izskatāmu lēmuma projektu un var arī iniciēt publisko apspriešanu šajos jautājumos.

Var veikt sabiedrības saliedēšanas aktivitātes

 Alūksnes novada pašvaldības sagatavotais padomes nolikums paredz, ka padomes pienākumi ir pastāvīgi apzināt iedzīvotāju viedokli, izskatīt iedzīvotāju ierosinātos jautājumus un priekšlikumus un sniegt par tiem viedokli, sniegt viedokli pašvaldības uzdotajos jautājumos un informēt iedzīvotājus par padomes darbu. Tā var veikt arī citas brīvprātīgas aktivitātes, kas vērstas uz vietējās sabiedrības aktivizēšanu, saliedēšanu.

 Padomes vēlēšanas dome izsludinās ar lēmumu, ja pašvaldībā būs saņemta iniciatīva (iesniegums, vēstule) veidot padomi no vismaz deviņu novada teritoriālo vienību iedzīvotājiem – no katras teritorijas nepieciešama vismaz desmit iedzīvotāju, kuriem ir tiesības vēlēt padomi, rakstveidā izteikta iniciatīva.

Pēc vēlēšanu izsludināšanas, Iesniedzot pašvaldībā parakstītu iesniegumu, iedzīvotāju padomes kandidātu (ar viņa brīvprātīgu piekrišanu) varēs izvirzīt ne mazāk kā desmit iedzīvotāji no katras teritoriālās vienības, kuriem ir tiesības vēlēt padomi.

Alūksnes novada iedzīvotāju padomes vēlēšanas notiks elektroniskā formā, lai nodrošinātu vēlēšanās piedalījušos personu identificēšanu un pārbaudītu viņu atbilstību likumā noteiktajiem kritērijiem. Elektroniskās balsošanas rīka pieejamība iedzīvotājiem tiks nodrošināta arī pašvaldības klientu apkalpošanas centros visā novada teritorijā.

 Saistošo noteikumu projekts, pirms tā izskatīšanas Attīstības komitejā un domes sēdē, bija nodots sabiedrības viedokļa noskaidrošanai. Noteiktajā termiņā pašvaldībā saņemts četru personu viedoklis. Priekšlikums iedzīvotāju padomi veidot pilsētā un katrā pagastā nav atbalstīts, jo tādejādi netiktu sasniegts mērķis nodrošināt visu iedzīvotāju vienlīdzību padomes kompetencē esošu jautājumu saskaņotā izlemšanā novada kā vienotas ekonomiskas vienības kontekstā. Priekšlikums nodrošināt iedzīvotāju padomes vēlēšanas klātienē nav atbalstīts, jo tas nedod iespēju pilnvērtīgi nodrošināt vēlētāja atbilstības pārbaudi likumā noteiktajam.

Iedzīvotāju padome papildinās esošos sabiedrības iesaistes veidus

 Iedzīvotāju padome ir tikai viens no sabiedrības iesaistes mehānismiem – saikne starp novada iedzīvotājiem un pašvaldību, iedzīvotāju pārstāvniecība. Lai pārstāvētu teritorijas iedzīvotājus, iedzīvotāju padomes locekļiem jebkurā gadījumā – vai pašvaldības teritorijā ir viena vai vairākas padomes – jāsadarbojas ar iedzīvotājiem viņu viedokļu izzināšanā.

 Izveidojoties novada iedzīvotāju padomei, arvien būs pieejami jau šobrīd pašvaldības īstenotie sabiedrības iesaistes mehānismi, piemēram, iedzīvotāju sanāksmes un tikšanās ar pašvaldības pārstāvjiem, pašvaldības vadības un deputātu pieņemšanas tajā skaitā arī novada pagastos, forumi, pasākumi, aptaujas, arī Pašvaldību likumā noteiktie sabiedrības iesaistes veidi – publiskās apspriešanas, kolektīvie iesniegumi, līdzdalības budžets. Katrā pagastā strādā ēku un apsaimniekojamās teritorijas pārzinis jeb saimnieks, bibliotekāri – klientu apkalpošanas centru speciālisti – pie šiem pašvaldības darbiniekiem iedzīvotāji arī tagad var vērsties kopienai svarīgos jautājumos. Tāpat iedzīvotājiem ir brīva iespēja pašorganizēties un rīkot sanāksmes sev būtisku jautājumu apspriešanai.

 Jau šobrīd vairākos novada pagastos aktīvākie iedzīvotāji ap sevi pulcē domubiedrus, citus sabiedriski aktīvus cilvēkus, organizējot dažādas aktivitātes. Tas apliecina, ka kopiena var būt aktīva arī bez padomes – tātad, padomes esamībai pagastā vai pilsētā, visticamāk, nav noteicošā loma kopienas cilvēku aktivitātē un vēlmē apvienoties kopīgiem  mērķiem un darbībām. Tieši tāpat jau tagad aktīvi darbojas daudzas biedrības, kas vienkopus pulcē kādu konkrētu interešu pārstāvjus – un arī tās ir kopienas. Būtiska nozīme ir apstāklim, vai kopienā ir cilvēks, kas ir gatavs uzņemties kopienas līdera lomu.

– Vēlamies, lai iedzīvotāji novadu uztvertu kā vienu veselumu un nedalītu – pilsēta un pagasti, mans pagasts, ciems vai kvartāls vai svešs pagasts, ciems vai kvartāls. Esam neliels novads, tādēļ aicinu domāt par novadu kopumā, – pašvaldības izpilddirektors Ingus Berkulis.